SAUCE

Universitāšu un skolu sadarbības projekts par ilgtspējīgu enerģijas izmantošanu un klimata pārmaiņām

Ievadseminārs skolotājiem

Latvijas Universitāte 3. marts 2011. gads Latvijas Universitāte 3. marts 2011. gads

Daži no AER izmantošanas problēmjautājumiem Latvijā

• Aktuāls nav jautājums par AER pieejamību/potenciālu Latvijā, bet gan par ilgtspējīgu tā izmantošanu; •

Galvenā uzmanība attiecībā uz resursu izmantošanu

ir jāpievērš biomasas (koksnes un lauksaimniecības) un biodegvielas efektīvai un ilgtspējīgai ražošanai un izmantošanai; • Ilgtspējīgu AER izmantošanu nodrošina ar racionālu resursu izmantošanu un daudzveidīgu tehnoloģisko risinājumu pielietošanu.

ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU IZMANTOŠANA LATVIJAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS NODROŠINĀŠANAI Gaidis Klāvs Fizikālās enerģētikas institūts

Ilgtspējīgas attīstības galvenie principi

• Vides kvalitāte ir nepieciešamais

pamats

ilgtspējīgai attīstībai; • Ekonomika ir

līdzeklis

, lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību; • Iedzīvotāju dzīves kvalitāte (sociālā dimensija) ir ilgtspējīgas attīstības

mērķis

.

Veiksmīgas AER politikas priekšnoteikums – sektorpolitiku simbioze un iesaistīto dalībnieku sadarbība

Ekonomiskā attīstība Mežsaim niecība Lauksaim niecība

Atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana

Reģionālā attīstība Klimata pārmaiņas Vides kvalitāte Transports Atkritumu apsaimnieko šana

Ilgtspējīga attīstība

AER izmantošanas papildus ieguvumi

• Parasti lietotais enerģijas cenu salīdzinājums starp konvencionāliem resursiem un AER ir samērā šaurs, jo neietver vides un sociālās izmaksas. •

AER izmantošanas paplašināšana ne tikai ietekmē izmaksas un cenas, bet tā rada papildinošo efektu

: – strukturālas izmaiņas ekonomikā; – radītas jaunas darba vietas, – eksporta – importa bilances izmaiņas, – pievienoto vērtību iekšzemes kopproduktā (IKP); – papildus nodokļi budžetā.

Enerģijas ieguvei izmantojamie atjaunojamo energoresursu veidi Resursu veids

Cietā Biomasa Biogāze Biodegviela (biodīzeļdegviela, bioetanols) Vējš Hidroenerģija Saules enerģija Ģeotermālā enerģija

Elektroenerģija

x x x x x x x

Siltumenerģija

x x x x x

Transports

x x x • AER Enerģijas iegūšanai nepieciešami: – atjaunojamie energoresursi – atbilstošo tehnoloģiju pieejamība un zināšanas to izmantošanā – enerģijas patērētāju motivācija izmantot šīs tehnoloģijas

Atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas stadijas

• tehnoloģijas, kuras ir

izstrādātas un plaši ieviestas:

hidroturbīnas, vēja ģeneratori, biogāzes ražošana un izmantošana, biomasas koģenerācijas iekārtas (tvaika turbīna, gāzes turbīna, iekšdedzes dzinējs), saules kolektori, siltumsūkņi u.c.; • tehnoloģijas, kuras

praktiski ir izstrādātas, bet pagaidām nav plaši ieviestas:

biomasas koģenerācija (ORC process, Stirlinga tvaika mašīna, skrūvveida tvaika dzinējs), saules PV baterijas u.c.); • tehnoloģijas, kuras

tiek izstrādātas, bet pagaidām nav ieviestas praksē

vai arī ir izmēģināti atsevišķi demonstrācijas modeļi

.

Atjaunojamo resursu loma Latvijas energobilancē

sastādīts pēc LR Ekomomikas ministrijas izdevuma “Latvijas enerģētika skaitļos”

Primāro resursu patēriņš Latvijā, PJ.

