Transcript 1.diena

ESF projekts „Daugavpils pašvaldības kapacitātes
stiprināšana Eiropas Savienības politiku instrumentu un
pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto
projektu
un pasākumu īstenošanai”
Nr. 1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/110
Semināru cikls
„Projektu vadības specifika dažāda veida projektos”
1.diena
A.Sannikova
23.05.2012.
Mērķis
Sekmēt pašvaldības darbinieku zināšanu
kapacitāti Eiropas Savienības
struktūrfondu līdzfinansēto projektu
izstrādes un ieviešanas procesā
1
2
Ievads
Darba kārtība
Semināra saturs
3
1. diena
Semināra saturs
1. ES PROJEKTU
SAGATAVOŠANA
2. MĒRĶU DEFINĒŠANA
UN LĪDZEKĻU
NOTEIKŠANA
3. PROJEKTS KĀ
PROBLĒMAS
RISINĀJUMS
4. PROJEKTA
PAMATOJUMA
IZSTRĀDE
5. PROJEKTA IEKŠĒJĀ
UN ĀRĒJĀ VIDE
1.semināra
1.semināramērķis
mērķis
Veidot
izpratni
par projekta
un
Veidot vienotu
vienotu
izpratni
par būtību
projekta
struktūru
būtību ES
un finansētiem
struktūruprojektiem
ES finansētiem
projektiem
1
5
KO NOZĪMĒ PROJEKTS?
Vārds „projekts” ir cēlies no latīņu vārda
projicere un nozīmē „veikt izmaiņas, izmainīt”.
Vienotas definīcijas, kas ir projekts nav!
Projekts ir plānveidīgs, vienreizējs kompleksu un
savstarpēji saistītu aktivitāšu kopums ar
izvirzītu mērķi, kurš jāsasniedz noteikta laika,
finanšu, personāla un citu ierobežojumu
robežās un kam piemīt projektam specifiskā
darba organizācija.
Projekts ir unikāls process, ko veido
koordinētu un kontrolēto norišu (darbību)
virkne ar sākuma un beigu termiņiem, un
kuru realizē, lai sasniegtu specifiskām
prasībām atbilstošu mērķi, iekļaujoties
šim uzdevumam atvēlētajā laikā,
izmaksās un resursu ietvaros
ISO 10006:2003
PROJEKTA BŪTĪBA
Projekta pamatā ir kādas problēmas
risinājums
Problēma - teorētisks vai praktisks
jautājums, kas ir jārisina vai stāvoklis, no
kura ir jāpanāk noteikts rezultāts
Visbiežāk problēmu definē kā nozīmīgu esošā
stāvokļa novirzi no vēlamā stāvokļa
PROJEKTA IEKŠĒJĀS
UN ĀRĒJĀS VIDES
NOVĒRTĒJUMS
Problēmas
MM “Projektu vadība”; 2006, Rīga
Risinājumi
Interesentu analīzes galvenais mērķis
Panākt maksimāli lielāku
projekta mērķa grupu un
gala saņēmēju sociālo,
ekonomisko un
institucionālo ieguvumu
Maksimāli samazināt
projekta potenciāli
negatīvo ietekmi
SVID
• SVID analīze ir metode, ar kuras palīdzību tiek
novērtētas stiprās un vājās puses, ka arī
iespējas vai sagaidāmie draudi
• SVID analīzes galvenais uzdevums ir pieejamo
informāciju sadalīt faktoros - iekšējos (stiprās
un vājās puses) un arējos (iespējas un draudi)
• Pamatojoties uz SVID analīzi tiek plānota
problēmas risinājuma stratēģija
SVID analīzes shēma
* Inovativas darbibas pamatelementi. Rokasgramata MVU
SVID
Stiprās puses
(iekšējie faktori)
Vājās puses
(iekšējie faktori)
Iespējas
(ārējie faktori)
Draudi
(ārējie faktori)
PROJEKTA SAGATAVOŠANA
Problēmas
formulēšana
Problēmas risinājuma
alternatīvas
Lēmums par
risinājuma izvēli
Projekta
sagatavošana
 Problēmu noteikšana un
formulēšana
 Problēmu risinājuma
alternatīvu noteikšana
 Problēmu risinājuma
iespējamības un
realizējamības izvērtēšana
 Projektu risinājumu izvēle
un pamatojums
 Projekta mērķu
formulēšana
 Projekta risinājumu
finansiālā izvērtēšana
 Projekta risinājumu
ieguvumu izvērtēšana,
risinājumu risku analīze
 Projekta vadības komandas
projektēšana
 Projekta izveide
PROBLĒMU ANALĪZE
Problēmu raksturo nesaskaņa starp
pašreizējo stāvokli un vēlamo situāciju
Jārod atbildes uz jautājumiem:
 Kas tā ir par problēmu?
