Transcript Skaistā Grieķija!
Slide 1
JELGAVAS 4. VIDUSSKOLAS COMENIUS
PROGRAMMAS PROJEKTS
„MANA PERSONĪBA UN KARJERA MULTIKULTURĀLĀ
SABIEDRĪBĀ”
LĪGUMA NR. 2008-1-LV2-COM07-00040 1
Slide 2
RAMONA RATKE
JĀNIS RIEKSTIŅŠ
JELGAVAS 4. VIDUSSKOLA
Slide 3
SKAISTĀ GRIEĶIJA
Slide 4
KEFALONIJA
Platība: 900 km2
Iedzīvotāju skaits: 36,400
Galvaspilsēta: Argostoli (14,000 iedzīvotāju)
Augstākā virsotne: Mount Ainos (1628 m)
Stiprākā zemestrīce salas vēsturē: 7.3 balles
Slavenākā pludmale: Myrtos beach (vairākkārt
atzīta par Grieķijas labāko pludmali un gandrīz
katru gadu ierindojas starp 10 labākajām
pasaules pludmalēm)
Slide 5
Slide 6
Slide 7
Slide 8
KEFALONIA
Kefalonia ir lielākā Joniešu salu grupas sala – kontrastu zeme.
Noteikti ir jāredz skats no Assos pils. Pa kreisi atrodas zilais
Myrtos līcis, kas ir slavens ar tā pēcpusdienas sauli un
maigajām smiltīm. Var nopeldēties kristāldzidrajos Poros
ūdeņos vai doties augšā uz Enos kalnu (1628m virs jūras
līmeņa), kura nogāzes klāj gari ciedru tipa koki, kas neaug
nekur
citur
pasaulē.
Citās salas daļās nonāksiet pie birzīm pilnām ar olīvām vai
apelsīnu kokiem un kalnu nogāzēm nosētām ar vīnogām.
Salas galvaspilsēta Argostoli 1953.gadā nopostīja zemestrīce,
tāpēc no tās dibināšanas palikušas tikai dažas paliekas.
Lixouri ir Kephalonias otrā lielākā pilsēta ar mierīgu atmosfēru,
mīlīgu 19.gadsimta muižas muzeju un senās Pali pilsētas
pēdām. Salas dienvidu pludmales ir starp labākajām uz salas,
bet austrumos atrodas oļainas pludmales.
Slide 9
Grieķija atrodas Eiropas dienvidos un kā neregulāras
formas pussala iestiepjas Vidusjūrā, no kuras
atzarojas vēl divas pussalas- Chalcidice un
Peloponnese. Grieķijas salas ir iedalītas divās
daļās ņemot vērā to atrašnās vietu - Jonijas salās
(ieskaitot Korfu, Cephalonia, un Leucas) uz
rietumiem no vidienes un Egejas salās (ieskaitot
Euboea, Samos, Chios, Lesbos, un Krētu) uz
austrumiem no vidienes. Grieķijas ziemeļu un
centrālās daļas, kā arī rietum Maķedonija ir
kalnainas.Galvenā Pindus kalnu grēda stiepjas no
ziemeļrietum Grieķijas līdz pat Peloponēsai. Olimpa
kalns paceļas 2,909 m augstumā un ir valsts
augstākā virsotne.
Slide 10
Grieķija atrodas Balkānu pussalas pašos Dienvidos
un aizņem apmēram vienu ceturto daļu tās jeb 131
957 km2. Valsts Ziemeļrietumos tā robežojas ar
Albāniju, Ziemeļos ar Maķedoniju, Ziemeļaustrumos
ar Bulgāriju un pašos austrumos neliela sauszemes
robeža tai ir ar Turciju. Teritorijas ziņā Grieķija ir
apmēram 2 reizes lielāka kā Latvija.
Grieķijas ģeogrāfiskais novietojums ir ļoti ietekmējis
to, kāda Grieķija ir mūsdienās un kāda ir pati grieķu
tauta un mentalitāte.
