Transcript Izmaiņas jaunajā plānošanas periodā

ES fondu ieviešanas sistēma 2007.2013.gada plānošanas periodā
2011.gada aprīlis
Mērķis
• Pilnveidot izpratni par ES fondu sistēmu
Latvijā, tādā veidā veicinot finanšu
interešu aizsardzību.
• Uzlabot sadarbību starp ES fondu
administrēšanā iesaistītajām institūcijām
un tiesībsargājošajām institūcijām.
2
Prezentācijas saturs
•
•
•
•
•
Institucionālais ietvars;
Tiesiskais regulējums;
Lēmumu pieņemšana;
Projektu uzraudzības principi;
Neatbilstības.
3
ES fondu vadības institucionālais
ietvars I
4
ES fondu vadības institucionālais
ietvars II
• Vadošā iestāde - nodrošina ES fondu vadību un īstenošanu,
izstrādā plānošanas dokumentāciju, kā arī nodrošina ES fondu
fonda starpnozaru koordināciju. VI nodrošina datorizētās ES
fondu vadības informācijas sistēmas izveidošanu un uzturēšanu,
ES fondu izvērtēšanu un komunikācijas vadību.
• Maksājumu iestāde - veic maksājumus ES fondu projektu
ietvaros un šo maksājumu finanšu uzskaiti
• Sertifikācijas iestāde – sagatavo un iesniedz EK apstiprinātas
izdevumu deklarācijas un maksājumu pieteikumus, apliecinot, ka
izdevumu deklarācijas ir pareizas un sagatavotas, izmantojot
uzticamas grāmatvedības sistēmas un ka deklarētie izdevumi
atbilst tiesību aktiem.
5
ES fondu vadības institucionālais
ietvars III
• Revīzijas iestāde - sagatavo un aktualizē vienoto revīzijas stratēģiju
-
-
iesniegšanai EK;
veic ES fondu vadības un kontroles sistēmas auditus vadošajā iestādē,
Iepirkumu uzraudzības birojā un Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā;
veic horizontālos ES fondu vadības un kontroles sistēmas auditus
atbildīgajās un sadarbības iestādēs;
veic sertifikācijas iestādes apstiprināto izdevumu revīzijas un revīziju
noslēguma
kontroles
ziņojuma
un
noslēguma
deklarācijas
sagatavošanai;
veic ES fondu vadības un kontroles sistēmas auditus noslēguma
kontroles ziņojuma sagatavošanai;
sagatavo noslēguma kontroles ziņojumu un noslēguma deklarāciju
iesniegšanai EK.
6
ES fondu vadības institucionālais
ietvars IV
• Atbildīgās
iestādes/
sadarbības
iestādes
–
veic
starpniekinstitūciju funkcijas: piedalās plānošanas dokumentu
izstrādē, izstrādā ES fondu projektu iesniegumu vērtēšanas
kritērijus, nodrošina ES fondu aktivitātes projektu iesniegumu
atlasi un vērtēšanu, projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli,
analizē problēmas ES fondu aktivitāšu un projektu īstenošanā un
iesniedz vadošajā iestādē un uzraudzības komitejā priekšlikumus
par aktivitāšu un projektu īstenošanas uzlabošanu.
• Iepirkumu uzraudzības birojs – nodrošina ES fondu projektu
iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises
izlases veida pirmspārbaudes.
7
Tiesiskais regulējums I
•
•
EK tiesību akti (Regulas (EK)
Nr.1083/2006 - Šajā regulā ir paredzēti vispārīgi noteikumi, kas reglamentē ERAF, ESF
•
Nr.1828/2006 - Šī regula paredz noteikumus Regulas (EK) Nr. 1083/2006 un Regulas
un Kohēzijas fondu. Ar šo regulu nosaka mērķus, ko struktūrfondi un Kohēzijas fonds palīdz
sasniegt, dalībvalstu un reģionu atbilstības kritērijus saistībā ar šiem fondiem, pieejamos
finanšu līdzekļus un to piešķiršanas kritērijus. Šajā regulā ir paredzēti principi un noteikumi par
partnerību, plānošanu, izvērtēšanu, vadību, tostarp finanšu pārvaldību, uzraudzību un kontroli,
pamatojoties uz dalībvalstu un Komisijas dalītu atbildību.
