Transcript prezentācija
Līga Briģe Latvijas goda konsule Braziljā 2011.gada 24.maijā
Prezentācijas saturs
1. Brazīlijas vispārējs raksturojums 2.
3.
4.
5.
1.1. Nozīmīgākie rādītāji 1.2. Administratīvais dalījums 1.3. Valsts pārvaldes un privātā sektora attiecības Brazīlijas ekonomika 2.1. Galvenie secinājumi 2.2. Brazīlijas rūpniecības tendences (ražošana, eksporta-importa plūsma) Latvijas – Brazīlijas tirdznieciskās attiecības 3.1. Tirdzniecības bilance 3.2. Latvijas preču perspektīvas Brazīlijas tirgū Kā atrast sadarbības partneri Brazīlijā?
Ieteikumi
1. Brazīlijas vispārējs raksturojums 1.1.Nozīmīgākie rādītāji
190 miljonu iedzīvotāju tirgus Sabiedrības pirktspējas raksturojums (milj. iedzīvotāju) 29 20 A/B (2900Ls+/1500 Ls) C (348Ls - 1500Ls) 45 D (218Ls - 348Ls) 95 E (0 - 218Ls)
1.1. Nozīmīgākie rādītāji
IKP izaugsme 7,5% (2010)
IKP izaugsme 1998-2014*
7,5 6,5 6,5 5,7 6,1 5,2 5 5,5 4,1 4 3,2 2,7 1,3 1,1 0 0,3 -0,6
1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011* 2012* 2013* 2014*
IKP izaugsme %
1.1. Nozīmīgākie rādītāji
2010.gada IKP izaugsmes kompozīcija (%) 21,8 36,2 7,5 7 3,3 11,5 IKP izaugsme Vispārējā patēriņa pieaugums Valsts patēriņa pieaugums Eksporta pieaugums Importa pieaugums Investīciju pieaugums
1.1. Nozīmīgākie rādītāji IKP per capita 10,900 USD (2010) IKP sadalījums: 6,1% lauksaimniecība;
26,4% rūpniecība;
67,5% pakalpojumi.
Minimālā alga 545 BRL jeb 168 LVL Bezdarba līmenis zem 6%
1.2. Brazīlijas administratīvais dalījums
1.2. Brazīlijas administratīvais dalījums Brazīlija iedalās 26 štatos, no kuriem: tradicionāli ekonomiski aktīvākie atrodas valsts dienvidos – Sanpaulu, Rio, Parana, Santa Catarina, Rio Grande do Sul štati.
Vēsturiski izveidojusies eiropiešu imigrantu uzņēmējdarbība; Sanpaulu - starptautiskas uzņēmējdarbības brends; Brazīlijas dienvidi “darbina” valsts ekonomiku.
jaunākie perspektīvas attīstības štati ir Minas Gerais, Goias,
Bahia, Pernambuco.
Minētie štati šobrīd uzskatāmi par alternatīvu iepretim tradicionālajām ekonomiski aktīvajām zonām un piedāvā dažādas uzņēmējdarbības privilēģijas (nodokļu atlaides, utt.), lai piesaistītu jaunas ekonomiskās aktivitātes šajos reģionos.
1.3. Valsts pārvaldes un privātā sektora attiecības Valsts politiskais centrs atrodas galvaspilsētā Braziljā, bet ekonomiskais centrs Sanpaulu pilsētā. Lai gan darbojas sektoru nošķīrums, tos saista cieša saikne: uzņēmumi izvieto pārstāvjus vai birojus arī galvaspilsētā, lai veicinātu likumdošanu un dialogu ar politiskajām institūcijām; Pēdējā un pašreizējā valsts valdība koncentrējas uz valsts sociālo politiku veicināšanu, ar mērķi veidot jaunas darbavietas un noturēt iekšējo pieprasījumu. Līdz ar to, tiek atbalstīta: valsts un privāto uzņēmumu izaugsme un ekspansija (piemēri: Petrobras, Electrobras, Camargo Correa, Odebrecht, Andrade Gutierrez, utt.).
2. Brazīlijas ekonomika 2.1. galvenie secinājumi Iekšējā tirgus pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, pateicoties ieplūstošajām investīcijām valstī.
2010.gadā ārvalstu investīcijas veidoja 18.4% valsts IKP.
Starp 2011.-2014.gadu paredzams investīciju pieaugums par 1% gadā, sasniedzot 24% valsts IKP 2014.gadā.
Ārvalstu investīcijas koncentrējas, galvenokārt, gāzes un naftas resursu izpētes, inovatīvo tehnoloģiju, dabīgo izrakteņu iegūšanas un metālapstrādes sektoros, kā arī valsts infrastruktūrā.
2.2. Galvenie secinājumi Zemais iekšējā tirgus piedāvājums veicina inflāciju (6.51%).
Patēriņa preču cenas palielinājušās par 74% laikā no 2010.gada jūlija – 2011.gada februārim.
Ārvalstu eksportētāji minētos procesus uztver kā iespēju palielināt savu eksportu uz Brazīliju.
Izdevīgais valūtas maiņas kurss motivē brazīļus importēt
commodities.
