Jaundzimušo aprūpe

Download Report

Transcript Jaundzimušo aprūpe

Jaundzimušā stāvokļa
novērtēšana. Dzīvībai svarīgo
funkciju uzturēšana, reanimācija
pirmsslimnīcas etapā
Ilze Kreicberga
Rīgas Dzemdību nams
2013. gada 4. oktobrī
Jaundzimušais
 Agrīnais jaundzimušā periods 0 - 7 dienas
 Vēlīnais 7 - 28  dienas
Jaundzimušā adaptācija
 Virkne pēctecīgu izmaiņu jaundzimušā orgānu un
orgānu sistēmu darbībā ar mērķi patstāvīgi
nodrošināt dzīvību uzturošus procesus vidē ārpus
mātes organisma
Sagatavošanās bērna dzimšanai
 Virsma jaundzimušā reanimācijai
 Siltums
 Elpošanas nodrošinājums: atsūcējs, maiss ar masku,
kuņģa zonde,
 Medikamenti: Adrenalīns, NaCl izotonisks, šļirces
Siltuma zuduma veidi
http://what-when-how.com/nursing/care-of-the-normal-newborn-maternal-and-newborn-nursing-part-1/
Siltuma zuduma samazināšana
 Kondukcijas↓ Silti saskares priekšmeti (virsma,
rokas, auti, fonendoskops u.c.)
 Konvekcijas↓ Durvis, logi aizvērti
 Iztvaikošanas↓ Nosusināt, auts ar
ūdensnecaurlaidīgu slāni
 Radiācijas ↓ Lielāks attālums līdz aukstiem
priekšmetiem
Plaušas un asinsrite
Pēc dzemdībām

Plaušas pildās ar gaisu

Plaušu šķidrums izdalās no alveolām
Gaiss
Augļa
plaušu
šķidrums
Pirmā
ieelpa
Gaiss
Gaiss
Otrā
ieelpa
Sekojoši
elpas
vilcieni
Šķidrumu alveolās aizvieto gaiss
Plaušas un asinsrite
Auglim



Arteriolas ir
konstrihētas
Samazināta asins
plūsma plaušās
Asins plūsma
sadalās caur
ductus
arteriosus
Plaušu
artērija
Plauša
Plauša
Sirds
Asins šuntēšanās caur arteriālo vadu un prom no plaušām
pirms piedzimšanas
Plaušas un asinsrite
Pēc dzemdībām

Plaušu arteriolas
dilatējas

Palielinās asins
plūsma caur
plaušām
Sašaurinātie asinsvadi
pirms dzimšanas
Šķidrums
alveolās
Paplašinātie asinsvadi
pēc dzimšanas
Skābeklis
alveolās
Plaušu asinsvadu paplašināšanās pēc dzimšanas
Plaušas un asinsrite
Pēc dzemdībām

Aug skābekļa
līmenis asinīs

Konstrihējas
ductus arteriosus

Asinis plūst caur
plaušām lai
apskābekļotos
Oksigenētas
asinis aortā
Ductus arteriozus
slēgšanās
Plaušu
artērija
Plauša
Plauša
Sirds
Šunta caur ductus arteriosus slēgšanās pēc
dzimšanas asinīm pārsvarā plūstot uz plaušām
Plaušas: elpošanas sistēma
Pirmā ieelpa  Plaušu šķidrumu aizstāj gaiss 
pretestības  plaušu asinsvados 
 asins plūsma caur plaušām
  spiediens labajā sirds pusē
Alveolu izplešanās
Plaušu asinsrite
Gāzu apmaiņa
Adekvātas cirkulācijas priekšnoteikumi
 Plaušu cirkulācijas izveidošanās
 Spiedienu līdzsvarošanās abās sirds pusēs
 Sekojoša funkcionāla fizioloģisko šuntu slēgšanās:
ductus arteriosus un foramen ovale
Pilnvērtīgas elpošanas priekšnosacījumi
Elpošanas uzsākšanai
 Stimulācija:  CO2, krūšu kurvja saspiedums
 Brīvi elpceļi
 Anatomiski izveidojušās plaušas
Spontānas elpošanas neuzsākšanās
Akūta asfiksija:
Jaundzimušā smadzeņu izdzīvošanas robeža –
20 minūtes pilnīgs O2 piegādes pārtraukums.
To nosaka:


Lielas glikogēna rezerves smadzenēs, aknās un miokardā
ražo enerģiju anaerobas gloklīzes ceļā
Jaundzimuša bērna smadzenes spēj metabolizēt tādas vielas
kā ketonus un laktātu
Glikozes metabolisms – pirms
dzimšanas
 Auglis glikozi un citas barības vielas saņem no
mātes caur placentu
 Augļa asinīs glikozes līmenis ir 70-80% no
mātes glikozes līmeņa
 Grūtniecības pēdējā trimestrī auglis glikogēna
veidā aknās un muskuļos uzkrāj glikozi
 Glikogēna krājumi pietiekošā daudzumā ir tikai iznēsātiem
jaundzimušajiem
Aerobais metabolisms
Šūnas enerģija
1
Glikozes
Glikolīze
molekul
a
ATF
Krebsa cikls
Piruvātskābe
ATF
O2
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
ATF
Anaerobais metabolisms
ATF
Piruvātskābe
ATF
Ja ieslēdzas anaerobais
metabolisms
•
•
•
2
↑ glikozes utilizācija
Šūnu acidoze
Ja process turpinās – šūnu nāve
Pienskābe
1
Glikozes
molekula Glikolīze
O
Gatavošanās e/ut dzīvei
Glikogēna rezervju uzkrāšana
Iznēsāts
Priekšlaikus dzimis un MGL
Biežākās hipoglikēmijas riska grupas
Hiperinsulīnisms
 Cukura diabēts mātei, LGL
 Glikogēna rezerves
 Priekšlaikus dzimis
 Glikogēna rezerves
 Mazs gestācijas laikam
 Perinatāls stress vai slims
(sepse, asfiksija, hipotermija, šoks u.c.)
Glikozes izmantošana
Akūtas asfiksijas prognoze
 glikogēna rezerves (IUAA) un “ilgstoša daļēja
asfiksija” (mātes hipertenzija, dzemdes
hiperstimulācija)
 samazinās augļa toleranci pret akūtu asfiksiju
Elpošanas neuzsākšanās: citi iemesli
1.
Jau esoša smadzeņu problēma



Smags insults pirms dzemdību sākuma
Iedzimta smadzeņu anomālija vai miopātija
Iedzimtas metabolisma vai hromosomālas
patoloģijas
2. Elpošanas centra nomākums



Farmakoloģisks (analgētiķi, sedatīvi)
Hipokapnija mātei (“elpošanas vingrinājumi”)
Trauma (muguras smadzenes kakla līmenī)
Primāra un sekundāra apnoe
Apgares skala (1952)
Pazīme
Ādas krāsa
Sirdsdarbība
0
cianotiska
1
akrocianoze
2
sārta
Akronīms
Appearance
0
< 100
> 100
Nav reakcijas
Grimases, vārgi
raud
Kliedz, klepo
Grimace
Muskuļu
tonuss
Atonija
Viegla fleksija
Aktīvas
kustības
Activity
Elpošana
Neelpo
Vārgi vai
neregulāri
Regulāra,
stipra
Respiration
Refleksu
uzbudināmība
Pulse
Cietuša jaundzimušā pazīmes

Nomākta spontāna
elpošana

Bradikardija

Cianoze

Zems muskulatūras
tonuss

Zems asinsspiediens
Sākotnējie soļi
1.
Nosusini, stimulē, nodrošini siltumu
2.
Pozicionē, atbrīvo elpceļus
3. Izvērtē

Elpošanu

Sirdsdarbību

Ādas krāsu
Reanimācijas neuzsākšana
Amerikas Pediatru asociācijas ieteikums

Apstiprināts gestācijas laiks < 23 nedēļām vai
dzimšanas svars < 400 gramiem

Anencefālija

Apstiprināta 13. vai 18. trisomija
Nosusināšana
Elpceļu atvēršana
 Novietot bērnu uz muguras vai sāniem
 Viegli atliekt galvu
 “Ostīšanas” poza
 Novietojot vienā līnijā rīkles mugurējo daļu,
balseni un traheju
Poza
Indikācijas elpināšanai ar maisu un masku
 Elpošanas iztrūkums
 Sirdsdarbība < 100 reizēm minūtē
 Vispārēja cianoze
Elpināšanas frekvence
Skaļa skaitīšana, lai uzturētu frekvenci no 40 līdz 60 elpas vilcieniem minūtē
Elpa-divi-trīs-...elpa-divi-trīs...
Neefektīva elpināšana
Iespējamie iemesli