(EK) Nr. 1080/2006 īstenošanai attiecībā uz sekojošo: informāciju un publicitāti; informāciju
par fondu izmantošanu; vadības un kontroles sistēmām; neatbilstībām; personas datiem;
finanšu korekciju attiecībā uz papildināmības neievērošanu; datu elektronisku apmaiņu;
finansēšanas vadības instrumentiem; mājokļu izdevumu atbilstību; darbības programmu
atbilstību Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim.
•
•
•
Nr.1084/2006 – Šī regula nosaka Kohēzijas fonda izveidi un mērķi;
Nr. 1081/2006 – Šī regula nosaka Eiropas Sociālā fonda izveidi un mērķi;
Nr. 1080/2006 – Šī regula nosaka Eiropas Reģionālā Attīstības fonda izveidi un mērķi;
8
Tiesiskais regulējums II
Latvijas Republikas tiesību akti:
• ES fondu vadības likums - Likums ietver ES fondu vadībā iesaistīto institūciju
tiesības un pienākumus, ES fondu uzraudzības komitejā pieņemto lēmumu
statusu, pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt, kā tiek nodrošināti ES fondu
vadības posmi, kā arī ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu
apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
•
MK noteikumi par ES SF un KF vadību:
– Detalizē vispārējo institucionālo ietvaru
– Nosaka prasības projektu atlasei atkarībā no atlases veida
– Nosaka pamatprasības līgumiem par projektu ieviešanu
– Nosaka ex-ante iepirkuma dokumentācijas kontroli
9
Tiesiskais regulējums III
MK noteikumi par projektu ieviešanu un uzraudzību:
–
–
–
–
–
–
–
–
–
Projektu uzraudzība un izvērtēšana (MK not.1238)
Neatbilstībām (MK not.740)
Auditiem un kontrolēm (MK not 1153)
Vizuālās identitātes prasībām (MK not Nr.441 un 484)
Pārbaudes projektu īstenošanas vietās (MK not. Nr.140.)
Aktivitāšu īstenošanas noteikumus (MK not. Nr. 419)
ES fondu vadības un kontroles sistēma ( MK not. Nr. 524.)
Noteikumi par darbības programmu ieviešanu ( MK not. Nr. 918.)
Iepirkumu procedūru piemērošana (MK not. Nr. 65.)
10
Tiesiskais regulējums IV
MK noteikumi par aktivitāšu ieviešanu (izstrādā atbildīgā iestāde)
– Izstrādā neatkarīgi no projekta atlases veida
– Nosaka aktivitātes:
• Ieviešanas mehānismu;
• Prasības, kurām jāatbilst projektam, t.sk. projekta atlases kritērijus;
• Atbildības sadalījumu starp atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi;
• Projekta attiecināmību ES un LR tiesību aktiem
11
ES un Latvijas kohēzijas politikas
plānošanas dokumentu hierarhija
ES SF un KF plānošana
nacionālajā līmenī ir
organizēta trīs līmeņos:
- Valsts stratēģiskais
ietvardokuments;
- darbības programmas;
- darbības programmu
papildinājumi.
12
Finansējuma sadalījums 20072013.gada plānošanas periodam
13
Lēmumu pieņemšana I
ES fondu projektu kontekstā atbildīgās iestādes (ministrijas) vai
sadarbības iestādes (aģentūras) pieņem šādus lēmumus:
• Pēc projekta iesnieguma iesniegšanas:
– Par projekta iesnieguma apstiprināšanu (administratīvais akts vai
pārvaldes lēmums atkarībā no projekta iesniedzēja veida);
– Par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumiem
(administratīvais akts vai pārvaldes lēmums; pirms līguma
slēgšanas projekta iesniedzējam jāizpilda lēmumā noteiktie
nosacījumi, parasti – jāprecizē projekta iesniegums);
– Par projekta iesnieguma noraidīšanu (administratīvais akts vai
pārvaldes lēmums; to pieņem tad, ja projekta īstenošanai nav
finanšu resursu vai tad, ja projekta iesniegums neatbilst projekta
iesnieguma vērtēšanas kritērijiem).
