Transcript Sociālā darba administrēšanas modelis kā efektivitāti ietekmējošs

SOCIĀLĀ DARBA
ADMINISTRĒŠANAS MODELIS
KĀ EFEKTIVITĀTI
IETEKMĒJOŠS FAKTORS:
RĪGAS PIEREDZE
KASPARS JASINKEVIČS
RĪGA
2012.GADA 8.NOVEMBRIS
Efektivitāte
Rādītājs, kas mēra pakāpi, kādā sistēma vai tās
sastāvdaļas sasniedz vēlamo rezultātu (izpilda
savas funkcijas) salīdzinājumā ar resursu
patēriņu
Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijā
pieņemtie termini un definīcijas (2004)
Cik lielā mērā tam ko mēs darām ir jēga, kā to
pašiem ieraudzīt un parādīt citiem!
Efektivitāti ietekmējoši faktori
• Darba organizācija
• Darbinieku noslodze
• Atbilstošu metožu un instrumentu izvēle un
to pielietošana
• Darbinieku profesionalitāte
• Skaidri mērķi un uzdevumi
• Adekvāta birokratizācijas (dokumentēšana un
atskaitīšanās) pakāpe
• Pārdomāta stratēģija
• Sakārtota iekšējā vide
• Lojāla darbinieku komanda
Rīgas Sociālais dienests
Cilvēkiem labvēlīga organizācija, kura
profesionāli sniedz sociālā darba pakalpojumu,
sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.
Darbā tiek respektētas cilvēktiesības, sadarbība
balstās uz vispārcilvēcīgām un profesionālām
vērtībām, tiek nodrošināta augsta saskarsmes
kultūra un ievēroti likumi.
Sociālais darbs Rīgas Sociālajā
dienestā
• Profesionāls, uz rezultātu orientēts darbību
kopums
• Laikā ierobežots process, kura rezultātā tiek
izvērtētas cilvēka vajadzības, resursi un iespējas
• Atbilstoši tām tiek sniegts atbalsts
• Viss process ir dokumentāli atspoguļots
Sociālā darba organizācija Teritoriālajos centros
Sociālie pakalpojumi
Sociālais darbs
Sociālā palīdzība
(pilngadīgas
(darbs ar gadījumu)
personas)
Sociālie darbinieki
Sociālie darbinieki
Sociālās palīdzības
(izvērtē un organizē pakalpojumus darbā ar:
organizatori
pilngadīgām personām) aprūpe
• ģimenēm ar bērniem
mājās, siltās pusdienas, SAC,
DAC utt.)
•bērniem invalīdiem
•bezdarba problēmām Sociālie darbinieki
•darbā ar gadījumu
sociālās palīdzības
pilngadīgām personām jomā
•darbā ar bāreņiem
Sociālie darbinieki
Sociālie darbinieki darbā ar ģimenēm ar bērniem
Sociālie darbinieki darbā ar bērniem invalīdiem
Skaits
43
9
Sociālie darbinieki darbā ar gadījumu pilngadīgām
personām
12
Sociālie darbinieki darbā ar bezdarba problēmām
20
Sociālie darbinieki darbā ar bāreņiem
10
Sociālie darbinieki pakalpojumu jomā
27
Sociālie darbinieki - apsekotāji
15
Sociālie darbinieki sociālās palīdzības jomā
16
Vecākie Sociālie darbinieki
30
Sociālie darbinieki kopā
Sociālās palīdzības organizatori
182
96
Apvienota un dalīta modeļa raksturojums
Apvienots modelis – “ģimenes ārsta
princips” (Daugavpils, Tukums)
Darbs reducējas uz sociālās
palīdzības sniegšanu
Nav iespējams vienlīdz labi
orientēties visās jomās
(specializēties)
Viens klients-viens sociālais
darbinieks
Viena klienta lieta
Dalīts modelis - specializācija (Rīga,
Liepāja, Jelgava)
Nav vienota klienta situācijas
redzējuma
Iespējas būt palīdzības saņēmējam
bez profesionālas iejaukšanās
Nav vienas klienta lietas
Klientam viens un tas pats jāstāsta
vairākiem darbiniekiem
“Klientam no sociālā darbinieka neko
nevajag”
Iespējama augsta līmeņa
specializācija
Profesionāla gadījuma vadīšana
Sociālo darbinieku darbā ar gadījumu
noslodzes analīze
Mēnesī vidēji 168 darba stundas
•Ja 20 aktīvas lietas - 136,4 stundas
•Ja 25 aktīvas lietas - 170,5 stundas
•Ja 30 aktīvas lietas - 204,6 stundas
•Ja 35 aktīvas lietas - 238,7 stundas
Slēgtās lietas – rezultāti
2012.gada 6 mēnešos no 775 klientu
lietām slēgtas 286 klientu lietas jeb
37%:
52% klientu (148) stājušies darba
attiecībās, t.sk. ārzemēs (12);
31% (91) gadījumu lietas slēgtas, jo
klients nelīdzdarbojās;
5% (15) gadījumos nokārtota
invaliditāte;
3% (8) gadījumu klienti ilgstoši
ārstējas;
2.1% (6) gadījumos klienti mainījuši
dzīves vietu;
1.4% (4) gadījumos klienti uzsākuši
mācības;
1.4% (4) gadījumos klienti iesaistījušies
Algotajos pagaidu sabiedriskajos
darbos;
4.1% citi gadījumi.
