Finanšu un ekonomisko krīžu mijiedarbība

Download Report

Transcript Finanšu un ekonomisko krīžu mijiedarbība

Finanšu un ekonomisko krīžu
mijiedarbība
M.Dunska, LU asoc.profesore
2011.g.4.martā
Aktualitāte
• Globālās ekonomikas būtiskākās tendences:
1.
2.
3.
4.
Ārējā ekonomiskā liberalizācija un tirgus mehānismu
deregulācijas paplašināšanās
Kapitāla koncentrācijas straujš pieaugums
Par mūsdienu ekonomisko krīžu galveno detonatoru kļūst
kredīta un finanšu joma 1997.- 98.; 2008.- 09.
Reģionālās integrācijas dinamiskā attīstība
 Krīzes jēdziena dažāda interpretācija (piem.,
M.Rotbards)
Krīzes un cikliskums
 Tirgus ekonomikā krīzes ir saistītas ar
ekonomiskajiem cikliem
 Ekonomiskais cikls:
 ekonomiskās aktivitātes periodiskās svārstības
 cikls, kura laikā ražošanas reālā apjoma pieauguma
periodi tautas saimniecībā mijas ar krituma periodiem,
vienlaicīgas ienākumu un nodarbinātības līmeņu
svārstības
 Ekonomisko aktivitāti ietekmē arī:
 sezonalitāte
 ilgtermiņa tendences – teorētiski garo periodu cikli
Ekonomiskais cikls
Ek.aktivitā
tes līmenis
(IKP)
Laiks
Krīzes izpratne
 Krīze (no grieķu krisis – lēmums, spriedums,
pagrieziena punkts) - bīstams, sarežģīts, smags
stāvoklis; sarežģīts pārejas stāvoklis
 Ekonomiskā cikla fāze, kuras laikā ražošanas
reālais apjoms un ekonomiskā aktivitāte sasniedz
zemāko līmeni un tiek novērots augsts bezdarba
līmenis
 Periods ekonomikas attīstībā, kad notiek liels
ekonomiskās aktivitātes kritums – daudzi
uzņēmumi tiek slēgti un daudzi cilvēki zaudē
darbu
Cikliskuma un krīžu cēloņi
 Zinātniskajā ekonomiskajā literatūrā nav vienotas pieejas,
pastāv vismaz 10 pamatteorijas
 Tikai dažas teorijas saista ciklu pastāvēšanu u krīzes ar
finanšu jautājumiem:
 tieši – Ī.Fišera, P.Houtri kredīta un naudas koncepcija,
M.Frīdmena monetārā teorija, V.Mitčela īsā cikla teorija, Dž.
Kitčina īsā cikla teorija (zelta krājumu svārstības), K.Džuglara
vidējā ilguma cikla pieeja
 netieši – saistībā ar kapitāla uzkrāšanu un inovācijām
Galvenie faktori, kas ietekmē garo
Kondratjeva ciklu
 Pamatkapitāla ar ilgstošo amortizācijas laiku
atjaunošana
 Zinātniski tehniskā progresa nevienmērīga attīstība,
kas arī saistās ar pamatkapitāla atjaunošanu
 Demogrāfiskie procesi jeb sprādzieni, kas atkārtojas ik
pēc 25-30 gadiem
P.Samuelsona ciklu ekonomisko teoriju
klasifikācija
Eksternālās teorijas
 Cēloņi – ārējie faktori:
Internālās teorijas
 Cēloņi – iekšējie faktori:
 Kari
 Disproporcijas
 Revolūcijas
ražošanas struktūrā
 Traucējumi naudas
apgrozījuma jomā
 Pamatkapitāla pārliekā
uzkrāšana
 Politiskie notikumi
 Iedzīvotāju migrācija
 Zinātniskie atklājumi
Ekonomiskais cikls, fondu tirgus un
investīcijas
 Fondu tirgus kā ekonomiskā cikla fāžu nomaiņas
indikators
 līdz 1990.gadiem tirgus pacēlums apsteidza ekonomisko
aktivitāti apmērām par 6 mēn.
 no 1990.gadiem – pretējās tendences (investoru
gaidīšanas faktors)
 2008.gada fondu tirgus “sabrukums” kā citu finanšu tirgu
problēmu rezultāts
Akciju tirgi 2008.-2009. gadā
Ekonomiskais cikls, fondu tirgus un
investīcijas, turp.
 Tīro investīciju līmenis ekonomikā:
 ilgstoši liecināja par ekonomisko aktivitāti
 no 60.gadiem, neizjaucot ciklu fāzes, tīro investīciju attiecība
pret IKP pasaulē vidēji samazinās
 investīciju relatīvo samazināšanos kompensēja privātā patēriņa
un valsts izdevumu pieaugums
 “garo viļņu” darbība, “spekulatīvās” investīcijas
 2009.gadā investīciju plūsmas (pirmkārt, ĀTI) pasaulē
samazinājās arī absolūti
Avots: UNCTAD, World Investment Report 2010
Avots: UNCTAD, World Investment Report 2010
Ekonomisko krīžu cēloņi – 21.gs.
sākuma vērtējums
Ekonomikas attīstības kopējais cikliskums
2. Izejvielu un preču cenu kāpums (t.sk. naftas cenas)
3. Jaunu, nepārbaudītu tehnoloģiju un finanšu metodiku
izmantošana