Reljefs: Valsts teritorijā vērojami lieli reljefa kontrasti,
maz ir līdzenumu, zeme ir ārkārtīgi kalnaina. Krasta
līnija, kuras garums ir ap 15 000 kilometru, ir ļoti
izrobota. Krasti ir stāvi un klinšaini.
Slide 11
Ūdens transports. Šis ir viens no izplatītākajiem
transporta veidiem gan kontinentālās daļas
iedzīvotājiem, gan arī salu iedzīvotājiem.
Grieķijā ir ļoti daudz salu, bet lidlauki vai
lidostas ir tikai lielākajās salās. Tādēļ starp
lielāko daļu salām vienīgais transporta veids ir
tikai ūdens transports.
Ģrieķijas pārvaldē ir vairāk nekā 2000 salu
(19% visas teritorijas).
Slide 12
Vislielākās salas ir Krēta, Evija, Lesba, Hija,
Kiklade, dienvidu un ziemeļu Sporadi,
Jonijas salas. Ziemeļos valsts robežojas ar
Albāniju, bijušo Dienvidslāvijas Republiku,
Maķedoniju, Bulgāriju, Turciju. Rietumos
krastus apskalo Jonijas jūra, dienvidos –
Vidusjūra, Austrumos – Egejas jūra.
Sauszemes robežu garums – 1 210 km.
Piekrastes līnijas garums – 13 676 km. 70%
valsts teritorijas aizņem kalni (visaugstākā
virsotne ir Olimpa kalns – 2 917 m).
Slide 13
Klimats raksturīgs Vidusjūras piekrastei –
maigas un lietainas ziemas, karstas un
sausas vasaras. Visilgāk siltais laiks pieturas
lielākajā Grieķijas salā Krētā. Dienvidu
piekrastē peldēšanas sezona ilgst no aprīļa
vidus līdz novembrim. Paši karstākie mēneši
– jūlijs un augusts, kad temperatūra gandrīz
visā valstī sasniedz 40 grādus. Lietus sezona
lielākajā daļā Grieķijas sākas apmēram no
novembra vidus un ilgst līdz februārim.
Slide 14
Resursi. Blakus Atēnām, Florinā, Evijas salā un
Peloponesas pussalā tiek raktas brūnogles,
kuras lielākoties izmanto elektroenerģijas
ražošanā. Pie Lario, Larimnas, Egejas jūras
salās iegūst dzelzs rūdu, Maķedonijā un
Peloponesā - pirītu, Halkidiki pussalā, Evijas un
Lesbas salās - magnēziju, netālu no Alikamonas
upes un Fivas - hroma rūdu, Milas salā - barītu,
Korintu līča piekrastē - boksītus, Peloponesas
pussalā un pie Dramas un Ahdro salām mangāna rūdu, Peloponesā, Attikā un Egejas
jūras salās – marmoru. Grieķijā tiek iegūts ne
mazums sudraba.
Slide 15
Grieķija ģeogrāfiskā ziņā ir ļoti daudzveidīga. No
vienas puses – augsti kalni un kalnu grēdas, tādas
kā Olimps (augstākā virsotne Grieķijā – Panteons –
2917m), Maķedonijas un Frakijas kalni, kurus
pārtrauc nelieli līdzenumi un no kuriem iztek dažas
upītes, no otras puses – robotā krastu līnija
Vidusjūras daļā, kura piedod Grieķijai tās
neatkārtojamo šarmu.
Tāda pat reljefa daudzveidība ir raksturīga arī jūras
dzīlēs, kas kādreiz, miljonus gadu atpakaļ, bija
sauszemes turpinājums. Netālu no Tenaro pussalas,
4850 m dziļumā atrodas t.s. „Inusu aka” (Inusses –
salu grupa Egejas jūrā) – visdziļākā vieta Vidusjūrā.
Grieķijas piektā daļa ir salas – apmēram 20 tūkstoši,
bet apdzīvotas ne vairāk kā 200.