PJ 200 150 100 50

30,4%31,1%30,0%29,9% 32,3%32,2% 30,1%28,8%29,4%

100% Importētā elektroenerģija Hidroenerģija 75% 50% 25% Koksne Dabas gāze Naftas produkti un degakmens eļļa Kūdra Ogles un kokss AER daļa kopējā primāro energoresursu patēriņā 0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 0%

Primāro resursu struktūra Latvijā 2008.gadā Dabas gāze Natural gas 28,4% Koksne Fuel wood 23,3% Pārējie AER** Other RES** 0,2% Elektroenerģija Electricity 10,4% Nolietotās riepas Used tires 0,1% Ogles un kokss Coal and coke 2,2% Naftas produkti un degakmens eļļa Oil products and shale oil 35,3%

Gala enerģijas patēriņš Latvijā, PJ 120 90 60 30 PJ 210 180 150 0 2000 2004 2005 2006 2007 2008 Lauksaimniecība, mežsaimniecība, medniecība, zvejniecība Pakalpojumi un būvniecība* Rūpniecība* Transports* Mājsaimniecības

Gala enerģijas patēriņš Latvijā 2008.gadā pa patēriņa sektoriem Mājsaimniecības Households 34,0% Pakalpojumi un būvniecība* Services and construction* 17,1% Lauksaimniecība, mežsaimniecība, medniecība, zvejniecība Agriculture, forestry, hunting, fisheries 3,1% Rūpniecība* Industry* 15,2% Transports* Transport* 30,6%

Gala enerģijas patēriņš Latvijā 2008.gadā pēc resursu veidiem Elektroenerģija Electricity Pārējie AER*** 13,4% Other RES*** 0,1% Koksne Fuel wood 21,8% Centralizētā siltumenerģija District heat 12,4% Neenerģētiskās vajadzības Non-energy use 2,8% Nolietotās riepas Used tires 0,1% Ogles un kokss Coal and coke 2,1% Dabas gāze Natural gas 11,7% Naftas produkti un degakmens eļļa Oil products and shale oil 35,5%

Elektroenerģijas patēriņš (bruto) Latvijā, TWh TWh 8 7 4 3 6 5 2 1 0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 Zudumi Losses Enerģētikas sektors* Energy sector* Lauksaimniecība, mežsaimniecība, medniecība, zvejniecība Agriculture, forestry, hunting, fisheries Pakalpojumi un būvniecība Services and construction Mājsaimniecības Households Transports Transport Rūpniecība Industry

Elektroenerģijas patēriņa (bruto) struktūra Latvijā 2008.gadā Enerģētikas sektors* Energy sector* 4,7% Lauksaimniecība, mežsaimniecība, medniecība, zvejniecība Agriculture, forestry, hunting, fisheries 1,8% Zudumi Losses 10,2% Rūpniecība Industry 20,4% Transports Transport 1,8% Pakalpojumi un būvniecība Services and construction 35,0% Mājsaimniecības Households 26,1%

Kurināmā patēriņa struktūra koģenerācijas stacijās 2008.gadā Dabas gāze Natural gas 94,5% Koksne Fuel wood 2,5% Biogāze Biogas 1,0% Ogles Coal 1,2% Naftas produkti Oil products 0,8%

Kurināmā patēriņa struktūra katlu mājās 2008.gadā Koksne Fuel wood 37,4% Ogles Coal 1,0% Kūdra Peat 0,3% Naftas produkti Oil products 2,9% Dabas gāze Natural gas 58,4%

.

Eiropas Savienības politikas

ES “20 – 20 – 20” politika

2020 gadā

Eiropas Savienībā kopumā: • AER īpatsvaram bruto gala enerģijas patēriņā ir jāsasniedz 20%, • Energoefektivitātei jāpieaug par 20% salīdzinot ar bāzes scenāriju, • SEG emisijas jāsamazina par 20% salīdzinot ar 2005.gadu

(norit diskusija par stingrāka mērķa – 30% - noteikšanu)

ES klimata politikas mērķi

2020.gadā 20% SEG emisiju samazinājums tiek panākts:

1) 21% SEG samazinājums ES Emisiju tirdzniecības (ETS) sektorā, 2) 10% SEG emisiju samazinājums ne-ETS sektoros

Enerģētikas un Klimata politiku mērķu integrēšana EE politika EE mērķi RES mērķi ETS (-21%) ne-ETS (+17%) Klimata politikas mērķi

Latvijai noteiktie nacionālie mērķi ES “20-20-20” politikas ietvarā

2020.gadā:

• AER īpatsvaram bruto gala patēriņā ir jāsasniedz 40%, • ir noteikts primāro resursu patēriņa samazinājums, kas ir jāsasniedz energoefektivitātes politikas ietvarā, • attīstoties tautsaimniecībai, SEG emisiju pieaugums Latvijas ne ETS sektorā nedrīkst pārsniegt +17%

