No taupības politikas līdz augstākai dzīves kvalitātei Eiropā un Latvijā

Mārtiņš Zemītis Eiropas Komisijas ekonomists Rēzekne, 2014.gada 20.marts

Prezentācijas struktūra

  

Eiropas Savienības atbilde ekonomikas krīzei

 

Ekonomikas un finanšu sakārtošana Jauniešu bezdarbs (garantija, Erasmus+)

Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas veikumi



ES fondi Latvijai kā ieguldījums attīstībā



Naudas drošība, pārtikas marķēšana, viesabonēšana

Latvijas mācības Eiropai



Latvijas modelis: nodokļi, eksports, darbaspēks

 

Eiro ieviešana kā stabilizējošs faktors Riski: emigrācija un sociālā noslāņošanās

Dziļa parādu krīze visā Eiropā… … noveda pie bažām par eiro stabilitāti

110

… un ļoti dziļas ekonomiskās krīzes

EU 27 GDP, Index, 2005 = 100

Forecast 108 106 104 102 100 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Krīze smagi skāra Latviju, bet šobrīd vērojama atgūšanās

IKP gada izaugsme, %

15 10 5 0 -5 -10 Igaunija Latvija Lietuva -15 -20 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 '14p '15p

Izaugsmes modelis: ir eksports patēriņš atkal kļūst par lielāko dzinuli, bet izaugsmes pamatā joprojām

Eksporta, mājsamniecību patēriņa un investīciju gada izaugsme,%

50 25 0 -25 -50 2005 Investīcijas pamatkapitālā Eksports Mājsamniecību patēriņš 2007 2009 Avots: CSP, Swedbank prognozes 2011 2013 '14p '15p

Krīzes sekas: bezdarbs, īpaši jauniešu

Jauniešu bezdarbs Grieķijā, Spānijā, Horvātijā > 50% Austrijā un Vācijā < 10% Latvijā: ap 20%

• • • • • •

Eiropas Savienības atbilde uz krīzi:

Ciešāka sadarbība un uzraudzība Izaugsmei labvēlīga budžeta taupības politika Kreditēšanas atjaunošana Izaugsmes un konkurētspējas atbalstīšana Bezdarba samazināšana, īpaši jauniešu vidū Publiskās pārvaldes modernizēšana

Ciešāka sadarbība un uzraudzība

dalībvalstu ekonomiskajā, budžeta un nozaru politikā Jādara viss, lai krīze neatkārtotos un valstis ievērotu vienošanās

Reformu kalendārs

Eiropas pusgads Nacionālais pusgads Mērķis: lai reformu cikls būtu saskaņots ar budžeta ciklu

Parāda un deficīta sliekšņi (no IKP)

60% 3%

Valstu parādi stabilizējas

Stratēģijas Eiropa2020 mērķi

•

ES valstis vienojušās par kopīgiem mērķiem; Izaugsmei jābūt:

•

Gudrai Ilgtspējīgai Iekļaujošai

Eiropa2020 prioritātes

 Paaugstināt nodarbinātības līmeni Eiropā un gādājot, lai būtu vairāk labu darbavietu, īpaši sievietēm, jauniešiem un gados vecākajiem darba ņēmējiem  Investēt prasmju iegūšanā un izglītībā un tā palīdzot visu gada gājumu cilvēkiem paredzēt pārmaiņas un pielāgoties tām

Eiropa2020 mērķi

• • •

75% nodarbinātība sievietēm un vīriešiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem (LV mērķis – 73%, reāli - 68,1%(2012))

.

Mazāk par 10% skolu pametušo jauniešu (LV mērķis – 13,4%, reāli – 10,5%, zēni 14,3% (2013)) Vismaz par 20 miljoniem mazāk cilvēku, kuri dzīvo nabadzībā un sociālā atstumtībā vai kuri ir uz riska robežas

EK Rekomendācijas

Ikgadējas, specifiskas, konkrētām valstīm adresētas - Izstrādā Eiropas Komisija - Pieņem visas dalībvalstis ES Padomē - Ievieš dalībvalstu atbildīgās iestādes Piemērs: augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšana, prakses vietas jauniešiem bez darba, u.c.

Rekomendācija Nr.3

• • • • •

- Cīnīties ar ilgtermiņa un jauniešu bezdarbu - Pilnveidot profesionālo izglītību - Uzlabot karjeras konsultācijas - Ieviest garantiju jauniešiem - Veidot prakses vietas

Rekomendācija Nr.4

• • •

- Uzlabot pabalstu pieejamību un atbilstību vajadzībām - Samazināt nabadzību, īpaši bērnu vidū - Reformēt sociālo palīdzību

Rekomendācija Nr.5

• • • • •

- Stimulēt izcilību augstākajā izglītībā - Reformēt akreditācijas sistēmu - Samazināt augstskolu skaitu - Nojaukt šķēršļus ārvalstu studentiem un pasniedzējiem - Izvērtēt & modernizēt zinātni

Kāpēc vajag jauniešu garantiju?

