Transcript Prezentācija_Asistenti_2013_Sustento

Kārtība, kādā piešķir un finansē
asistenta pakalpojumu pašvaldībā
SUSTENTO sapulce
2013.gada 15.februāri
Cik lielu pakalpojumu var saņemt?
• Personām ar invaliditāti, izņemot personas,
kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes
institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai
ieslodzījuma vietā, ir tiesības saņemt no valsts
budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu līdz
40 stundām nedēļā.
• Personām ar I grupas redzes invaliditāti, kuras
saņem pabalstu par asistenta izmantošanu 10
stundas nedēļā, ir tiesības saņemt asistenta
pakalpojumu daļā, kas pārsniedz 10 stundas
nedēļā.
Problēmas aktualitāte
1.11.2012. Latvijā bija:
• personas ar I invaliditātes grupu – 17 611
• personas ar II invaliditātes grupu – 70 542
• bērni ar invaliditāti – 7733
Kopā – 95 886 personas
• Asistenta pakalpojuma nodrošināšanai paredzēts:
• 2013.gadā - 1 866 454 lati;
• 2014.gadā un turpmāk ikgadēji – 1 903 783 lati.
Asistenta pakalpojumu ir tiesīga sniegt fiziska persona, kurai ir
izglītība, darba vai personiskā pieredze personu ar invaliditāti
aprūpē. Asistenta pakalpojumu persona var sniegt vairākām
personām ar invaliditāti nepārsniedzot 40 stundas nedēļā.
.
Pamatojums MK noteikumiem
Invaliditātes likums (15.11.2012. redakcijā) uzdod MK noteikt :
•
•
kārtību, kādā personai ar I vai II invaliditātes grupu un personai no
piecu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti piešķir asistenta
pakalpojumu pašvaldībā;
• prasības asistentam, kas sniedz asistenta pakalpojumu
pašvaldībā;
• kritērijus atzinuma sniegšanai par asistenta pakalpojuma
nepieciešamību;
• kritērijus asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanai;
asistenta pakalpojumam nepieciešamā valsts budžeta finansējuma
aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību.
To nosaka Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi
Nr.942„Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu
pašvaldībā” (http://www.likumi.lv/doc.php?id=253781).
Kritēriji atzinuma sniegšanai par
asistenta pakalpojuma nepieciešamību
Asistenta pakalpojumu piešķir:
•
personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti,
pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes
ārstu valsts komisijas (turpmāk – komisija) atzinumu par
īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem
funkcionālajiem traucējumiem*;
•
personai ar I vai II invaliditātes grupu, pamatojoties uz
komisijas atzinumu par asistenta pakalpojuma
nepieciešamību. Šo atzinumu sniegs, pamatojoties uz
invaliditātes ekspertīzes rezultātiem.
* Sociālajiem dienestiem tika nosūtīts LM skaidrojums
Kam sniegs atzinumu?
Komisija sniedz atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību
personai, kurai asistents nepieciešams tādu darbību veikšanai
ārpus mājokļa, kuras tā invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi
(nokļūt vietā, kur tā mācās, strādā, saņem pakalpojumus, veic
sociālās aktivitātes), un tai:
•
•
•
- noteikta I invaliditātes grupa redzes traucējumu dēļ;
- noteikta I vai II invaliditātes grupa un ir kāds no šādiem
funkcionēšanas ierobežojumiem:
slimības vai anatomiskie defekti, uz kuru pamata ir izsniegts
atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota
vieglā automobiļa iegādei un pabalsta transporta izdevumu
kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās,
saņemšanai;
ir abu augšējo ekstremitāšu anatomiski defekti: amputācijas stumbri
plaukstu pamata līmenī vai augstāk;
vai ir garīgās veselības traucējumi.
Kā saņemt atzinumu personām no 18 gadu vecumam?
Personām ar I grupas redzes invaliditāti tas tiks izsniegts, pamatojoties uz
iesniegumu. Pārējām šo noteikumu 3.punktā minētajām personām atzinums tiks
izsniegts, pamatojoties uz iesniegumu un Valsts komisijas rīcība esošajiem
dokumentiem.
Līdz 2013.gada 1.janvārim bija spēka Invaliditātes likuma 2012.gada
15.septembra redakcija, atbilstoši kurai asistenta pakalpojumu piešķir personai,
kurai, pamatojoties uz komisijas ieteikumu, individuālajā rehabilitācijas plānā ir
noteikta asistenta pakalpojuma nepieciešamība.
