Transcript Diskriminācijas novēršana Latvijā

Latvijas situācija
diskriminācijas novēršanā
Svetlana Djačkova
Latvijas Cilvēktiesību centrs
Diskriminācijas aizliegums
Latvijas normatīvajos aktos

Latvijas Republikas Satversme
(1998.gada grozījumi, 8.nodaļa
“Cilvēka pamattiesības”)
91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir
vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.
Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez
jebkādas diskriminācijas.”
Diskriminācijas aizliegums
Latvijas normatīvajos aktos


Darba likums (pieņemts 20.06.2001,
spēkā no 1.06.2002, ar grozījumiem līdz
21.09.2006)
Likums “Par sociālo drošību” (pieņemts
21.09.1995, spēkā no 05.10.1995, ar
grozījumiem līdz 1.12.2005)
Diskriminācijas aizliegums
Latvijas normatīvajos aktos


Administratīvā procesa likums
(25.10.2001, spēkā no 01.02.2004, ar
grozījumiem līdz 26.10.2006)
Kriminālprocesa likums (21.04.2005,
spēkā no 01.10.2005, ar grozījumiem
līdz 17.05.2007)
Diskriminācijas aizliegums
Latvijas normatīvajos aktos
Citi likumi, kuros ir iekļauts vispārīgs
diskriminācijas aizliegums:






Reklāmas likums
Sodu izpildes kodekss
Likums “Par tiesu varu”
Likums “Par policiju”
Valsts drošības iestāžu likums
Operatīvās darbības likums
Diskriminācijas aizliegums
Latvijas normatīvajos aktos










Valsts drošības iestāžu likums
Operatīvās darbības likums
Valsts pārvaldes iekārtas likums
Bērnu tiesību aizsardzības likums
Izglītības likums
Latvijas Republikas Advokatūras likums
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums
Robežsardzes likums
Zinātniskās darbības likums
Likums “Par privātajiem pensiju fondiem”
ES Direktīvu pārņemšana
Latvijā

ES prasība jaunajām dalībvalstīm
pārņemt direktīvas 2000/43/EK
(Rasu direktīva) un
2000/78/EK (Nodarbinātības
direktīva) līdz 2004.gada
1.maijam
ES Direktīvu pārņemšana
Latvijā
Svarīgākie principi:
 Tiešā, netiešā diskriminācija, aizskaršana, viktimizācija,
noradījums diskriminēt

Tiesību aizsardzība: tiesības uz tiesisku un/vai administratīvu
procesu; tiesības uz atbilstošu kompensāciju; tiesības
organizācijām, apvienībām, citām juridiskajām personām, kam ir
likumīgas intereses, pārstāvēt cietušo personu
 Pieradīšanas nasta

Informācijas izplatīšana, sociālais dialogs un dialogs ar
nevalstiskajām organizācijām

Vienādas attieksmes veicināšanas institūcija (Rasu vienlīdzības
direktīva)
Nodarbinātības direktīva
(2000/78/EK)

Nosaka pamatprincipus diskriminācijas
izskaušanai uz reliģijas vai ticības,
invaliditātes, vecuma un seksuālās
orientācijas pamata attiecībā uz
nodarbinātību un profesiju
Nodarbinātības direktīvas
(2000/78/EK) pārņemšana

Darba likums (pieņemts 20.06.2001,
spēkā no 1.06.2002, ar grozījumiem līdz
21.09.2006)
Darba likums (spēkā no 10.06.2002,
ar grozījumiem līdz 21.09.2006)


Aizliegtie diskriminācijas pamati: rase,
ādas krāsa, dzimums, vecums, invaliditāte,
reliģiskā, politiskā vai cita pārliecība,
nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais
vai ģimenes stāvoklis vai citi apstākļi.
2006.gada grozījumi (21.09.2006, spēkā
no 25.10.2006): seksuālā orientācija iekļauta
aizliegto diskriminācijas pamatu sarakstā
Darba likums (spēkā no 10.06.2002,
ar grozījumiem līdz 21.09.2006)

Definē un aizliedz:




Tiešo un netiešo diskrimināciju (7.panta
2.daļa, 29.pants)
Personas aizskaršanu (29.panta 4.punkts)
Norādījumu diskriminēt (29.panta 4.daļa)
Nelabvēlīgu seku radīšanu (viktimizāciju)
(9.pants)
Darba likums (spēkā no 10.06.2002,
ar grozījumiem līdz 21.09.2006)



Norma par pierādīšanas pienākuma pāreju
uz darba devēju (29.panta 3.daļa)
Personas tiesības vērsties tiesā
diskriminācijas gadījumā un prasīt
zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par
morālo kaitējumu (29.panta 8.daļa)
Darba devēju pienākums pielāgot darba
vidi invalīdiem (7.pants)
Darba likums (spēkā no 10.06.2002,
ar grozījumiem līdz 21.09.2006)
Jomas, uz kurām attiecas diskriminācijas
aizliegums Darba likumā:

Dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī
darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā,
it īpaši paaugstinot darbinieku amatā,
nosakot darba apstākļus, darba samaksu
vai profesionālo apmācību vai kvalifikācijas
paaugstināšanu, kā arī uzteicot darba
līgumu (29.panta 1.daļa).
Grozījumi Valsts Civildienesta likumā
(pieņemti 2.11.2006, spēkā no
10.11.2006)

4.panta 4.daļa: “valsts civildienesta
tiesiskajās attiecībās piemērojamas
darba tiesiskās attiecības regulējošo
normatīvo aktu normas, kas nosaka
vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas
attieksmes aizlieguma principu,
aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas ...
ciktāl to nenosaka šis likums.”
Rasu vienlīdzības direktīva
2000/43/EK

Nosaka pamatprincipus diskriminācijas
izskaušanai uz rasu vai etniskās
piederības pamata
Rasu vienlīdzības direktīva
2000/43/EK
Jomas (valsts un privātajā sektorā):





nodarbinātība un profesionālā apmācība
sociālā aizsardzība, tai skaitā sociālā apdrošināšana
un veselības aprūpe; sociālās priekšrocības
dalība strādnieku vai darbinieku organizācijā vai
jebkurā organizācijā, kuras biedri darbojas konkrētā
profesijā, tostarp šādu organizāciju piešķirtajie
pabalsti
izglītība
pieeja precēm un pakalpojumiem un to piegāde, kas
ir pieejami sabiedrībai, tajā skaitā nodrošināšana ar
mājokli
Rasu vienlīdzības direktīvas
2000/43/EK pārņemšana



Darba likums
Diskriminācijas novēršanas likuma
projekts – izstrādāts 2004.gadā
8 likumprojekti (izstrādāti
2004.gadā, nodoti Saeimai līdz
2005.gada beigām)
Rasu vienlīdzības direktīvas
2000/43/EK pārņemšana


Grozījumi likumam “Par sociālo drošību”
(pieņemti 1.12.2005, stājās spēkā 5.01.2006)
Grozījumi likumam “Par Valsts cilvēktiesību
biroju” (pieņemti 15.12.2005, stājās spēkā
12.01.2006)

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (pieņemti
2.11.2006, stājās spēkā 10.11.2006)

Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumam
(pieņemti 2.11.2006, stājās spēkā 23.11.2006)
Rasu vienlīdzības direktīvas
2000/43/EK pārņemšana

Grozījumi Civillikumā (pieņemti 1.lasījumā 23.11.2006)

Grozījumi Krimināllikumā (pieņemts 21.06.2007, stājās
spēkā 19.07.2007)

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
(pieņemts 17.05.2007, stājās spēkā 21.06.2007)

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (nav
pieņemti pirmajā lasījumā)
Likums “Par sociālo drošību” (pieņemts
7.09.1995, spēkā no 5.10.1995, ar grozījumiem
līdz 1.12.2005)
Nodrošinot sociālos pakalpojumus, aizliegta
atšķirīga attieksme atkarībā no personas
rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma,
invaliditātes, veselības stāvokļa, reliģiskās,
politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai
sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes
stāvokļa vai citiem apstākļiem (2.panta
1.daļa)
Likums “Par sociālo drošību” (pieņemts
7.09.1995, spēkā no 5.10.1995, ar grozījumiem
līdz 1.12.2005)
Sociālie pakalpojumi šā likuma izpratnē
ir pasākumi, kurus nodrošina valsts vai
pašvaldība naudas vai mantisko
pabalstu vai citu pakalpojumu veidā, lai
veicinātu personas sociālo tiesību
pilnvērtīgu īstenošanu (13.panta 1.daļa)
Likums “Par sociālo drošību” (pieņemts
7.09.1995, spēkā no 5.10.1995, ar grozījumiem
līdz 1.12.2005)
Likums “Par sociālo drošību” aizliedz:
 Tiešo un netiešo diskrimināciju
 Personas aizskaršanu
 Viktimizāciju
Situācija un problēmjomas


