Transcript Daiga Vilsone "VIDEOKONFERENCES CIVILPROCESĀ"
VIDEOKONFERENCES CIVILPROCESĀ
Daiga Vilsone, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja 2014.gada 5.decembris
Marcello Viola v. Italy 05/01/2007
• • • • Vai piedalīšanās tiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, noteikta nacionālajā tiesību aktā, ja – jā, vai noteikumi tostarp nosaka kompetento iestādi, kas to norīko un tehniskos pasākumus audiovizuālā savienojuma izveidei Pierādījumu/Liecību sniegšana citā vietā (..)Tiesas pienākums ir nodrošināt, ka atsaukšanās uz šo pasākumu ir leģitīms mērķis un tas savienojams ar ECK 6.p. noteikto Jāņem vērā arī citi apsvērumi, tajā skaitā tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā laikā Vai piedalīšanās lietas izskatīšanā ar videokonferenci sasniedz leģitīmo mērķi
• Iespējamu tehnisku problēmu dēļ savienojums starp tiesas sēžu zāli un ieslodzījuma vietu nebūs ideāls, radot problēmas ar balss un attēlu pārsūtīšanu. Šajā gadījumā pieteikuma iesniedzējs vai viņa aizstāvis nevienā brīdī nevērsa tiesas uzmanību uz problēmām dzirdēt vai redzēt.
• Pieteikuma iesniedzēja aizstāvim bija tiesības atrasties kopā ar savu klientu ieslodzījuma vietā un konfidenciāli ar viņu veikt pārrunas/apspriesties, nekas neliecina, ka pārkāptas pieteikuma iesniedzēja tiesības sazināties ar savu advokātu trešajām personām neklausoties.
• Pieteikuma iesniedzēja dalība apelācijas instances tiesas sēdē ar videokonferences starpniecību nenostādīja viņu ievērojami neizdevīgākā stāvoklī un pieteikuma iesniedzējam bija iespēja izmantot savas tiesības un tiesības uz aizstāvību, kas saistītas ar taisnīgas tiesas jēdzienu, kas noteikts ECK 6.pantā
Likumdevēja mērķis
Samazināt kavēšanos lietas izskatīšanai Nodrošināt tiesas pieejamību
Videokonference:
1) personas audiovizuālā saikne ar tiesas telpu ļauj redzēt tiesas zālē klātesošās personas; saklausīt, kas tiek runāts tiesas telpā; 2)tiesas zālē esošās personas var redzēt un dzirdēt personu, kura sniedz paskaidrojumus vai tiek nopratināta.
Spēkā esošais normatīvais regulējums
Vai normatīvais regulējums ir pietiekams, lai personas varētu īstenot tiesības uz taisnīgu tiesu?
Vai nepieciešami Civilprocesa likuma grozījumi?
Vai Civilprocesa likuma tiesību normas par videokonferenci civilprocesā iespējams interpretēt dažādi?
Vai pastāvošā tiesu prakse ir pamats secinājumam, ka ir satversmības problēmas?
Vai atsevišķi gadījumi identificē nepieciešamību uzlabot normatīvo regulējumu vai vienādot tiesu praksi?
Civilprocesa likums 149.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai.
(3) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj lietas dalībnieku
lūgumus par:
1) trešo personu pieaicināšanu vai pielaišanu; 2) pierādījumu nodrošināšanu; 3) liecinieku izsaukšanu; 4) ekspertīzes noteikšanu; 5) rakstveida un lietisko pierādījumu pieņemšanu vai pieprasīšanu; 6) personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot
videokonferenci.
(5) Tiesnesis izlemj jautājumus par valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvju un prokurora piedalīšanos lietā likumā noteiktajos gadījumos, par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām, par personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci, kā arī izpilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.
55.pants. Tiesas pavēste.