 Vai var to pamatot ar dokumentiem, izmantojot
pētījumu rezultātus, statistiku u.c.?
 Kādēļ plānojat to risināt?
Jāsaprot vai kādu vēl interesē konstatētās
problēmas risināšana (vai kāds varētu finansēt?)
PROBLĒMU KOKA IZSTRĀDE
Pēc problēmu identificēšanas nosaka
cēloņu un seku attiecības starp tām
Problēmu koks ir hierarhisks problēmu
sakārtojums
Problēmas atrašanās vieta “problēmkoka”
hierarhijā nenorāda uz problēmas
svarīgumu, bet gan uz savstarpējo
saistību!
PROBLĒMU KOKA IZSTRĀDE:
 nosaka galvenās (aktuālās) problēmas;
 atlasa centrālo problēmu;
 meklē problēmas, kas saistītas ar centrālo
problēmu;
 veido cēloņu - seku hierarhiju (savienojot ar
bultām);
 ja problēma ir cēlonis, to novieto zemākā līmenī;
 ja problēma ir sekas, to novieto augstākā līmenī.
PROBLĒMU KOKS
Problēmas jāformulē kā negatīva situācija
Problēmai jābūt reālai nevis iedomātai vai
nākotnē paredzamai
Problēma nedrīkst būt tāda, kurai nav
risinājuma
PROBLĒMU KOKS
Ja ir nepietiekama problēmas detalizācijas pakāpe,
tad
netiek atspoguļota reālā problēma, bet konstatēts
fakts
Ja tiek formulēta neesoša situācija, tad problēmas
formulējums neatspoguļo pašreizējo negatīvo
situāciju, bet vēlamās situācijas trūkumu
Piemēri
PROBLĒMU KOKS
Ne visas problēmas, kuras ir pamatojamas un kurām ir
nepieciešams steidzams risinājums, var tikt
risinātas ar ES finanšu atbalstu
Piemēri
Problēmai, ko plāno risināt ES projektu ietvaros, ir
jāatbilst noteiktām prioritātēm
PROBLĒMU KOKS/MĒŖKI
Centrālā problēma tiek pārveidota par
konkrētu mērķi
Negatīvo terminoloģiju, kura lietota
“problēmu kokā” pārveido pozitīvā
izteiksmē
Mērķis ir iecerētās darbības formulējums,
kas sniedz skaidru izpratni par projektu
PROBLĒMU KOKS/MĒŖKI
Zemākajā hierarhijas līmenī noformulētie
mērķi ir pietiekami nākamā hierarhijas
līmeņa mērķu sasniegšanai
Cēloņu - seku sakarības “problēmu kokā” ir
jāpārveido līdzekļu - mērķu sakarībās
MĒŖKU KOKS
„Mērķu koka” izstrāde:
• pārformulē visas negatīvās situācijas pozitīvās
(vēlamās un reāli sasniedzamās);
• pārbauda vai līdzekļi rezultāta sasniegšanai ir
atbilstoši;
• ja nepieciešams, pārformulē apgalvojumus un
pievieno jaunus mērķus;
• izsvītro mērķus, kuri šķiet mazsvarīgi vai
nepiemēroti.
PRIEKŠNOTEIKUMI PROJEKTA IZVEIDEI
Nepieciešamas pārmaiņas, kuras
nosaka:
 neatbilstoša infrastruktūra;
 inovāciju nepieciešamība;
 izmaiņas nodarbinātībā;
 sociālās problēmas;
 kvalifikāciju neatbilstība;
 ražošanas un pakalpojumu
līmeņa neatbilstība;
 ...
Kas/kurš
finansēs
Izmaiņas,
ieviešanu
?