Ar klimatu saistītās nozīmīgās ES citu sektoru politikas

• •

ES Tīrā gaisa politika jaunizstrādājamā lauksaimniecības politika

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA, COM (2005) 446 galīgā redakcija

Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu

(1) • Šobrīd paredzamais mūža ilgums gaisa piesārņojuma dēļ tiek samazināts par 8 mēnešiem (kopā 3.6 miljoni dzīves gadu), • Stratēģija nosaka mērķus veselības un vides jomā un emisiju samazināšanas mērķus attiecībā uz galvenajām piesārņojošām vielām. • Nosakot līdz 2020. gadam sasniedzamos mērķus, ES pilsoņi būs pasargāti no gaisā esošo cieto daļiņu un ozona iedarbības, un Eiropas ekosistēma būs labāk pasargāta no skābā lietus, pārmērīga biogēnā slāpekļa daudzuma un ozona.

Gaisa piesārņojuma ietekme uz iedzīvotāju veselību: Eiropas pilsētu pētījumi (Katsouyanni, 2001) Akūtās mirstības

pieaugums, pieaugot PM koncentrācijai par 10 m g/m3: Eiropas pilsētas vidēji 0,6 % pilsētas ar zemu NO2 konc. 0,2 % pilsētas ar augstu NO2 konc 0,8 % auksts klimats 0,3 % silts klimats 0,8 %.

ASV pilsētas (Samet, Levy2000) 0,5-0,7%

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA, COM (2005) 446 galīgā redakcija

Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu

(2)

Tehniski realizējams 2020.gadā ir:

• PM2,5 koncentrāciju samazināt par 75%, • PM 2,5 emisijas samazināt par 59%, salīdzinot ar emisijām 2000.gadā, • piezemes ozona koncentrāciju – par 60%.

Sagaidāmais rezultāts

– novērsta ~ 50% no problēmas – 1,71 miljona dzīves gadu ietaupījums,

Lai to sasniegtu, ir nepieciešams ES kopumā samazināt:

• SO2 emisijas ir jāsamazina par 82 %, • NOx emisijas – par 60 %, • gaistošie organiskie savienojumi – par 51 %, • amonjaks – par 27 %, • primārās daļiņas PM2,5 – par 59 %.

ES dalībvalstīm tiek noteikti emisiju maksimālie griesti katram no emisiju veidiem

“Klimata politika SEG emisiju samazināšanai mājsaimniecību sektorā Latvijā” Ivars Kudreņickis, Gaidis Klāvs Fizikālās enerģētikas institūts

Mājokļu statistika Latvijā: pamatdati (1)

• 1035 tūkst.mājokļi 2009.gadā, 70% dzīvokļi, 30% savrupmājas • salīdzinot ar 2002.gadu, to skaits pieaudzis par 8%, • patstāvīgi apdzīvoto mājokļu īpatsvars ~ 88% (novērtējums)

Mājokļu statistika Latvijā: pamatdati (2)

• dzīvojamā fonda pieaugums: 53,5 (2001) līdz 61,1 milj.m2 (2009) • tajā skaitā Rīgā atrodas 18,2 milj.m2 (~ 30%) • dzīvojamā fonda atrašanās: ~ 65% pilsētās ~ 35% lauku teritorijās

Mājokļu sektora nozīme Latvijas enerģētikas – klimata sektorā

• Mājsaimniecību sektors patērē

~ 1/3 Latvijas gala enerģijas patēriņa.

• Mājsaimniecību radītās SEG emisijas veido ~

7% no visām ne-ETS sektora izmetēm

(

tiek ietvertas SEG emisijas no kurināmā patēriņa mājas individuālās apkures un virtuves iekārtās

)

.

PJ

70,00 65,00 60,00 55,00 50,00 45,00 40,00 35,00 30,00 25,00 20,00

Gala enerģijas patēriņš mājsaimniecībās, 2000-2008

gala enerģijas patēriņš gala enerģijas patēriņš ar klim. korekc.

Gala enerģija spatēriņš apkurei ar klim.korekc.

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008

.

PJ

22,00 20,00 18,00 16,00 14,00 12,00 10,00 2000

Centralizētās siltumapgādes siltumenerģijas patēriņš mājsaimniecībās, 2000-2008

2001 2002 CSA mājsaimniecības CSA mājsaimniecībās, klim.kor.