Tāpēc pārejas noteikumos ir ieslēgts 26.punkts:
«26.p. Šo noteikumu 3.punktā minētā atzinuma vietā pakalpojuma pieprasītājs
sociālajā dienestā var iesniegt personas individuālo rehabilitācijas plānu, kurā ir
ieteikums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, ja komisija to izsniegusi
no 2012.gada 1.novembra līdz 2012.gada 31.decembrim».
Kritēriji asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanai
• Pakalpojuma apmēram jābūt atbilstošam reālai nepieciešamībai
saņemt pakalpojumu.
• Pakalpojumam ir jāveicina personu ar invaliditāti integrāciju
sabiedrība, nevis kļūt par piemaksu pie pensijas.
• Lielākās NVO, t.sk. SUSTENTO, jau sen ierosināja:
- prioritāri piešķirt pakalpojumu tām personām ar invaliditāti, kuras
mācās, stādā vai apmeklē dienas centru,
- vērtēt personu aktivitātes. Pakalpojuma apjoms nevar būt vienāds tām
personām, kuras strādā, mācās vai regulāri apmeklē dienas aprūpes
centru, un tām, kurām pakalpojums ir nepieciešams tikai periodiski vai
vienreizēji.
Asistenta pakalpojuma apjoma vērtēšana (1.pielikums
MK noteikumiem), nepārsniedzot stundas nedēļā
•
•
•
•
Strādā algotu darbu - 15;
Mācās –10 (tikai mācību gada vai sesijas laikā);*
Regulāri apmeklē dienas aprūpes centru –10;
Regulāri (ne retāk kā divas reizes nedēļā) iesaistās
dažādās aktivitātēs ārpus mājokļa: ceļš – 10 + atbalsts
aktivitātēm - 10;
• Regulāri (ne retāk, kā reizi nedēļā) saņem ārstniecības
pakalpojumus –20;
• Neregulāri iesaistās dažādās aktivitātēs - 10;
• Vienreizēji pasākumi – izvērtē sociālais dienests.
* līdz 40 – personām ar I gr. redzes invaliditāti augstskolās
Asistenti personām, kuras saņem pabalstu
invalīdam, kam nepieciešama kopšana
Atbilstoši minēto MK noteikumu Nr. 942 11.2.apakšpunktam:
Personām ar I invaliditātes grupu, kuras saņem pabalstu invalīdam,
kam nepieciešama kopšana, var piešķirt asistenta pakalpojumu
konkrētam mērķim un nodrošināt nokļūšanu uz darba vietu, mācību
vietu, dienas aprūpes centru un atpakaļ.
Piemēram, gadījumā, ja persona ir guļoša, tiek pieņemts lēmums:
„Piešķirt asistenta pakalpojumu vienreizējām vajadzībām (bez apjoma
norādes)”. Asistents ___ stundu tiek piešķirts konkrētam gadījumam,
pamatojoties uz atsevišķa iesnieguma izvērtēšanu.
Kas ir regulāri ārstniecības pakalpojumi?
Ja persona, piemēram, pirmā nedēļa aiziet pie zobu ārsta, otrajā – pie ģimenes
ārsta, trešajā – pie logopēda, pakalpojumu saņemšana šo MK noteikumu
izpratnē netiek uzskatīta par regulāru ārstniecības pakalpojumu saņemšanu.
Tā ir neregulāra pakalpoju saņemšana, un asistenta pakalpojums šim nolūkam
nevar pārsniegt 10 stundas nedēļa.
Šeit ir domāts ambulatoro procedūru kurs pēc stacionārās ārstēšanas un citas
procedūras, kas tiek noteiktas uz noteiktu laiku. Iknedēļas ģimenes ārsta
apmeklējums uzskatāms par regulāru, bet šajā gadījumā sociālā dienesta
pienākums ir noteikt nepieciešamo pakalpojuma apjomu, nevis bez vērtējuma
piešķirt 20 stundas nedēļā.
Vienlaicīgi var būt noteikts asistenta pakalpojumus regulāru ārstniecības
pakalpojumu saņemšanai un neregulāru pakalpojumu (t.sk. kāda cita ārsta)
saņemšanai.
