Slide 1

Līvāni, 12.05.2011.

Pētījumu organizēšana
un pētījumu metodes
Dmitrijs Oļehnovičs


Slide 2

PLĀNS









Pētījumu īpatnības sociālajās zinātnēs.
Kvalitatīvo un kvantitatīvo pētījumu īpatnības.
Metodoloģiskā robeža un metožu mijiedarbība.
Kvalitatīva pētījuma metodoloģiskās īpatnības.
Kvantitatīva pētījuma metodoloģiskās īpatnības.
Kvalitatīvo metožu veidi: socioloģiskā novērošana;
socioloģiskais eksperiments; pētnieciskā intervija;
pētnieciskā diskusija; mediju analīzes metodes
(kontentanalīze); prāta vētras metode; diskusiju
metode).
Kvantitatīvo metožu veidi: socioloģiskās aptaujas.
Secinājumi.


Slide 3

Kas ir pētījums?
 Pētījums ir izziņas process, kurā notiek

jaunu zināšanu radīšana, līdz pat jaunu
teoriju izstrādei;
 Pētījums ir mērķtiecīga darbība esošo
zināšanu pārbaudei un jaunu zināšanu
radīšanai;
 Pētījums – process, kura rezultātā tiek
radīta jauna informācija par sabiedrībā
notiekošajiem procesiem, valdošajiem
uzskatiem un indivīdu vērtējumiem.


Slide 4

Kā veikt pētījumu?
Parasti pētījumā ir šādi soļi:
 Pētījuma jautājuma uzstādīšana
(hipotēzes formulēšana);
 Pamatjēdzienu definēšana;
 Informācijas vākšana;
 Informācijas novērtēšana un analīze;
 Secinājumu izdarīšana un rezultātu
kopsavilkums.


Slide 5

Kādi ir pētījumu veidi? (I)
 Visās zinātnes jomās tiek izmantotas divu

zinātnisku pieeju grupas – kvalitatīvās (“naratīvs”)
un kvantitatīvās (“empīrisks) pētījumu metodes,
taču robežas un metodoloģiskie priekšstati ir
unikāli katrā jomā.
 Sociālo zinātņu pārstāvji pēc agrīnas kvalitatīvo
pētījumu fāzes sāka pētījumos pielietot
kvantitatīvo pieeju, kuras standarti rodami dabas
zinātnēs (O.Konts un pozitīvisma filozofija). Taču
no dabaszinātnieku viedokļa šie pētījumi tomēr
vairāk atbilst kvalitatīvai izpētes formai.
 Pēdējām desmitgadēm raksturīgs pavērsiens no
kvantitatīvām uz kvalitatīvām metodēm sociālo un
kultūras procesu izpētē.


Slide 6

Kādi ir pētījumu veidi? (II)
 Kvantitatīvās pētījumu metodes – ar to palīdzību iegūst

kvantitatīvu (empīrisku), skaitlisku informāciju par kādas
parādības izplatību, meklē atbildes uz jautājumiem – cik
daudz?, cik bieži?, cik liela daļa no..? Biežāk izmantotās
kvantitatīvo pētījumu metodes ir anketēšana (socioloģiskā
aptauja) un interneta aptauja.
 Kvalitatīvās pētījumu metodes – ar to palīdzību iegūst
informāciju par kādas parādības būtību un dažādiem
aspektiem, pēta viedokļu dažādību, meklē atbildes uz
jautājumiem – kāpēc?, kā? Biežāk izmantotās kvalitatīvo
pētījumu metodes ir dziļās intervijas, fokusgrupu
diskusijas, prātā vētras metode, novērošana un
dokumentu analīze.
 Kontentanalīze (satura analīze, jeb – lingvostatistiskā
analīze) – starpdisciplināra metode mediju (drukātu un
elektronisku) satura pētīšanai.


Slide 7

Kvantitatīva pētījuma
priekšrocības (+)
 Ļauj iegūt standartizētu informāciju ar lielu
validātes (drošumticamības) pakāpi;
 Ir labi izstrādāta un aprobēta metodoloģija;
 Var iegūt lielu datu apjomu salīdzinoši īsā
laika posmā;
 Standartizētā datu apstrādes sistēma
(piem., SPSS (Statistical Package for the
Social Sciences) - http://www.spss.com/


Slide 8

Kvantitatīva pētījuma trūkumi (-)





Salīdzinoši dārga metodoloģija;
Salīdzinoši laikietilpīgs (min.2 – 3 nedēlās);
skaitļi var radīt precizitātes un objektivitātes ilūziju;
Ja pētījums nav rūpīgi izplānots, zūd tā vērtība, jo
izskatās viegli organizējams, bet var nebūt fokusēts uz
galvenajām problēmām;
 ne vienmēr pielietojams sarežģītu sociālu procesu
izpētē;
 Ir ļoti lielas prasības pret pētījuma veicēju profesionalitāti
(vai pētniekiem ir pieredze pētījumu veikšanā,
pietiekami resursi un atbilstoša izglītība, kā arī nepieciešamais intervētāju tīkls un
programmnodrošinājums).


Slide 9

Kvalitatīva pētījuma
priekšrocības(+)
 elastīga pieeja, pētnieks var meklēt jaunas

pieejas, interešu sfēras;
 var papildināt un mainīt pētījumu tā
realizācijas gaitā;
 pētījuma rezultātus var vispārināt, vai,
vienlaikus, fokusēt uz kādu atsevišķu faktu
(notikumu, gadījumu, vietu u.c.);
 ļoti operatīva metodoloģija, kā arī ļoti
“lēta”.