Slide 16
Paldies par uzmanību!
JELGAVAS 4. VIDUSSKOLAS COMENIUS
PROGRAMMAS PROJEKTS
„MANA PERSONĪBA UN KARJERA MULTIKULTURĀLĀ
SABIEDRĪBĀ”
LĪGUMA NR. 2008-1-LV2-COM07-00040 1
Slide 2
RAMONA RATKE
JĀNIS RIEKSTIŅŠ
JELGAVAS 4. VIDUSSKOLA
Slide 3
SKAISTĀ GRIEĶIJA
Slide 4
KEFALONIJA
Platība: 900 km2
Iedzīvotāju skaits: 36,400
Galvaspilsēta: Argostoli (14,000 iedzīvotāju)
Augstākā virsotne: Mount Ainos (1628 m)
Stiprākā zemestrīce salas vēsturē: 7.3 balles
Slavenākā pludmale: Myrtos beach (vairākkārt
atzīta par Grieķijas labāko pludmali un gandrīz
katru gadu ierindojas starp 10 labākajām
pasaules pludmalēm)
Slide 5
Slide 6
Slide 7
Slide 8
KEFALONIA
Kefalonia ir lielākā Joniešu salu grupas sala – kontrastu zeme.
Noteikti ir jāredz skats no Assos pils. Pa kreisi atrodas zilais
Myrtos līcis, kas ir slavens ar tā pēcpusdienas sauli un
maigajām smiltīm. Var nopeldēties kristāldzidrajos Poros
ūdeņos vai doties augšā uz Enos kalnu (1628m virs jūras
līmeņa), kura nogāzes klāj gari ciedru tipa koki, kas neaug
nekur
citur
pasaulē.
Citās salas daļās nonāksiet pie birzīm pilnām ar olīvām vai
apelsīnu kokiem un kalnu nogāzēm nosētām ar vīnogām.
Salas galvaspilsēta Argostoli 1953.gadā nopostīja zemestrīce,
tāpēc no tās dibināšanas palikušas tikai dažas paliekas.
Lixouri ir Kephalonias otrā lielākā pilsēta ar mierīgu atmosfēru,
mīlīgu 19.gadsimta muižas muzeju un senās Pali pilsētas
pēdām. Salas dienvidu pludmales ir starp labākajām uz salas,
bet austrumos atrodas oļainas pludmales.
Slide 9
Grieķija atrodas Eiropas dienvidos un kā neregulāras
formas pussala iestiepjas Vidusjūrā, no kuras
atzarojas vēl divas pussalas- Chalcidice un
Peloponnese. Grieķijas salas ir iedalītas divās
daļās ņemot vērā to atrašnās vietu - Jonijas salās
(ieskaitot Korfu, Cephalonia, un Leucas) uz
rietumiem no vidienes un Egejas salās (ieskaitot
Euboea, Samos, Chios, Lesbos, un Krētu) uz
austrumiem no vidienes. Grieķijas ziemeļu un
centrālās daļas, kā arī rietum Maķedonija ir
kalnainas.Galvenā Pindus kalnu grēda stiepjas no
ziemeļrietum Grieķijas līdz pat Peloponēsai. Olimpa
kalns paceļas 2,909 m augstumā un ir valsts
augstākā virsotne.
Slide 10
Grieķija atrodas Balkānu pussalas pašos Dienvidos
un aizņem apmēram vienu ceturto daļu tās jeb 131
957 km2. Valsts Ziemeļrietumos tā robežojas ar
Albāniju, Ziemeļos ar Maķedoniju, Ziemeļaustrumos
ar Bulgāriju un pašos austrumos neliela sauszemes
robeža tai ir ar Turciju. Teritorijas ziņā Grieķija ir
apmēram 2 reizes lielāka kā Latvija.
Grieķijas ģeogrāfiskais novietojums ir ļoti ietekmējis
to, kāda Grieķija ir mūsdienās un kāda ir pati grieķu
tauta un mentalitāte.