2003 2004 2005 2006 2007 2008

• • •

Gala enerģijas patēriņš mājsaimniecībās: secinājumi (1)

Mājsaimniecību sektora gala enerģijas patēriņā 2005. 2008.gados, aprēķinātā, ievērojot klimata korekcijas koeficientu, ir redzama lai gan neliela, tomēr stabila patēriņa pieauguma tendence Centralizētās siltumenerģijas patēriņā mājsaimniecību sektorā 2005.-2008.gados, aprēķinātā ievērojot klimata korekcijas koeficientu, nav redzamas būtiskas izmaiņas.

Kurināmā gala enerģijas patēriņa samazinājums uz 1m2 ir ticis kompensēts ar lielāku apkurināmo platību apjomu

.

Gala enerģijas patēriņa mājsaimniecību sektorā struktūras salīdzinājums,

.

2000.un 2008.gadi

33% 8%

Gala enerģijas patēriņš, 2000.gads

1% 3% 5% 50% Ogles naftas produkti dabas gāze koksne elektroenerģija CSA 12% 27%

Gala enerģijas patēriņš, 2008.gads

1% 2% 8% 50% Ogles naftas produkti dabas gāze koksne elektroenerģija CSA

Gala enerģijas patēriņa mājsaimniecību sektorā struktūras dinamika: secinājumi

• • • •

kurināmā resursu īpatsvars ir nedaudz pieaudzis (no 59% līdz 61%), bet kopumā nav būtiski mainījies salīdzinoši būtisks ir centralizētās siltumapgādes īpatsvara samazinājums (no 33% līdz 27%), nozīmīgs ir elektroenerģijas patēriņa īpatsvara pieaugums (no 8% līdz 12%), attiecībā uz gala resursu patēriņu dominējošā pozīcija ir koksnei, bet pieaudzis ir dabasgāzes patēriņa īpatsvars

Kurināmā gala patēriņš mājsaimniecībās, PJ

1990 2000 2005 2007 2008 Kopā 36,2 33 38,8 37,3 37,1

lai gan ir būtiski mainījusies patērētā kurināmā struktūra, kas ļoti labvēlīgi ietekmējusi CO2 emisijas, tomēr kurināmā kopējā gala patēriņa izmaiņas mājsaimniecības sektorā ir salīdzinoši mazas

Dažāda veida kurināmo izmantojošo mājsaimniecības iekārtu skaita novērtējums

(1) Īpatsvars kurināmā gala patēriņā Izmantojošo iekārtu skaits

koksne dabasgāze ~ 80%

~ 100 tūkstoši mājas centrālapkures iekārtu; ~ 300 tūkstoši istabas krāšņu, ~ 300 tūkstoši malkas plītis

~ 13%,

no kuriem ~80% tiek patērēti apkures+siltā ūdens nodrošināšanai, atlikusī daļa - ēdiena gatavošanai, ~ 40 tūkstoši dabasgāzes mājas apkures iekārtu; ~ 450 tūkstoši dabasgāzes plītis

Dažāda veida kurināmo izmantojošo mājsaimniecības iekārtu skaita novērtējums

(2) Īpatsvars kurināmā gala patēriņā Izmantojošo iekārtu skaits

sašķidri nātā gāze

~ 3%, ēdiena gatavošanai,

ogles

~ 2,5%, apkurei, ~ 400 tūkstoši sašķ.gāzes plītis ~ 16 tūkstoši mājas centrālās apkures iekārtu,

pārējie naftas produkti

nenozīmīgs

Elektroenerģijas patēriņš mājsaimniecībās, 2000-2008,

.

GWh

4000 3500 Elektroenerģijas patēriņš mājsaimniecībās, GWh Elektroenerģijas patēriņš uz iedzīvotāju, kWh/iedz.

3000 2500 2000 1500 1000 500 0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008

.

