Transcript 9.Valsts probācijas dienests

Valsts probācijas dienests
Valsts probācijas dienesta
funkcijas
Valsts probācijas dienests
• Probācijas dienests ir radīts, lai:
– sekmētu noziedzības novēršanu valstī
– nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu
kvalitatīvu izpildi un koordināciju
– atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu
darbu
Valsts probācijas dienests
• Valsts probācijas dienests ir Tieslietu ministra
pārraudzībā esoša iestāde, kas darbojas,
pamatojoties uz 2003. gada 18. decembrī
Saeimā pieņemto likumu «Valsts probācijas
dienesta likums», kas ir stājies spēkā 2004.
gada 1. janvārī, un saskaņā ar 2005. gada
27.decembra Ministru kabineta noteikumiem nr.
1010 «Valsts probācijas dienesta nolikums».
Valsts probācijas dienesta
funkcijas
Valsts Probācijas dienesta kompetence paredz:
• sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu
• veikt uzraudzību nosacīti notiesātām personām, nosacīti pirms
termiņa no soda izciešanas atbrīvotām personām, personām, pret
kurām izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības
• nodrošināt probācijas programmu izstrādi un licencētu programmu
īstenošanu
• organizēt kriminālsoda - piespiedu darbs - izpildi
• organizēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - sabiedriskais
darbs - izpildi
• organizēt un vadīt izlīgumu kriminālprocesā
• organizēt papildsodu – probācijas uzraudzība
Izvērtēšanas ziņojums
• Izvērtēšanas ziņojumus par probācijas klientu
Valsts probācijas dienests sagatavo pēc:
– tiesas
– prokurora vai
– brīvības atņemšanas iestādes
administrācijas pieprasījuma situācijās, kad
tiek lemts jautājums par nosacītu
pirmstermiņa atbrīvošanu
Izvērtēšanas ziņojums
• Izvērtēšanas ziņojums palīdz izlemt par:
• 1) personai piemērojamo sodu, atbrīvošanu no
kriminālatbildības vai atbrīvošanu no soda vai no soda
izciešanās pirms termiņa
• 2) uzraudzības nosacījumiem un sociālās uzvedības
korekcijas programmām, ko piemērot probācijas
klientam
• Izvērtēšanas ziņojumā ietver probācijas klienta un viņa
sociālās vides raksturojumu, ziņas par finanšu stāvokli,
izdarītajiem likumpārkāpumiem un soda izpildes gaitu,
par nodarījuma sekām cietušajam un izlīguma iespējām,
kā arī Valsts probācijas dienesta vērtējumu
Izvērtēšanas ziņojums
• Līdz 2012.gada 31.decembrim Valsts
probācijas dienests izvērtēšanas ziņojumu pēc
tiesas vai prokurora pieprasījuma sniedz par
personām:
– kuras apsūdzētas noziedzīga nodarījuma
izdarīšanā pret dzimumneaizskaramību un
tikumību, kā arī
– par apsūdzētajiem, kuri noziedzīga
nodarījuma izdarīšanas brīdī bija
nepilngadīgi
Uzraudzība
• Uzraudzības funkciju Valsts probācijas dienests
no Valsts policijas pārņēma 2006. gada 1.
janvārī un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā
uzrauga:
– nosacīti notiesātās personas
– nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas
atbrīvotās personas
– personas, pret kurām izbeigts
kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no
kriminālatbildības
Uzraudzība
• Līdz 2012.gada 31.decembrim Valsts probācijas
dienests neveic to personu uzvedības kontroli,
par kurām pieņemts lēmums par
kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot
no kriminālatbildības (visu Dienesta uzraudzībā
līdz šīm datumam nonākušo personu
uzraudzības periodi ir beigušies 2010.gada
ietvaros).