Vai tiks apmaksāts asistenta laiks, ko viņš pavada gaidot
asistējamo personu, piemērām, rehabilitācijas pakalpojuma
saņemšanas laikā, apmeklējot baseinu u.c. speciālistus vai
citās aktivitātes?
• Katru gadījumu vērtēs individuāli. Ja rehabilitācijas pasākums vai
nodarbības pulciņā tiek speciāli organizētas personām ar invaliditāti
vai personām ar noteiktajām slimībām, no personāla puses tiek
nodrošināta nepieciešamā palīdzībā. Tāpēc gaidīšanas laiks netiek
apmaksāts.
• Gadījumā, ja persona, īpaši bērns ar invaliditāti, tiek ieslēgts grupā
vai pielaists nodarbībām baseinā ar nosacījumu, ka viņam tiks
sniegts atbalsts, gaidīšanas laiks tiek apmaksāts. Protams, tiek
apmaksāta gaidīšana pie speciālista, konsultanta u.c.
Ar kādu dokumentu var pierādīt, ka persona patiešām ir
apmeklējusi teātri, sporta pasākumu, veikalu u. c.?
Pierādījumu pieprasīšanu nevar uzskatīt par aizvainojošu.
Saskaņā ar likuma „Par sociālo drošību” 26.pantu personai, kura
iesniedz pieprasījumu pēc sociālajiem pakalpojumiem vai tos saņem, ir
pienākums sniegt pilnīgas pakalpojuma saņemšanai nepieciešamās
ziņas un pēc sociālo pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma:
• nekavējoties ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālā
pakalpojuma saņemšanu vai par kuriem sakarā ar pakalpojuma
saņemšanu iepriekš sniegtas ziņas;
• iesniegt pierādījumus un nepieciešamos dokumentus.
Savā atskaitē asistents norādīs, kādi veikali tika apmeklēti un kādā
laikā (to var pierādīt ar čekiem), uzrādīs biļetes uz pasākumiem. Ja
sociālajam dienestam ir zināms, ka līdz asistenta pakalpojuma
ieviešanai persona nekad nav redzēta ārpus mājokļa, nepieciešama
īpaša kontrole.
Vai pavadot personu ar invaliditāti uz baseinu nepieciešams sniegt
palīdzību nokļūt ūdenī, vai vajadzētu pavadīt veikalā iepirkšanas laikā
vai vajadzētu pieskatīt koncerta laikā?
•
•
•
•
Vienā un tanī pat pasākuma personai atkarībā no veselības stāvokļa ir vai
nav vajadzīgs asistenta atbalsts.
Pēc lēmuma pieņemšanas par asistenta pakalpojuma piešķiršanu sociālais
dienests slēdz uzņēmuma līgumu ar pakalpojuma pieprasītāju un asistenta
pakalpojuma sniedzēju. Līgumā nosaka būtiskus jautājumus, kuri saistīti ar
asistenta pakalpojuma sniegšanu (piemēram, sīku pakalpojumu sniegšana
pa ceļam: palīdzība tualetes apmeklējumā, veikalā, palīdzība baseinā u.c.).
Īpaši norādām, ka asistentam nevar uzlikt par pienākumu darbības ar
personas kredītkarti, jo domstarpību gadījumā asistentam būs neiespējami
pierādīt, ka nav veiktas nelikumīgas darbības.
Ja sociālais dienests konstatēs, ka personai nepieciešams atbalsts
pasākuma (koncerts, teātra izrāde, sporta sacensības), asistentu ar biļeti
sev blakus par saviem līdzekļiem nodrošina persona ar invaliditāti vai tās
likumiskais pārstāvis.
Vai sociālajam dienestam ir jāpiešķir asistents, ja persona pieprasa
asistenta pakalpojumu, lai aizbrauktu uz ziemas zivju zveju, sauļoties
un peldēties Jūrmalā vai kādā citā vietā?