SEG emisijas, saistītas ar kurināmā gala (tiešo) patēriņu mājsaimniecībās

• •

CO2 emisijas (fosilais kurināmais) CH4 emisijas (nepilnās sadegšanas produkts, biomasas kurināmais)

CO2 emisijas, saistītas ar kurināmā gala patēriņu mājsaimniecībās

Gg

1400

Mājsaimniecības, CO2 emisijas

1200 1000 800 600 400 200 0 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008

CO2 emisijas, saistītas ar kurināmā gala patēriņu mājsaimniecībās: secinājumi

• laika posmā 1990.-2000.gadi, mainoties kurināmā struktūrai, notiek ļoti būtiska CO2 emisiju samazināšanās, • savukārt 2000-2005.gadi iezīmējas ar lai gan nelielu, tomēr raksturīgu CO2 emisiju pieauguma tendenci. • 2005.-2008.gados CO2 emisiju atšķirības ir nenozīmīgas un svārstās 430-440 tūkstoši CO2 tonnu robežās .

CO2 emisiju avoti

• dabasgāze ~ 75% • ogles ~ 18% • naftas produkti (iesk.sašķ.gāzi) ~ 6%

CH4 emisijas, saistītas ar kurināmā gala patēriņu mājsaimniecībās

Gg

12 10 8 6 4

Mājsaimniecības, CH4 emisijas

2 0 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008

SEG emisijas mājsaimniecības sektorā, tūkstoši CO2 ekv.tonnu

2005.

2007.

2008.

CO2 CH4 N20 KOPĀ 431,44 230,32 39,04 700,80 434,24 217,02 36,85 688,11 437,25 215,30 36,56 689,11

.

1/3 SEG emisiju veidošanās saistībā ar patērēto biomasas kurināmo ir Latvijas mājsaimniecības sektora viena no specifiskajām īpašībām

• • •

SEG emisiju samazināšanas stratēģijas

izvairīties no emisiju radīšanas –

stratēģija cieši saistās ar energotaupības pasākumiem kā dzīves stila izmaiņām (netērēt enerģiju situācijās, kad tas nav nepieciešams);

uzlabot

izmantojamo namu un tehnoloģiju energoefektivitāti.

pārslēgties

uz klimatam draudzīgāku energoresursu izmantošanu

SEG emisiju samazināšanas instrumenti

• administratīvi regulējošie instrumenti energoefektivitātes standarti un būvniecības normatīvi kā ēkai kopumā, tā konkrētiem ēkas konstruktīvajiem elementiem; administratīvā kontrole par to ievērošanu • plānošanas instrumenti • fiskālie instrumenti (nodokļu politika) • ekonomiskie instrumenti (tiešās subsīdijas) • informatīvie instrumenti

Diskusija

• Kādi instrumenti ir piemērojami uz rezultātu orientētas klimata politikas pielietošanai mājokļu sektorā Latvijā ?

– Kuri ir virzieni, kuros ir iespējama stratēģiska iedarbība ? – Kuri ir vispiemērojamākie instrumenti šīs iedarbības panākšanai ?

Jautājumi auditorijai: vai auditorija atbalsta

1) Valsts subsīdijas - atbalsts augstas tehnoloģijas biomasas kurināmā sadedzināšanas iekārtām un siltumsūkņiem mājsaimniecībām ?

2) Valsts subsīdijas energoefektivitātes pasākumu realizēšanai mājokļu sektorā, 3) Dabas resursu nodokļa oglēm būtisku palielinājumu, 4) Akcīzes nodokli mājsaimniecībās izmantotajai dabasgāzei, 5) Iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu par dokumentāri pierādītiem energoefektivitātes pasākumiem

Piezīme. Līdzīgi, kā tas ir par izdevumiem ārstniecībai un izglītībai. Tomēr atcerieties, ka šāds pasākums var samazināt valsts kopējo nodokļu ieņēmumu bāzi un valsts izdevumus citos sektoros.

5) Obligāta ēkas apkures sistēmu kvalitātes kontrole, kuru apmaksā īpašnieks, tajā skaitā savrupmājās, 6) Obligātu prasību uzlabot individuālo apkures iekārtu emisiju standartus, nosakot pietiekamu pārejas periodu (10-15 gadi) neatbilstošo iekārtu nomaiņai ?

7) Pārdomāti realizētus informatīvos pasākumus

Piezīme. Dažādu projektu pieredze parāda, ka pārdomāti realizēti informatīvie pasākumi var sniegt ~ 10 15% energoefektivitātes uzlabojuma

Jautājumi auditorijai diskusijai: ko mēs paši varētu darīt ?

“Klimata politika SEG emisiju samazināšanai transporta sektorā Latvijā” Gaidis Klāvs Fizikālās enerģētikas institūts

SEG emisijas transporta sektorā

SEG emisiju struktūra transporta sektorā

• Autotransports sastāda 92,15 % no kopējām SEG emisijām 2008. gadā, dzelzceļš 7.6 %.; • CO 2 emisijas sastāda gandrīz 98% no kopējām GHG emisijām transporta sektorā.

