Transcript M. Dunska
Ekonomiskās krīzes ietekme uz valsts ārējo tirdzniecību: ekonomikas līdzsvara aspekts M.Dunska, LU asoc.profesore Click to edit Master subtitle style 2010.g.5.martā 6/28/1 0 6/28/1 0 • • • • Ārējās tirdzniecības nozīme mazajā atvērtajā ekonomikā Ārējās tirdzniecības tendences Latvijā Ārējās tirdzniecības ietekme uz makroekonomisko stabilitāti Krīzes ietekme uz ārējo tirdzniecību un līdzsvaru 6/28/1 0 Aktualitāte • • • Neskatoties uz krīzes smago ietekmi, Latvijā uzlabojās tirdzniecības bilance Pirmo reizi pēc daudziem gadiem maksājumu bilances tekošais konts kļuva pozitīvs Hipotēze – ekonomiskās attīstības cikliskums nosaka pamatus līdzsvara veidošanai, ekonomikai atrodoties krīzē 6/28/1 0 Atvērtās ekonomikas kritēriji 1. 2. 3. Ārējās tirdzniecības apgrozījuma ietekme uz ekonomiku Ārējās tirdzniecības apgrozījuma elastības koeficients pret IKP Valsts dalības starptautiskajā darba dalīšanā ietekme uz tās ražošanas struktūru 6/28/1 0 Preču un pakalpojumu eksports un imports, % no IKP, 2008.-2009., cet. griezumā (Pēc Latvijas Bankas datiem) Rādī 2008 2008 2008 2008 2009 2009 2009 -tājs I II III IV I II III Eks42,3 41,4 43,5 39,0 39,2 39,1 43,3 ports Im57,9 55,0 57,5 50,6 43,4 39,1 42,9 ports Atvērtās ekonomikas veidi Liela atvērtā ekonomika – ekonomika, kurā procentu likme veidojas iekšējo ekonomisko procesu rezultātā; – kas ir spējīga būtiski ietekmēt starptautiskā tirgus stāvokli un pasaules procenta likmi 6/28/1 0 Maza atvērtā ekonomika Click to edit the outline – ekonomika, kurā text format procentu likmi ietekmē Secondfinanšu Outline Level pasaules tirgus nosacījumi; Third Outline Level – ekonomika, kuras Fourth Outline Level neļauj nelielie izmēri Fifth Outline tai būtiski mainīt Level pasaules tirgus norises Sixth Outline Level Seventh Outline Level Eighth Outline 6/28/1 0 Ārējās tirdzniecības tendences • • • Strauja augsme, iekšējā pieprasījuma pieaugums iepriekšējos gados nodrošināja nemitīgu importa pieaugumu Vājš eksporta potenciāls un nepietiekamā konkurētspēja bremzēja eksportu Importa pieauguma tempi apsteidza eksporta pieaugumu ārējās tirdzniecības bilances pasliktināšanās 6/28/1 0 6/28/1 0 Ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance • Izteikti negatīva tirdzniecības bilance (bez pakalpojumiem): ▫ ▫ ▫ ▫ deva maksājumu bilances tekošā konta strauju palielināšanos izraisīja finanšu plūsmu problēmas veicināja ārējā parāda pieaugumu kopumā noveda pie makroekonomiskā līdzsvara izjaukšanas no ārējā sektora puses 6/28/1 un Maksājumu bilances tekošā konta 0 ārējās tirdzniecības analītiskie rādītāji, 2002.-2008. (Pēc Latvijas Bankas datiem) Rādītājs 2002 2003 2004 2005 2006 2007 Tekošais konts, % no IKP -6,6 -8,2 -12,8 -12,5 -22,5 -22,5 Ār.tirdzn.bilanc e, % no IKP -18,9 -20,9 -22,3 -21,8 -27,6 -25,3 2008 -12,6 -19,1 Ār.tirdzn.bilanc e, milj.Ls -1 088,6 -1 338,6 -1 655,3 -1 978,8 -3 085,3 -3 740,0 -3 099,7 Ār. tirdzn. eksports, FOB, milj.Ls 1 408,8 1650,6 2 150,0 2 888,2 3 293,2 -2 497,4 -2 989,2 -3 805,3 -4 867,0 -6 378,5 -7 780,3 -7 526,1 Ār. tirdzn. imports, CIF, milj.Ls 4 040,3 4 426,4 6/28/1 0 Maksājumu bilance atspoguļo 1. 