14
Lēmumu pieņemšana II
• Pēc līguma vai vienošanās (civiltiesisks līgums) noslēgšanas par
projekta īstenošanu:
– Ja nepieciešams, par piešķirtā finansējuma atgūšanu
(administratīvais akts vai pārvaldes lēmums; to pieņem, ja
piešķirtais finansējums nav izmantots atbilstoši normatīvo aktu
prasībām vai līguma nosacījumiem).
• Lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu pieņem atbildīgā
iestāde (ministrija) vai sadarbības iestāde (aģentūra) atkarībā no
tā, kura no tām ir slēgusi līgumu ar finansējuma saņēmēju.
15
Lēmums par piešķirtā
finansējuma atgūšanu I
• Lai pieņemtu lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu,
jākonstatē neatbilstība, proti, jākonstatē fakts, ka finansējuma
saņēmējs nav izpildījis normatīvo aktu prasības vai līguma
noteikumus.
• To, ka finansējuma saņēmējs nav izpildījis normatīvo aktu
prasības vai līguma noteikumus, var konstatēt atbildīgā iestāde
(ministrija) vai sadarbības iestāde (aģentūra):
– Pārbaudē (auditā); vai
– Saņemot informāciju no preses, citas ES fondu vadībā
iesaistītās institūcijas. Šajā gadījumā atbildīgā iestāde vai
sadarbības iestāde pārbauda saņemto informāciju, lai
pārliecinātos par tās patiesumu.
16
Lēmums par piešķirtā
finansējuma atgūšanu II
• Pēc neatbilstības fakta konstatēšanas atbildīgā iestāde vai
sadarbības iestāde (secīgi):
– Ietur neatbilstoši izlietoto summu no nākamā finansējuma
saņēmējam izmaksājamā maksājuma;
– Ja tas nav iespējams un neatbilstoši izlietoto līdzekļu summa
nepārsniedz 85 LVL – noraksta neatbilstoši izlietotos
līdzekļus;
– Ja nav iespējams ieturēt no nākamā maksājuma vai norakstīt,
aicina finansējuma saņēmēju labprātīgi atmaksāt neatbilstoši
izlietotos līdzekļus.
17
Lēmums par piešķirtā
finansējuma atgūšanu III
• Ja finansējuma saņēmējs neatmaksā neatbilstoši izlietotos
līdzekļus atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde:
– Mēģina vienoties ar finansējuma saņēmēju civiltiesiskā ceļā;
vai
– Izdod lēmumu par neatbilstoši izlietotā finansējuma atgūšanu
(administratīvais akts) un kopā ar brīdinājumu par
administratīvā akta piespiedu izpildi nosūta finansējuma
saņēmējam.
18
Uzraudzības principi 2007.-2013.gadā
1.Vadošā iestāde uzrauga ES fondus (Darbības programmu,
darbības programmu papildinājumu prioritāšu un aktivitāšu līmenī);
2. Vadošā iestāde uzrauga lielos projektus;
3.Atbildīgās iestādes, reizi pusgadā iesniedz vadošajai iestādei
ziņojumu par savā pārziņā esošo pasākumu ieviešanu.
2. Par panākto progresu Darbības programmu mērķu sasniegšanā
ziņo uzraudzības komitejai.
3. Projektu uzraudzību veic atbildīgās un sadarbības iestādes;
4. Vadošā iestāde, izmantojot atbildīgo iestāžu un maksājumu
iestādes iesniegtos pārskatus par aktivitāšu ieviešanu, sagatavo
gada un noslēguma ziņojumus par Darbības programmu ieviešanu.
19
Uzraudzības principi 2007.2013.gadā (VIS)
Galvenais ES fondu datu pamatavots un uzraudzības rīks ir Eiropas
Savienības Struktūrfond un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēma
(EK SF KF VIS):
•
•
ES SFKF VIS veidota kā centrāla tīkla sistēma, kas pieejama visām ES fondu
vadībā iesaistītajām institūcijām (vadošā, maksājumu, revīzijas, sertifikācijas,
atbildīgā, sadarbības iestādes, Iepirkumu uzraudzības birojs) efektīvai ES fondu
finansētu aktivitāšu uzraudzībai.