Slide 10

Kvalitatīva pētījuma trūkumi (-)
 maza izlase, līdz ar to pētījums var nebūt
drošs (respondenti apraksta unikālus
notikumus);
 respondenti mēdz melot, apzināti vai
neapzināti;
 pētījuma objektivitāte pilnā mērā ir
atkarīga no pētnieka profesionalitātes.


Slide 11

Kvalitatīvs VS. Kvantitatīvs
pētījums
 Nav labāku vai sliktāku metožu. Piemēram,
nevar teikt, ka kvantitatīvā pieeja ir labāka par
kvalitatīvo vai otrādi. Katrs pētniecisks
uzdevums prasa savu pieeju. Izvēles procesā
jāapzinās to priekšrocības un trūkumi, pētnieka
intereses un resursi.
 Masu mediju pētniecībā tiek izmantotas abas
pieejas, taču sākotnēji, arī Latvijā dominējusi
kvantitatīvā pieeja, īpaši satura analīzē.


Slide 12

Kvalitatīvs VS. Kvantitatīvs
pētījums. Kā izvēlēties!
 Metodes atlasē ir nepieciešams vadīties
no avotiem:
AVOTI
Dokumenti
Sociālā darbība

METODES
Dokumentu analīze,
kontentanalīze
Novērošana

Sociālā uztvere

Socioloģiskā aptauja

Sociālā pieredze

Ekspertu intervija,
diskusija fokusgrupā


Slide 13

Populārākās pētījumu metodes


Slide 14

Intervēšanas metodikas
 Interviju tipi:
- strukturēta;
- daļēji strukturēta;
- nestrukturēta.
 Interviju veidi:
- ekspertu;
- vadmotīvā;
- fokusētā;
- biogrāfiskā u.c.
 Interviju formas:
- individuālās (teicējs + intervētājs);
- grupās (teicēji + intervētājs vai teicējs + intervētāji)


Slide 15

Intervēšana. Prasības.
 Jautājumiem ir jābūt korektiem, konkrētiem,





loģiskiem (“uz nepareizi uzdotu jautājumu nevar
sniegt pareizu atbildi”);
Instrumentārijs – diktofons, pierakstu materiāli;
Vieta – teicējām ērta vieta;
Ilgums – 30 – 90 min (ekspresintervijām – 5 – 15
min.);
Analīzes forma – transkripcijas naratīvā analīzē
vai kontentanalīze


Slide 16

Intervēšana. Gaita.
 rūpīgi jāpārdomā jautājumi;
 jautājumus jāsakārto pēc modeļa – no

vienkāršiem uz sarežģītākiem, intervijas
noslēgumā ir jābūt “filozofiskiem” jautājumiem;
 Ir nepieciešams atlasīt un pamatot ekspertu
atlasi;
 Ir nepieciešams apzināt tikšanās vietu;
 Intervijas laikā ir jāseko neverbālajai
informācijai.
H.B. Intervija ir smags pārbaudījums gan teicējam,
gan intervētājam.


Slide 17

Intervēšana. Priekšrocības.
 Operatīva un lēta metode;
 Ļauj īsā laika posmā gūt priekšstatus par
notikumiem un sociālajiem uzskatiem;
 Ļauj apzināt ekspertus un uzzināt viņu
profesionālo viedokļi;
 Pētījuma laikā var mainīt iepriekš izveidoto
shēmu, koriģēt pētījuma uzdevumus
atbilstoši pētījuma gaitai;


Slide 18

Intervēšana. Trūkumi.
 “Visi teicēji melo” – apzināti vai nē;
 Ne vienmēr eksperts ir problēmas

pārzinējs;
 Sarežģīta informācijas analīze. Pastāv
iespēja, ka teicēji varētu vairāk izteikt
sociāli pieņemamus viedokļus, nekā paust
savus;
 Nav pieņemama makro sociālu procesu
pētīšanai.


Slide 19

Ieteikumi sekmīgai intervijai
pēc M. Hinkles

Atrodi teicēju, kas ir eksperts pētāmajā
jautājumā:
 paskaidro intervijas mērķi un vienojies par




intervijas tēmām;
sarunā intervijas laiku un vietu;
brīdini teicēju par intervijas turpmāko
izmantošanu un vienojies par atļauju.


Slide 20

Ieteikumi sekmīgai intervijai
pēc M. Hinkles

Sagatavojies intervijai:
 padomā par jautājumiem, nepiedāvā
teicējam savus uzskatus, uzvedību,
gaumi. Respektē teicēja vērtības;
 padomā par teicēju, ko Tu intervēsi, un
par vienreizējo pieredzi, ar kuru teicējs
var dalīties;


Slide 21

Sagatavojies intervijai:
UZRAKSTI JAUTĀJUMUS, KO PLĀNO JAUTĀT
TEICĒJAM:
Labs intervētājs:
 uzdod pa vienam jautājumam, jo teicējs parasti
atbildēs tikai uz pēdējo no uzdotajiem
jautājumiem;
 dod iespēju teicējam apdomāt, ko un kā viņš
grib stāstīt;
 esi ziņkārīgs un izjautā teicēju par lietām,
notikumiem, jēdzieniem, izteicieniem, vidi,
teicēja sajūtām;
 klausies uzmanīgi un reaģē uz teicēja stāstījumu
ar smaidu un ķermeņa valodu, ne ar vārdiem;


Slide 22

UZRAKSTI JAUTĀJUMUS, KO PLĀNO
JAUTĀT TEICĒJAM
 neiejaucies labā stāstā;
 nestrīdies ar autoru;
 pieklājīgi pievērs teicēju sev interesējošām tēmām, ja








teicējs novirzījies savā stāstījumā;
centies iegūt pēc iespējas vairāk noderīgas informācijas;
meklē iespējas turpināt teicēja stāstījuma pavedienu;
mēģini ieraudzīt jaunas tēmas teicēja stāstā;
intervijas laikā veic piezīmes, kas palīdzēs veidot teicēja
un intervijas aprakstu;
noslēdzot interviju, pajautā, vai teicējam vēl ir kas
stāstāms vai piemetināms;
pateicies teicējam par interviju.