PIETEIKUMS
PROJEKTS
STRATĒĢIJA
Ir jāizvēlas stratēģija mērķu sasniegšanai
Ir jānosaka indikatori, kas ļaus secināt, ka
mērķis tiks sasniegts
Ir jānosaka mērķi raksturojošie kritēriji
STRATĒĢIJAS KOMPONENTI
Stratēģijas izvēles kritēriji
• Ieguldījums galveno politisko mērķu
sasniegšanai:
 nodarbinātības veicināšana;
 invalīdu dzīves kvalitātes uzlabošana;
 nabadzības mazināšana u.c.
• Mērķa grupu ieguvumi (uzņēmēji; invalīdi u.c.)
• Projekts sniedz papildus ieguvumus jau ejošiem
projektiem
STRATĒĢIJAS KOMPONENTI
Stratēģijas izvēles kritēriji
• Izmaksas – reālās iespējas?
• Finanšu analīze un ekonomiskā izmaksu –
ieguvumu analīze
• Institucionālais ieguldījums
• Projekta realizācijas tehniskā iespējamība u.c.
Izvēlētā stratēģija palīdz formulēt vispārējo un
tiešo mērķi un sagaidāmos rezultātus
STRATĒĢIJAS IZVĒLE
Darbības stratēģijas izvēlē
• Jāsagrupē visus mērķus tā, lai veidotos mērķu
grupas (klasteri);
• Nosaka mērķus, kurus šobrīd nevēlas/nevar
realizēt;
• Izvērtē, kura ir visoptimālākā stratēģija,
balstoties uz stratēģijas izvēles kritērijiem
• Nosaka projekta vispārējo un specifisko mērķi
ALTERNATĪVU ANALĪZE
Alternatīvu analīze ir vairāku rīcības variantu
analīze, kuras sākotnēji šķiet izpildāmas,
iedarbīgas un ekonomiskas
Alternatīvu analīze:
• Nosaka problēmu atrisināšanas alternatīvas;
• Novērtē atsevišķas alternatīvas pēc iepriekš
noteiktiem kritērijiem
ALTERNATĪVU ANALĪZE
Alternatīva
A
B
C
Priekšrocības
Trūkumi
Izmaksas
*Priekšŗocības, ja iespējams, var noteikt ballēs
Izmaksas: zemas, vidējas, augstas vai tiešās izmaksas
Izvērtējuma noslēgumā tiek izvēlēta optimālā
alternatīva, tā tiek pamatota
PROJEKTA BŪTĪBA
Projekts ir rakstisks dokuments, kas atspoguļo
detalizēti plānota, unikāla procesa norisi
Projektu veido koordinētu un kontrolētu norišu
kopums (aktivitātes) definētā laika (sākuma un
beigu termiņi) un pieejamo resursu ietvaros
(t.sk. finanšu)
Projekta ietvaros sasniedz norādīto mērķi!
31
PROJEKTA BŪTĪBA UN MĒRĶI
Projekta būtību atspoguļo tajā plānotās darbības!
Darbības:
 organizatoriskie pārveidojumi;
 būvniecība, renovācija;
 jaunu produktu un/vai tehnoloģiju izstrādāšana;
 koncepciju un stratēģiju izstrāde un/vai ieviešana;
 jaunu pakalpojumu izstrāde un/vai ieviešana;
 informācijas komunikāciju sistēmas izstrāde un
ieviešana u.c.
KAS RAKSTURO PROJEKTU?
Definēts mērķis
Unikāls rezultāts
Noteikts sākuma un beigu termiņš
Prognozēti ieguvumi
Prognozēti riski
Noteikti nepieciešamie resursi
Specifiska organizācija
Atbilstība noteiktām prasībām
PROJEKTA PAZĪMES
Mērķorientācija
Ierobežots laikā
Ierobežoti resursos
Specifiska darba organizācija
Riski
Inovatīvs
Starpdisciplinārs
PROJEKTA MĒRĶI
• Visām darbībām pamatā ir iepriekš izvirzīts
mērķis sasniegt jaunu, līdz šim nebijušu
rezultātu
• Mērķis tiek definēts
• Mērķis izriet no problēmas apraksta un izvēlētā
risinājuma
• Parasti plānotās darbības:
- notiek pirmo reizi ;
- praktiski tām nav analogu konkrētajā vidē.