ES SFKF VIS sistēmā tiek uzkrāta informācija par 2007.-2013.gada ES fondu
plānošanas perioda finansētiem projektiem un migrēta informācija par 2004.2006.gada ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētiem projektiem
nodrošinot vienotu datu avotu ES fondu līdzfinansētu projektu uzskaitē un
uzraudzībā.
20
Uzraudzības principi 2007.2013.gadā (VIS) II
ES SFKF VIS galvenais uzdevums ir:
• uzkrāt un uzglabāt informāciju par Eiropas Savienības fondu
plānošanas dokumentiem un projektiem, kas nepieciešama Eiropas
Savienības fondu vadībai un darbības programmu īstenošanas
uzraudzībai;
• nodrošināt iespējas veidot pārskatus par Eiropas Savienības fondu
līdzfinansēto aktivitāšu un lielo projektu īstenošanu;
• nodrošināt iespējas analizēt informāciju par Eiropas Savienības fondu
līdzfinansēto aktivitāšu un lielo projektu īstenošanu;
• nodrošināt elektronisku datu apmaiņu ar Eiropas Komisijas un Eiropas
Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju informācijas sistēmām.
21
ES fondu 1. līmeņa pārbaudes
Var veikt VI,SI/AI,IUB,MI,SI
Pārbaudes projektu īstenošanas vietās:
- Administratīvās pārbaudes (maksājuma pieprasījuma un
pārbaudes projektu īstenošanas vietās);
- Tehniskās pārbaudes uz vietas;
Iepirkumu pirmspārbaudes:
- Iepirkumu plānu pārbaude;
- Iepirkumu dokumentācijas izlases veida pārbaudes
Pašlaik notiek darbs pie iepirkumu uzraudzības sistēmas pilnveidošanas.
22
ES fondu 2. līmeņa pārbaudes
Revīzijas iestāde un Eiropas Komisija veic:
• Sistēmas auditus;
• Sertificēto izdevumu izlases pārbaudi.
23
Neatbilstības regulējoši tiesību
akti (EK)
Eiropas Komisijas regulas:
• Nr. 1828/2006 – Šī regula paredz noteikumus Regulas (EK) Nr.
1083/2006 un Regulas (EK) Nr. 1080/2006 īstenošanai attiecībā
uz sekojošo: informāciju un publicitāti; informāciju par fondu
izmantošanu; vadības un kontroles sistēmām; neatbilstībām;
personas datiem; finanšu korekciju attiecībā uz papildināmības
neievērošanu; datu elektronisku apmaiņu; finansēšanas vadības
instrumentiem; mājokļu izdevumu atbilstību; darbības programmu
atbilstību Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim.
24
Neatbilstības regulējoši tiesību
akti (EK)
• Nr. 1083/2006 - Šajā regulā ir paredzēti vispārīgi noteikumi, kas
reglamentē ERAF, ESF un Kohēzijas fondu. Ar šo regulu nosaka
mērķus, ko struktūrfondi un Kohēzijas fonds palīdz sasniegt, dalībvalstu
un reģionu atbilstības kritērijus saistībā ar šiem fondiem, pieejamos
finanšu līdzekļus un to piešķiršanas kritērijus. Šajā regulā ir paredzēti
principi un noteikumi par partnerību, plānošanu, izvērtēšanu, vadību,
tostarp finanšu pārvaldību, uzraudzību un kontroli, pamatojoties uz
dalībvalstu un Komisijas dalītu atbildību.
• Nr. 1605/2002 - Nosaka finanšu pārvaldības principus.
EK izstrādātas vadlīnijas un skaidrojumi:
• Eiropas Komisijas izstrādātās vadlīnijas par krāpšanas pazīmēm.
• Vadlīnijas par finanšu korekcijām, sistēmiskiem trūkumiem u.c.
25
Neatbilstības regulējoši tiesību
akti (LR)
Nacionālais līmenis:
• Likums par budžetu un finanšu vadību;
• Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums;
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 740 “Kārtība, kādā ziņo par Eiropas
Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā konstatētajām
neatbilstībām, pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un
atgūst neatbilstošos izdevumus”;
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 269 Eiropas Savienības finanšu interešu
aizsardzības koordinācijas padomes nolikums;
• Vadošas iestādes izstrādātās vadlīnijas par neatbilstību konstatēšanu
un ziņošanu, kā arī vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu.