Lielākā daļa Rasu vienlīdzības direktīvas
prasību ir pārņemta nodarbinātības jomā
(valsts un privātajā sektorā), kā arī sociālās
aizsardzības jomā (ieskaitot sociālo drošību,
veselības aprūpi un sociālās priekšrocības, ko
nodrošina valsts un pašvaldības iestādes).
Nepilnīga pārņemšana citās jomās:
pieeja precēm un pakalpojumiem, kas ir
pieejami sabiedrībai, ieskaitot mājokli un
veselības aprūpi privātajā jomā
Situācija un problēmjomas


Izglītības joma: Satversmes 91.pants,
Izglītības likums (29.10.1998, stājās spēkā
1.06.1999, ar grozījumiem līdz 19.12.2006.)
Izglītības likums nosaka vienlīdzīgas
tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā
un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma,
reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības
stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas
3.pants (neiekļauj vecumu, seksuālo
orientāciju un invaliditāti).
Svarīgākās valsts institūcijas



Tiesībsarga birojs
Labklājības ministrija
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības
integrācijas lietās sekretariāts
Tiesībsarga birojs

2005.gada grozījumi likumam par Valsts
Cilvēktiesību biroju



VCB ir valsts nozīmētā institūcija, “kura ir atbildīga par
vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu Latvijas
Republikā” (2.panta 6.daļa)
Tiesības būt par personas tiesību un likumisko interešu
aizstāvi lietās, kuras ir saistītas ar atšķirīgās attieksmes
principa pārkāpumu (10.pants)
Diskriminācijas novēršanas nodaļa (izveidota
2005.gadā)
Tiesībsarga birojs



Tiesībsarga likums (pieņemts 6.04.2006,
spēkā no 1.01.2007)
Tiesībsarga birojs ir Valsts cilvēktiesību biroja
tiesību un saistību pārņēmējs (Pārejas
noteikumi)
Tiesībsarga funkcija: „sekmēt vienlīdzīgas
attieksmes principa ievērošanu un jebkāda
veida diskriminācijas novēršanu” (11.panta
2.daļa)
Labklājības ministrija







Kopš 1999.gada ir atbildīga par dzimumu
līdztiesības principa īstenošanu valstī un integrētās
pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu
Dzimumu līdztiesības padome (izveidota
2003.gadā)
Eiropas un juridisko lietu departamenta Dzimumu
līdztiesības nodaļa (izveidota 2003.gadā)
Programma dzimumu līdztiesības īstenošanai
2005. - 2006.gadam (pieņemta 2004.gadā)
ESF Nacionālās programmas
EK iniciatīva EQUAL programma
Atbildīga par Nodarbinātības direktīvas ieviešanu
LM pakļautībā esošās iestādes



Valsts darba inspekcija
Nodarbinātības valsts aģentūra
Profesionālās karjeras izvēles valsts
aģentūra
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības
integrācijas lietās sekretariāts

Eiropas pretdiskriminācijas departaments
(izveidots 2005.gadā)






Rasu vienlīdzības direktīvas ieviešana
politikas dokumentu izstrādāšana
pretdiskriminācijas jomā
Sadarbība ar ES institūcijām
Sabiedriskās apziņas celšana
Nacionālā programma iecietības veicināšanai 2005.
– 2009.g (pieņemta 2005.gadā)
Valsts programma “Čigāni (romi) Latvijā”
(pieņemta 2006.gadā)
NVO loma







Piedalīšanās darba grupās likumdošanas un
politikas dokumentu izstrādē
Politikas ietekmēšana
Mācību semināri un konferences
Izpratnes veicināšana un sabiedriskās apziņas
celšana
Atbalsts upuriem, ieskaitot juridisko palīdzību
un interešu pārstāvniecību tiesā
Pētījumi
Sadarbība, tīklu veidošana
NVO loma