2011.gada 10 mēnešos no 829 klientu
lietām slēgtas 313 klientu lietas jeb
38%
46% klientu (143) stājušies darba
attiecībās, t.sk. ārzemēs (12);
37% (117) gadījumu lietas slēgtas, jo
klients nelīdzdarbojās;
5% (17) gadījumu klients mainījis
dzīves vietu;
3% (10) gadījumos atrisinātas krīzes
situācijas;
2% (6) gadījumos uzsākta klientu
ilgstoša ārstēšanās;
1.6% (5) gadījumos klienti uzsākuši
mācības;
1.6% (5) gadījumos noformēta
vecuma vai invaliditātes pensija;
3.8% citi gadījumi.
Klientu sociālās problēmas 2012.gada
1.pusgadā
72 % jeb 556 sociālo gadījumu ietvaros tika risinātas divas un vairāk klientu sociālās
problēmas:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Nodarbinātības problēmas (bezdarbs) 761,
Valsts valodas zināšanu trūkums 205, t.sk. 97 personām nav valsts valodas
atestācijas, savukārt 73 personām ir zemākais valsts valodas atestācijas līmenis,
Veselības problēmas 202, t.sk. 44 gadījumos nav nokārtota vai prognozējama
invaliditāte,
Izglītības problēmas 123,
Saskarsmes problēmas 107, t.sk. sociālo kontaktu trūkums 53,
Atkarības problēmas 104, t.sk. 75 gadījumos alkohola atkarība,
Mājokļa problēmas 68,
Citas problēmas (psiholoģiskā atbalsta trūkums, līdzekļu trūkums pamatvajadzību
apmierināšanai, zems pašvērtējums, aizdomas par vardarbību ģimenē, motivācijas
trūkums, parādi, bērniem nav noteikta paternitāte u.c.) 57,
Sociālo prasmju trūkums 52,
Nenokārtoti dokumenti 44 (personām, īpašumiem, uzturlīdzekļu saņemšanai u.c.),
Krīzes situācijas risinātas 9 gadījumos.
Vardarbībā cietušu personu problēmas risinātas 11 gadījumos,
Jautājumi par likumpārkāpumiem risināti 4 gadījumos,
Sociālā gadījuma ietvaros risinātas 95 dažādas bērnu sociālās problēmas.
Sociālā darba rezultāti sociālās
palīdzības kontekstā:
Kopējā pabalstos izmaksātā summa 308 klientiem, kuru lietas
2011.gadā slēgtas
Pabalstu izmaksas
periods (6.mēn)
Personai pabalstos
izmaksātā summa (Ls)
Mājsaimniecībai
pabalstos izmaksātā
summa (Ls)
Pirms sociālā gadījuma
uzsākšanas
85 252
193 111
Pēc sociālā gadījuma
slēgšanas
54 536
130 571
Pabalstos izmaksātās
summas samazinājums
30 716
(36%)
62 540
(32%)
Sociālā darba efektivitātes perspektīva
• Darba apjoma optimizēšana (25 lietas darbā ar gadījumu)
• Uz pierādījumiem balstītu metožu un instrumentu
izmantošana
• Instrumentu pielietošana uzsākot darbu un pēc noteikta
laika
• Rezultātu izvērtējums
• Procesa standartu izstrāde un to kontrole
• Cieša sadarbība starp sociālās palīdzības organizatoru,
sociālo darbinieku un piesaistīto pakalpojumu sniedzēju
• Aptvert visas ar klientu saistītās jomas
• Vienotas sociālā darba prakses ieviešana
• Sociālo darbinieku profesionalitātes paaugstināšana
• Pakalpojumu attīstība un pieejamība (tuvāk dzīves vietai)
Paldies par uzmanību