Transcript Situācija graudu tirgū un tiešie maksājumi

ES TM un likmes
Situācija
graudu
tirgū
Vienotais platību maksājums,
LVL/ha
Atsevišķais
maksājums
par cukuru, LVL/t
un
tiešie
maksājumi
2010
2011
~ 46
~52
~8
~5,5
Atbalsts par pārstrādei paredzētajām zemeņu un
~283
aveņu platībām, LVL/ha
Ja pieejamās kvotas ietvaros
Īpašais
7,63
realizējis 30-80 tonnas
atbalsts par
Ja pieejamās kvotas ietvaros
pienu, LVL/t
6,87
realizējis 80 vai vairāk tonnas
~281
~7,7
~6,3
Latvijas graudaugu sējumu platība, kopraža un
ražība, 2006.-2012.gads
2012.gadā platības ir palielinājušās par 9,1% un kopraža palielinājusies par 50,1%, savukārt ražība
palielinājusies par 38,1%.
Avots: CSP
Latvijas novākto graudaugu sējumu platību
struktūra2012.gadā
Kvieši ir nozīmīgākā graudaugu kultūra – 63% no kopējās graudaugu sējumu platības.
2012.gadā kviešu sējumu platība kopumā pieauga par 13,2% (pieauga ziemas kviešu platības – par 27%;
savukārt vasaras kviešu platības samazinājās par 12,4%).
2012.gadā miežu sējumu platības samazinājās par 12% (samazinājās gan ziemas miežu, gan vasaras
miežu platības).
Ziemas kviešu ražība pēc saimniecību lieluma
2012.gadā, cnt/ha
Avots: CSP
Latvijas graudu saimniecību koncentrācija
2012.gads
2012.gadā 2% saimniecību saražoja 59% no Latvijas graudaugu kopražas
(2011 un 2010.gadā 2% saimniecību saražoja 58%, 2009.gadā – 60%, 2008.gadā – 54%)
Avots: CSP
ES kviešu ražošanas prognozes 2012./2013.
tirdzniecības gadā
Izmaiņas kviešu ražošanas apjomos (%) ES nozīmīgākajās kviešu
audzētājvalstīs (2012./2013. salīdzinājumā ar 2011./2012.tirdzniecības
gadu):
Nozīmīgākās
kviešu
audzētājvalstis
FR
DE
UK
PL
RO
ES
BG
DK
HU
CZ
+5,2
-1,4
-12,8
-8,4
-31,1
-21,9
+2,2
-16,4
-3,8
-27,1
EE
LV
LT
Baltijas +147,2 +42,1 +32,4
valstis
ES kopumā kviešu ražošanas apjomi tiek prognozēti par 4,5% mazāki
nekā iepriekšējā (2011./2012.) tirdzniecības gadā.
Avots: Komisija
Graudu eksports & imports no Latvijas
2011. - 2012.gadā, tonnas
Graudu eksports no Latvijas 2012.gadā (janv.-nov.)
pieauga par 608 328 tonnām jeb 96%.
Kviešu eksports palielinājās par 622 440 tonnām jeb
135%.
40,637
107,662
Graudu imports uz Latvijas 2012.gadā (janv.-nov.) mēreni
palielinājies par 1,5%. Lielāks pieaugums bija tieši
kviešu un rudzu importam.
129,355
24,660
1,084,084
461,644
112,765
60,210
60,806
138,128
112,551
Imports
280 581
2011
Eksports
633 613
Kvieši
Pārējie produkti – auzas, griķi, sorgo, kukurūza
Avots: CSP
Rudzi
Imports
284 777
Mieži
2012
Pārējie produkti
Eksports
1 241 941
Kviešu eksports no Latvijas 2012.gadā
(janv.-nov.) (1 084 084 tonnas)
Izvedums uz ES valstīm – 46% jeb
495 026 tonnas
Eksports uz trešajām valstīm –
54% jeb 589 058 tonnas
Maroka
4%
Pārējās ES
valstis
16%
Vācija
24%
Spānija
6%
Norvēģija
3%
Apvienotie
Arābu
Emirāti
5%
Irāna
40%
Lībija
14%
Dānija
13%
Nīderlande
23%
Lietuva
18%
Avots: Eurostat
Alžīrija
34%
Avots: Eiropas Komisija
Lopbarības kviešu cenas ES un Latvijā, Ls/t
Lopbarības kviešu cenas gan Latvijā, gan ES kopš 2012.gada sākuma ir pieaugušas.