Slide 23

Telefonintervijas metode
 Šis ir viens no strukturēto interviju veidiem, kur jautājumu

uzdošanai tiek izmantota iepriekš sagatavota anketa.
Intervētājs sazvana respondentu pa telefonu un precīzi
nolasa jautājumus, kā tie rakstīti anketā, un respondentu
atbildes tiek fiksētas papīra anketā vai datorā.
 Telefonintervijas, izmantojot papīra anketu, kad jautājumi
tiek lasīti no papīra anketas un atbildes atzīmētas
anketā. Pēc tam anketu dati tiek ievadīti datorā.
 Datorizētas telefonintervijas (CATI jeb Computer
Assisted Telephone Interviewing) – telefonintervijas tiek
veiktas, izmantojot speciālas programmas, anketa tiek
programmēta datorā, un jautājumi tiek lasīti no datora
ekrāna, un respondentu atbildes uzreiz tiek ievadītas
datorā.


Slide 24

Telefonintervijas metode
Priekšrocības
 Lētāka un mazāk laikietilpīga
metode nekā citas intervijas.
 Ļoti ērti izmantojama metode,
ja ir pieejami dati par mērķa
grupas telefonu numuriem .
 Ir vieglāk nodrošināt
vienmērīgu intervētāju darba
kvalitāti, nodrošināt to, lai visi
pētījumā iesaistītie intervētāji
strādā, precīzi ievērojot vienus
un tos pašus principus .

Trūkumi
Ne vienmēr ir pieejami visas
mērķgrupas telefonu numuri.
 Veicot iedzīvotāju aptaujas,
bieži tiek izmantoti telefonu
grāmatās pieejamie telefonu
numuri, taču jārēķinās, ka tajās
parasti tiek publicēti tikai
fiksēto līniju telefonu numuri,
un arī tikai tie, kuru īpašnieki
nav iebilduši pret šo numuru
publicēšanu.
 Aptaujas laikā nevar izmantot
vizuālus vai audio, video
materiālus.
 Aptaujas anketa nevar būt tik
gara, kā tiešajās intervijās.


Slide 25

Telefonintervijas metode:
darba gaita
 Aptaujas sagatavošana (anketas izstrāde,

anketas pilotāža, anketas programmēšana,
izlases plānošana, intervētāju instruktāža,
apmācība).
 Aptaujas veikšana (interviju veikšana, intervētāju
darba kvalitātes kontrole, anketu savākšana no
intervētājiem, SPSS datu masīva izveidošana un
noformēšana).
 Rezultātu atskaites sagatavošana (datu analīze,
datu tabulu sagatavošana, galveno rezultātu
grafisks atspoguļojums, secinājumi).


Slide 26

Fokusgrupu diskusijas
(diskusiju grupa, fokusgrupa)
 Ar šīs metodes palīdzību tiek noskaidrota viedokļu dažādība, cilvēku

domas un vēlmes kādā jautājumā.
 Fokusgrupas diskusijas rīko, lai noskaidrotu, kā iedzīvotāji, kādas
sabiedrības grupas, klienti varētu reaģēt uz kādu reklāmas kampaņu,
kas drīzumā plānota (dalībniekiem parāda vairākus reklāmas
variantus, viņi pauž savus viedokļus par katru no tiem), vai ko domā
par kādiem produktiem, precēm, ko drīzumā plānots tirgot.
 Fokusgrupu diskusijas rīko arī, lai noskaidrotu, kāpēc cilvēki izmanto
vai neizmanto kādus iestāžu vai uzņēmumu pakalpojumus (NVA
pakalpojumi, bibliotēku pakalpojumi, kāda sakaru operatora
pakalpojumi u.c.), kas ir traucējoši vai veicinoši faktori. Diskusiju
dalībnieki var vērtēt jau esošos pakalpojumus (izvērtēt to stiprās un
vājās puses) vai arī izteikt savus viedokļus par kādām plānotām
izmaiņām.
 Fokusgrupu diskusijas rīko arī, lai noskaidrotu, lai rastu kādu
optimālu risinājumu kādai aktuālai sociālai vai politiskai problēmai.


Slide 27

Fokusgrupu diskusijas
Priekšrocības
 Fokusgrupas diskusijas laikā
notiek arī dalībnieku savstarpējā
mijiedarbība, dalībnieki, klausoties
citu teikto, var uz to reaģēt un
labāk pamatot savu viedokli,
padomāt par niansēm,
savstarpējās diskusijās skaidrāk
formulēt savu viedokli u.tml.
 Lētāka un mazāk laikietilpīga
metode nekā dziļās intervijas –
vienlaicīgi var noskaidrot vairāku
respondentu viedokļus.
 Diskusijas audio / video ieraksts
pēc diskusijas beigām ļauj
detalizēti analizēt diskusijā
notikušo.

Trūkumi
 Fokusgrupu diskusijas organizēt ir
sarežģītāk nekā intervijas – ir
jāatrod pietiekams skaits (6 -12)
cilvēku, kas atbilst atlases
kritērijiem un kuri noteiktajā laikā
un vietā var ierasties uz diskusiju.
Turklāt pastāv risks, ka kāds var
arī pēdējā brīdī pārdomāt un
neierasties.
 Ja vairāki cilvēki runā reizē, pēc
tam šo informāciju sarežģīti
analizēt.
 Sarežģīta informācijas analīze.
Pastāv iespēja, ka dalībnieki
varētu vairāk izteikt sociāli
pieņemamus viedokļus, nekā tas ir
dziļo interviju gadījumā.