MĒRĶI
• sociālie/vispārējie mērķi - izraisa sociālas
pārmaiņas;
• izglītojošie mērķi - izraisa pārmaiņas
cilvēkkapitālā;
• tehnoloģiski mērķi – veido mūsdienīgāku
ražošanas vai komunikāciju vidi
u.c.
Mērķi tiek realizēti ar aktivitāšu starpniecību
PROJEKTU VEIDI
Plānotās darbības projektā nosaka tā veidu
Iekšējie projekti
Ārējie projekti
Pastāv dažādas klasifikācijas!
 Investīciju projekti
Kapacitātes stiprināšanas projekti
Pētnieciskie projekti
 Jaunu produktu ieviešanas projekti
 Jaunu pakalpojumu ieviešanas projekti
u.c.
PAMATJAUTĀJUMI



•
Kādu problēmu risināsim?
Kāds ir definētais mērķis?
Ar kādiem līdzekļiem sasniegsim mērķi?
Kā pārliecināsimies, ka mērķis ir sasniegts?
Lai saprastu, ka plānotie ieguldījumi ir racionāli,
ir nepieciešama alternatīvu izvērtēšana
PROJEKTA BŪTĪBA
PROJEKTA MĒRĶU SPRIEDZES TRIJSTŪRIS
Kvalitāte
Resursi
Laiks
Izmaksas
Kvalitāte: specifikācijas,
standarti; plānojuma un
ieviešanas kvalitātes
līmenis
Izmaksas: plānotais
budžets, paredzētās
izmaksas
Laiks: laika grafiks;
plānotais sākuma un
beigu datums; precizitāte
un ieviešana laikā
PROJEKTA PRIEKŠROCĪBAS
Personiska atbildība
Ārēja kontrole
Lielāka varbūtība, ka:
 būs novērtētas alternatīvas;
 detalizēti plānoti resursi;
 nebūs būtisku noviržu no plānotā;
 notiks skurpuloza finanšu izlietojuma kontrole;
 mērkis tiks sasniegts.
JĒDZIENI
Projekta vadības grupa - cilvēku grupa, kas
mērķtiecīgi darbojas saskaņā ar noteiktu plānu un
prasībām projekta mērķu sasniegšanai
Pieteikuma iesniedzējs (koordinācijas institūcija)
ir organizācija, kas iesniedz projekta pieteikumu
finansējuma saņemšanai savā, iesaistīto
organizāciju konsorcija, partnerības vai tīkla vārdā
Ja projekta pieteikumu mērķfinansējuma
saņemšanai atbalsta, tad pieteikuma iesniedzējs
kļūs par galveno saņēmēju un parakstīs līgumu par
finansējuma saņemšanu iesaistīto organizāciju
vārdā
JĒDZIENI
Projekta vadība ir zināšanu, prasmju, pieredzes un
tehnisko līdzekļu pielietošana projekta aktivitātēs,
lai izpildītu vai pārsniegtu ieinteresēto pušu
vajadzības un ieceres no projekta mērķa viedokļa
Projekta cikla vadība (Project Cycle Management,
PCM) – pieeja, ko 1990. gadā ieviesa EK, ar mērķi
uzlabot projektu izstrādi un vadību, uzlabot
sniegtās palīdzības efektivitāti
Vadīšanas procesam jābūt efektīvam un loģiskam!
JĒDZIENI
Projekta pieteikuma sagatavošanas 4 soļi
1.Projekta identificēšana
Tiek apzinātas un pētītas potenciālo
projektu idejas, identificētas problēmas
un meklēti veidi to risināšanai.
Notiek konsultācijas ar plānotiem
partneriem
JĒDZIENI
Projekta pieteikuma sagatavošanas 4 soļi
2. Projekta izstrāde
Projekta ideja tiek rūpīgi izstrādāta un
kļūst par projekta pieteikumu
Ilgs un darbietilpīgs process
JĒDZIENI
Projekta pieteikuma sagatavošanas 4 soļi
3. Projekta izvērtēšana
Projektu kritiski un stingri jāizvērtē pirms
iesniegšanas (vai projekts ir loģisks,
atbilst noteikumiem, tajā nav tehnisku
kļūdu , vai to var realizēt un ir
dzīvotspējīgs).