Pavēstē norāda:
1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, adresi vai juridiskās personas nosaukumu un juridisko adresi; 2) tiesas nosaukumu un adresi; 3) ierašanās laiku un vietu; 4) tās lietas nosaukumu, kurā persona aicināta vai izsaukta; 5) norādījumu, kādā sakarībā aicināts vai izsaukts adresāts; 5.1) norādījumu, ka tiks izmantota videokonference; 6) norādījumu, ka personai, kas saņēmusi pavēsti sakarā ar adresāta prombūtni, ir pienākums nodot to adresātam; 7) neierašanās sekas.
154. pants. Tiesas sēdes uzsākšana.
Lietas iztiesāšanai noteiktajā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, sēdes vadītājs atklāj tiesas sēdi un paziņo: 1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu; 2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, tulku, tiesas noteikto pārstāvi videokonferences norisei, advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā; 3) tiesas sēdes atklāšanas laiku; 4) lietas nosaukumu.
155.pants. Procesa dalībnieku ierašanās pārbaude
(2) Tiesa pārbauda ieradušos personu identitāti un pārstāvju pilnvaras.
Tiesas noteikts pārstāvis pārbauda to personu identitāti, kuras tiesas sēdē piedalās, izmantojot videokonferenci.
108.pants. Liecinieka pienākumi.
(1) Par liecinieku izsauktai personai jāierodas tiesā un jādod patiesa liecība par tai zināmiem apstākļiem. Liecinieku var nopratināt, arī
izmantojot videokonferenci tiesā pēc liecinieka atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.
122.pants. Eksperta pienākumi un tiesības.
(1) Par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma. Ekspertu var nopratināt, arī
izmantojot videokonferenci tiesā pēc eksperta atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.
210.pants . Tiesas tiesības atlikt lietas izskatīšanu
(1)Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu: [..] 5) ja persona nespēj piedalīties tiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, tehnisku vai citu no tiesas neatkarīgu iemeslu dēļ.
CIK LIELA IR TIESAS RĪCĪBAS BRĪVĪBA?
Ja lūgums pieteikts:
Apmierināt
Noraidīt
PAR KO DOMĀT?
Vai dalība lietas izskatīšanā tiesas sēdē ar videokonferences starpniecību pirmās instances tiesā nostāda lietas dalībnieku ievērojami neizdevīgākā stāvoklī, salīdzinot ar citām iesaistītajām pusēm?
Ko nevar izdarīt/ kādas tiesības nevar realizēt?
Vai var realizēt tiesības uz taisnīgu tiesu?
Tiesas pieejamība, lietas izskatīšana saprātīgā termiņā, tiesības tikt uzklausītam u.c.
Vai dalība lietas izskatīšanā tiesas sēdē ar videokonferences starpniecību apelācijas instances tiesā nostāda lietas dalībnieku ievērojami neizdevīgākā pozīcijā salīdzinot ar citām iesaistītajām pusēm?
Vai organizatoriskie jautājumi var būt pamats lūguma noraidīšanai?
SALĪDZINĀJUMAM
Kriminālprocesa likums 140.pants. Procesuālās darbības veikšana, izmantojot tehniskos līdzekļus
(1) Procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos
līdzekļus (telefonkonference, videokonference), ja to prasa kriminālprocesa intereses.
(2) Procesuālās darbības gaitā, izmantojot tehniskos līdzekļus, jānodrošina, lai dažādās telpās vai ēkās esošie procesa virzītājs un personas, kuras piedalās procesuālajā darbībā, cits citu varētu dzirdēt telefonkonferences laikā, kā arī dzirdēt un redzēt — videokonferences laikā.
Administratīvā procesa likums 210.pants. Videokonference
Videokonferences gadījumā procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot tehnisko līdzekli — attēlu un skaņas pārraidi reālajā laikā. Procesuālo darbību veikšana, izmantojot videokonferenci, notiek šajā likumā administratīvo lietu iztiesāšanai noteiktajā kārtībā.
204.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai
(7) Tiesa (tiesnesis) var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks, liecinieks vai
eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā un nevar ierasties tiesas sēdes norises vietā.
