Transcript Izglītības un zinātnes ministrija

Izglītības un zinātnes
ministrija
4 reformas izglītībā
1. reforma: princips nauda seko
līdz skolai
Pašvaldību un valsts budžeta norēķinu
sistēmu savstarpēja izlīdzināšanās par
izglītības pakalpojumiem uz vienu skolēnu
(01.09.2014.)
Nauda seko skolēnam
=
vaučeri jeb valsts galvojumi
vispārējā izglītībā
Kas ir vaučeris?
Skolas vaučeris
• Sertifikāts, ko izsniedz valdība. Tā vērtība
tiek segta no nodokļu naudas;
• Ar tā palīdzību vecāki norēķinās par savu
bērnu izglītību;
• Pieļauj brīvu izglītības iestādes izvēli –
publisks finansējums, individuāla izvēle;
• Skolas sacenšas par vaučeriem,
konkurencē vājas iestādes pazūd.
IZM
Pašvaldība
?
?
?
Vairāk nekā 50 gadu
izmantošanas vēsture
• Ekonomisti Frīdmens un Hajeks uzsver kā
veiksmīgāko optimizācijas rīku;
• Tiek uzsvērta izvēles brīvība, efektivitāte,
vienlīdzība tiesībās;
• Lielāka vecāku iesaiste, daudzveidīgāks un bērnu
attīstībai pielāgotāks piedāvājums, iespējas uzturēt
dažāda lieluma skolas;
• ASV, Nīderlande, Zviedrija, Dānija, Jaunzēlande,
Čīle un citas;
• Free schools Anglijā.
Zviedrijā no 1992.gada
• Darbojas visos līmeņos: sākot no bērnu
dārza līdz augstskolai;
• Pašlaik 15-20% bērnu ir iesaistīti
‘brīvajās skolās’ ar 1% pieaugumu katru
gadu;
• Lielāks privāto un ‘dažādo’ skolu skaita
pieaugums.
Kunskapskolan
•
•
•
•
30 izglītības iestādes, ap 10 000 bērnu;
Interaktīva un personalizēta apmācība;
Lielāks stundu skaits uz vienu skolēnu ;
Labāks aprīkojums, lielāka bērnu aprūpe
PAR TO PAŠU VAUČERA VĒRTĪBU;
• Skolas funkcionē kā uzņēmumi.
Argumenti par labu vaučerim
• Vecāku iespējas izvēlēties (kas vislabāk
bērnam, vērtības);
• Satura un formas decentralizācija;
• Vecāku iesaiste;
• Vienlīdzība pieejā;
• Skolotāju motivācijas sistēmas uzlabošana;
• Skolas efektīvākas, atvērtākas un
atbildīgākas; sacensība dabiski piespiež arī
valsts skolas uzlabot darbību.
Argumenti pret vaučeri
• Rada skolu segregāciju un nenovērš
nevienlīdzību;
• Tikai tie, kas informēti un zinoši, gūst labumu;
• Skolas pārlieku fokusējas uz pašreiz
‘pārdodamo’, pat ārišķīgo;
• Valsts skolas var zaudēt, jo tajās lielāka
regulācija un parasti uzņem ‘grūtākus’
studentus;
• Decentralizācija padara grūtāku nacionālo
salīdzinājumu.
Vaučeru sistēmā – skolotājs
konkurētspējīga profesija
• Valsts galvojumu finansējums – lielāka skolu
autonomija, tai skaitā noteikt atalgojumu un
resursu apjomu mācību procesa nodrošināšanai;
• Skolotāja brīvība un pienākums interpretēt
standartu;
• Profesionālā kvalifikācija, kvalitātes standartu
uzturēšana, finansējums – no IZM uz
profesionālām organizācijām.
2. reforma: Mazo skolu
programma
Mazo skolu programma:
• Izstrādāt modeļus mazo skolu (bērnu
skaits 50-100) funkciju paplašināšanai, tās
veidojot par kopienu daudzfunkcionāliem
centriem (01.09.2013.)
• Izveidot katras skolas tālākas attīstības
plānu, ņemot vērā demogrāfiskos
scenārijus (01.09.2013.)
Mazo skolu starpnozaru
programma
Izveidot demogrāfiskos un sociālekonomiskās attīstības scenārijus vietās,
kurās ir ‘mazās’ skolas;
Novērtēt iespējas pārveidot skolas kādā no
IZM izstrādātiem modeļiem (tapšanas
stadijā).
Kas ir mazā skola?
Ir veikti aprēķini, lai noteiktu minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādē, kurai
ar finansējumu pēc principa “Nauda seko skolēnam” var nodrošināt
izglītības programmas izpildi.