• • • Jaunieši pamet mācības vai nodarbinātību – jo zemāks izglītības līmenis, jo augstāks risks būt par bezdarbnieku ilgāku laika periodu Apgrūtināta pāreja no izglītības iestādes uz darba vietu – jaunietim ir liels risks kļūt par bezdarbnieku pēc izglītības iestādes beigšanas Pieaug iemaņu un darba vietu ģeogrāfiskā nevienlīdzība – ES teritorijā pieejami 2 miljoni vakanču

Jauniešu garantija - mērķis

Nodrošināt, lai jaunieši līdz 25 gadiem saņemtu labas kvalitātes nodarbinātības, izglītības, māceklības vai prakses piedāvājumu 4 mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbnieku vai beidzot formālo izglītības iestādi

ES politika Finansējums 4 mēneši Māceklība LV politika ES jauniešu programmas (EURES..) ESF, JNI Cits LV budžets Jauniešu garantija Prakse Darbs Izglītība Jauniešu garantijas ieviešanas plāns, iesaistot partnerus

ERASMUS +

Vienota programma izglītībai, jaunatnei un sportam (2014-2020)

Erasmus+: jauna pieeja – kāpēc?

»

Dziļa ekonomikas krīze un augsts jauniešu bezdarbs

»

Darbavietas ir, taču jauniešiem ir nepietiekamas prasmes un zemas nodarbinātības iespējas pēc studijām

»

Pieaug prasības pēc augsta līmeņa prasmēm

»

Globāla cīņa par smadzeņu piesaisti: izglītības internacionalizācija

»

Nesalīdzināmi plašāks mācību piedāvājums un IKT potenciāls

»

Savstarpēji papildināma formālā, neformālā un netradicionālā izglītība

»

Nepieciešama ciešāka saikne ar darba vidi

Erasmus+: saikne ar politiku

ES2020 stratēģijas svarīgākie mērķi izglītībā:



Priekšlaicīgi pamet izglītības sistēmu (ET):< 10 % (LV: 10,5 %; vidēji ES: 12,7 %)



Iegūst augstāko izglītību: > 40% (LV: 37,0 %; vidēji ES: 35,7 %)

Erasmus+: saikne ar politiku



Pirmsskolas izglītība un aprūpe: > 95 % bērnu (LV: 92,7 %; vidēji ES: 93,2 %)



Pamatprasmes: < 15 % no 15 g.v. ar vājām sekmēm (lasīšana: LV: 17,6 %; ES vidēji: 19,6 %; matemātika LV: 22,6 %; vidēji ES: 22,2 %; dabaszinības: LV: 14,7 %; vidēji ES: 17,7 %)



Mācību mobilitāte: > 20 % augstskolu absolventu un > 6 % sākotnējo profesionālo kvalifikāciju (SPK) ieguvušo



Absolventu nodarbinātības līmenis: > 82 % (LV: 74,2 %; vidēji ES: 75,7 %)



Pieaugušo dalība mūžizglītībā: > 15 % (LV: 7,0 %; vidēji ES: 9,0 %)

Erasmus+: vienkāršāka struktūra Iepriekš Tagad Mūžizglī tības programma: Starptautiskās augstākās izglītības programmas:

Grundtvig Erasmus Leonardo Comenius

Jaunatne darbībā

Erasmus Mundus, Tempus, Alfa, Edulink, divpusējās programmas

1.

Individuālā mācību mobilitāte Erasmus+ 2.

Sadarbība inovācijām un labās prakses apmaiņai 3.

Atbalsts politikas refomām Konkrētas darbības:

• Jean Monnet • Sports

3 pamatvirzieni:

• • •

Individuālā mācību mobilitāte Sadarbība inovācijām un labās prakses apmaiņai Atbalsts politikas reformām

Mērķi (2014-2020)

Kopējais budžets Pavisam mobilitātes iespējas Augstākā izglītība Arodizglītības studenti 14,7 miljardi eiro Vairāk nekā 4 miljoni Aptuveni Aptuveni 650 000 cilvēku 2 miljoni studentu studentu Darbinieku mobilitāte Aptuveni 800 000 pasniedzēju, skolotāju, izglītības darbinieku un personu, kas strādā ar jauniešiem Brīvprātīgo programmas un jauniešu Studiju kredīta garantiju maģistra grāda iegūšanai Kopīgās maģistra grāda studijas apmaiņas programma Vairāk nekā 500 000 jauniešu Aptuveni 200 000 studentu Vairāk nekā 25 000 studentu

Eiropas Parlamenta lielākie veikumi

Eiropas Parlamenta 2014. gada velešanas http://www.europarl.lv

• • • •

ES daudzgadu budžets iedzīvotājiem un ekonomikai Banku savienība: nodokļu maksātāju nauda drošībā Pārtikas marķēšana: ko mēs ēdam?

Mobilo sakaru viesabonēšanas maksas samazināšana

Pārtikas marķēšana: ko mēs ēdam?