Uzraudzība
• Uzraudzības procesu Valsts probācijas
dienests organizē izvērtējot:
– uzraudzības perioda ilgumu
– likumpārkāpējam uzliktos tiesas pienākumus
– apzinot likumpārkāpēja problēmas un interesi
problēmas risināt un mainīties
– izvērtējot kriminālo pagātni un recidīva risku
Uzraudzības virzieni
• Divi virzieni:
• kontroles virziens (tiesas, prokurora
nolēmumā/ lēmumā un likumā noteikto
pienākumu izpilde)
• atbalstošais virziens (klientu konsultēšana,
motivēšana risināt problēmas, kas veicina vai ir
cēloņi n.n. izdarīšanai, un dzīvot sabiedrībā
neizdarot tos)
Probācijas programmas
• Probācijas programmas ir pasākumu kopums,
kuru mērķis ir veicināt probācijas klienta
integrāciju sabiedrībā. Tās tiek īstenotas, lai
panāktu izmaiņas probācijas klientu
uzvedībā, ar mērķi atturēt viņus no
turpmākiem pārkāpumiem un veicināt viņu
iekļaušanos sabiedrībā. Probācijas programmu
īstenošana paredzēta gan probācijas klientiem,
gan personām, kuras izcieš brīvības
atņemšanas sodu. Piedaloties programmā,
klients iemācās reaģēt uz situācijām,
nepārkāpjot likumu.
Izlīgums
Atjaunojošais taisnīgums
• Izlīgums krimināllietās starp cietušo un
likumpārkāpēju ar starpnieka palīdzību ir
brīvprātīgs sarunu process, kurā piedalās
cietušais un persona, kura izdarījusi
noziedzīgu nodarījumu, un kuru vada neitrāla
persona - starpnieks. Starpnieks ir īpaši
apmācīts speciālists konfliktu risināšanā un
izlīguma procesā palīdz uzturēt starp
iesaistītajām pusēm miermīlīgas sarunas,
neiesakot risinājumu, nevienu netiesājot,
ievērojot konfidencialitāti un neitralitāti.
Izlīgums
Atjaunojošais taisnīgums
• Izlīgumu organizē, ja dienesta struktūrvienībā
(turpmāk - struktūrvienība) ir saņemts:
• procesa virzītāja rakstisks pieprasījums
• tiesneša ierosinājums vai
• iesaistītās puses rakstisks iesniegums
Izlīgums
Atjaunojošais taisnīgums
• Izlīgums starp personu, kura izdarījusi
noziedzīgu nodarījumu, un cietušo (turpmāk iesaistītās puses) iespējams tikai tad, ja
persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu:
• atzīst, ka ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu
• atzīst lietas faktus
• un iesaistītās puses brīvprātīgi piekrīt
piedalīties izlīgumā
Piespiedu darbs
• Ir viens no sabiedrībā izciešamajiem
kriminālsodiem un Latvijā tika ieviests 1999.
gada 1.aprīlī. Piespiedu darbu persona izcieš
no mācībām vai pamatdarba brīvajā laikā,
savas dzīvesvietas apvidū bez atlīdzības
veicot sabiedriski derīgu darbu. Tādējādi
persona reāli atlīdzina sabiedrībai nodarīto
kaitējumu un ļauj ietaupīt valsts un pašvaldību
finanšu līdzekļus. Likums nosaka, ka piespiedu
darbu var piemērot personām no 14 gadu
vecuma uz laiku no 40 līdz 280 stundām.
Sabiedriskais darbs
• Sabiedriskais darbs nepilngadīgajiem kā viens no
audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem Latvijā tika
ieviests ar 2002. gada 31. oktobra likumu ,,Par
audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu
bērniem", kas stājās spēkā 2005. gada 1. janvārī. Šo
audzinoša rakstura piespiedu līdzekli var piemērot
tikai tiesa, personām, kuras ir sasniegušas 11 gadu
vecumu uz laiku no 10 līdz 40 stundām. No 2005.
gada 7. aprīļa sabiedriskā darba izpildi nepilngadīgajiem
organizē Valsts probācijas dienests.
Sadarbība
Policijas kontrole
• (1) Policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu
līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās
personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes
norādītajiem ierobežojumiem. Gadījumos, kad persona ir nosacīti
pirms termiņa atbrīvota no soda izciešanas, papildsoda —
policijas kontrole — izpildi uzsāk ar brīdi, kad beigusies
personas uzraudzība pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.