Ja nepieciešams, labo un koriģē!
IZVĒRTĒŠANA IETVER:
• mērķu izvērtēšanu;
• satura izvērtēšanu;
• rezultātu izvērtēšanu;
• resursu izvērtēšanu;
• budžeta izvērtēšanu;
• uzraudzības izvērtēšanu;
• attīstības perspektīvas izvērtēšanu
u.c.
IZVĒRTĒŠANA
JĒDZIENI
Projekta pieteikuma sagatavošanas 4 soļi
4. Lēmuma pieņemšana
Tiek pieņemts lēmums iesniegt projektu,
tiek sagatavoti visi nepieciešamie
dokumenti (pielikumi projektam)
JĒDZIENI
Projekta aktivitātes - veicamie darbi, lai
sasniegtu mērķi un iegūtu produktu.
Aktivitātes - organizēti pasākumi projektā, kas
tiek saistīti ar konkrētu mērķi, kas palīdz
sasniegt uzdevumus.
Aktivitātes formulē; tām nosaka izpildes laiku
(no ..... līdz.....) un sasniedzamos rezultātus.
Katrai aktivitāšu grupai aprēķina izmaksas rezultātā tiek iegūtas projekta ieviešanas
izmaksas, projekta budžets
JĒDZIENI
Partneri - personas vai iestādes, kas iesaistītas
projektā.
Aktivitāšu plāns - vietas, laika un iesaistīto
resursu plānojums.
Resursi - visi pieejamie un nepieciešamie līdzekļi,
lai projektu realizētu (aprīkojums, finanses,
personāls utt.)
Novērtējot nepieciešamos resursus laikā , tiek
iegūts projekta finansēšanas plāns
JĒDZIENI
Uzraudzība - notiek visa projekta gaitā,
pārbaudot, vai :
• aktivitāšu plāns joprojām atbilst realitātei;
• vai mērķi un plānotās aktivitātes joprojām ir
saskaņā ar vajadzībām un pieejamajiem
resursiem;
• vai pastāv riski un draudi neieviest projektu.
ATZIŅAS
• Veiksmīgai
projekta izveidei
nepieciešama
izpratne +
zināšanas +
komandas darbs
• Veiksmīgai
projekta ieviešanai
nepieciešamas
zināšanas +
komandas darbs+
vadīšanas sistēma
PROJEKTA PERSONĀLS
•
•
•
•
•
•
projekta vadītājs
projekta komanda
projekta vadības/ uzraudzības komiteja
darba grupas
eksperti
u.c.
PROJEKTA CIKLA VADĪBAS ELEMENTI
Sasniegto
rezultātu
novērtēšana
Identificēta
problēma/ -as
Projekta iekšēja
izvērtēšana
Projekta ieviešana;
iekšēja un ārēja
uzraudzība
Sarunas; lēmumi;
līgums
Izstrādāts
projekts
Projekta ārēja
izvērtēšana
Projekta
pieteikums
2. ES PROJEKTU SAGATAVOŠANA
VALSTS STRATĒĢISKAIS IETVARDOKUMENTS (VSID)
2007.- 2013. GADAM
Izaugsme - balstīta uz
zināšanām un cilvēku
Teritorijas līdzsvarota attīstība un makroekonomiskā stabilitāte
Ilgtspējīga attīstība un vienādas iespējas
Informācijas sabiedrība
I
Cilvēku resursu
attīstība un
efektīva
izmantošana
II
Konkurētspējas
palielināšana
un virzība
uz zināšanu
ietilpīgu
ekonomiku
III
Sabiedrisko
pakalpojumu un
infrastruktūras
uzlabojumi
DARBĪBAS PROGRAMMAS (DP)
1. CILVĒKRESURSI UN
NODARBINĀTĪBA;
ESF; EUR 551; 12%
Atbalsta jomas – nodarbinātība,
izglītība, sociālā
iekļaušana, administratīvā
kapacitāte.
2. UZŅĒMĒJDARBĪBA UN
INOVĀCIJAS;
ERAF ;EUR 737 milj.; 16%
Atbalsta jomas – biznesa vide,
uzņēmumu konkurētspēja,
zinātne un pētniecība,
inovācijas.