26
Lietotie termini un to
skaidrojums I
Aizdomas par krāpšanu - ir iespējama neatbilstība, kuras dēļ ierosina
administratīvu un/vai tiesas procedūru valsts līmenī, lai konstatētu tīšu
darbību vai bezdarbību, jo īpaši, krāpšanu, kā minēts Konvencijas par
Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību 1. panta 1. punkta a)
apakšpunktā: Attiecībā uz izdevumiem, jebkura apzināta darbība vai
bezdarbība attiecībā uz:
• viltotu, nepareizu vai nepilnīgu apgalvojumu vai dokumentu lietošanu vai
uzrādīšanu, kā rezultātā ir notikusi nelikumīga piesavināšanās vai
pretlikumīga līdzekļu paturēšana no Eiropas Kopienu Kopbudžeta
fondiem vai budžetiem, kurus administrē Eiropas Kopienas, vai kurus
administrē Eiropas Kopienu vārdā,
• informācijas neizpaušanu, tādējādi pārkāpjot īpašu pienākumu, kam ir
tādas pašas sekas
• līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, kas neatbilst mērķiem, kam šie līdzekļi
tika sākotnēji piešķirti;
27
Lietotie termini un to
skaidrojums II
Gadījumā, ja neatbilstības veids ir „aizdomas par krāpšanu”, līgumslēdzējiestādes
rīcība ir šāda:
Gadījumos, ja rodas aizdomas par krāpšanu līgumslēdzējiestāde vēršas tiesībsargājošās
institūcijās ar iesniegumu par aizdomām un informāciju ievada VIS. Divu nedēļu laikā, pēc
iesnieguma iesniegšanas tiesībsargājošajās institūcijās, no tām ir jālūdz informācija par lietas
virzību un lūgumu lietu nodot publiskošanai, tikai pēc attiecīgās iestādes saņemtās atbildes
informācija par lietu var tikt ievadīta EK/OLAF IMS (par visiem neatbilstību gadījumiem, kuri
tiek klasificēti, kā „aizdomas par krāpšanu” ir jāziņo EK).
Ieteikums: Pirms, vērsties tiesībsargājošajās iestādēs ar fizisku iesniegumu par „aizdomām
par krāpšanu”, iesakām konsultēties ar tām, lai pārrunātu aizdomu pamatojošo informāciju, lai
izvairītos no nepamatotas neatbilstību klasifikācijas, kā „aizdomas par krāpšanu” un pieņemtu
lēmumus par turpmāko rīcību. Papildus iesakām, vērsties tiesībsargājošajās institūcijās arī
gadījumos, kad, piemēram, iekārtas iegādātas ārzonu uzņēmumos (ofšorā) un naudas
plūsmas ir ļoti saskaldītas, kā arī gadījumā, ja ir ļoti dārga iekārta, kura vairakkārt pārsniedz
vai vienkārši pārsniedz tirgus cenu, un ir iegādāta ārzonu uzņēmumos (ofšorā).
28
Lietotie termini un to
skaidrojums IV
Ja tiesībsargājošās institūcijas paziņo par lietas neierosināšanu, tad
līgumslēdzēiestāde var:
Šo lēmumu pārsūdzēt augstākstāvošai amatpersonai vai tiesībsargājošai institūcijai;
Piemēram:
Ja lietā nav saskatāmas krāpšanas pazīmes pēc Krimināllikuma 177.panta, iespējams,
piemērojams ir Krimināllikuma 275.pants – dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un
viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana mantkārīgā nolūkā, kas
arī varētu tikts uzskatīts par krāpšanu Konvencijas par Eiropas Kopienas finansu interešu
aizsardzību izpratnē.