• Ja kontrolējamās personas uzraudzību neizciestā soda daļas
laikā vienlaikus veic arī Valsts policija, kontrolējamās personas
atbildīgā amatpersona efektīvai kriminālsoda izpildes
nodrošināšanai sadarbojas ar attiecīgo Valsts probācijas
dienesta teritoriālās struktūrvienības amatpersonu
• Grozījumi par papildsoda — policijas kontroles — izslēgšanu
stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.
Uzraudzības aktualitātes
Pārejas noteikumi KL
Papildsodu — probācijas uzraudzību —
sāk piemērot ar 2011.gada 1.oktobri
personām, kuras izdarījušas noziedzīgu
nodarījumu pret dzimumneaizskaramību
un tikumību, bet ar 2015.gada 1.janvāri
— personām, kuras izdarījušas citu šā
likuma sevišķās daļas pantā paredzēto
noziedzīgo nodarījumu.
Krimināllikums
45.1 pants. Probācijas uzraudzība (papildsods)
• (1) Probācijas uzraudzība ir papildsods, ko piespriež
tiesa vai priekšrakstā par sodu nosaka prokurors kā
piespiedu līdzekli, lai nodrošinātu notiesātās personas
vai personas, kurai papildsods noteikts ar prokurora
priekšrakstu par sodu, uzvedības uzraudzību, sekmētu
šīs personas resocializāciju un jaunu noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanas novēršanu.
Krimināllikums
45.1 pants. Probācijas uzraudzība (papildsods)
• 2) Probācijas uzraudzību var piemērot tikai šā likuma
sevišķajā daļā minētajos gadījumos uz laiku no viena
gada līdz trim gadiem. Prokurors, priekšrakstā par sodu
nosakot probācijas uzraudzību, var piemērot ne vairāk
kā pusi no šā likuma sevišķās daļas attiecīgajā pantā
paredzētā maksimālā probācijas uzraudzības ilguma.
• (3) Probācijas uzraudzības laikā notiesātais vai persona,
kurai papildsods noteikts ar prokurora priekšrakstu par
sodu, pilda Valsts probācijas dienesta noteiktos
pienākumus.
Probācijas uzraudzība -LSIK
138.6 pants. Probācijas uzraudzības laikā notiesātajam nosakāmie
pienākumi
Valsts probācijas dienesta amatpersona nosaka ar probācijas
uzraudzību notiesātajam vienu vai vairākus šādus pienākumus:
1) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā
2) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās
3) aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem
4) aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez
Valsts probācijas dienesta atļaujas
5) aizliegumu lietot alkoholu un citas apreibinošās vielas
6) pienākumu ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā
struktūrvienībā
Probācijas uzraudzība -LSIK
7) pienākumu piedalīties vienā vai vairākās probācijas programmās
8) aizliegumu iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus
9) aizliegumu tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm
10) pienākumu kriminogēna rakstura problēmu risināšanai apmeklēt
Valsts probācijas dienesta norādīto speciālistu, ja notiesātais piekrīt
apmaksāt ar šādu apmeklējumu saistītos papildu izdevumus vai
notiesātajam tas nerada papildu izdevumus
11) pienākumu pildīt Valsts probācijas dienesta norādījumus, kas
vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu
risināšanu sociāli pieņemamā veidā
Krimināllikums
45.1 pants. Probācijas uzraudzība
• (4) Ja probācijas uzraudzība piemērota kopā ar
brīvības atņemšanu vai arestu, tās izpildi uzsāk pēc
pamatsoda izciešanas, bet, ja piemērots naudas sods
vai piespiedu darbs, - ar brīdi, kad persona sāk izciest
pamatsodu
• Gadījumos, kad persona ir nosacīti pirms termiņa
atbrīvota no brīvības atņemšanas soda izpildes,
papildsoda - probācijas uzraudzības - izpildi uzsāk ar
brīdi, kad beigusies personas uzraudzība pēc nosacītas
pirmstermiņa atbrīvošanas
Paldies par uzmanību!