Finanšu un ekonomisko krīžu mijiedarbība
Download
Report
Transcript Finanšu un ekonomisko krīžu mijiedarbība
Finanšu un ekonomisko krīžu
mijiedarbība
M.Dunska, LU asoc.profesore
2011.g.4.martā
Aktualitāte
• Globālās ekonomikas būtiskākās tendences:
1.
2.
3.
4.
Ārējā ekonomiskā liberalizācija un tirgus mehānismu
deregulācijas paplašināšanās
Kapitāla koncentrācijas straujš pieaugums
Par mūsdienu ekonomisko krīžu galveno detonatoru kļūst
kredīta un finanšu joma 1997.- 98.; 2008.- 09.
Reģionālās integrācijas dinamiskā attīstība
Krīzes jēdziena dažāda interpretācija (piem.,
M.Rotbards)
Krīzes un cikliskums
Tirgus ekonomikā krīzes ir saistītas ar
ekonomiskajiem cikliem
Ekonomiskais cikls:
ekonomiskās aktivitātes periodiskās svārstības
cikls, kura laikā ražošanas reālā apjoma pieauguma
periodi tautas saimniecībā mijas ar krituma periodiem,
vienlaicīgas ienākumu un nodarbinātības līmeņu
svārstības
Ekonomisko aktivitāti ietekmē arī:
sezonalitāte
ilgtermiņa tendences – teorētiski garo periodu cikli
Ekonomiskais cikls
Ek.aktivitā
tes līmenis
(IKP)
Laiks
Krīzes izpratne
Krīze (no grieķu krisis – lēmums, spriedums,
pagrieziena punkts) - bīstams, sarežģīts, smags
stāvoklis; sarežģīts pārejas stāvoklis
Ekonomiskā cikla fāze, kuras laikā ražošanas
reālais apjoms un ekonomiskā aktivitāte sasniedz
zemāko līmeni un tiek novērots augsts bezdarba
līmenis
Periods ekonomikas attīstībā, kad notiek liels
ekonomiskās aktivitātes kritums – daudzi
uzņēmumi tiek slēgti un daudzi cilvēki zaudē
darbu
Cikliskuma un krīžu cēloņi
Zinātniskajā ekonomiskajā literatūrā nav vienotas pieejas,
pastāv vismaz 10 pamatteorijas
Tikai dažas teorijas saista ciklu pastāvēšanu u krīzes ar
finanšu jautājumiem:
tieši – Ī.Fišera, P.Houtri kredīta un naudas koncepcija,
M.Frīdmena monetārā teorija, V.Mitčela īsā cikla teorija, Dž.
Kitčina īsā cikla teorija (zelta krājumu svārstības), K.Džuglara
vidējā ilguma cikla pieeja
netieši – saistībā ar kapitāla uzkrāšanu un inovācijām
Galvenie faktori, kas ietekmē garo
Kondratjeva ciklu
Pamatkapitāla ar ilgstošo amortizācijas laiku
atjaunošana
Zinātniski tehniskā progresa nevienmērīga attīstība,
kas arī saistās ar pamatkapitāla atjaunošanu
Demogrāfiskie procesi jeb sprādzieni, kas atkārtojas ik
pēc 25-30 gadiem
P.Samuelsona ciklu ekonomisko teoriju
klasifikācija
Eksternālās teorijas
Cēloņi – ārējie faktori:
Internālās teorijas
Cēloņi – iekšējie faktori:
Kari
Disproporcijas
Revolūcijas
ražošanas struktūrā
Traucējumi naudas
apgrozījuma jomā
Pamatkapitāla pārliekā
uzkrāšana
Politiskie notikumi
Iedzīvotāju migrācija
Zinātniskie atklājumi
Ekonomiskais cikls, fondu tirgus un
investīcijas
Fondu tirgus kā ekonomiskā cikla fāžu nomaiņas
indikators
līdz 1990.gadiem tirgus pacēlums apsteidza ekonomisko
aktivitāti apmērām par 6 mēn.
no 1990.gadiem – pretējās tendences (investoru
gaidīšanas faktors)
2008.gada fondu tirgus “sabrukums” kā citu finanšu tirgu
problēmu rezultāts
Akciju tirgi 2008.-2009. gadā
Ekonomiskais cikls, fondu tirgus un
investīcijas, turp.
Tīro investīciju līmenis ekonomikā:
ilgstoši liecināja par ekonomisko aktivitāti
no 60.gadiem, neizjaucot ciklu fāzes, tīro investīciju attiecība
pret IKP pasaulē vidēji samazinās
investīciju relatīvo samazināšanos kompensēja privātā patēriņa
un valsts izdevumu pieaugums
“garo viļņu” darbība, “spekulatīvās” investīcijas
2009.gadā investīciju plūsmas (pirmkārt, ĀTI) pasaulē
samazinājās arī absolūti
Avots: UNCTAD, World Investment Report 2010
Avots: UNCTAD, World Investment Report 2010
Ekonomisko krīžu cēloņi – 21.gs.
sākuma vērtējums
Ekonomikas attīstības kopējais cikliskums
2. Izejvielu un preču cenu kāpums (t.sk. naftas cenas)
3. Jaunu, nepārbaudītu tehnoloģiju un finanšu metodiku
izmantošana
4. Ekonomikas pārkaršana
1.
