Transcript šeit - Tieslietu ministrija

KRIMINĀLSODU POLITIKA
1
Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pirmā
nozīmīgā krimināltiesību reforma tika pabeigta
1999.gadā, kad spēkā stājās Krimināllikums,
aizstājot
līdz
tam
spēkā
esošo
Latvijas
Kriminālkodeksu.
2
Krimināllikums būtībā ir modificēts Latvijas
Kriminālkodekss, kam savukārt pamatā bija
Latvijas PSR Kriminālkodekss.
Ar Krimināllikuma pieņemšanu būtiskākās izmaiņas
tika panāktas krimināltiesību vispārīgās daļas
noteikumos, kā arī tika pārskatīti Latvijas
Kriminālkodeksā ietverto noziedzīgo nodarījumu
sastāvi.
Vienlaikus
Krimināllikumā
joprojām
tika
saglabāta padomju gados mantotā represīvā
sodu sistēma.
3
2004.gada 12.februārī ar likumu „Grozījumi
Krimināllikumā” tika realizēta pirmā nozīmīgā
kriminālsodu
reforma,
papildinot
daudzu
Krimināllikuma Sevišķās daļas pantu sankcijas ar
brīvības atņemšanai alternatīvu sodu – piespiedu
darbs.
Lai arī minētā reforma bija nozīmīga, tā nebija vērsta
uz sodu politikas visaptverošu pārvērtēšanu un
reformu.
4
Lai sagatavotu konceptuālus priekšlikumus izmaiņām
kriminālsodu sistēmā, kas būtu izmantojami,
izstrādājot nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā
un citos normatīvajos aktos, kuru pieņemšana
sekmētu efektīvāku tiesisko līdzekļu piemērošanu
kriminālsodu politikas mērķu sasniegšanai, tika
izstrādāta Kriminālsodu politikas koncepcija.
5
Kriminālsodu politika koncepcija
Ministru kabinetā apstiprināta
2009. gada 9. janvārī
6
Ievērojot koncepcijā ietvertos risinājumus, Tieslietu
ministrija ir izstrādājusi likumprojektus:
„Grozījumi Krimināllikumā” (VSS – 1521);
„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” (VSS – 1522);
"Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā“ (VSS
– 1523);
“Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (TA-1339).
7
Likumprojekti paredz panākt konceptuālas izmaiņas
kriminālsodu sistēmā, lai sekmētu efektīvāku sodu un
citu tiesisko līdzekļu piemērošanu, tādējādi palielinot
sabiedrības drošību un veicinot valsts resursu
samērīgu izmantošanu noziedzības apkarošanā.
8
Ar likumprojektu pieņemšanu Latvijas sodu
sistēma tiks tuvināta citu Eiropas Savienības
valstu sodu sistēmai, atsakoties no padomju laikā
mantotās represīvās sodu sistēmas.
9
Būtiskākie grozījumi ietverti likumprojektā
“Grozījumi Krimināllikumā”
10
Likumprojekts dalāms divos blokos:
11
Pirmais bloks:
attiecas uz izmaiņām KL Vispārīgajā daļā,
ietverot tajā jaunus kritērijus un nosacījumus sodu
piemērošanai.
12
KL tiek definēti konkrēti soda mērķi, t.i., ne tikai
sodīt, bet arī:
 atjaunot taisnīgumu;
 aizsargāt sabiedrību;
 resocializēt;
 atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas.
13
Tiek mainīta noziedzīgu nodarījumu klasifikācija
atbilstoši personas vai sabiedrības interešu
apdraudējuma raksturam un kaitīgumam.
Krimināllikuma 7.pants tiek papildināts arī ar jaunu
sesto daļu, kas ietver principu - ja par noziegumu KL