Izmantotie pieņēmumi:
1)
Skolēnu skaits izglītības iestādē tiek uzrādīts 1.-12.klasei, neņemot vērā
bērnu skaitu pirmsskolas programmās.
2)
Netiek piemēroti papildus koeficienti, izņemot izglītības pakāpes
koeficientu.
3)
Apmaksājamo mācību stundu skaits norādīts neskaitot papildus
pienākumiem paredzētu stundu skaitu — tikai mācību stundas.
Ekonomija no skolēnu skaita
samazināšanās
Finanšu līdzekļus var novirzīt mazo skolu programmai
Minimālais
skolēnu skaits
Skolēnu skaits
Skolu skaits
Sākumskola novados
53
10
293
Sākumskola pilsētā
68
0
0
Pamatskola novados
82
150
8549
Pamatskola pilsēta
104
0
0
Vidusskola novados
106
6
530
Vidusskola pilsētā
134
1
132
Avots: VIIS dati uz 17.11.2011., Finanšu departamenta Izglītības finansēšanas stratēģijas
nodaļas aprēķins
Mazās skolas – trīs varianti:
1) filiāle,
2) atvērtā skola,
3) daudzfunkcionālais centrs un/vai vecāku īpašumā.
• Case by case scenāriji ar demogrāfiskām un
sociālekonomiskām projekcijām, kā arī reģionālās
attīstības jautājums, ne tikai IZM.
3. reforma: mācību saturs
• Visaptverošs izglītības kvalitātes monitorings
(01.09.2014.)
• 6 – 11 gadu vecumposmam – atbilstošs mācību
saturs, metodiskie atbalsta materiāli
pedagogiem, normatīvo aktu projekti
(01.09.2013.)
• Skolēna noslodzes izvērtējums mācību gada
ietvaros (15.03.2012.)
Skolotāji un direktori
• Skolotāju kvalifikācijas un kvalitātes
standartu uzturēšana Skolotāju
profesionālo organizāciju pārziņā
(01.09.2014.)
• Deleģēšanas līgumi/ atbilstoši finanšu
resursi pedagogu profesionālajām
organizācijām (01.09.2014.)
• Pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju
profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas
sistēmas ieviešana (01.09.2014.)
• Likumprojekts par vispārējās izglītības,
profesionālās izglītības un interešu
izglītības iestāžu vadītāju iecelšanu uz
noteiktu termiņu (01.09.2013.)
Stiprināta vecāku loma
• Veicināt vecāku pašorganizāciju un
nacionāla līmeņa vecāku organizācijas
veidošanos
• Pastāvīgs strukturēts dialogs ar vecāku
organizācijas/ -u pārstāvjiem
Mērķdotācijas pedagogu darba
samaksai
• Mērķdotācija pašvaldībām – pašvaldību pamata un
vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās
izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības
iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām.-Ls 144 047 779
tajā skaitā:
• Pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādes
Ls 142 339 027
• Speciālās izglītības iestādes, kuras nav internātskolas
Ls 894 840
• Profesionālās izglītības iestādes Ls 813 912
4. reforma: jauns profesionālās
izglītības sadarbības modelis
• Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras ieviešana,
pilnveidoti profesiju standarti un profesionālās
izglītības programmas (01.01.2014.)
• Profesionālo izglītības iestāžu nodošana
pašvaldībām vai nozaru profesionālajām
organizācijām (01.12.2013.)
• Atbalsts Nozaru ekspertu padomju darbībai –
pastāvīgi aktualizētas tautsaimniecības nozaru
vajadzības un profesionālās kvalifikācijas
(01.12.2013.)
Profesionālā izglītība
• Kompetences centri
• Industriju / nozaru
asociāciju pārziņā
• Tālākizglītības un
pārkvalifikācijas centri
visa mūža garumā, tātad
integrējot ar PIC
• Programmas/standartu
s nosaka industrija
• Profesionālās skolas
• 1) savietotas ar
vispārizglītojošām
skolām kā divi
atzari/profili
• 2) vairāku pašvaldību
kopējā/dalītā pārziņā
• IZM standarti
ERAF finansējums
• 64 miljoni LVL. Valgas PIC nepieciešami
12 miljoni EUR jeb 8,5 miljoni latu;
• Latvijā iespējami 6-8 pilnībā pabeigti
centri;
• ERAF infrastruktūras investīcijas
ilgtermiņa projektos, kas ceļ izglītības
kvalitāti
Paldies par uzmanību!
Veiksmi darbos!