3. INFRASTRUKTŪRA UN
PAKALPOJUMI;
ERAF+KF; EUR 3,2 miljd.;72%
Atbalsta jomas –
infrastruktūra, transports,
vide, enerģētika, IKT,
kultūras un vēstures
mantojums, sociālā
Plānotais kopējais
finansējums
2007. – 2013. gadam EUR 4,52
miljardu (LVL 3, 18
mljrd.)
57
JĀATCERAS
• Projekts ir konkrēts
pasākumu kopums
kādas programmas
ietvaros;
• Visas ES programmas
ietver projektu
pieteikumu izstrādi
• Projekta mērķim ir
jābūt saskaņā ar
programmu;
• Ieviešanas procedūru
reglamentē ne tikai
valsts normatīvie akti
(MK noteikumi), bet
arī ES regulas
Projekta mērķi
Mērķi ir mērogs vai vēlamais stāvoklis, ar
kuru varēs izmērīt noteiktā laikā un
vietā nākotnes rīcības rezultātus
Projektam izvirza :
vispārīgo mērķi;
tiešo mērķi.
Projekta mērķi
Projekta mērķim jābūt izmērāmam!
Tas nozīmē, ka jābūt skaidri formulētiem mērķa
mērīšanas kvantitatīviem vai kvalitatīviem
rādītājiem, kuri nodrošinātu iespējas salīdzināt
pašreizējo situāciju ar nākotnes situāciju un
novērtēt darbības rezultātu atbilstību izvirzītā
mērķa sasniegšanā
TRIKS modelis
Projektu mērķiem jāatbilst vairākiem
kritērijiem
Terminēts
Reāls
Izmērāmi
Konkrēts
Sasniedzams
KO JĀATCERAS?
Projekta mērķi:
nav abstrakti;
nekad nesatur risinājumu priekšlikumus;
nekad nav pasākumi vai darbības, kuras
jāveic, lai problēmu atrisinātu;
mērķi nav uzdevumi!
ES PROJEKTA IECERES ATTĪSTĪBAS
MODELIS PAŠVALDĪBĀ*
63
ES VAI CITI ĀRĒJIE FINANŠU AVOTI
 Parasti daļa no lielākas programmas un/vai
budžeta līnijas
 Apstiprināts un ierobežots budžets (retāk
arī naudas plūsma)
 Stingri nosacījumi, kuri izriet no
vadlīnijām, noteikumiem un finanšu līguma
 Var pastāvēt līdzfinasējuma nosacījums (kā
tas iekļausies iestādes budžetā?)
 ES projektu nosacījumi dažos jautājumos
ir atšķirīgi no vietējām prasībām*
64
PROJEKTA BŪTĪBA
Problēma
Projekta sagatavošanas posms
Projekta realizācija
Projekta noslēgums
PROJEKTA PIETEIKUMA SAGATAVOŠANA
Kur meklēt informāciju?
• Eiropas fondu mājas lapa
www.esfondi.lv
• Latvijas Investīciju un attīstības
aģentūra: www.liaa.gov.lv
• Valsts reģionālās attīstības aģentūra:
www.vraa.gov.lv
• Sabiedrības Integrācijas fonds: www.sif.lv
• Valsts Kultūrkapitāla fonds: www.lkf.lv
66
PROJEKTA PIETEIKUMA SAGATAVOŠANA
Kur meklēt informāciju?
 Ekonomikas ministrija: www.em.gov.lv,
 Finanšu ministrija: www.fm.gov.lv,
 Labklājības ministrija: www.lm.gov.lv
 Izglītības un zinātnes ministrija: www.izm.gov.lv
 Zemkopības ministrija: www.zm.gov.lv
un citas.
Citi avoti
Ārzemju interneta mājas lapas pēc nosaukuma:
Project design, Project management u.c.
67
PROJEKTA PIETEIKUMS
 kādam konkrētam finansētājam sagatavots atbalsta
pieprasījums iecerētā projekta īstenošanai
 dokuments, kuru finansētājs izskata, lai lemtu par
atbalsta piešķiršanu konkrētam projektam
Praktiski visiem fondiem, programmām ir:
 noteikta projekta pieteikumu iesniegšanas kārtība;
 izstrādātas vadlīnijas;
 pieteikumu formulāri u.c.