2013.g. februārī salīdzinājumā ar 2012.g.februāri Latvijas cena lopbarības kviešiem
pieauga par 36%.
Pārtikas un lopbarības kviešu cenas biržās, Ls/t
2013.gada pirmajā pusē graudu cenām pasaulē ir tendence samazināties.
Avots: biržu dati
Tiešie maksājumi
2013.gadā
un
nākotnē
Izmaiņas tiešajos maksājumos 2013. gadā
2004 - 2012.gads
PVTM
2013.gads
Pārejas posma
valsts atbalsts
Pārejas posma valsts atbalstu:
 var piešķirt tām nozarēm, kuras 2012.gadā
saņēma PVTM;
 atbalsts piešķiršanas nosacījumi identiski
2012.gada PVTM nosacījumiem.
12
Izmaiņas tiešajos maksājumos 2013. gadā
Papildināta LLVN prasība:
0,2 liellopu vienības uz vienu PPG , ASZ un nektāraugu
hektāru, ja ir vismaz 50 ha deklarēti un PPG, ASZ un
nektāraugu hektāru īpatsvars ir vismaz 50 %;
Izņēmumi:
dzīvnieku barības primārām ražotājam - 100LVL/ha;
 zālāju sēklaudzēšanas platības, kuras ir pieteiktas
apskatei VAAD līdz 01.06. un lauksaimnieks reģistrējies
VAAD Sēklaudzēšanas un sēklu tirgotāju reģistrā;
 Agrovides maksājumi - BLA,BDUZ, IDIV,RLZP,LDGRS,
BI;
LIZ platībām Natura 2000 teritorijās.

Izmaiņas tiešajos maksājumos 2013. gadā
Lauksaimniekiem, kuri piesaka atbalstam LIZ, kurā
audzē kultūraugus, ko paredzēts izmantot biogāzes
ražošanai, papildus Platību maksājumu iesniegumam būs
jāiesniedz
deklarācija
par
”Lauksaimniecības
kultūraugu audzēšanu biogāzei”, kurā jānorāda:
 platība;

kultūrauga kods/nosaukums;

uzņēmums, kura biogāzes ražotnei piegādās ražu;

plānotais piegādājamais daudzums, tonnās.
Rakstisks apliecinājums 2013.gadā
Lauksaimniekiem saimniecībās jāglabā rakstiski apliecinājumi par tiesībām
15.06.2013. apsaimniekot atbalstam pieteikto LIZ.
Rakstisks apliecinājums var būt:
 nomas līgums;
 patapinājuma līgums;
 dāvinājuma līgums;
 mantojuma apliecinošs dokuments;
 pagasta lēmums u.c.
Izņēmuma apliecinājumi
Attiecībā uz Platību maksājumu iesniegumā 2013.gadam deklarētajām
platībām varēs uzrādīt:
 vienpersonisku zemes īpašnieka vai tā pilnvarotā pārstāvja rakstisku
apliecinājumu;
 ārkārtas gadījumā, ja no zemes īpašnieka vai tā pilnvarotā pārstāvja nav
iespējams iegūt rakstisku piekrišanu, bet pastāv vienošanās par atļauju
apsaimniekot konkrēto zemes gabalu, ir pieļaujams vienpersonisks rakstisks
pretendenta apliecinājums.
15
Izņēmuma apliecinājumi
Izņēmuma apliecinājumos par tiesībām apsaimniekot
Platību maksājumu iesniegumā 2013.gadā deklarēto LIZ
obligāti jānorāda:
 attiecīgais lauka numurs un platība (ha), kas deklarēta
atbalstam Platību maksājumu iesniegumā 2013.gadā;
 konkrētais lauku bloka vai kadastra numurs;
 īpašnieks, īpašnieka adrese un kontaktinformācija.