Globālās finanšu krīzes (2008.-2009.)
cēloņi – sākums ASV
Ekonomikas attīstības cikliskums
Kredīta tirgus pārkaršana un, kā rezultāts, – hipotekārās
krīzes sākums
kā arī
Augstas izejvielu cenas (t.sk.naftas)
Fondu tirgus pārkaršana
kā arī
“ASV vadošo kredītreitingu aģentūru darbība kļuva
par vienu no galvenajiem finanšu krīzes iemesliem”
(Henry Waxman)
Finanšu krīze
Finanšu krīze – kādu finanšu instrumentu vērtības straujš
kritums
19. un 20.gs. vairums finanšu krīžu asociējas ar banku
krīzēm un paniku, kā arī ar stāvokli fondu tirgos, kad
sprāga “ekonomiskie burbuļi”
Cēloņi:
finanšu sviras (leverage) darbība ar domino efektu
pūļa efekts (spekulatīvās operācijas)
Finanšu krīzes izpausmes ASV
Banku u.c. finanšu institūciju bankroti:
2007.g. 3 banku bankroti; 2008.g. – 25
2009.g. – 140; 2010.g. – 157
Banku un finanšu tirgus vispārējā vāja likviditāte –
tika apgrūtināta kredītu pieejamība reālā sektora
uzņēmumiem
Kopā ar strauju pieprasījuma kritumu tas pasliktināja
uzņēmumu finansiālo stāvokli, daudzus izputinot
Finanšu krīzes izpausmes ASV, turp.
Daļējā lielāko privāto banku nacionalizācija
Federāla budžeta deficīts 2008.-2009. finanšu
gadā izauga līdz 10% no IKP
Ietekme uz parāda vērtspapīru likmēm, uz valsts
parādu
Izmaiņas monetārajā politikā - procentu likmju
samazināšana
Ietekme uz ekonomiku, inflāciju un
starptautiskām transakcijām (ASV)
800,000.0
ASV Īpašumā esošie aktīvi ārpus valsts (milj.)
Svešzemju aktīvi ASV (milj.)
FED procentu likme
Inflācija salidzinoši ar periodu pirms 12 men
IKP izmaižas 12 mēn.
12.00%
735062
600,000.0
8.00%
400,000.0
6.00%
4.00%
200,000.0
2.00%
0.0
0.00%
-2.00%
-200,000.0
-4.00%
-400,000.0
-600,000.0
10.00%
-6.00%
-562835
-8.00%
-10.00%
-800,000.0
-12.00%
Datu avots: US Buerau of Economic Analysis; Federal Reserve Bank of New York;
Finanšu krīzes izpausmes pasaules
finanšu tirgos
Gandrīz sabruka pasaules finanšu sistēma, ieskaitot
vairāku valstu banku sektorus – krīze ieguva
globālus apmērus
• Krīze ietekmēja finanšu resursu apjomus un
pieejamību starptautiskajos tirgos, ieskaitot procentu
likmju paaugstināšanos
• Investīciju apjomu samazināšanās
• Naudas aizdevēji un investori pievērsās līdzekļu
drošībai – finanšu resursu transformācija drošākajās
investīcijās
Finanšu krīzes pāraugšana ekonomiskajā
krīzē – vai paralēlā attīstība?
Reālā sektora uzņēmumu bankroti
ienākumu
ražošanas
kritums
pieprasījuma kritums
apjomu kritums
Kapitāla, t.sk. investīciju plūsmu sarukums un negatīvā
ietekme uz ražošanas apjomiem
Pasaules tirdzniecības apjomu samazināšanās
Valstu fiskālās situācijas ietekme
vairumā pasaules valstu IKP samazināšanās
un ekonomikas ieiešana recesijā
Finanšu krīzes ietekme uz valsts
finansēm
Finanšu krīzes laikā pasaules ekonomikas glābšanai
kopumā iztērēti aptuveni 15 triljoni eiro un tas novedis pie
ievērojama attīstīto valstu parāda pieauguma
Piem., Lielbritānijas ārējais parāds ir sasniedzis 400% no
IKP , kas ir augstāks tikai Īrijai un Luksemburgai
Pieauga valstu budžeta deficīti
Vairākas valstis nonāca uz maksājumu neizpildes (default )
robežas, zaudēja pieeju starptautiskajiem finanšu
resursiem, spiestas izmantot SVF u.c. institūciju palīdzību
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2009.
gadā ES valstīs (% no IKP) (Eurostat dati)
Secinājumi
Ekonomiskajām un finanšu krīzēm ir dažāda daba, bet
cikliskuma pamatā ir abu sfēru attīstības likumsakarības vai
problēmas
Pēdējās lielākās pasaules krīzes sākās finanšu sektorā, īpaši
2008.- 09.g. globālā krīze – viena no globalizācijas
izpausmēm
Iespējams nākotnē ir jārunā par finanšu ekonomiskajām
krīzēm
Lielāka uzmanība jāpievērš garo ciklu darbībai, kā arī
uzvedības prognožu (īpaši finanšu sektorā) jautājumiem