Sociālajam dienestam ir jānodrošina asistents, lai persona varētu
nokļūt pie tā ezera (upes), kur persona vēlās zvejot. Toties personai
nav tiesību pieprasīt, lai asistents stumtu invalīda ratiņus vai ietu ar
personu pa ledu. Slēdzot uzņēmuma līgumu, izpildītājs (asistents)
uzņemas pilnu atbildību par savu rīcību (asistents atbild par
zaudējumiem, kas radīti pasūtītājam, asistenta pakalpojuma darbības
vai bezdarbības rezultātā, izpildot līguma saistības, atbilstoši LR
Civillikuma 2217.p.2218.p.). Tāpēc jebkādiem pakalpojumiem, īpaši
tiem, kas var apdraudēt personas drošību vai dzīvību, jābūt ieslēgtam
līgumā ar asistentu par pakalpojuma sniegšanu. Asistentam ir tiesības
atteikties iekļaut līgumā šādas darbības.
Asistents ir tiesīgs atteikties ieslēgt līgumā punktu par palīdzību
peldēties.
Asistenta pakalpojumi personām ar I invaliditātes grupu,
kuras saņem pabalstu invalīdam, kam nepieciešama
kopšana. Ko nozīmē «konkrēts mērķis»?
• Pulciņu nodarbību, izstāžu, koncertu, sporta sacīkšu, dievkalpojumu,
kapsētas, ārstniecības iestāžu u.c. sabiedrisku vietu apmeklējumi ir
uzskatāmi kā konkrēts mērķis, kuram piešķirams asistenta
pakalpojums.
• Asistenta pakalpojums piešķirams arī, lai nodrošinātu brīvā laika
pavadīšanu, piemēram, aizbrauktu uz dārziņu vai uz Jūrmalu.
• Pakalpojuma saņemšanu ir nepieciešams pamatot ar dokumentu
(piemēram, biļete, pulciņa vadītāja izziņa utml). Ja pakalpojuma
laiku nevar pamatot ar dokumentu, tas nosakāms atbilstoši laikam,
kas nepieciešams, lai nokļūtu personai vajadzīgajā vietā un atpakaļ.
• Sociālā dienesta pienākums ir veikt asistenta pakalpojuma
sniegšanas kontroli un uz attiecīgo pamatojošo dokumentu un citas
informācijas pamata pārbaudīt, vai ir nepieciešama asistenta
klātbūtne pasākuma laikā.
Vai minētajām personām piešķir asistenta pakalpojumu
veikalu apmeklējumam?
„Īpaša kopšana”, kurai tiek izmaksāts valsts pabalsts, ietver sevī
personas pamatvajadzību apmierināšanu, t.sk. arī nodrošināšanu ar
pārtiku un citām precēm. Līdz ar to katru gadījumu ir nepieciešams
vērtēt individuāli un piešķirt asistenta pakalpojumu veikala
apmeklējumam vienīgi tad, kad pirkumu nevar veikt bez personas
klātbūtnes – piemēram, ir jāiegādājas apavus.
Kādus lēmumus par asistenta piešķiršanu pieņem sociālie
dienesti?
Ja persona zina, kurās konkrētās dienas būs nepieciešams
pakalpojums, viņa it tiesīga to norādīt iesniegumā. Šajā gadījumā
sociālā dienesta lēmums varētu būt, piemēram, šāds:
„1. Piešķirt asistenta pakalpojumu.
2. Noteikt šādu asistenta pakalpojuma apjomu un ilgumu:
2.1. 10 stundas nedēļā – līdz 2013.gada 31.decembrim, lai nokļūtu
darba vietā;
2.2. Papildus 4 stundas 2013.g. 19.februārī, lai saņemtu ārstu
konsultāciju P.Stradiņa slimnīcas konsultatīvajā poliklīnikā un 5 stundas
2013.g. 26.februārī, lai pielāgotu tehnisko palīglīdzekli RRC „Vaivari””.
Ja vajadzība pēc vienreizējiem pakalpojumiem radīsies vēlāk,
pakalpojums pieprasāms ar atsevišķu iesniegumu un dienests pieņems
jaunu lēmumu.
Lēmumi par asistenta pakalpojumu (2)
Atbilstoši 1.pielikumam (7.punkts) MK noteikumiem Nr.942,
neregulāriem pakalpojumiem piešķir ne vairāk par 10 stundām nedēļa.
Lai atvieglotu personai ar invaliditāti pakalpojuma pieprasījumu un
samazinātu slodzi sociālajiem dienestiem gadījumā, ja persona
pieprasa asistenta pakalpojumu tikai vienreizējiem pakalpojumiem, bet
apgalvo, ka to būs pietiekami daudz, sociālais dienests ir tiesīgs
pieņemt šādu lēmumu:
„1. Piešķirt asistenta pakalpojumu vienreizējām vajadzībām.