Slide 28

Fokusgrupu diskusijas
sagatavošana
 Parasti tiek veikta mērķtiecīga dalībnieku atlase – atkarībā no







tā, par kādu tēmu būs diskusija, tiek definēti kritēriji, pēc kuriem
tiks izvēlēti respondenti. Tiem ir jābūt ekspertiem diskusijas
jautājumos.
Tā kā fokusgrupu diskusijas galvenais mērķis ir iegūt pēc
iespējas dažādākus viedokļus par attiecīgo jautājumu, tad ir
svarīgi, lai diskusijas dalībnieki būtu pēc iespējas dažādi –
pārstāvētu dažādus reģionus, profesijas u.tml. (konkrētās
pazīmes atkarīgas no pētījuma mērķiem).
Lai sarunas diskusijas laikā noritētu raiti un visi brīvi varētu
paust savu viedokli, parasti tiek ievērota dalībnieku lingvistiskā
piederība.
Varbūt ir nepieciešams padomāt par diskusijas vadītāju moderatoru un palīgiem.
Svarīgi ir padomāt par telpu un tehnisko aprīkojumu!


Slide 29

Diskusijas gaita
 jāiepazīstia diskusijas dalībnieki vienu ar otru;
 jāvienojas par tēmu un jāiepazīstina ar diskusijas





vadlīnijām;
Diskusiju ilgums – 30 – 90 min. (max. 120).
“Stop” un “Jā” tehnikas;
Diskusijas noslēgums un kopsavilkums;
Rezultātu atskaites sagatavošana (fokusgrupu
diskusijas norises atšifrēšana un transkribēšana
(katra dalībnieka sacītā fiksēšana, pierakstīšana),
informācijas analīze, kodēšana, secinājumu
izstrāde).


Slide 30

Prāta vētras metode
 Prāta vētra ir instruments ideju ģenerēšanai. Tas ir process, kad persona






rada plašu ideju klāstu vai kad cilvēku grupa satiekas un izsaka idejas par
kādu noteiktu tematu.
Prāta vētras metodes iniciators ir Alekss Osborns (Alex Osborn). Pirmoreiz
šī metode tika aprakstīta 1948. gadā grāmatā “Tavs radošais spēks” (“Your
creative power”).
Saskaņā ar Osbornu, prāta vētra nozīmē cilvēka prāta efektīvu
izmantošanu, lai aktīvi risinātu kādu esošu problēmu un to darītu
„diversanti”, t.i., kad katrs „uzbrucējs” pārgalvīgi uzbrūk vienam un tam
pašam mērķim.
Prāta vētras metodi var izmantot visās iespējamajās biznesa jomās un
situācijās. Dažas no jomām: jebkura veida uzņēmuma vadībā, mārketingā,
reklāmā u.t.t.
Šī procesa galvenais mērķis ir stimulēt radošo domāšanu. Prāta vētras
sesijas laikā cilvēki izsaka iespējami daudz ideju, par tām nesaņemot
kritiku. Prāta vētra nav problēmu atrisināšanas metode, bet gan metode
jaunu ideju radīšanai, kas var palīdzēt rast risinājumu noteiktai problēmai.


Slide 31

Prāta vētras metode
 Prāta vētras metode tiek izmantota lēmumu

pieņemšanā. Lēmums netiek pieņemts prāta vētras
pasākuma laikā, bet vēlāk, izmantojot idejas, kuras
radītas prāta vētras sesijas laikā.

 Prasības, lai veiktu prāta vētru:
- problēma (situācija), kas jāatrisina,
- grupa, komanda (maksimāli 10 cilvēki),
- vieta ar lielu tāfeli vai papīra loksni, kuru var redzēt
visi dalībnieki,
- speciālists – grupas vadītājs, kas var darboties kā
līderis un uzturēt kārtību.


Slide 32

Prāta vētras metode
Aleks Osborns piedāvā četrus galvenos prāta vētras
pasākuma sekmīgas norises noteikumus:
 Kritika nav pieļaujama. Ideju negatīvi vērtējumi ir
jānoklusē līdz vēlākam laikam.
 Ieteicama ir neierobežota ideju izteikšana. Jo trakāka
ideja, jo labāk. Trakās idejas var dot visnegaidītākos
rezultātus.
 Vēlama ir kvantitāte. Jo vairāk ideju, jo lielāka iespēja, ka
kāda no tām būs īstā.
 Ir jāmeklē iespējas idejas apvienot un uzlabot. Papildus
savu ideju piedāvāšanai, dalībniekiem būtu jāierosina,
kā citu izteiktās idejas pārvērst labākās idejās, vai kā
divas vai vairākas idejas apvienot vēl labākā idejā.


Slide 33

Daži padomi prāta vētras
īstenošanai:














nosaki skaidru tēmu, kura tiks apspriesta,
iedrošini ideju ģenerēšanu,
pieraksti visas idejas tā, lai visa grupa varētu tās viegli salasīt,
nevērtē idejas,
visas personas un visas idejas ir līdzvērtīgas,
ierobežo laiku,
neapspried idejas. Visas diskusijas notiks sesijas beigās,
organizē nelielas personu grupas (ne vairāk par 10 cilvēkiem),
iedrošini būt radošiem. Visas idejas tiek gaidītas,
ir nepieciešams līderis – grupas vadītājs,
balsties uz citu idejām,
neviena ideja nav nepareiza,
vērtē idejas divos posmos: pirmais solis ir noteikt kritērijus, lai atlasītu
labākās idejas un nākamais solis ir izvērtēt idejas atbilstoši izvēlētajiem
(noteiktajiem) kritērijiem un pierakstīt rezultātus,
 sesijām ir jābeidzas ar izvēlēto ideju sarakstu.