N.B. Jāatceras, ka līgumslēdzējiestāde ir tieši atbildīga par veikto izdevumu
attiecināšanu. Tas, ka tiesībsargājošās institūcijas neierosina lietu par krāpšanu,
nenozīmē, ka izdevumi ir veikti atbilstoši un ir jāattiecina. Šādi gadījumi ir jāskata katrs
atsevišķi ar īpašu rūpību pamatojoties uz Eiropas Komisijas Reģionālās politikas
ģenerāldirektorāta izstrādāto Informatīvo paziņojumu par krāpšanas pazīmēm attiecībā
uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondiem 1 un 2 pielikumā minētajiem krāpšanas veidiem un
indikatoriem.
29
Lietotie termini un to
skaidrojums V
Saimnieciskās darbības subjekts - ir ikviena fiziska vai juridiska persona
vai cita vienība, kas piedalās ES fondu sniegtā atbalsta īstenošanā, izņemot
dalībvalsti, kas īsteno valsts varu (izņēmums praktiski nav attiecināms uz ES
fondu programmu vadību un projektu ieviešanu. Ar saimnieciskās darbības
subjektu šo vadlīniju kontekstā saprot gan projekta iesnieguma iesniedzēju,
gan finansējuma saņēmēju, gan ES fondu vadībā iesaistītās valsts iestādes.
Bankrots - ir maksātnespējas procedūra Padomes 2000.gada 29.maija
Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām 2. panta a)
punkta nozīmē. Maksātnespējas likuma 120.panta izpratnē bankrots ir
maksātnespējas procesa pabeigšana ar tiesas lēmumu, neīstenojot tiesiskās
aizsardzības procesu.
Līgumslēdzēja iestāde – atbildīgā vai sadarbības iestāde, kas ar
finansējuma saņēmēju noslēgusi civiltiesisko līgumu vai vienošanos par
projekta īstenošanu;
30
Lietotie termini un to
skaidrojums VI
Pirmais administratīvais vai tiesas konstatējums ir kompetentas
(administratīvas vai tiesas) iestādes pirmais rakstiskais novērtējums, kurā,
pamatojoties uz īpašiem faktiem, izdara secinājumus par neatbilstības faktu,
neskarot iespēju šo secinājumu vēlāk pārskatīt vai atsaukt, ņemot vērā
administratīvas vai tiesas procedūras attīstību. Sadarbības iestāde vai
atbildīgā iestāde arī var būt „pirmā administratīvā konstatācija” regulas
Nr.2035/2005 izpratnē. Regulas 1.pantā minētajā skaidrojumā „pirmā
administratīvā konstatācija” ir pirmais rakstiskais novērtējums, ko veikusi
kompetentā administratīvā iestāde, kurā, pamatojoties uz konkrētiem faktiem,
tiek secināts, ka pastāv neatbilstība, neierobežojot iespēju, ka šo secinājumu
var pārskatīt vai vēlāk atsaukt administratīvās vai tiesvedības procedūras
laikā. Šajā gadījumā nav burtiski jāuztver, ka tiek uzsākts administratīvais
process vai kriminālprocess, jo lietas izskatīšanu regulē nacionālie tiesību
akti. Sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde visbiežāk ir pirmā, kas konstatē
neatbilstību, ko arī rakstiski fiksē.
31
Lietotie termini un to
skaidrojums VII
Neatbilstoši veikto izdevumu atgūšana - darbību kopums, (Atmaksa,
Norakstīšana, Ziņošana MK, Ieturēšana no kārtējā vai nākamā maksājuma,
Maksātnespēja, Labprātīga atmaksa), lai atjaunotu situāciju (Izdalīti divi
līmeņi – (1) nacionālais (2) Eiropas Savienības), kurā izdevumi, kas veikti
no Eiropas Savienības fondiem un Latvijas valsts budžeta, atbilst
piemērojamiem Latvijas Republikas un ES tiesību aktiem.
32
Definīcijas I
Neatbilstība ir jebkurš Latvijas Republikas vai ES tiesību akta
pārkāpums, kas atbilst Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK)
Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas
Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas
fondu un atceļ Regulu (EK) Nr.1260/1999, 2.panta 7.punktā
noteiktajam. Minētajā Regulas pantā ir noteikts, ka neatbilstība ir
jebkurš kopienas tiesību aktu pārkāpums, kas noticis saimnieciskās
darbības subjekta darbības vai bezdarbības dēļ un kas rada vai
varētu radīt kaitējumu ES vispārējam budžetam, prasot no vispārējā
budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu.