Nav hermētisks
maskas novietojums

Šķērslis elpceļos

Nepietiekošs
spiediens
Slikts hermētiskums starp masku un seju
var izsaukt sliktu krūšu kurvja cilāšanos
2 min ventilācijas:
orogastrālas zondes ievadīšana
Orogastrālās zondes garuma mērīšana
INDIKĀCIJAS ĀRĒJAI SIRDS MASĀŽAI
 Izvērtē nepieciešamību pēc MPV 30’
 Sirdsdarbība < 60 reizēm minūtē
 Vēl pēc 30’  ja sirdsdarbība < 60, ievada
Adrenalīnu
JPR pielietojamie medikamenti
 Skābeklis
 Adrenalīns 1: 10000 0,1 – 0,3 ml/kg
 Fizioloģiskais šķīdums 10 ml/kg
Svarīgi punkti jaundzimušo reanimācijas
taktikā

Izvērtēšanas solis: 30 sekundes

Sirdsdarbība > 100: pārtraukt pozitīva spiediena
ventilāciju

Sirdsdarbība > 60: pārtraukt ārējo sirds masāžu

Sirdsdarbība < 60: nepieciešami papildus soļi
Izvērtēšana pēc piedzimšanas
1.
Bērna atbilstība gestācijas laikam:
•
•
2.
Masa, garums
Fiziskais un neiromuskulārais briedums
Acīm redzamas “novirzes no normas”
•
Anomālija
Gestācijas vecuma noteikšana: Ballard skala
I neiromuskulārais briedums
Gestācijas vecuma noteikšana: Ballard skala
II fiziskais briedums
 Āda: “lipīga, irdena, caurspīdīga” (-1) 
“krunkaina, ieplaisājusi” (5)
 Lanugo: “nav” (-1)  “bagātīgs” (1)  “praktiski
kails” (4)
 Plaukstu/ pēdu virsma: “papēdis-īkšķis < 40mm” (-2)
 “krokas pa visu virsmu” (4)
 Krūšu gali: “nemanāmi” (-1)  “5-10 mm
krūtsgals, areola” (4)
Uz pierādījumiem balstīta prakse
Dzemdību un jaundzimušo aprūpes procesu
izvērtējums
Nabassaites noklemmēšanas laiks
1.
Nekavējoša: anēmija pēc 2 mēnešu vecuma

2.
Van Rheenen & Brabin: agrīna nabassaites noklemmēšana
palielina anēmijas risku 2 – 3 mēnešu vecumā; vēlīna –
nepalielina dzeltes un/ vai policitēmijas risku
Pirms plecu piedzimšanas

Mercer: neiroloģiska bojājuma risks
3. Nabassaite asiņu savākšana

Samazina cilmes šūnu daudzumu bērnam, netiek
rekomendēta agrīna klemmēšana ar mērķi savākt
nabassaites cilmes šūnas
Termoregulācija un bērna novietojums
Āda pret ādu: īstermiņa un ilgtermiņa labums
 Īstermiņā: (Fransson) mazāka temperatūras atšķirība
starp ādu un rektāli (serdes temperatūra).
 Ilgtermiņā: (Vadiya) ilgāk ēdina ar krūti, labāki mātes un
bērna saskares rādītāji
Jaundzimušo reanimācija:
skābeklis vai gaiss ?
 Nav atšķirības rādītājos: mirstība, Apgares skalas
rezultāti, pirmais kliedziens, spontānas elpošanas
sākums, HIE
 Smadzeņu asinsrite (Lundstom) 2 stundas pēc
dzimšanas gaisa grupā smadzeņu asinsrite ticami
augstāka kā 80% O2 grupā
 Oksidatīvā stresa marķieri 28 dienu vecumā O2 grupā
augstāki kā gaisa (= kontroles) grupās
Rutīnveida atsūkšana dzemdībās
1.
Mutes dobuma atsūkšana ar baloniņu vai
katēteri




(Estol) nav atšķirības plaušu izvēršanā
(Carraso) atsūktiem zemāks SaO2 1 – 6 min pēc
piedzimšanas
(Waltman) nav atšķirības Apgares skalas
rādītājos
Sirdsdarbības aritmijas, apnoe
Taktika mekoniālu augļūdeņu gadījumā
Amnioinfūzija (Freser et al, 2005): nav  MAS vai
perinatāla nāve
2. Atsūkšana pēc galvas piedzimšanas (Vain et al,
2004): nav  Apgares skala, RD, O2 pielietošana,
MPV, MAS (4%) vai nāve
3. Intubācija aktīvam bērnam (Wiswell et al): nav 
MAS vai RD
1.
Paldies par uzmanību