Slide 34

Prāta vētras īstenošana:
 Izvēlēties līderi un ideju pierakstītāju. Tas var būt viens cilvēks.
 Definēt problēmu, kuras risināšanai tiks ģenerētas idejas. Jāpārliecinās, ka








visi dalībnieki ir sapratuši sesijas tēmu. Sesijas rezultāts ir problēmas
risinājums. Grupas vadītājam problēma ir jāuzraksta uz tāfeles.
Noteikt sesijas noteikumus un iepazīstināt ar tiem visus dalībniekus.
Sākt sesiju. Grupas vadītājs vada sesiju.
Kad sesija ir beigusies, līderim idejas ir jāapkopo: jāatmet idejas, kas ir
līdzīgas vai atkārtojas, jāsagrupē idejas un koncepcijas; jāizslēdz idejas,
kas neatbilst analizējamajai problēmai.
Ideju izvērtēšana: pierakstīt dažus kritērijus, lai izvēlētos, kuras idejas ir
vislabākās. Kritērijiem būtu jāsākas ar vārdu “jābūt”, piemēram, “jābūt
vislētākajam”, izmantojot kritērijus, piešķirt katrai idejai atzīmi, ideja ar
augstāko atzīmi tiks izvēlēta problēmas risināšanai. Saglabāt pierakstus par
visām labākajām idejām un to novērtējumiem.
Jāinformē grupu par izvēlētajām idejām un jāapspriež rīcības plāns, kā
īstenot risinājumu. Ja rīcības plāna izstrāde sagādā problēmas, jāsarīko vēl
vienu prāta vētras sesiju, lai sastādītu plānu.


Slide 35

Pētnieciskās novērošanas metode
Soļi:
1. Jāpamato novērošanas objekta izvēle.
2. Novērošanai ir jānotiek objektam tradicionālajā
vidē;
3. Ir nepieciešams sagatavot novērošanas plānu;
4. Novērošanai ir jānotiek sistemātiski;
5. Novērošanas laikā ir jāievēro ētiskās normas.


Slide 36

Pētnieciskās novērošanas metode
 Lielākais trūkums: pētnieka uztveres
subjektivitāte, līdz ar to, lai izvairītos no tā,
vienlaikus ir jāpiedalās vismaz diviem vai
trim novērotājiem.
 Novērošana sociālajos pētījumos
lielākoties ir tikai palīgmetode, ar kuru
palīdzību var tikai papildināt vai precizēt
jau esošo informāciju.


Slide 37

Kontentanalīzes metode
Kontentanalīzes metode nodrošina mediju satura analīzi
pēc būtības, subjektīvi paustās attieksmes un to paušanas
veidus un formas, parādot mediju kā sabiedrības
integrācijas veicinātāju vai ierobežotāju. Nozīmīga ar
neiecietības veicināšanas/mazināšanas aspektiem saistītās
tēmas analīzes sastāvdaļa ir datu skaidrojums un
interpretācija ar aktuālo tēmu apskatu un analīzi
laikrakstos, izmantojot tradicionālo informācijas analīzes
metodi. Tā ietver vispārinātu aktuālo tēmu pārskatu,
atsevišķu mediju specifiku aktuālo tēmu atspoguļojumā,
konkrētā laikraksta specifiku ar noteikto tēmu saistīto
notikumu izklāstā, dažādās valodās iznākošo izdevumu
aktualizēto tēmu salīdzinājumu.


Slide 38

Kontentanalīzes metode
 Ar kontentanalīzi tiek saprasta viena no kvantitatīvajām metodēm,

kas objektīvi, sistemātiski un kvantitatīvi analizē komunikācijas
saturu.
 Kontentanalīzes mērķis ir gan sniegt kvantitatīvus un objektīvus
datus par sociālo realitāti, ko konstruējuši mediji, gan papildināt jau
iegūtos kvalitatīvos datus no fokusa grupu diskusijām ar rakstu
satura kvalitatīvu analīzi. Šāda veida informācija ļauj fiksēt, kāds
tieši ierēdņa tēls tiek uzturēts un atražots pašlaik presē, kā arī
izprast, kuri aspekti nav vēlami un ir maināmi tēla uzlabošanai.
 Kontentanalīzes uzdevumi ir: noskaidrot tēmas intensitāti un
aktualitāti; noskaidrot situācijas un jautājumus, kuru sakarā tēls tiek
pieminēts; novērtēt tēla atspoguļojuma veidu (pozitīvs vs negatīvs;
oficiāls & formāls vs cilvēcisks & personīgs); noskaidrot presē
izveidojušos priekšstatu par motivāciju.


Slide 39

Kontentanalīzes metode
 Mediju kontentanalīzei ir jānosaka avoti (vismaz 2);
 Jānosaka laika posms (labāk – kāds objektīvi pamatots
periods);
 Jānosaka atslēgas vārdi (indikatori), kas tiks meklēti.
 Atrastās publikācijas ir jāreģistrē tabulā un jāanalizē.
Pirmkārt, var izstrādāt kodu sistēmu, lai klasificētu
publikāciju veidus, tēmas, autorus vai intervētos
cilvēkus. Otrkārt, uz izveidoto klasifikāciju pamata var
veikt publikāciju un to piedāvātās informācijas
salīdzinājumu starp dažādiem medijiem.
 Ir nepieciešams prezentēt esošos datus (grafiski).