Inflācijas evolūcija Brazīlijā
Patēriņa preču cenu pieaugums Brazīlijā
Valūtas maiņas kurss: US$ versus RS
Valūtas maiņas kurss: EUR versus RS
2.1. Brazīlijas rūpniecības tendences Brazīlijas rūpniecībā kopumā novērojama izaugsme par 28.5% kopš 2003.gada.
Rekordliels vieglo automašīnu iepirkšanas rādītājs (dubultojies kopš 2005.gada); Aktīvākās rūpniecības sfēras 2010.gadā:
Komunikāciju un informācijas tehnoloģiju aprīkojumi un aparāti +22,1% izaugsme;
Mēbeles un sadzīves tehnika +16,5% izaugsme; Būvniecība un materiāli +14,6% izaugsme; Transports, to daļas +11,2% izaugsme; Medikamenti, medicīnas aparāti, kosmētika +10,8% izaugsme; Tekstila un ādas izstrādājumi +10,4% izaugsme; Pārtikas produkti, dzērieni, lielveikalu piedāvājums kopumā + 8,8% izaugsme;
Eksporta izaugsme (milj. ASV dolāri) 2001.-2010.gads
Importa izaugsme (milj. ASV dolāri) 2001.-2010.gads
Brazīlijas eksporta tirgi (% dalījums) 2010.gadā
Brazīlijas importa tirgi (% dalījums) 2010.gadā
Brazīlijas galvenie eksporta produkti
Eksporta produkti
(% no kopējā eksporta): Derīgie izrakteņi/minerāli 15.3%; Nafta, tās produkti 11.3%; Transports, tā daļas 10.8%; Soja 8.5%; Cukurs, etanols 6.8%; Ķīmiskās vielas 6.7%; Gaļas izstrādājumi 6.6%; Metālapstrādes produkti 6.4%; Mehānika, dažādi aparāti 4.1%; Papīrs un celuloze 3.4% Kafija 2.9% Elektriskie aparāti, ādas izstrādājumi, tabakas izstrādājumi, dārgakmeņi – 6.6%
Brazīlijas galvenie importa produkti
Importa produkti
(% no kopējā importa): Degviela, nafta, tās produkti 16.5% Mehāniskie aparāti 15.7% Elektriskie aparāti, elektronika 12.2% Vieglās automašīnas, to daļas 9.5% Ķīmiskās vielas 5.6% Metāli un to izstrādājumi 4.3% Plastmasa, tās produkti 3.6% Optiskie instrumenti 3.4% Medikamenti 3.4% Ķīmiskās vielas lauksaimniecībai 2.7% Gumija un tās produkti 2.2% Lidaparāti un to daļas 1.3% Sintētiskā un mākslīgā šķiedra 1.1%
3. Latvijas-Brazīlijas tirdznieciskās attiecības 3.1. Tirdzniecības bilance Kopš 2009.gada Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance ar Brazīliju.
Galvenie eksporta produkti no Latvijas uz Brazīliju 2010.gadā bija: Digitālie mehānismi, pārraidītāji, elektroniskie aparāti (28.8%) Radio modēmi (18.1%) Telefona aparātu daļas (12.5%) Hidraulika, motori, to daļas (7.8%) Arī sildītāji, žāvētāji, automašīnu, traktoru daļas.
3. Latvijas-Brazīlijas tirdznieciskās attiecības 3.1. Tirdzniecības bilance Galvenās Brazīlijas eksporta preces uz Latviju 2010.gadā bija: Metālapstrādes produkti (58%) Cukurs (11%) Kafijas pupiņas (8.8%) Kafija-pārstrādāta (6.6%) Arī plastmasas, galda piederumu izstrādājumi, apavi, rieksti.
Latvija kā Brazīlijas eksporta noieta tirgus ieņem
109.vietu
Latvija kā Brazīlijas importa avots ieņem 105.vietu
3.2. Latvijas preču perspektīvas Brazīlijas tirgū Preces, kas saistītas ar infrastruktūras attīstību, uzlabošanu Brazīlijā – IKT - inovācijas kopumā,
elektronika, mašīnbūve (vieglā+smagā), hidraulika, to daļas:
Piemērs – aviācijas infrastruktūrā “fingers” iztrūkums.
Latvijas loģistikas pakalpojumi brazīļu preču noietam
bijušajā Padomju Savienības zonā, arī Skandināvijā.
Banku sektors – Latvijas bankas, kas specializētas
mikrokredītu izsniegšanā.
3.2. Latvijas preču perspektīvas Brazīlijas tirgū
Medikamenti + medicīniskie aparāti + kosmētika
Medikamentu reģistrācija ilgst aptuveni 2 gadus, Brazīlijas Sanitārās inspekcijas ANVISA vizīte uz ražotāja mītni obligāta.
Medicīnisko aparātu importam tiek dotas priekšrocības, it īpaši, ja tie pieder pie valsts nozīmes saraksta šajā sfērā.
Kosmētika reģistrējama arī ANVISA, process vienkāršāks kā medikamentiem.
Tūrisms
Latvija kā tūrisma galamērķis piesaista vidējo-augsto Brazīlijas sabiedrības slāni.
Pārtikas produkti
Jārēķinās ar produktu reģistrācijas laiku;
Dzērieni
Reģistrācijas process salīdzinoši vienkāršāks kā pārtikas produktiem.
4. Kā atrast sadarbības partneri Brazīlijā?
Brazīlijā notiekošajās starptautiskajās izstādēs ( http://www.brasilglobalnet.gov.br
) Brazīlijas dažādu štatu tirdzniecības kamerās ( http://www.cni.org.br
) Ražotāju asociācijās Individuālās biznesa vizītēs
5. Ieteikumi Pirms biznesa iespēju izpētes un sadarbības partnera meklēšanas Brazīlijā, definēt intereses, mērķi un identificēt potenciālos partnerus.
Pēc biznesa iespēju izzināšanas Brazīlijā un pirmā kontakta nodibināšanas, aktīvi uzturēt kontaktu ar
potenciālo partneri. Personīgais kontakts ir nozīmīgs!
Paldies par uzmanību un, lai veicas Brazīlijas tirgū!
Līga Briģe [email protected]