Transporta sektora loma kopējo Latvijas SEG emisiju kontekstā

• Transporta sektora SEG emisijas ir: ~ 30% no kopējām SEG emisijām Latvijā 2008.gadā; ~ 40% no ne ETS sektora emisijām Latvijā 2008.gadā mazliet vairāk kā 42% no kurināmā sadedzināšanas radītajām emisijām Latvijā 2008.gadā; .

SEG emisijas transporta sektorā 2007.gadā bija 24% un 2008.gadā 17% no 2005.gada līmeņa

Pasažieru transports Latvijā

Mpkm

25000 20000 15000 Autobusi Tramvajs Dzelzceļš Privātās automašīnas 10000 5000 0 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008

Kravas transports Latvijā

1,20 1,00 Dzelzceļa kravas transports Auto kravas transports 0,80 0,60 0,40 0,20 0,00 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009

CO 2 emisijas ietekmējošie faktori kt CO2 Emisiju izmaiņas pasažieru aut. 2000-2008 1000,00 900,00 800,00 700,00 600,00 500,00 400,00 300,00 200,00 100,00 0,00 Emisiju izmaiņas emisiju izmaiņas no aktivitātes emisiju izmaiņas no specif.patēriņa izm.

CO 2 emisijas ietekmējošie faktori kt CO2 emisiju izmaiņas kravas aut. 2000-2008 1500,00 1000,00 500,00 0,00 -500,00 Emisiju izmaiņas Emisiju izmaiņas no aktivitātes Emisiju izmaiņas no specif.patēriņa izm.

-1000,00 -1500,00

Klimata politikas transporta sektorā īstenošanas līmeņi

• Latvijas gadījumā tas ir nacionālais un pašvaldību/pilsētu līmenis; • Pilsētas ieņem nozīmīgu lomu SEG samazināšanas politikas īstenošanā; • Pilsētas vairāk nekā nacionālā līmenī piemēro sekojošus politikas instrumentus: plānošana, regulēšana, ekonomiskie, informatīvie; • Nacionālā līmenī tiek plašāk izmantoti ekonomiskie, informatīvie un tehnoloģiskie instrumenti.

Plānošanas instrumenti

• Teritorijas izmantošanas plānošana; • Zemu emisiju zonu plānošana • Sabiedriskā transporta veidu izmantošanas plānošana (gan nacionālais līmenis, gan pilsētu līmenis); • Zemāku emisiju transporta veidu izmantošanas plānošana; • Ne-motorizēto transporta veidu izmantošanas plānošana.

• Kravas transporta plānošana: modālās pārejas (autotransports/dzelzsceļš)

Tos pamatā izmanto pilsētas un rezultātu var sagaidīt ilgtermiņā. Politikas sekmīga pielietošana ir saistīta ar integrētu teritorijas plānošanas un sabiedriskā transporta attīstību, kā arī transporta dalībnieku attieksmes, paradumu, dzīves stila izmaiņu.

Plānošanas instrumenti

Iedarbības virzieni ir: • Samazina nepieciešamību pēc braucieniem, cilvēku nepieciešamās aktivitātes saplānojot tuvāk vienu otrai; • Plāno jaunu infrastruktūru (ceļi, dzelzceļš, sabiedriskais transports, velo un gājēju celiņi).

Regulējoši instrumenti

Iedarbības virzieni ir: • Lieto lai ierobežotu noteiktus motorizētos transporta veidus; • Ietekmē lietoto automašīnu veidu un standartus; • Ietekmē automašīnu lietošanu uz ceļa

Regulējoši instrumenti

• Fiziskas ierobežošanas pasākumi automašīnām; • Satiksmes vadības pasākumi; • Automašīnu stāvvietu noteikumi; • Zemu emisiju zonu izveidošana; • Ātruma ierobežojoši pasākumi.

Regulējošie instrumenti pārsvarā tiek pielietoti pilsētu teritorijās. To rezultāti SEG emisiju samazināšanā ir atkarīgi no kontroles nodrošināšanas. Regulējošo instrumentu pielietošana prasa piedāvāt alternatīvas satiksmes veidus un satiksmes kustības pārkārtošanu. Atraktīvāki un sabiedrības akceptējamāki šķiet pasākumi, kas vērsti uz kravas automašīnu kustības ierobežošanu noteiktās pilsētas daļās. Tie varētu dot SEG emisiju samazinājumu jau īsākā laika periodā.