Slide 40

Kontentanalīzes metodes trūkumi
 Galvenais trūkums ir tāds, ka ar to nevar objektīvi apstrādāt medijos







pausto materiālu tā milzīgā apjoma dēļ.
Nevar veidot datu bāzi.
Empīriski kvalitatīvas uzskaites un analīzes neesamība par mediju
materiālu noved pie kļūdainiem pieņēmumiem, secinājumiem.
Gala rezultātā objektīvas analīzes neesamība par jūsu lietu medijos
noved pie nepareizas mediju politikas.
Mediju informācija tās milzīgā apjoma dēļ nepakļaujas tradicionālai
aprakstošajai apstrādei.
Lai varētu precīzi plānot jūsu politiku attiecībā pret sabiedrību un
mērķtiecīgi vērsties pie iespējamiem klientiem, svarīgi zināt, kāds ir
jūsu tēls medijos. Tādēļ, lai iegūtu pēc iespējas objektīvāku
informāciju par medijos izteiktajiem viedokļiem, attieksmi un
vērtējumu par lietu ir nepieciešama kontentanalīze.


Slide 41

Anketēšana
vai socioloģiskā aptauja
(pašaizpildāmas anketas)
Aptaujas
veids:

Anketēšana,
intervētājam
klātesot

Interneta
aptaujas

Pasta aptaujas

Kad izmanto

Ja nepieciešams aptaujāt kādas
grupas (piemēram, skolēnus vai
studentus).
Ja jautājumi anketā ir privāti,
sensitīvi, piemēram, par atkarībām,
dzimumattiecībām vai tml.

Ja mērķgrupai ir pieejams
internets un ir prasmes to
lietot. Vēlams, lai būtu
pieejamas mērķgrupas epastu adreses.

Ja pieejamas mērķgrupas
pasta adreses. Ja mērķgrupa
motivēta atbildēt. Ja
mērķgrupa teritoriāli
izkliedēta, un nav iespējama
aptauja pa telefonu vai
internetā.

Mērķgrupa, izlases
veidošana

Visbiežāk – klāsteru izlase, var būt
arī citas izlases metodes

Dažādas izlases metodes.
E-pasta adrešu datu bāzes,
vai nu sūtot visiem, vai
izmantojot sistemātisko (soļa)
nejaušo izlasi

Izmantojot pasta adrešu datu
bāzi, vai nu sūtot visiem, vai
arī izmantojot sistemātisko
(soļa) nejaušo izlasi

Anketas
sagatavošana

Anketai jābūt vienkāršai, pie
jautājumiem norādes, kā aizpildīt.
Ilgums: 5-50 minūtes.

Anketa var būt sarežģītāka
nekā anketējot, izmantojot
papīra anketas. Pie
jautājumiem norādes, kā
aizpildīt.
Ilgums: 5-40 minūtes.

Anketai jābūt vienkāršai, pie
jautājumiem norādes, kā
aizpildīt, kur zvanīt vai rakstīt,
ja kādas neskaidrības, kur
sūtīt aizpildīto anketu.
Ilgums: 5-30 minūtes.


Slide 42

Anketēšana
 Pētījuma objekts parasti ir apjomīgs, visus objektus pētījumā grūti iekļaut.





Vienīgi tautas skaitīšanas pretendē uz visu iedzīvotāju aptveršanu.
Protams, ja ģenerālais kopums ir neliels, tad iespējams pētīt visus ģenerālā
kopuma elementus, neveicot nekādu atlases procedūru.
Tātad no visa objekta, ģenerālā kopuma, jāizvēlas izlases kopums – mazs
ģenerālā kopuma modelis, kas atbilst visam pētījuma objektam. Piemēram,
visu Latvijas iedzīvotāju (ģenerālais kopums) vietā mēs aptaujājam 1200
respondentus (izlases kopums).
Reprezentativitāte ir izlases kopuma spēja adekvāti pārstāvēt ģenerālo
kopumu.
Ja izlases kopums nav reprezentatīvs, tad neatkarīgi no tā apjoma,
rezultātus nevar vispārināt.
Lai izlemtu, kādu izlases veidu izvēlēties, jāapdomā:
- pētījuma mērķis
- izmaksas
- laika ierobežojumi
- pieļaujamās kļūdas lielums


Slide 43

Anketēšana: izlase
 Nevarbūtējās izlases veidi:
• Pieejamā (ērtā) izlase
• Brīvprātīgo izlase
• Mērķtiecīgā izlase
• Gadījuma, stihiskā
• Sniega pikas izlase
Ērtā izlase, kā jau liecina nosaukums, ir viegli iegūstama,
jo objekti ir ērti pieejami. Pieejamās izlases nereti
izmanto mediju pētniecībā, piemēram, aptaujājot
cilvēkus lielveikalu pasāžās, autoostās, studentu grupās
– tātad tur, kur ērti pieejami daudzi dažādi cilvēki, kas
tiek iesaistīti pētījumā.