2. Asistenta pakalpojumi tiks apmaksāti pēc darba uzskaites lapas, bet
ne vairāk kā par 10 stundām nedēļā”.
Asistenta pakalpojuma pieprasīšana (1)
• Lai saņemtu asistenta pakalpojumu, persona vai tās likumiskais
pārstāvis (turpmāk – pakalpojuma pieprasītājs)
• uzrāda sociālajam dienestam:
• personu apliecinošu dokumentu;
• pārstāvības tiesības apliecinošu dokumentu;
• komisijas atzinumu.
• iesniedz personīgi vai nosūta rakstisku iesniegumu (brīvā formā),
kurā norāda:
• vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru
un atzinuma izsniegšanas datumu. Ja iesniegumu iesniedz
personas likumiskais pārstāvis, papildus šajā apakšpunktā
minētajam, iesniegumā norāda arī savus personas datus un
pievieno pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopiju.
Asistenta pakalpojuma pieprasīšana (2)
•
•
•
•
•
•
•
•
Iesniegumā norāda un tam pievieno:
vēlamo asistenta pakalpojuma saņemšanas apjomu;
informāciju par to, vai persona saņem asistenta pakalpojumu vai
pabalstu par asistenta izmantošanu Eiropas Savienības finansēto
projektu ietvaros;
vēlamo asistenta pakalpojumu sniedzēju, ja personai tāds zināms;
informāciju par to, vai pakalpojuma sniedzējs nodrošina personai
nokļūšanu no mājokļa pakalpojuma sniegšanas vietā un atpakaļ;
institūcijas, kura organizē aktivitātes ārpus mājokļa apliecinājumu
par attiecīgās personas dalību aktivitātēs;
darba devēja apliecinājumu, ka persona ir darba ņēmējs pie
attiecīgā darba devēja, ja persona strādā;
izglītības iestādes apliecinājumu, ka persona apgūst attiecīgu
izglītības programmu konkrētajā izglītības iestādē, ja persona
mācās;
dienas aprūpes centra vai cita rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja
apliecinājumu, ja persona tos apmeklē.
Sociālā dienesta rīcības
• Viena mēneša laikā:
• pārbauda un izvērtē personas atbilstību asistenta
pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem;
• pieprasa informāciju no NVA, ja persona saņem pabalstu
par asistenta izmantošanu ES projektu ietvaros, kā arī
citām institūcijām, ja tas nepieciešams;
• izvērtē un nosaka:
• asistenta pakalpojuma apjomu (stundas nedēļā);
• asistenta pakalpojuma ilgumu (vienreizējs, uz vienu
mēnesi, vairākiem mēnešiem, līdz kārtējā gada beigām
vai vienu gadu);
• pieņem lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu
vai par atteikumu piešķirt asistenta pakalpojumu;
• 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē
personu.
Kādos gadījumos atsaka piešķirt asistenta
pakalpojumu?
•
•
•
•
•
Persona neatbilst Invaliditātes likumā minētajiem
asistenta pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem:
nav saņēmusi komisijas atzinumu;
atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā;
atrodas stacionārā ārstniecības iestādē;
atrodas ieslodzījuma vietā;
saņem asistenta pakalpojumu Eiropas Savienības
finansēto projektu ietvaros (izņemot personas ar I grupas
redzes invaliditāti, kuras saņemt pabalstu par asistenta
izmantošanu 10 stundas nedēļā).
Sociālā dienesta tiesības
• Nepieciešamības gadījumā (liels attālums, slikta
satiksme u.c.) sociālajam dienestam ir tiesības palielināt
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai aktivitātei paredzēto
maksimālo stundu skaitu, pamatojot to, nepārsniedzot
Invaliditātes likumā noteikto asistenta pakalpojuma
maksimālo stundu skaitu – līdz 40 stundām nedēļā;
• Sociālajam dienestam ir tiesības samazināt šo
noteikumu 1.pielikumā noteiktajai aktivitātei paredzēto
maksimālo stundu skaitu atkarībā no tehniskā
palīglīdzekļa veida izmantošanas.