paredz brīvības atņemšanu uz laiku ne ilgāku par
pieciem gadiem, tad par šādu noziegumu KL paredz
arī vieglāka soda veidu.
Vienlaikus
brīvības
atņemšanas
sodu
par
kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu varēs
piemērot tikai tad, ja soda mērķi nav iespējams
sasniegt ar citu alternatīvu sodu piemērošanu.
14
Krimināllikumā paredzētā soda - aresta piemērošana
ir jau vairākkārtīgi tikusi atlikta.
Likums paredz, ka aresta izpildes pārņemšana
Tieslietu ministrijas kompetencē varētu notikt tikai
2015.gadā, jo līdz tam ir nepieciešams nodrošināt
atbilstošas infrastruktūras izveidošanu kriminālsoda –
arests izpildei.
15
Koncepcijas īstenošanas darba grupa secināja, ka
pašreiz ir sarežģīti īstenot aresta nama būvniecību
pieejamā finansējuma ietvaros, un šādu aresta namu
visdrīzāk nebūtu iespējams uzbūvēt līdz 2015.gadam,
ievērojot to, ka valstī pēc krīzes tiek realizēti stingri
finanšu taupības pasākumi. Rezultātā aresta
piemērošana būtu atkal jāatliek uz nenoteiktu laiku,
kas nebūtu pieļaujams.
16
Ievērojot minēto, likumprojekts paredz aizstāt
kriminālsodu arests – ar jaunu brīvības
atņemšanas soda paveidu – īslaicīga brīvības
atņemšana, nosakot, ka par noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanu var tikt noteikta īslaicīga brīvības
atņemšana uz laiku no piecpadsmit dienām līdz trim
mēnešiem.
Īslaicīgu brīvības atņemšanu paredzēts izpildīt esošās
ieslodzījumu vietu infrastruktūras ietvaros šķirti no
pārējām ar brīvības atņemšanu notiesātajām
personām.
17
Naudas sods un piespiedu darbs būs piemērojams
tikai par kriminālpārkāpumu, mazāk smagu noziegumu
un smagu noziegumu, par kuru nav paredzēta brīvības
atņemšana ilgāka par pieciem gadiem.
18
Naudas sodu par smagu noziegumu, par kuru
paredzēta brīvības atņemšana ilgāka par pieciem
gadiem, un sevišķi smagu noziegumu varēs piemērot
tikai izņēmuma gadījumos, ja noziegums:
 nav izraisījis cilvēka nāvi;
 nav radījis smagus miesas bojājumus vai psihiskas
dabas traucējumus vismaz vienai personai, vai mazāk
smagus miesas bojājumus vairākām personām;
 nav saistīts ar vardarbību vai vardarbības
piedraudējumu;
 nav saistīts ar narkotisko un psihotropo vielu
nelegālo apriti;
 un nav izdarīts organizētā grupā.
19
Likumprojekts paredz izslēgt no KL mantas
konfiskāciju kā pamatsodu, jo mantas konfiskācijas
gadījumā praksē bieži vien personai netiek
konstatēta konfiscējamā manta. Rezultātā šāda
pamatsoda piespriešana ne vienmēr var sasniegt KL
nostiprinātos soda mērķus.
Vienlaikus saglabājas mantas konfiskācijas kā
papildsoda piemērošana.
20
Tiek paplašināts tiesību ierobežošanas soda saturs.
Tiesību ierobežošana būs noteiktu tiesību atņemšana
vai tāda aizlieguma noteikšana, kas personai neļaus:
 izmantot noteiktas tiesības;
 ieņemt noteiktus amatus;
 veikt noteiktu profesionālu vai cita veida
darbību;
 apmeklēt noteiktas vietas vai pasākumus.
21
Tiek būtiski paplašinātas papildsoda – tiesību
ierobežošana piemērošanas iespējas:

Obligāti piemērojamie tiesību ierobežošanas
sodi būs paredzēti KL Sevišķās daļas pantos.

Alternatīvi
piemērojamos
tiesību
ierobežošanas sodus būs iespējams piemērot tikai
saskaņā ar KL Vispārīgās daļas nosacījumiem.
Alternatīvi piemērojamos tiesību ierobežošanas sodus
varēs
noteikt
vienlaikus
kopā
ar
obligāti
piemērojamajiem.
22
Ar likumprojektu tiek iezīmēta virzība uz kombinēto
sodu sistēmu.
Tiek paredzēts, ka piespiedu darbu turpmāk varēs
piemērot arī kā papildsodu pie nosacītas
notiesāšanas.
23
Tiek konkretizēti soda noteikšana principi.
Nosakot soda mēru būs jāņem vērā atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
24
Lai nodrošinātu to, ka katrs noziedzīgs nodarījums tiek
novērtēts ar sodu, likumprojekts paredz atteikties no
noziedzīgu nodarījumu kvalificējošās pazīmes –
noziedzīgu nodarījumu atkārtotība.
25
Vienlaikus tiek mainīti sodu saskaitīšanas principi
pēc vairākiem nodarījumiem un spriedumiem, kas
novērsīs neadekvāti augstu galīgā soda noteikšanu.
26
Tiek konkretizēti nosacījumi KL 49.panta
piemērošanai, nosakot brīvības atņemšanas sodu,
kas ir zemāks par minimālo robežu.
Šādos gadījumos personai nedrīkstēs piespriest
mazāk kā:
 1/2 no panta sankcijā paredzētā minimālā soda
par smaga nozieguma izdarīšanu;
 2/3 no panta sankcijā paredzētā minimālā soda
par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.
27
Tiek konkretizēti izlīguma noslēgšanas nosacījumi, lai
izlīguma procedūru nebūtu iespējams izmantot
ļaunprātīgi.
Personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk
smagu
noziegumu,
izņemot
noziedzīgus
nodarījumus, kuru rezultātā iestājusies cilvēka nāve,
varēs atbrīvot no kriminālatbildības, ja būs izlīgums ar
cietušo vai viņa pārstāvi, un persona:

pēdējā gada laikā nebūs bijusi atbrīvota no
kriminālatbildības, noslēdzot izlīgumu par tāda paša
veida noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

būs pilnīgi novērsusi ar izdarīto noziedzīgo
nodarījumu radīto kaitējumu vai atlīdzinājusi nodarīto
28
zaudējumu.
Otrais bloks:
attiecās uz izmaiņām KL Sevišķajā daļā,
kurā atbilstoši noziedzīgu nodarījumu bīstamībai un
kaitīgumam tiek:

būtiski grozītas pantu sankcijas;

dekriminalizēti atsevišķi nodarījumi.
29
Tiek maksimāli paplašinātas brīvības atņemšanai
alternatīvu sodu - naudas sods un piespiedu darbs
piemērošanas iespējas.
30
Noziegumiem tiek būtiski samazinātas brīvības
atņemšanas sodu minimālās un maksimālās
robežas.
Vienlaikus par tādiem noziegumiem kā narkotiku
tirdzniecība un dzimumnoziegumi, joprojām tiek
saglabātas bargas sankcijas.
31
Saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegto
informāciju – pašlaik vidējais soda izciešanas laiks
ieslodzījuma vietās ir 6 gadi, kas atbilst vidējam
brīvības
atņemšanas
sodam
kāds
pašreiz
piemērojams saskaņā ar KL.
32
Stājoties spēkā grozījumiem KL – vidēji
piemērojamais brīvības atņemšanas sods būs 4
gadi.
Tādējādi vidēji piemērojamais brīvības atņemšanas
sods tiek samazināts par 2 gadiem, jeb par 30%.
Savukārt, par mantiskiem noziegumiem, kas veido
lielāko notiesāto īpatsvaru, brīvības atņemšanas
sods tiek samazināts vidēji pat par 40%.
33
Noziedzīgu nodarījumu turpmāk neveidos divi
gada laikā izdarīti administratīvie pārkāpumi.
Vienlaikus kriminālatbildība tiek saglabāta par tādiem
nodarījumiem, kas rada būtisku kaitējumu.
34
Tiek dekriminalizēti tādi noziedzīgi nodarījumi,
kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu
sabiedrības interesēm.
Par šādiem nodarījumiem turpmāk:

tiks paredzēta tikai administratīvā atbildība.
Piemēram: nelikumīga alkoholisko dzērienu
iegādāšanās; vilciena patvarīga apturēšana.