33
Definīcijas II
Pārkāpuma definīcija
• Padomes 1995. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr 2988/95 par
Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību termins “pārkāpums” ir
plašs jēdziens un aptver gan netīšus, gan tīšus saimnieciskās darbības
subjektu pārkāpumus.
• Regulas (EK) Nr. 2988/955 1. panta 2. punktā dota šāda “pārkāpuma”
definīcija:
• “Kopienas tiesību normas pārkāpums, ko rada kāda saimnieciskās
darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas [kura] kaitē vai varētu kaitēt
Kopienu budžetam vai to pārvaldītiem budžetiem: mazinot vai zaudējot
ienākumus no Kopienu vārdā tieši izveidotajiem pašu resursiem vai
veicot nepamatotus izdevumus.”
34
Definīcijas III
Krāpšanas definīcija Līgumā:
Konvencijā, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu par
Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību7, attiecībā uz izdevumiem “krāpšana” ir
definēta, kā jebkāda darbība vai bezdarbība ar iepriekšēju nodomu, kura ir saistīta ar:
- viltotu, kļūdainu vai nepilnīgu pārskatu vai dokumentu lietošanu vai uzrādīšanu, kuru
rezultāts ir Eiropas Kopienu vispārīgā budžeta vai Eiropas Kopienu pārvaldīto vai Eiropas
Kopienu interesēs pārvaldīto budžetu līdzekļu piesavināšanās vai nelikumīga paturēšana;
- informācijas noklusēšanu, pārkāpjot konkrētas saistības, ar tādu pašu rezultātu;
- šādu līdzekļu izlietošanu citiem mērķiem, nekā tie sākotnēji tika piešķirti.
Tādējādi krāpšana ietver maldināšanu ar iepriekšējo nodomu, savukārt terminu “pārkāpums”
lieto vispārīgākā nozīmē.
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1681/94 3. panta e) apakšpunktu, sākot ar 2006. gadu,
dalībvalstīm, ziņojot Komisijai par pārkāpumiem, jānorāda, vai šie pārkāpumi ir saistīti ar
“aizdomām par krāpšanu”.
35
Institūcijas un to loma neatbilstību konstatēšanā
un ziņošanā
Vadošā iestāde
Revīzijas iestāde
Sertifikācijas
iestāde
Maksājumu
iestāde
Atbildīgā iestāde
vai sadarbības
iestāde (ja tā nav
līgumslēdzējs)
10 darbdienu laikā
pēc iespējamās
neatbilstības,
konstātēšanas,
izmantojot oficiālo epasta adresi,
elektroniski tiek
sniegta informācija.
Ja gadījums nav uzskatāms
par neatbilstību – pēc
lēmuma pieņemšanas,
informē iestādi kura
identificēja iespējamo
neatbilstību.
Ja gadījums ir uzskatāms par
neatbilstību, līgumslēdzējs
informāciju par konstatēto
neatbilstību ievada Eiropas
Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda vadības
informācijas sistēmā (turpmākES SFKF VIS)
Atbildīgā iestāde vai
sadarbības iestāde (atkarībā no
tā, kas noslēdza civiltiesisko
līgumu vai vienošanos par
projekta īstenošanu (turpmāklīgumslēdzējs)).
Līgumslēdzējs izvērtē
informāciju, ņemot vērā tā
rīcībā esošo citu
papildinformāciju.
36
Neatbilstoši veikto izdevumu atgūšana, ja ES fondu
finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts
pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts
iestāde (MK not. Nr. 740 IV nodaļa).
Ietur no kārtēja
vai nākamā
maksājuma
Līgumslēdzējs
Veic
neatbilstoši
veikto
izdevumu
atgūšanu
šādi:
Ja nevar ieturēt
- noraksta (līdz
85 LVL)
Ja nav iespējams
ieturēt vai
norakstīt
Triju darba dienu
laikā informē
finasējuma
saņēmēju
labprātīgi
atmaksāt
neatbilstōši
veiktos
izdevumus.
Kopiju nosūtot
sertifikācijas
iestādei.
Ja divu nedēļu laikā
nav labprātīgi
atmaksāti vai nav
saņemta atbilde par
iespēju atmaksāt.