4. Ekonomikas pārkaršana
1.
Globālās finanšu krīzes (2008.-2009.)
cēloņi – sākums ASV
 Ekonomikas attīstības cikliskums
 Kredīta tirgus pārkaršana un, kā rezultāts, – hipotekārās
krīzes sākums
kā arī
 Augstas izejvielu cenas (t.sk.naftas)
 Fondu tirgus pārkaršana
kā arī
 “ASV vadošo kredītreitingu aģentūru darbība kļuva
par vienu no galvenajiem finanšu krīzes iemesliem”
(Henry Waxman)
Finanšu krīze
 Finanšu krīze – kādu finanšu instrumentu vērtības straujš
kritums
 19. un 20.gs. vairums finanšu krīžu asociējas ar banku
krīzēm un paniku, kā arī ar stāvokli fondu tirgos, kad
sprāga “ekonomiskie burbuļi”
 Cēloņi:
 finanšu sviras (leverage) darbība ar domino efektu
 pūļa efekts (spekulatīvās operācijas)
Finanšu krīzes izpausmes ASV
 Banku u.c. finanšu institūciju bankroti:
 2007.g. 3 banku bankroti; 2008.g. – 25
 2009.g. – 140; 2010.g. – 157
 Banku un finanšu tirgus vispārējā vāja likviditāte –
tika apgrūtināta kredītu pieejamība reālā sektora
uzņēmumiem
 Kopā ar strauju pieprasījuma kritumu tas pasliktināja
uzņēmumu finansiālo stāvokli, daudzus izputinot
Finanšu krīzes izpausmes ASV, turp.
 Daļējā lielāko privāto banku nacionalizācija
 Federāla budžeta deficīts 2008.-2009. finanšu
gadā izauga līdz 10% no IKP
 Ietekme uz parāda vērtspapīru likmēm, uz valsts
parādu
 Izmaiņas monetārajā politikā - procentu likmju
samazināšana
Ietekme uz ekonomiku, inflāciju un
starptautiskām transakcijām (ASV)
800,000.0
ASV Īpašumā esošie aktīvi ārpus valsts (milj.)
Svešzemju aktīvi ASV (milj.)
FED procentu likme
Inflācija salidzinoši ar periodu pirms 12 men
IKP izmaižas 12 mēn.
12.00%
735062
600,000.0
8.00%
400,000.0
6.00%
4.00%
200,000.0
2.00%
0.0
0.00%
-2.00%
-200,000.0
-4.00%
-400,000.0
-600,000.0
10.00%
-6.00%
-562835
-8.00%
-10.00%
-800,000.0
-12.00%
Datu avots: US Buerau of Economic Analysis; Federal Reserve Bank of New York;
Finanšu krīzes izpausmes pasaules
finanšu tirgos
 Gandrīz sabruka pasaules finanšu sistēma, ieskaitot
vairāku valstu banku sektorus – krīze ieguva
globālus apmērus
• Krīze ietekmēja finanšu resursu apjomus un
pieejamību starptautiskajos tirgos, ieskaitot procentu
likmju paaugstināšanos
• Investīciju apjomu samazināšanās
• Naudas aizdevēji un investori pievērsās līdzekļu
drošībai – finanšu resursu transformācija drošākajās
investīcijās
Finanšu krīzes pāraugšana ekonomiskajā
krīzē – vai paralēlā attīstība?
 Reālā sektora uzņēmumu bankroti
ienākumu
ražošanas
kritums
pieprasījuma kritums
apjomu kritums
 Kapitāla, t.sk. investīciju plūsmu sarukums un negatīvā
ietekme uz ražošanas apjomiem
 Pasaules tirdzniecības apjomu samazināšanās
 Valstu fiskālās situācijas ietekme
vairumā pasaules valstu IKP samazināšanās
un ekonomikas ieiešana recesijā
Finanšu krīzes ietekme uz valsts
finansēm
 Finanšu krīzes laikā pasaules ekonomikas glābšanai
kopumā iztērēti aptuveni 15 triljoni eiro un tas novedis pie
ievērojama attīstīto valstu parāda pieauguma
 Piem., Lielbritānijas ārējais parāds ir sasniedzis 400% no
IKP , kas ir augstāks tikai Īrijai un Luksemburgai
 Pieauga valstu budžeta deficīti
 Vairākas valstis nonāca uz maksājumu neizpildes (default )
robežas, zaudēja pieeju starptautiskajiem finanšu
resursiem, spiestas izmantot SVF u.c. institūciju palīdzību
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2009.
gadā ES valstīs (% no IKP) (Eurostat dati)
Secinājumi
 Ekonomiskajām un finanšu krīzēm ir dažāda daba, bet
cikliskuma pamatā ir abu sfēru attīstības likumsakarības vai
problēmas
 Pēdējās lielākās pasaules krīzes sākās finanšu sektorā, īpaši
2008.- 09.g. globālā krīze – viena no globalizācijas
izpausmēm
 Iespējams nākotnē ir jārunā par finanšu ekonomiskajām
krīzēm
 Lielāka uzmanība jāpievērš garo ciklu darbībai, kā arī
uzvedības prognožu (īpaši finanšu sektorā) jautājumiem