Slide 44

Anketēšana: izlase
 Mērķtiecīgajā izlasē iekļauj indivīdus, kuri atlasīti pēc kādas īpašas pazīmes
un neiekļauj tos, kuri šiem kritērijiem neatbilst. Mērķtiecīgo izlasi izmanto,
piemēram, reklāmas pētījumos, atlasot mērķa grupas – kāda produkta
lietotājus - un tad piedāvājot tiem salīdzināt pierasto produktu ar jauno.
Tātad šī metode atbilstoši pētnieciskajam mērķim apzināti veido izlasi, kas
nevis atbilst ģenerālajam kopumam, bet reprezentē kādu specifisku grupu.
 Gadījuma, stihiskā izlase nozīmē pētnieka subjektīvu izlases elementu
izvēli, vadoties pēc principa, kurš pirmais parādās, vai neiebilst, vai ērti
sasniedzams, vai izskatās pozitīvi noskaņots vai pietiekami izglītots
aptaujai.
 Sniega pikas izlase tiek izmantota tajā gadījumā, ja pētniekam grūti atrast
pētāmos objektus, jo tiem piemīt raksturlielumi, kas ģenerālajā kopumā reti
sastopami. Izlase papildinās, atrodot dažus vajadzīgos subjektus, kas,
savukārt, var norādīt pētniekam uz saviem paziņām, kas arī atbilst
prasītajām pazīmēm. Tā izlases kopums palielinās, līdzīgi kā pielīp sniegs
pikai (piemēram, veikalā ieraugot kādas dārgas videoiekārtas pircēju, viņš,
iespējams pateiks vēl kādu tās īpašnieku, kurš ieteicis šādu iekārtu
iegādāties.


Slide 45

Anketēšana: izlase
 Kvotu izlase ārēji līdzīga mērķtiecīgai izlasei, jo atlasa respondentus pēc

noteiktām pazīmēm, zinot to izplatības procentu ģenerālajā kopumā, tiek
atlasīts aptaujājamie vajadzīgajā proporcijā (piemēram, mājas interneta
lietotāji). Daļa pētnieku uzskata, ka šī metode pieskaitāma nevarbūtējai
izlasei (jo tālākā respondentu atlase notiek pēc pieejamības principa vai
stihiski). Citi tomēr sliecas uzskatīt, ka, pēc pēdējiem tautas skaitīšanas
datiem zinot dažādu iedzīvotāju grupu proporcijas.
 Lai izveidotu īsti nejaušo izlasi, nepieciešams viss pētāmo subjektu saraksts
(visi laikraksta numuri, žurnāla abonētāju saraksts, fakultātes studentu
saraksts). Tad katram subjektam jānodrošina vienādas iespējas nokļūt
izlases kopumā. To var izdarīt, izmantojot nejaušo skaitļu tabulas, kur
vajadzīgos skaitļus iegūst, pēc vienādiem, paša noteiktiem likumiem atlasot
vajadzīgo daudzumu skaitļus un tad tos sameklējot kopīgajā sarakstā.
Atbilstošie uzvārdi, piemēram, studentu sarakstā arī būs meklētais izlases
kopums. Šo procedūru atvieglo datora programma, kas ģenerē nejaušos
skaitļus atbilstoši pasūtītajam izlases apjomam.


Slide 46

Anketēšana: izlase
 Stratificētā izlase. Dažreiz pētnieks nepaļaujas uz to, ka nejaušība

nodrošinās visu vajadzīgo raksturlielumu pārstāvju iekļūšanu izlasē.
Strata (apakšizlase vai segments) var būt jebkurš mainīgais, kas
interesē pētnieku (vecums, dzimums, ienākumi, mācību kurss, vai
arī vairāki mainīgie. Stratificētā izlase nodrošina to, ka izlasi veido
no homogēna ģenerālā kopuma sektora (stratas), kas palīdz
samazināt izlases kļūdu. Tā, piemēram, stratificētu izlasi var veidot
no fakultātes studentiem, zinot, cik studentu mācās katrā kursā un
kāds ir sieviešu un vīriešu sadalījums. Stratificēto izlasi var veidot tā,
lai katru stratu (kursu) pārstāvētu vienāds skaits studentu vai arī
interesējošā strata būtu lielāka (neproporcionālā stratificētā izlase).
Proporcionāla stratificētā izlase nozīmē, ka stratu izmērs balstīts uz
to proporcionālo sadalījumu ģenerālajā izlasē (piemēram, 1. kursa
studentu vairāk nekā 4., tāpēc arī aptaujāts tiek atbilstoši šim
sadalījumam).


Slide 47

Anketēšana: izlase
 Izlases apjoms atkarīgs:

- no sociālo objektu raksturlielumu
viendabības pakāpes,
- no analīzes grupēšanas sadalījuma
pakāpes, ko plāno atbilstoši pētījuma
uzdevumam,
- no secinājumu plānotā drošuma līmeņa (cik
mērķtiecīgi ir iegūt ļoti precīzus datus).
N.B. Pareizi veidota izlase nav mazāk svarīgs
pētniecisks solis kā, piemēram, labas anketas
vai kodētāja instrukcijas izstrādāšana.


Slide 48

Anketēšana
 Šis ir viens no pētījumu veidiem, kur jautājumu

uzdošanai tiek izmantota iepriekš sagatavota anketa.
Intervētājs tiekas ar respondentu klātienē (dzīvesvietā,
darba vietā vai kādā citā vietā, atkarībā no tā, ko paredz
konkrētās aptaujas metode), un precīzi nolasa
jautājumus, kā tie rakstīti anketā, un pēc tam
respondentu atbildes tiek fiksētas anketā.
 Pētījuma rezultāti būtiski neatšķiras no tā, kurš no
aptaujās veidiem izmantots, taču, ja tiek veiktas
datorizētās intervijas, tad aptauju iespējams veikt
operatīvāk – aptaujas anketas nav jāievada datora, dati
datorā tiek ievadīti aptaujas laikā un tas nav jādara vēlāk
– no aizpildītajām papīra aptaujas anketām. Tāpat arī
samazinās risks, ka datu ievades laikā varētu tikt
pieļautas kādas kļūdas.