Projekta iesniedzējam tie obligāti jāievēro!
68
Projekts kā problēmas risinājums
Mērķi / uzdevumi
PROBLĒMA
1. Aktivitāte
Ieviešanas
metodes
2. Aktivitāte
3. Aktivitāte
...
Izvērtēšana
BUDŽETS
69
LOĢISKĀS PLĀNOŠANAS MATRICA
Projekts A
K
o
p
s
a
k
a
r
ī
b
a
s
!
?
Novērtēšanas
indikatori
(kvantitatīvi un
pārbaudāmi)
Informācijas
avoti
(apstiprinoši
e faktori)
Riski un
pieņēmumi
Projekta
vispārīgais
mērķis:
Projekta
specifiskais
mērķis:
Sagaidāmie
rezultāti:
Aktivitātes:
Līdzekļi:
Izmaksas:
Priekšnosacījumi:
LOĢISKĀS PLĀNOŠANAS MATRICAS
SASTĀVDAĻAS









Vispārējais mērķis: vispārējais attīstības virziens
Projekta mērķis: sasniedzamais konkrētais mērķis
Rezultāti: produkti, ieguvumi kā pārmaiņas fiziskajos rādītājos/
uzvedībā
Aktivitātes: veicamās darbības
Līdzekļi: rezultātu sasniegšanai nepieciešamais ieguldījums
(personāls, aprīkojums, nauda, materiāli)
Izmaksas: budžets un finansējums
Panākumu indikatori: izmērāmi rādītāji panākumu (progresa)
vērtēšanai
Informācijas avoti: informācijas līdzekļi (avoti), kuros ir fiksēti
indikatori par projekta gaitu un rezultātiem (statistika, pašvaldību
dati utml.)
Pieņēmumi un riski: kas varētu atgadīties?
JAUTĀJUMI SEV
Jāatceras, ka projekta pieteikumā jābūt atbildēm uz šādiem
jautājumiem:
KĀPĒC projekts ir nepieciešams;
KO esat iecerējuši sasniegt, īstenojot šo projektu;
KĀDĀ VEIDĀ un KAD plānojat īstenot savu mērķi;
KĀDI būs projekta rezultāti;
KĀ tiks noteikts, ka projekts ir bijis veiksmīgs;
KĀ cilvēki uzzinās par projektu un tajā paveikto;
KĀ plānojat nodrošināties, ka projektā paveiktais nezudīs pēc
projekta termiņa beigām?
KAS ir darba veicēji un kāda ir pienākumu sadale viņu starpā;
CIK TAS MAKSĀS, kas vēl piedalīsies projekta finansēšanā.
PROJEKTA NEPIECIEŠAMĪBA
PROJEKTA SAGATAVOŠANA
Projekts ietver:
 informāciju par
iesniedzēju;
 projekta
nepieciešamības
pamatojumu;
 projekta mērķi
 projekta aktivitātes;
 projektā sagaidāmos
rezultātus ;
 projekta ilgtspējas
aprakstu ;





PUBLICITĀTES PASĀKUMU
PLĀNU (NORĀDES);
FINANSĒŠANAS PLĀNU;
BUDŽETA KOPSAVILKUMU;
PROJEKTA IEVIEŠANAS
LAIKA GRAFIKU;
papildinformāciju u.c.
Parasti projekta struktūra ir
viennozīmīgi noteikta!
PROJEKTA SAGATAVOŠANA
1) informācija par iesniedzēju
Iestādes nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas
numurs, vadītāja vārds, uzvārds u.c.
Viss noteikts iepriekš!
2) projekta nepieciešamības pamatojums
 Šajā sadaļā Jums jāpierāda, ka projekts ir
nepieciešams, jo tas risina kādu reāli pastāvošu un
aktuālu problēmu.
Sniedziet konkrētu informāciju par šīs problēmas
esamību, mērogu un aktualitāti! Esiet lakoniski un
pārliecinoši!
PROJEKTA SAGATAVOŠANA
3) projekta vispārējais mērķis un tiešais mērķis
(uzdevumi)
 parāda, ko projekta pieteicējs vēlas paveikt ilgākā
laikposmā;
 projekta tiešais mērķis (uzdevumi) parāda, kas tiks
sasniegts jau šī projekta ietvaros, lai tuvinātos
izvirzītajam mērķim.