Līgums par asistenta pakalpojuma sniegšanu
• Pēc lēmuma par asistenta pakalpojuma piešķiršanu
pieņemšanas sociālais dienests slēdz līgumu ar
pakalpojuma pieprasītāju un asistenta pakalpojuma
sniedzēju. Līgumā nosaka asistenta pakalpojuma
apjomu, tā sniegšanas ilgumu un kārtību, līdzēju
tiesības, pienākumus un atbildību, norēķinu kārtību un
citus būtiskus jautājumus, kuri saistīti ar asistenta
pakalpojuma sniegšanu, kā arī līguma izbeigšanas
nosacījumus.
• Invaliditātes likumā nav deleģējuma MK noteikt līguma
formu vai noslēgšanas kārtību.
Asistenta pakalpojuma finansējuma izlietojuma veidi
Valsts budžeta līdzekļus izmanto šādu asistenta
pakalpojuma izmaksu nodrošināšanai:
• asistenta atalgojums 1.203 Ls stundā;
• darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas;
• transporta izdevumi, pavadot personu ar invaliditāti;
• administrēšanas izdevumi.
Asistenta pakalpojuma apmaksa
Ja uzņēmuma līgums slēgts ar personu, kas nav saimnieciskās darbības
veicēja un sociālais dienests reģistrēs asistentu VID kā darba ņēmēju, attiecīgi
dienestam ir pienākums veikt nodokļu nomaksu tāpat kā gadījumā, ja ir slēgts
darba līgums, - no šī ienākuma veic sociālās apdrošināšanas iemaksas kā no
algota darba ienākumiem (t.sk. darba devēja daļu), ietur iedzīvotāju ienākuma
nodokli. Attiecīgi personai pašai nodokļu maksājumi nav jākārto.
Ja uzņēmuma līgums slēgts ar pašnodarbināto, ministrija sociālajam dienestam
samaksās asistenta atalgojumu 1,203 lati stundā un noteiktā apmērā
kompensēs transporta izdevumus, pavadot personu ar invaliditāti, bet maksāt
darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu nav
nekāda tiesiska pamata, jo par pašnodarbināto šādas iemaksas nav jāveic
(pašnodarbinātajam nav darba devēja, visus nodokļus viņš maksā pats).
Transporta izdevumi
Asistētam, kas pavada personas ar I invaliditātes grupu vai bērnu ar
invaliditāti, ir tiesības izmantot sabiedrisko transportu bez maksas. Ar
minēto personu pārvadājumu saistītie izdevumi tiek kompensēti
pārvadātājiem. Tāpēc nepamatota atteikšanās no sabiedriskā
transporta ved pie liekiem valsts budžeta izdevumiem un samazina
personu ar invaliditāti iespējas saņemt asistenta pakalpojumu.
Transporta izdevumu kompensācija galvenokārt ir paredzēta
personām, kuras sniedz asistenta pakalpojumu personām ar II
invaliditātes grupu.
Privāto autotransportu asistents ir tiesīgs izmantot tikai gadījumā, ja:
• veselības stāvokļa dēļ persona ar I vai II invaliditātes grupu vai
bērns ar invaliditāti nevar izmantot sabiedrisko transportu;
• slikta satiksme neļauj izmantot sabiedrisko transportu.
Privātā transporta pakalpojumu izmantošana
• Sociālā dienesta pienākums ir izvērtēt katru lūgumu izmantot privāto
transportu individuāli. Nav pamata pieprasīt atļauju izmantot privāto
autotransportu personām ar redzes invaliditāti vai ar garīgā rakstura
traucējumiem. Ja asistents tomēr to izmanto, transporta izdevumi
apmaksājami atbilstoši sabiedriskā transporta biļešu cenām.
• Visos gadījumos nepieciešams izvērtēt alternatīvos variantus un
brauciena pamatotību.
• Protams, ka šajā gadījumā asistenta pakalpojuma laiks, kas
nepieciešams, lai aizbrauktu uz skolu, darba vietu u.c. vērtējams,
izejot no automobiļa, nevis sabiedriskā transporta ātruma. Kā arī ir
jānoslēdz patapinājuma līgums par transporta izmantošanu un
grāmatvedībā jāiesniedz ceļazīme un degvielas iegādes čeki.
Paldies par uzmanību!
[email protected],
67021674
Jautājumos, saistītos ar pakalpojuma
finansējumu, atskaitēm u.c.:
[email protected], 67021647