Slide 49

Anketēšana
Trūkumi
Viena no dārgākajām
pētījumu metodēm, arī
laikietilpīga. Riski saistīti ar
intervētāju darbu – kāda
veidojas intervētāja un
respondenta komunikācija,
vai netraucē kādi
aizspriedumi, cik precīzi
intervētāji nolasa jautājumus
un cik precīzi pieraksta
atbildes.

Priekšrocības
Šo metodi iespējams izmantot, ja nav
pieejami mērķa grupas telefonu
numuri vai e-pastu adreses. Ar
metodes palīdzību, atbilstoši
izveidojot pētījuma izlasi (piemēram,
stratificētā nejaušā izlase) un
respondentu atlases veidu
(piemēram, nejaušā maršruta
metode), iespējams iegūt
reprezentatīvus datus par kādas
teritorijas iedzīvotājiem – t.i.,
nodrošināt, ka visiem attiecīgās
teritorijas iedzīvotājiem ir vienādas
iespējas nokļūt izlasē, un iegūtie dati
reprezentē visus attiecīgajā teritorijā
dzīvojošos (nevis tikai tos, kuru
telefona numuri publicēti telefonu
grāmatā vai tikai tos, kuri lieto
internetu).


Slide 50

Anketēšana
Lauka darba gaita
(darbību apraksts, laika grafiks un izmaksas)

Aptaujas sagatavošana (anketas izstrāde, anketas pilotāža,
anketas drukāšana / programmēšana, izlases plānošana,
intervētāju instruktāža, apmācība). Aptaujas veikšana
(anketu izsūtīšana/izdalīšana intervētājiem, interviju
veikšana, intervētāju darba kvalitātes kontrole, anketu
savākšana no intervētājiem, datu ievade, datu ievades
precizitātes kontrole, SPSS datu masīva izveidošana un
noformēšana). Rezultātu atskaites sagatavošana (datu
analīze, datu tabulu sagatavošana, galveno rezultātu
grafisks atspoguļojums, secinājumi).


Slide 51

Anketēšana
Izmaksu pozīcijas

 Samaksa pētniekiem (pētījuma organizēšana






un koordinēšana, anketas izstrāde, izlases
plānošana, datu analīze, atskaites gatavošana
u.c.),
Samaksa par anketas drukāšanu un pasta
izdevumi vai anketas programmēšanu,
Intervētāju darba apmaksa,
Transporta izdevumu apmaksa,
Datu ievades operatoru darba apmaksa,
Administratīvie izdevumi.


Slide 52

Pētījumos tiek izmantotas arī
kombinētas metodes:
 Atkarībā no pētījuma mērķa, noskaidrojamo jautājumu loka viena

pētījuma ietvaros var tikt izmantotas gan kvantitatīvās, gan
kvalitatīvās pētījumu metodes. Piemēram, sākotnēji, lai noskaidrotu
ko vairāk par kādu parādību, jautājumu, var tikt veiktas fokusgrupu
diskusijas vai dziļās intervijas. Pēc tam, balstoties uz fokusgrupu
diskusiju vai dziļo interviju laikā iegūto informāciju, var izveidot
aptaujas anketu un veikt kvantitatīvu aptauju (izmantojot kādu no
intervēšanas vai anketēšanas metodēm).
 Tāpat arī viena pētījuma ietvaros var tikt izmantotas vairākas
kvantitatīvās metodes. Piemēram, ja tiek veiktas tiešās intervijas
(anketas sarežģītības dēļ vai citu apsvērumu dēļ) un ir zināmi mērķa
grupas telefonu numuri, tad vispirms respondenti var tikt apzvanīti,
lai vienotos par laiku, kad ieradīsies intervētājs, lai veiktu interviju.
Vai arī gadījumos, ja tiek veikta interneta aptauja, ir iespējams, ka
iepriekš, pirms sūtīt saiti uz aptauju, respondenti tiek iepriekš
sazvanīti, lai saņemtu viņu piekrišanu piedalīties aptaujā vai uzdotu
kādus atlases jautājumus.


Slide 53

Literatūra
1.

2.
3.
4.
5.
6.

7.

8.
9.

A Handbook of Qualitative Methodologies for Mass Communication Research.
/Ed. by Klaus Bruhn Jensen and Nicholas W. Jankowski. – London and New York:
Routledge, 1993, pp.1-11
Wimmer, Roger D., Dominick, Joseph R. Mass Media Research. An Introduction.
3rd ed. - Belmont: Wadsworth Publishing Company, 1991, pp. 63-81
A Handbook of Media and Communication Research: Qualitative and Quantitative
Methodologies. /Ed. by Klaus Bruhn Jensen. London and New York: Routledge,
2002, pp. 209-253
Andersen M., Hovard F. (2001) Sociology. The Essentials. Australia, Canada:
Wadsworts, pp. 3-28.
Laķis P. (2002) socioloģija. Ievads socioloģijā. Lekciju kurss. Rīga; Zvaigzne ABC,
13-16.lpp.
Ядов, В. А. Стратегия социологического исследования: описание,
объяснение, понимание социальной реальности / В. А. Ядов в
сотрудничестве с В. В. Семеновой; Ин-т Социологии РАН. Москва,
Добросвет, 2001
Zobena A. (red.) Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Latvijas Universitātes
Socioloģijas katedra, 1997
http://petnieciba.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=55&Itemid=69
http://www.gudrinieks.lv/referati/cits/kvantitativs-un-kvalitativs-petijums-izlasesveidosana-puslapis1.html


Slide 54

Paldies par uzmanību!
Jautājumi?
[email protected]