Satversmes tiesas 2002.gada 5.marta spriedums lietā nr.2001 – 10 – 01, Secinājumu 2.punkts
Satversmes 92.pantā minētais jēdziens “taisnīga tiesa” ietver divus aspektus, proti, “taisnīga tiesa” kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, un “taisnīga tiesa” kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā šī lieta tiek izskatīta. Pirmajā aspektā šis jēdziens tulkojams sasaistē ar Satversmes 6.nodaļu, otrajā - sasaistē ar tiesiskas valsts principu, kas izriet no Satversmes 1.panta. Satversmes 92.pants paredz gan pienākumu izveidot attiecīgu tiesu institūciju sistēmu, gan arī pienākumu pieņemt attiecīgas procesuālās normas.
Satversmes tiesas 2006.gada 14.marta spriedums lietā nr.2005 – 18 – 01, Secinājumu 8.punkts
Satversmes 92. panta pirmais teikums ietver gan institucionālu aspektu – tiesai ir jābūt taisnīgai, gan procesuālu aspektu – ikvienam ir tiesības uz brīvu pieeju tiesai. Abi aspekti ir nesaraujami saistīti: nebūtu nozīmes tiesas taisnīgumam, ja
netiktu nodrošināta tiesas pieejamība, un otrādi – tiesas pieejamība būtu lieka, ja netiktu nodrošināts tiesas taisnīgums.
Satversmes tiesas 2007. gada 18. oktobra spriedums lietā Nr. 2007-03-01, 26. punkts Tiesu varas uzdevums ir gādāt par to, lai, spriežot tiesu, tiktu nodrošināta valsts konstitūcijas, likumu un citu tiesību aktu īstenošana, tiesiskuma principa ievērošana, kā arī tiktu aizsargātas cilvēka tiesības un brīvības
SECINĀJUMI
1. Ja saņemts personas lūgums par piedalīšanos tiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, tiesas rīcības brīvība nav absolūta, to ierobežo Satversmes 92.pants un tiesas pienākums ir gādāt par to, lai, spriežot tiesu, tiktu nodrošināta valsts konstitūcijas, likumu un citu tiesību aktu īstenošana, tiesiskuma principa ievērošana, kā arī tiktu aizsargātas cilvēka tiesības un brīvības.
2. Vienīgais iemesls noraidīt lūgumu – no tiesas neatkarīgu iemeslu dēļ pastāv objektīvi apstākļi, kas liedz iespēju nodrošināt videokonferenci (piemēram, nav videokonferences tehnika/tā ir bojāta).
Normatīvā regulējuma pilnveidošana
1. Tiesas pienākums atlikt lietas izskatīšanu, ja saskaņā ar tiesas (tiesneša) lēmumu lietas iztiesāšanā vai konkrētas procesuālās darbības veikšanā izmantojama videokonference, bet tehnisku iemeslu dēļ tas nav iespējams. Civilprocesa likuma 210.p. 209.p.
2. Tiesnesis izlemj jautājumus par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām, par personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci, kā arī izpilda citas nepieciešamās procesuālās darbības. CPL 149.p.5.d.
vietā.
Tiesas uzdevums citai tiesai - pilnvarot personu, kura nodrošinās procesuālās darbības norisi savā atrašanās
RĪGAS APGABALTIESAS PRAKSE SKAITĻOS
2014.gadā civilprocesā notikušas videokonferences: 28 civillietās, kas piekritīgas izskatīšanai RAT Citu apgabaltiesu tiesvedībā esošās civillietās: 19 ar Latgales apgabaltiesu 1 ar Zemgales apgabaltiesu 1 ar Kurzemes apgabaltiesu 2014.gada decembrī plānotās videokonferences civillietās: 2 ar Latgales apgabaltiesu 2014.gadā : 6 videokonferences visu apgabaltiesu Civillietu tiesu kolēģiju tiesnešu mācības un kopīgas sanāksmes tiesu prakses vienādošanai