LAD sazināsies ar attiecīgo zemes īpašnieku, lai
pārliecinātos
par konkrētā lauksaimnieka tiesībām
apsaimniekot atbalstam pieteikto LIZ platību.
16
Izmaiņas tiešajos maksājumos 2013. gadā
 Līdzīgi kā 2012.gadā arī 2013.gadā tiks
piemēroti samazinājumi, ja ES tiešo maksājumu
un pārejas posma valsts atbalsta kopsumma
pārsniegs EUR 5 000;
 Savstarpējā atbilstība:
- Dzīvnieku labturība: lauksaimniecības dzīvnieku,
teļu, cūku veselības un labturības nodrošināšana:
sugai atbilstoša barošana, apgaismojums gan
mākslīgs gan dabīgs, fiziskā aktivitāte, aizsardzību no
nelabvēlīgiem laika apstākļiem un plēsējiem,
nepieļaut draudus veselībai un dzīvībai u.c.
17
TM nākotnē
EK un EP priekšlikumu un Eiropadomes lēmumu par finansējumu Latvijai
tiešajiem maksājumiem un lauku attīstībai salīdzinājums (tekošajās cenās)
2007-2013
periods
Eiropas
Komisijas
priekšlikums
(2011.gada
29.jūnijā)
Eiropas
Parlamenta
priekšlikuma
projekts
Eiropadomes
lēmums
(2013.gada
8.februārī)
Eiropadomes
lēmuma
salīdzinājums ar
EK priekšlikumu
Eiropadomes
lēmuma
salīdzinājums
ar 2007-2013
731
1 417
1 686
1 717
+300 miljoni eiro
(+21%)
+986 miljoni
eiro (+135%)
95 eiro/ha
2013.gadā
141 eiro/ha
2017.gadā
172 eiro/ha
2017.gadā
196 eiro/ha
2019.gadā
+39%
+107%
Lauku attīstība,
miljoni eiro
1 054
1 054
1 118
961
-93 miljoni eiro
jeb -9%
-93 miljoni eiro
jeb -9%
Kopējā aploksne,
miljoni eiro
1785
2471
2678
+207 miljoni eiro
(+8,3%)
+893 miljoni
eiro (+50%)
Kopējā TM 20142020
aploksne,
miljoni eiro
Maksimālais
maksājums
ha, eiro/ha
uz
Tiešajos maksājumos panāktais rezultāts
Latvijai (+106%), Igaunijai (+67%), Lietuvai (+36%)
Tiešo maksājumu struktūra 2015.-2020.g.
Savstarpējā atbilstība + aktīvs lauksaimnieks +
atbalsta summas griesti lielo summu saņēmējiem
Visi lauksaimnieki
Saistītais
atbalsts <10%
Maksājumi
apgabalos ar
dabas
ierobežojumiem
<5%
Mazie
Izvēle - mazo
lauksaimnieku
shēma
< 10%
Maksājums jaunajiem
lauksaimniekiem <2%
Maksājums par klimatam un
videi labvēlīgu
lauksaimniecības praksi - zaļā
komponente 30%
Pamata maksājuma shēma (PMS)
43-58%
- Obligāti ieviešama
- Brīvprātīgi ieviešama
- DV obligāti ieviešama,
lauksaimniekam izvēles
iespējas vai pievienoties
21
Nākotnē TM jāpiešķir:
Aktīvam lauksaimniekam
Max 300 000 € ?
22
Aktīvais lauksaimnieks
5000 €
DV var nolemt, ka TM nepiešķir:
noteiktām nozarēm (lidosta, dzelzceļš, nekust. īp.,
kempingi utt.), ja TM summa nav vismaz 5% no ne
l/s darbības ieņēmumiem
vai
lauksaimniecība veido tikai nenozīmīgu daļu no
kopējo darbību;
galvenās darbība mērķis nav lauksaimniecība.