vispār netiks paredzēta kriminālā vai
administratīvā atbildība.
Piemēram: karavīra goda aizskaršana.
35
Likumprojekta pārejas noteikumi paredz plašu KL
5.p.2.d.
nostiprinātā
labvēlības
principa
piemērošanu, un proti:
 kriminālatbildība par noziedzīgo nodarījumu nevarēs
iestāties, ja pēc likuma spēkā stāšanās dienas par to
KL netiek paredzēta kriminālatbildība;
 uzsāktie kriminālprocesi par šādiem nodarījumiem
būs jāizbeidz;
 ja par nodarījumu turpmāk paredzēta administratīvā
atbildība, tad lietas materiālus būs jānosūta
administratīvās lietvedības uzsākšanai;
36
Nosakot brīvības atņemšanas sodu par nodarījumiem,
kas izdarīti pirms grozījumiem KL:
 soda maksimālais apmērs nedrīkstēs pārsniegt
jauno maksimālo apmēru (tas neattieksies uz
nodarījumiem, kas līdz tam būs veidojuši noziedzīgu
nodarījumu atkārtotību);
 tiesai būs jāņem vērā jaunās minimālās brīvības
atņemšanas soda robežas.
37
Pārejas noteikumos vispārīgi tiek noteikts, ka KL
grozījumi neattiecas uz personām, kuras līdz to
spēkā stāšanās brīdim būs jau notiesātas, izņemot:
 labvēlības princips tiek attiecināts uz tām
personām, kuras būs izdarījušas noziedzīgu
nodarījumu, kas ar KL grozījumiem pilnībā tiek
dekriminalizēts, un kurš līdz šim neveidoja
administratīvo atkārtotību;
38
notiesātajām personām brīvības atņemšanas sods
nebūs jāizcieš ilgāk par maksimālo brīvības
atņemšanas sodu, kas būs paredzēts attiecīgajā KL
pantā pēc grozījumu spēkā stāšanās;
 notiesātajām personām nebūs jāturpina izciest
brīvības atņemšanas sods, ja attiecīgajā KL pantā
brīvības atņemšanas sods pēc grozījumu spēkā
stāšanās vairāk netiks paredzēts;
 tiks pārtraukta konfiscētās mantas piedziņa
gadījumā, ja attiecīgajā KL pantā mantas konfiskācija
vairāk netiks paredzēta.
39
Rezultātā
40
Ar grozījumiem KL:

tiks panāktas konceptuālas
Latvijas kriminālsodu sistēmā;
izmaiņas

kriminālsodu sistēma tiks tuvināta citu
Eiropas Savienības valstu sodu sistēmai;
41
Ar grozījumiem KL:

tiks būtiski palielinātas brīvības atņemšanai
alternatīvu sodu piemērošanas iespējas;

tiks konkretizēti soda noteikšanas principi un
kritēriji, kas novērsīs nodarījumam neatbilstošu sodu
piemērošanu un veidos vienveidīgu tiesu praksi;

ieslodzījuma
vietu
samazināsies vidēji par 30%.
noslodze
kopumā
42
Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā:
 tiek nodrošināta saprātīga pāreja no iepriekšējā tiesiskā
regulējuma uz jauno regulējumu, ievērojot KL izdarītos
grozījumus;
 tiek pārskatīti un precizēti kriminālprocesuālie termiņi
pirmstiesas kriminālprocesā;
 tiek pārskatīts un precizēts regulējums attiecībā uz
apcietinājuma piemērošanas kārtību kriminālprocesā,
samazinot kriminālpārkāpuma izdarīšanas gadījumā
apcietinājuma termiņš no trīs mēnešiem uz 30 dienām.
43
Ar grozījumiem Grozījumi Latvijas Sodu izpildes
kodeksā:
 tiek noteikta īslaicīgas brīvības atņemšanas izpildes
kārtība;
 tiek paredzēts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto
personu šķirtas turēšanas princips, vienlaikus pieļaujot to
iesaisti kopā ar pārējiem ieslodzītajiem resocializācijas
pasākumos.;
 tiek noteikta kārtība kādā tiek izpildīts papildsods izraidīšana
no
Latvijas
Republikas
nosacītas
notiesāšanas gadījumā.
44
Ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā:
 tiek viennozīmīgi nošķirti administratīvie pārkāpumi no
noziedzīgajiem nodarījumiem;
 tiek izslēgts no LAPK 103.2 pants „Narkotiskās vielas
saturošu augu neatļauta sēšana vai audzēšana”, turpmāk
par šādu nodarījumu paredzot tikai kriminālatbildību KL
256.pantā;
45
Paredzēts, ka likumprojekti stāsies
spēkā 2013.gada 1.janvārī.
46
Paldies par uzmanību!
47