Video par jaunajiem marķēšanas noteikumiem

Kāpēc balsot EP vēlēšanās 24.maijā?

Nāc. Runā. Panāc.

6 miljardi eiro Latvijas attīstībai

ES fondu sadalījums – 4,4 miljardi EUR

6% 4% 2% 11% 11% 12% 13% 27% 14% Transports Vide Nodarbinātība Izglītība Pētniecība Zaļā ekonomika MVU IKT/e-pārvalde Tehniskā pal.

+ lauksaimniecībai – 1,7 miljardi EUR

Eiro ieviešana

• • • • • • • • • • • •

Vairāk investīciju – ražošanas un darbavietu Eiro ir uzticama valūta (25% pasaules rezervēm) Lielāka ietekme ES un piederība ES kodolam Stabilitāte un drošība krīzes periodā Mazāki maksājumi valsts parāda apkalpošanai Lētāki kredīti Lata devalvācijas rēga beigas Eiro nenozīmē identitātes zudumu Pārejas periods bija lētāks un vienkāršāks kā plānots Krīzes pārvarēšanas "izejas stratēģija" Pievienošanās elitāram klubam, kopā ar Igauniju Valsts kredītreitinga paaugstināšana

Emigrācija

Sociālā noslāņošanās

37% iedzīvotāju uz nabadzības riska sliekšņa 26% dzīvo nabadzībā

Džini koeficients 2011.gadā (ienākumu nevienlīdzība)

40 30 20 10 0

Konkurētspēja

Baltijas jūras reģiona indekss 2013, Latvija un reģiona vidējais

Inovācijas Uzņēmēj darbība 10 8 Darba tirgus Loģistika 6 4 2 0 Nodokļu politika Infrastruktūra Finanšu tirgi Pārvaldība Reģiona vidējais Izglītība Latvija Ārējā tirdzniecība Avots: Swedbank

Pusmūža krīze:

sabalansētai un straujai izaugsmei nepieciešams strukturāli kvalitatīvāks pamats

IKP uz iedzīvotāju, % no ES28 (pēc pirktspējas paritātes)

75 70 65 Igaunija* Latvija Lietuva 60

+14pp +18pp +16pp

55 50 45 40 2012.gads

salīdzinājumā ar 2004.gadu

35 30 1996 1998 2000 2002 2004 2006 2008 2010 * Swedbank koriģētās laika rindas, saskaņā ar 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem 2012 Avots: Eurostat, Swedbank aprēķini

Nodokļu slogs:

ja gribam, lai valsts tērē vairāk, tad arī nodokļos ir jāmaksā/ jāiekasē vairāk

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi un nodokļu ieņēmumi 2012.gadā, % no IKP

60 ES28 attiecīgi 40% un 49% Ieņēmumi Izdevumi 50 40 Latvijā attiecīgi 28% un 37% 30 20 10 0 Avots: Eurostat

Nodokļu struktūra:

relatīvi liels nodokļu slogs darbaspēkam un ļoti augsta ienākumu nevienlīdzība

Džini koeficients 2011.gadā (ienākumu nevienlīdzība)

40 30 20 10 0

Darbaspēka izmaksu nodokļu slogs 2012.gadā, %

50 40 30 20 10 0 Avots: Eurostat

Ēnu ekonomika:

sociāla neaizsargātība, zemāks ražīgums, apgrūtināta eksporta spēja un konkurence

Darba tirgus:

algas turpinās augt, bet vai uzņēmumi to varēs atļauties? Darba tirgus pārkaršana un “go-stop” risks

Darba tirgus rādītāji, %

25 20 15 10 5 0 -5 -10 -15 2005 Darba meklētāju īpatsvars Reālā vidējā bruto alga, gada izaugsme Ražīgums uz 1 slodzi, gada izaugsme 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 '14p'15p Avots: CSP, Swedbank prognozes

Inovācijas:

ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ievērojami atpaliek no ES vidējā

Izdevumi pētniecībai un attīstībai 2012.gadā*, % no IKP

4.0

ES mērķis 2020.gadam

3.0

2.2

2.1

2.0

LV mērķis 2020.gadam

0.9

1.0

0.7

0.0

* Provizoriskie dati Avots: Eurostat

Inovācijas:

galvenais avots ir ārvalstu finansējums, bet tērē galvenokārt izglītības iestādes. Kur ir uzņēmēji?

Izdevumi pētniecībai un attīstībai 2012.gadā (provizoriskie dati), % no IKP

Pēc finansējuma avota

1.4

1.2

1.0

0.8

0.6

0.4

0.2

0.0

Uzņēmumi Valdība Igaunija Latvija Lietuva ES28, 2011 Augstākās izglītības iestādes Ārvalstu finansējums 0.8

0.6

0.4

0.2

0.0

Pēc izpildītāju veida

1.4

1.2

1.0

Uzņēmumi Igaunija Latvija Lietuva ES28, 2012 Valdība Augstākās izglītības iestādes Avots: Eurostat

Paldies!