23
Tiešo maksājumu saņēmēju struktūra Latvijā
2010.gadā
TM summa
gada laikā, €
Saimniecības
skaits
% no VPM
platības
% no TM
%
mazāk kā 1000
43 319
66%
16%
11%
vairāk kā 1000
22 296
34%
83%
89%
vairāk kā 5000
5 271
8%
60%
69%
24
TM pakāpeniska samazināšana un nepārsniedzamā
summa - DV izvēle
TM summas, kas pakļaujamas samazinājumam, aprēķina:
Kopējā TM summa – algas * – zaļā komponente
TM summu, kas jāpiešķir lauksaimniekam
kalendārajā gadā, samazina šādi:
Samazina par
20%
attiecīgajā
daļu kas lielāka par
150 000 līdz 200 000 €
40%
200 000 līdz 250 000 €
70%
250 000 līdz 300 000 €
100%
300 000 €
Attieksies uz
~0,02%
saimniecībām
*algas, ko lauksaimnieks faktiski izmaksājis un deklarējis iepriekšējā gadā, ieskaitot ar nodarbinātību
25
saistītus nodokļus un sociālās iemaksas
Pamata maksājuma shēma (PMS)
2015.gadā maksājumi īstenojami tikai ar maksājumu
tiesībām (MT)
VPM
no 2015.
gada
Zeme
Maksājums
Maksājumu tiesība
+Zeme
Maksājums
26
Maksājuma tiesības piešķiršana 2015.gadā
1. LAD sagatavo iesnieguma veidlapu, kartes
2. Lauksaimnieks aizpilda
un iesniedz iesniegumu LAD
3. LAD piešķir MT,
Lauksaimniekiem, kuri 2011.gadā
saņēma VPM
Īpašos gadījumos no valsts rezerves
lauksaimniekiem, kuri 2011.gadā
nesaņēma VPM
27
Maksājuma tiesības piešķiršana 2016.gadā un
turpmāk
MT piešķirs no valsts rezerves:
Jaunam
lauksaimniekam
Jaunpienācējam
Par apgūtām
pamestām
zemēm
MT skaits = deklarētie ha, kas atbilst nosacījumiem
28
Maksājumu tiesību izmantošana 2015.gadā un
turpmāk:
1. Pieteikties maksājumam
2. Neizmantotās MT nodot valsts rezervē
3. Pārdot, veikt citus darījumus (nodot, dāvināt utt.)
4. Iznomāt (ar zemi vai bez)
5. Mantot
29
Maksājuma tiesību aktivizēšana
PMS saņem tikai par tik ha cik pretim atbilstošs skaits MT
MT=9
Hektāri =16
1 MT = 1 ha
Aktivizēt var 9 MT
Par 7 ha nesaņems maksājumu, jo nav MT
30
Maksājumu tiesības vērtības noteikšana
Latvijas priekšlikums:
MT vērtība
Ar diferencētu
vērtību
Pēc LIZ izmantošanas
veida 2015.gadā:
€ Aramzemei un
ganībām
€ Ekstensīviem zālājiem
Visiem
vienāda
vērtība
Ņemot
vērā
vēsturiskos
maksājumus (iesk.
PVTM ar 2006. un
2009.gada vēsturi)
31
Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu l/s praksi
jeb Zaļā komponente
 Maksājumu var saņemt tikai par tiem ha par kuriem PMS
aktivizētas MT;
 Piešķir par klimatam un videi labvēlīgas l/s prakses
ievērošanu:
Nosacījumi
1.
2.
3.
Kultūraugu
dažādošana
Aramzemē virs 3 ha
3 kultūras:
galvenā <70%,
pārējās vismaz 5%
>95% no 2015.g. deklarētās IZ platības saglabājamas
saimniecības līmenī
 ilggadīgie zālāji - nav iekļauti augsekā 5 gadus vai ilgāk
 7% aramzemes izņemta no ražošanas - atstāta
papuvē, buferjoslām, vides, ainavas elementiem


Ilggadīgie zālāji 
Ekoloģiskas
nozīmes
platības
32
Automātiski zaļo komponenti piešķir:
EK priekšlikums
LV priekšlikums
bioloģiskajiem
lauksaimniekiem
arī lauksaimniekiem, kuri uzņēmušies
agrovides saistības
Natura 2000 teritorijā
izpildāmas prakses tiktāl cik
to pieļauj teritorijas
apsaimniekošanas
nosacījumi
Jāparedz atbrīvojami:
- mazi lauku bloki <15 ha, kuri robežojas ar
ilgtspējīgi apsaimniekotu mežu platībām
vismaz 60% apmērā no ārējās
robežjoslas; un
- jebkura lieluma bloki, kuros vairāk kā 10%
ārpusbloka elementi ar ekofokusa vai
ainavas iezīmēm (atsevišķi koki,
krūmāji, akmeņi u.c.).