Projekta uzdevumiem jābūt:
 konkrētiem;
 ar precīzi formulētu paredzamo galarezultātu;
 izpildāmiem konkrētā laikposmā.
PROJEKTA SAGATAVOŠANA
4) Projekta aktivitātes
Jo detalizētāk aprakstīsiet katru aktivitāti, jo
vieglāk būs īstenot projektu!
Pārāk sīka detalizācija var radīt problēmas
ieviešot projektu!
5) projektā sagaidāmie rezultāti
 projekta mērķiem un uzdevumiem jāīstenojas
noteiktā rezultātā vai produktā
 miniet projektā sasniedzamos rezultātus,
izmantojot skaitļus, mērvienības, procentus
PROJEKTA SAGATAVOŠANA
6) projekta ilgtspēja
Projekta ilgtspēja - paliekošu rezultātu un ideju
turpināšanās pēc projekta beigām
7) publicitāte (publikācijas presē, reklāmas radio, stendi
un plakāti u.c.)
Svarīgi, lai par projektu uzzina pēc iespējas vairāk
cilvēku - Latvijas iedzīvotāju vai atsevišķos gadījumos
arī starptautiskā sabiedrība.
Parasti Informācijas un Publicitātes izdevumi ir budžeta
sastāvdaļa, tomēr tās apmērs (finanšu ) no ES
resursiem ir ierobežots
PROJEKTA SAGATAVOŠANA
8) projekta novērtēšanas plāns
Projekta novērtēšanas plāns - rādītāji un metodes
projekta gaitas un rezultātu novērtēšanai
Sadaļas uzdevums ir parādīt, ka Jums ir skaidrs, kā
novērtēsiet projekta gaitu, rezultātus
Kā jūs zināsiet, ka projekts ir veiksmīgs
(novērtēšanas kritēriji)?
Kādā veidā jūs iegūsiet šo informāciju (rādītāji un
metodoloģija)?
PROJEKTA SAGATAVOŠANA
11) Projekta budžets
Projekta budžets jeb tāme ir sīks projekta
apraksts finansiālā izteiksmē
Izdevumu sadaļā detalizēti parādītas visa
projekta kopējās izmaksas
Budžeta pozīcijas (izdevumu grupās) var
būt definētas jau noteikumos! Nedrīkst
veikt izmaiņas!
PROJEKTA SAGATAVOŠANA
Projektos iespējams:
 ārējais finasējums (parasti veido nozīmīgu struktūras
daļu);
 pašfinansējums - izdevumi, kurus paredz apmaksāt pats
projekta pieteicējs;
 līdzfinansējums - citi finansējuma avoti (gan tie, no
kuriem jau saņemts finansējums, gan arī plānotais);
Ir jāpaskaidro, tieši kuras izmaksu kategorijas tiks segtas
no katra konkrētā finansējuma
PROJEKTA SAGATAVOŠANA
12) Projekta aktivitāšu un laika grafiks
Parāda projekta gaitu (norišu/ aktivitāšu secību)
un to kalendāro norises laiku
Pastāv dažādas izveides metodes tā veidošanā
Ieviešanas laika grafika forma tiek dota projekta
pietiekuma paraugā.
LĪGUMA SLĒGŠANA
 nepieciešamības gadījumā tiek papildus
pieprasīta informācijas no projekta
iesniedzēja
 rezultātu apstiprināšana atbildīgajā
institūcijā + uzraudzības komitejā
 lēmuma paziņošana (piemēram 3
mēnešu laikā no pieteikumu
iesniegšanas termiņa vai citādi)
LĪGUMA SLĒGŠANA
 uzaicinājums projekta iesniedzējam
uzsāk līguma slēgšanas procedūru, kuras
laikā tiek panākta vienošanās par
atbalsta piešķiršanas nosacījumiem
Noslēgtais līgums sastāv no vispārīgās daļas
un individuālās daļas.
Individuāla daļā noteiktas konkrētās rīcības
uzsākot projektu un tā darbības laikā!
Līgumu jāizlasa un precīzi jāpilda!
Jautājumi
Diskusijas
Praktikums
Kontakti:
Aija Sannikova
t.29333028
[email protected]