Ekonomiskie instrumenti

Tiek pielietoti lai: • Padarīt mazāk pievilcīgu motorizētā transporta izmantošanu; • Sekmēt alternatīvu transporta veidu izmantošanu; • Uzlabot pieejamību un mobilitāti, investējot naudu transporta infrastruktūrā

Ekonomiskie instrumenti

• Maksājumi par ceļa izmantošanu, degvielas nodokļa palielināšana; • Nodevas, nodokļi par automašīnu; • Samaksas par autostāvvietu.

Ekonomisko instrumentu vienlīdz plaši var izmantot nacionālā un pilsētas līmenī. Instrumenta ietekme uz SEG emisiju samazināšanu ir atkarīga no nodevas vai nodokļu likmes lieluma. Patreizējā ekonomiskā situācija varētu būt šķērslis pietiekami augstas nodokļu likmes piemērošanai. Ekonomiskiem instrumentiem ir tendence dot ieguldījumu īsākā termiņā, jo garākā termiņā patērētājs sāk pielāgoties situācijai. Noteikti alternatīvai jāpiedāvā kvalitatīvs (pakalpojums un cena) sabiedriskais transports.

Tehnoloģiskie instrumenti

Tehnoloģiskie instrumenti ir vērsti uz: • Dzinēju un citu automašīnas tehnoloģiju efektivitātes paaugstināšana; • Pasākumi kas vērsti uz izmantotās degvielas de karbonizāciju; Parasti tos pielieto nacionālā vai starptautiskā līmenī; Tehnoloģisko instrumentu sekmīgu pielietošanu var nodrošināt sadarbībā ar citām politikas instrumentu grupām.

1,2 1 0,8 0,6 0,4 0,2 0 1,4

CO 2 emisiju samazināšana ar tehnoloģiskiem pasākumiem Latvijā (Fizikālās Enerģētikas institūts, modelēšanas rezultāts, 2010)

BAU Automašīnu tehnoloģijas Videi draudzīgāka degviela 2008 2015 2020 70

Informatīvie instrumenti

• Tos izmanto papildus vai kā alternatīvas citiem jau iepriekš minētiem resursu daudz ietilpīgākiem politikas instrumentiem; • Informatīvie pasākumiem var radīt izmaiņas transporta lietotāju uzvedībā, balstoties uz plašāku informētību par alternatīvu transporta vai pārvietošanās veidu. • Visbiežāk izmantotie informatīvie instrumenti ir sabiedrības informēšanas kampaņas, autovadītāju izglītošana.

Diskusija – par ko un kā

• • Kādi instrumenti ir piemērojami uz rezultātu orientētas klimata politikas pielietošanai transporta sektorā Latvijā?

Ko varam darīt mēs paši ?

“Klimata politika SEG emisiju samazināšanai pakalpojumu un rūpniecības sektorā Latvijā” Gaidis Klāvs Fizikālās enerģētikas institūts

73

SEG emisijas pakalpojumu sektorā

700 600 500 400 300 200 100 0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 74

Pakalpojumu sektora loma kopējo Latvijas SEG emisiju kontekstā

• Pakalpojumu sektora radītās SEG emisijas ir ~5% no visām Latvijas SEG emisijām; •

90% SEG izmetes rodas, sadedzinot fosilo kurināmo,

un •

10% SEG izmetes ir saistītas ar biomasas kurināmā nepilnās sadegšanas produktiem.

75

Kurināmā patēriņa struktūra Pakalpojumu sektorā Latvijā

20 15 10 5

Pakalpojumi, būvniecība

0 2000 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Citi Dabas gāze Koksne Kūdra Ogles Citi naftas produkti Mazuts Dīzeļdegviela 76

Pakalpojumu sektors Latvijā

• Viesnīcas un ēdināšana; • Izglītības un pētniecības iestādes; • Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; • Valsts pārvalde un obligātā sociālā apdrošināšana; • Veselība un sociālā aprūpe.

77

Enerģijas patēriņa struktūra pakalpojumu sektorā

.