2. 3. Ekonomikas strukturālās disproporcijas – eksporta iespējas, importa pieprasījumu Izmaiņas ekonomikas regulēšanā – tirgus mehānismu un valsts ietekmi Konjunktūras faktorus – starptautiskās konkurences pakāpi, cikliskumu, inflāciju, valūtas kursa izmaiņas 6/28/1 0 Krīzes ietekme uz tirdzniecību • • • • • Samazinās ekonomiskā efektivitāte Samazinās iekšējais pieprasījums Notiek importa preču aizvietošana ar vietējām Imports krīt Samazinās ārējais pieprasījums Eksports krīt Latvijā importa kritums straujāks nekā eksporta, pēdējos mēnešos eksporta straujāka atjaunošanās 6/28/1 0 6/28/1 0 Importa kritums 1. 2. Neskatoties uz patēriņa kritumu, pozitīvi ietekmē kopējo līdzsvaru un ārējo finansiālo stabilitāti Importa struktūrā dominējot kapitālprecēm, to piegādes apjomu samazinājums negatīvi ietekmē ražošanu 6/28/1 0 Krīzes ietekme uz līdzsvaru • • • Ievērojami samazinājās ārējās tirdzniecības bilances deficīts Uzlabojas maksājumu bilances tekošā konta stāvoklis Stabilizējās ārējās darbības finanšu plūsmas Maksājumu bilances tekošā konta un ārējās 6/28/1 tirdzniecības analītiskie rādītāji, 2008.0 2009., cet. griezumā (Pēc Latvijas Bankas datiem) Rādītājs 2008 I 2008 II 2008 III 2008 IV 2009 I Tekošais konts, % no IKP -16,7 -15,1 -12,8 -7,8 1,3 14,1 10,1 Ārējās tirdzniecības bilance, % no IKP -21,3 -19,1 -19,2 -16,7 -11,7 -7,4 -7,2 Ārējās tirdzniecības bilance, milj.Ls -802,0 -795,9 -799,8 -701,1 -386,5 -252,8 -234,4 Ārējā tirdzniecība eksports, FOB, milj.Ls 1 074, 5 1 138,6 1 183,2 1 032,6 815,3 849,5 878,7 Ārējā tirdzniecība imports, CIF, milj.Ls 1 876, 5 1 934,5 1 983,0 1 733,7 1 201,8 1 102,3 1 113,1 2009 II 2009 III Secinājumi • • • 6/28/1 0 Latvijas ārējās tirdzniecības un maksājumu bilances tekošā konta ilgstoša nesabalansētība iepriekšējos gados ir viens no ekonomikas pārkaršanas un sekojošās ekonomiskās krīzes iemesliem Krīze būtiski ietekmēja ārējās tirdzniecības un tekošā konta stāvokli. Ārējās tirdzniecības deficīts ir ievērojami samazinājies, bet kopā ar pakalpojumu bilanci tirdzniecības bilance ir gandrīz sabalansēta. Tekošais konts 2009.gadā ir ar pārpalikumu Secinājumi, turp. • • • 6/28/1 0 Krīzes laikā atklājās Latvijas uzņēmumu ārējās konkurētspējas problēmas un iespējas, eksporta spēcīgāka atbalsta nepieciešamība, kuru realizējot varētu paaugstināt Latvijas eksporta potenciālu Līdzsvarotāka maksājumu bilance, ārējo finanšu plūsmu stabilizācija, eksporta tendences ir pamats makroekonomiskā līdzsvara veidošanai un noturēšanai ilgtermiņā Tādejādi ekonomikas attīstības cikliskums ārējā sektora darbībā noteica līdzsvara atgriešanos, ekonomikai atrodoties krīzē