33
Maksājums jauniem lauksaimniekiem
Jauns lauksaimnieks:
- Pirmo reizi izveido uzņēmumu kā vadītājs vai izveidojis 5
gadus pirms PMS ieviešanas;
- vecums iesnieguma iesniegšanas dienā < 40 gadu.
- elastīgāki kritēriji dalībai, piemēram, lauksaimniecības
profesionālās prasmes un kompetence.
Summa
25% no aktivizēto MT vērtības PMS shēmā reizināta ar max.
25 ha.
34
Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma
Neattiecinās savstarpējās atbilstības prasību izpildes
kontroles un zaļās komponente prakses;
Atbalsta summa – visiem vienota fiksēta gada atbalsta
summa uz saimniecību 500 – 1000 EUR robežās;
Mazo lauksaimnieku shēmas atbalsta summas aprēķins:
1. 15% * (303 milj. EUR / 65,6 tūkst. saimniecību) = 693 EUR
2. 196 EUR/ha * max 3 ha = 588 EUR
Atbalsta apjomam jābūt robežās starp 500 un 1000 EUR
35
Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas
nosacījumi
 Aizstāj citus TM veidus;
 Lēmumu par dalību var pieņemt tikai vienu
reizi - 2015.gadā;
 Nosacījumi, kas jāievēro:
- Var pieteikties lauksaimnieki, kuriem
2014.gadā būs piešķirtas MT un izpilda min.
Atbalsta saņemšanas nosacījumus (1 ha/100
EUR);
- Saglabā vismaz tādu ha skaitu, kas atbilst
lauksaimnieka rīcībā esošam MT skaitam;
- MT nav nododamas, izņemot mantošanas
gadījumus.
36
Iespējamais mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas
dalībnieku skaits
Ja mazo lauksaimnieku atbalsts katru gadu nemainīgs: 600
EUR uz saimniecību
2015
2016
2017
Saimniecību
skaits
19 704 16 733 14 368
Vidējais ha sk.
saimniecībā
2,74
2,43
2,18
2018
2019
12 486
10 964
1,98
1,80
2%
1%
TM summa
( % no aploksnes)
3%
3%
2%
37
Ar ražošanu saistītais atbalsts
EK priekšlikums
LV priekšlikums
līdz 10% no ikgadējās TM aploksnes;
vairāk kā 10% no
2019.gada TM aploksnes;
Ierobežots atbalstāmo lauksaimniecības
sektoru saraksts; piens un piena produkti,
Jāparedz visām nozarēm,
DV izvēlas tās, kuras
atbalstāmas (piem.,
cūkkopība, putnkopība u.c.);
cietes kartupeļi, laukaugi, sēklas, proteīna
kultūras, enerģijas augi, aitu un kazu gaļa,
liellopu un teļa gaļa, linšķiedra un kaņepju
šķiedra, augļi un dārzeņi, sausā lopbarība, cietie
kvieši, pākšaugi u.c.;
Atbalsts tikai, lai palīdzētu risināt īpašas
grūtības konkrētā sektorā un, lai
saglabātu pašreizējo ražošanas līmeni.
Jānosaka maksimālās
atbalsta likmes par vienību
absolūtās vērtībās katrai
nozarei.
38
ES TM un likmes
PALDIES
Vienotais platību
maksājums, LVL/ha
PAR
UZMANĪBU!
2010
2011
~ 46
~52
Atsevišķais maksājums par cukuru, LVL/t
~8
Atbalsts par pārstrādei paredzētajām zemeņu un
~283
aveņu platībām, LVL/ha
Ja pieejamās kvotas ietvaros
Īpašais
7,63
realizējis 30-80 tonnas
atbalsts par
Ja pieejamās kvotas ietvaros
pienu, LVL/t
6,87
realizējis 80 vai vairāk tonnas
~5,5
~281
~7,7
~6,3