Latvijas Cilvēktiesību centrs
Latvijas Cilvektiesību komiteja
Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”
Eiropas Jaunatnes Cilvēktiesību sadarbības tīkls
Afrolatviskā Asociācija
Resursu centrs sievietēm “Marta”
LGBT un viņu draugu apvienība „Mozaīka”
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības
organizācija “Sustento”
Latvijas dzimumu līdztiesības apvienība
ENAR-Latvija (Eiropas pretrasisma tīkls)
Baltā māja
Citas NVO
Tiesu prakse

Pirms jaunā Darba likuma stāšanās
spēka 2002.gadā:


2000 - tiesas lieta par diskrimināciju uz
dzimuma pamata
2002 – tiesas lieta par diskrimināciju uz
dzimuma pamata
Tiesu prakse




2005 – tiesas lieta par uz diskrimināciju uz
dzimuma, kā arī mantiskā stāvokļa pamata
2005 un pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas
2006.gadā - tiesas lieta par diskrimināciju uz
seksuālās orientācijas pamata
2006 - tiesas prāva par diskrimināciju uz tautības
pamata
2006 – tiesas prāva par diskrimināciju uz
dzimuma (maternitātes) pamata
Tiesu prakse


2006 - tiesas lieta par vienlīdzīgas darba
samaksas principa vīriešiem un
sievietēm pārkāpumu, kasācijas sūdzība.
Lielas nodošana tālākai izskatīšanai
2007.gadā
2006 – tiesas lieta par diskrimināciju
invaliditātes (neredzīguma) dēļ, kasācijas
sūdzība. Lietas nodošana tālākai izskatīšanai
2007.gadā
Tiesu prakse

2005 - diskriminācija tika minēta lietā
par aizliegumu personai ar invaliditāti
piekļūt sabiedriskā vietā. Vienlīdzības
principa pārkāpums pielīdzināts
personas goda un cieņas aizskaršanai
un piemērotas Civillikuma normas, kas
paredz atlīdzību par personas goda un
cieņas aizskaršanu
Sūdzības


Tiesībsarga birojs, NVO, Valsts darba
inspekcija
Neformālās, nereģistrētas un neapkopotas
sūdzības valsts un pašvaldību iestādēs, NVO
Pētījumi





LM pētījumi par dzimumu līdztiesības jautājumiem
Kopš 2005.gada - pirmie ekonometriskie pētījumi
(dzimums, vecums, tautība u.c. faktori) (Pasaules
banka, arī LM pētījumi)
NVO pētījumi
Sabiedriskās domas pētījumi: neiecietība, sociālā
distance, stereotipi un aizspriedumi
Aptaujas par diskriminācijas pieredzi un viedokļiem
par diskriminācijas izplatību (Eurobarometer, VCB,
LCC)
Sabiedrība: situācija un
attieksme
Grupas, kurām ir vislielākais risks kļūt par diskriminācijas
upuriem:
 Invalīdi un cilvēki ar veselības problēmām
 Sievietes
 Diskriminācija uz vecuma pamata
 Romi (čigāni)
 Ebreji
 Vizuāli atšķirīgās minoritātes
 Problēmas saistībā ar valsts valodas prasmi un lietojumu pie
zināmiem apstākļiem var liecināt par diskrimināciju
 Seksuālās minoritātes
 Reliģiskās minoritātes
 ...
Aktuālie jautājumi








Nepilnīga ES direktīvu ieviešana Latvijas likumdošana
Neliela tiesu prakse
Atbildīgo valsts institūciju samērā neliela pieredze un kapacitāte
Nepietiekoši attīstīta sadarbība starp atbildīgajām valsts
institūcijām
Zema izpratne sabiedrībā par diskriminācijas jautājumiem un
cilvēku motivācijas trūkums vērsties pēc palīdzības
Datu trūkums par diskriminācijas gadījumiem un dažādu grupu
situāciju
Neliels skaits NVO, kas strādā pretdiskriminācijas jomā
Neattīstīta NVO savstarpējā sadarbība, sevišķi starp Rīgas un
citu reģionu NVO