Reljefs: Valsts teritorijā vērojami lieli reljefa kontrasti,
maz ir līdzenumu, zeme ir ārkārtīgi kalnaina. Krasta
līnija, kuras garums ir ap 15 000 kilometru, ir ļoti
izrobota. Krasti ir stāvi un klinšaini.
Slide 11
Ūdens transports. Šis ir viens no izplatītākajiem
transporta veidiem gan kontinentālās daļas
iedzīvotājiem, gan arī salu iedzīvotājiem.
Grieķijā ir ļoti daudz salu, bet lidlauki vai
lidostas ir tikai lielākajās salās. Tādēļ starp
lielāko daļu salām vienīgais transporta veids ir
tikai ūdens transports.
Ģrieķijas pārvaldē ir vairāk nekā 2000 salu
(19% visas teritorijas).
Slide 12
Vislielākās salas ir Krēta, Evija, Lesba, Hija,
Kiklade, dienvidu un ziemeļu Sporadi,
Jonijas salas. Ziemeļos valsts robežojas ar
Albāniju, bijušo Dienvidslāvijas Republiku,
Maķedoniju, Bulgāriju, Turciju. Rietumos
krastus apskalo Jonijas jūra, dienvidos –
Vidusjūra, Austrumos – Egejas jūra.
Sauszemes robežu garums – 1 210 km.
Piekrastes līnijas garums – 13 676 km. 70%
valsts teritorijas aizņem kalni (visaugstākā
virsotne ir Olimpa kalns – 2 917 m).
Slide 13
Klimats raksturīgs Vidusjūras piekrastei –
maigas un lietainas ziemas, karstas un
sausas vasaras. Visilgāk siltais laiks pieturas
lielākajā Grieķijas salā Krētā. Dienvidu
piekrastē peldēšanas sezona ilgst no aprīļa
vidus līdz novembrim. Paši karstākie mēneši
– jūlijs un augusts, kad temperatūra gandrīz
visā valstī sasniedz 40 grādus. Lietus sezona
lielākajā daļā Grieķijas sākas apmēram no
novembra vidus un ilgst līdz februārim.
Slide 14
Resursi. Blakus Atēnām, Florinā, Evijas salā un
Peloponesas pussalā tiek raktas brūnogles,
kuras lielākoties izmanto elektroenerģijas
ražošanā. Pie Lario, Larimnas, Egejas jūras
salās iegūst dzelzs rūdu, Maķedonijā un
Peloponesā - pirītu, Halkidiki pussalā, Evijas un
Lesbas salās - magnēziju, netālu no Alikamonas
upes un Fivas - hroma rūdu, Milas salā - barītu,
Korintu līča piekrastē - boksītus, Peloponesas
pussalā un pie Dramas un Ahdro salām mangāna rūdu, Peloponesā, Attikā un Egejas
jūras salās – marmoru. Grieķijā tiek iegūts ne
mazums sudraba.
Slide 15
Grieķija ģeogrāfiskā ziņā ir ļoti daudzveidīga. No
vienas puses – augsti kalni un kalnu grēdas, tādas
kā Olimps (augstākā virsotne Grieķijā – Panteons –
2917m), Maķedonijas un Frakijas kalni, kurus
pārtrauc nelieli līdzenumi un no kuriem iztek dažas
upītes, no otras puses – robotā krastu līnija
Vidusjūras daļā, kura piedod Grieķijai tās
neatkārtojamo šarmu.
Tāda pat reljefa daudzveidība ir raksturīga arī jūras
dzīlēs, kas kādreiz, miljonus gadu atpakaļ, bija
sauszemes turpinājums. Netālu no Tenaro pussalas,
4850 m dziļumā atrodas t.s. „Inusu aka” (Inusses –
salu grupa Egejas jūrā) – visdziļākā vieta Vidusjūrā.
Grieķijas piektā daļa ir salas – apmēram 20 tūkstoši,
bet apdzīvotas ne vairāk kā 200.
Slide 16
Paldies par uzmanību!