Vadošā iestāde
Reizi ceturksnī
informē par
neatbilstoši
veiktajiem
izdevumiem
Ministru Kabinetu.
Informē valsts
iestādes, kas
veica neatbilstošos
izdevumus,
augstākās
iestādes
vadītājam.
37
Neatbilstoši veikto izdevumu atgūšana, ja
finansējuma saņēmējs ir privātpersona (MK not.
Nr. 740 V nodaļa) .
Ietur
Informē
Līgumslēdzējs
Veic
neatbilstoši
veikto
izdevumu
atgūšanu
Finansējuma
saņēmējs
Noraksta
(līdz 85 LVL)
Ja nav
iespējams
ieturēt vai
norakstīt
Vienojas civiltiesiskā kārtā ar
finansējuma saņēmēju
Vai
Pieņem administratīvo aktu par
atgūšanu
Nosūta
informāciju
finansējuma
saņēmējam,
kopiju nosūta
sertifikācijas
iestādei.
38
Neatbilstību veidi
-
Iespējams interešu konflikts (piemēram, projektu
vērtēšanā piedalās personās, kuras ir saistītas ar
finansējuma saņēmēju);
- Iepirkuma vai konkurences normu pārkāpums
(pārkāpti publiskā iepirkuma normas regulējošie tiesību
akti, piemēram, nosakot kritērijus, kas ierobežojot
pretendentu līdzdalību, iepirkuma publicitātes normu
pārkāpumi u.c.);
- Cita neatbilstība (pārkāpumi , kas saistīti ar ES fondu
aktivitātes ieviešanas normu pārkāpumiem, kas noteikti
MK noteikumos par aktivitātes ieviešanu)
39
Neatbilstību veidi
- Kļūda (dažāda veida nepilnīgi/nepareizi/trūkstoši
projekta/citi dokumenti, neprecīza deklarācija, nepareizi
pamatojošie dokumenti, nepareizi norādīti īpašumi,
kļūdas interpretācijā un citi līdzīgi gadījumi);
- Aizdomas par krāpšanu vai organizēto noziedzību (ir
iespējama neatbilstība, kuras dēļ ierosina administratīvu
un/vai tiesas procedūru valsts līmenī, lai konstatētu tīšu
darbību vai bezdarbību);
- Maksātnespējas un bankroti (ES dalībvalstij ir jāuzkrāj
informācija par šiem gadījumiem);
40
Neatbilstību veidi
Neatbilstību viedi (ERAF/KF)
Neatbilstību viedi (ESF)
Kļūda
Kļūda
Aizdomas par krāpšanu
15%
Aizdomas par krāpšanu
Maksātnespējas un bankroti
35%
35%
5%
Iespējams interešu konflikts
10%
5%
46%
Iespējams interešu
konflikts
Iepirkumu un konkurences
normu pārkāpums
Cita neatbilstība
10%
30%
Maksātnespējas un
bankroti
6%
1%
Iepirkumu un
konkurences normu
pārkāpums
Cita neatbilstība
2%
41
Sanāksmes, kas saistītas ar neatbilstību un krāpšanu
jautājumu izskatīšanu
• AFCOS (Korupcijas novēršanas padome ES
līmenī)
• Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzības
koordinācijas padomē;
• Īpašas sanāksmes ar tiesībsargājošo iestāžu
pārstāvjiem;
• Ceturkšņa neatbilstību sanāksmes par
konstatētajām neatbilstībām;
42
Turpmākā rīcība
• Izskatot ES fondu ietvaros konstatētos
pārkāpumus (krāpšanu gadījumus), ņemt vērā
ES fondu specifisko likumdošanu;
• Nepieciešamības gadījumā izskatīt iespēju
veikt grozījumus LR tiesību aktos (iekļaujot ES
fondu krāpšanas gadījumu specifiku)
• Nepieciešamības gadījumā sniegt
konsultācijas ( ES fondu likumdošanu).
43
Diskutējamie jautājumi
44
Paldies par uzmanību!
Vairāk informācijas - www.esfondi.lv
[email protected]
priekšlikumu iesūtīšanai
par ES fondu apguves pilnveidošanu
45