• Līdz 33% no enerģijas patēriņa sastāda elektroenerģijas patēriņš; • ~ 20% no enerģijas patēriņa sastāda centralizētās siltumapgādes siltumenerģija, • kurināmā patēriņš sastāda ~ 47%. 78

Enerģijas patēriņa struktūra pakalpojuma sektorā

• • Valsts (ieskaitot pašvaldības) pārvalde patērē apmēram 17% no kopējās enerģijas patēriņa. No tā apmēram 30% elektroenerģija; • Veselība un sociālā aprūpē patērē apmēram 9% no kopējā patēriņa. Elektroenerģija sastāda 17% • Izglītības uz zinātniskās iestādes līdz 15% no kopējā patēriņa;

Līdz ar to apmēram 40% no kopējā patēriņa ir saistīta ar valsts iestādēm vai valsts funkciju nodrošināšanu.

79

Klimata politikas instrumenti publisko pakalpojumu sektorā: ES pieredze

• enerģijas standarti publiskajām ēkām • energomarķējums un noteikta marķējuma iekārtu izmantošana publiskajās ēkās, • obligāti noteiktas prasības noteikta veida enerģijas patēriņa pārvaldības realizācijai, • publiskais iepirkums • finanšu atbalsta shēmas, • publiskā – privātā partnerība, īpaši ESCO (enerģijas servisa kompānijas) shēmas • informatīvie pasākumi, u.c.

80

Klimata politikas instrumenti pakalpojumu sektorā – Kā un ko darīt Latvijā?

• Vai ir potenciāls un kā varētu veicināt AER izmantošanu siltuma ražošanai pakalpojumu sektorā ?

• Vai un ar kādiem instrumentiem ir jāveic ogļu patēriņa samazināšana pakalpojumu sektorā ?

• Kā varētu veicināt energoefektivitātes pasākumu realizāciju pakalpojumu sektorā ?

• Vai un kā pakalpojumu sektora rīcība būtu jāvirza ar nodokļu politikas un vides nodokļu paaugstināšanas palīdzību?

• Vai jaunajā Nacionālās attīstības plānā būtu jāparedz kā atsevišķa līnija klimata investīciju programmas pašvaldībās/publiskam pakalpojuma sektoram?

• Kuri instrumenti būtu piemērojami publisko pakalpojumu sektorā, un kuri – privātā sektora sniegto pakalpojumu sektorā.

Kurināmā patēriņa struktūra rūpniecībā Rūpniecība

25 20 15 10 5 0 2000 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Citi Dabas gāze Koksne Kūdra Ogles Citi naftas produkti Mazuts Dīzeļdegviela

37%

Kurināmā patēriņa struktūra rūpniecībā 2009.gadā

1% 12% 6% naftas produkti ogles dabasgāze kurināmā koksne citi 44%

Enerģijas patēriņa struktūra rūpniecībā

• Elektroenerģijas patēriņš ir līdz 21% no kopējā enerģijas patēriņa sektorā; • Divi dominējošie kurināmie – dabas gāze un koksne; • Elektroenerģijas patēriņa daļa ir ļoti dažāda nozarēs (mašīnbūves un metāla izstrādājumi, transporta iekārtas līdz 50%, tekstilrūpniecība 30% no kopējā patēriņa).

• Kokrūpniecības sektorā šodien koksne sastāda ~ 84% no visa kurināmā patēriņa, • Pārtikas produktu ražošanas sektorā galvenais izmantotais kurināmais ir dabasgāze (~ 66%)

Literatūra

“Latvijas enerģētika skaitļos”

(LR Ekonomikas ministrija), http://www.em.gov.lv/images/modules/items/les_2009_.pdf

“Atjaunojamo energoresursu izmantošana Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai”

(Sorosa fonds Latvija), http://www.sfl.lv/upload_file/2010%20gads/AER_petijums.pdf

Pētījums “

Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru”

(Sorosa fonds Latvija), http://www.sfl.lv/upload_file/2010%20gads/Petijums_energetikas_politika.pdf

[Skat.Sorosa fonda mājas lapa www.sfl.lv, sadaļa “Par mums”, sadaļa “SFL atbalstītie pētījumi”] “

Atbildīga klimata politika

”, http:/www.zb-zeme.lv/klimats-un-energija/jauna politika

Paldies par uzmanību

Gaidis Klāvs Fizikālās Enerģētikas Institūta Energosistēmu analīzes un optimizācijas laboratorija [email protected]

Ivars Kudreņickis LU EVF Vides pārvaldības katedra, [email protected]

86