Transcript Studiju kurss Pieaugušo izglītība

Studiju kurss
Pieaugušo pedagoģija
Prof. R.Jansone
Asoc.prof. A.Fernāte
Prof. U.Švinks
2.Tēma Pārmaiņas izglītībā
Pārmaiņas izglītībā. Kā tas ietekmē pieaugušo
izglītību. Pieaugušo izglītības jēdzienu
personificētā interpretācija. Pieaugušo izglītības
funkcijas. Paātrinātās mācīšanās cikls.
Kā Jūs saprotat jēdzienu
pieaugušo izglītība?
Pieaugušo izglītības funkcijas
Kompensējošā (papildina iztrūkstošo vai
nepilnīgu iepriekšējo izglītību)
Adaptējošā (veido indivīda harmoniskas
attiecības ar apkārtējo vidi)
Reproduktīva(jau esošās sociāli kulturālās
pieredzes vairošana)
Resocializācija(indivīda spēju atjaunošana, lai
varētu pildīt kādu sociālu lomu, kuras izpilde
kaut kādu apstākļu dēļ nebija iespējama)
Rekreatīva(saturīga brīvā laika izmantošana)
Sastādiet savu plānu
pieaugušo izglītības funkciju realizēšanā?
Jēdziens pieaudzis cilvēks
 Pretstatā jēdzieniem “bērns” un “jaunietis” Šo jēdzienu
pretstatīšana rosina domāt arī par to, kur mēs varam novilkt
robežšķirtni starp skolas izglītību, no vienas puses, un pieaugušo
izglītību, no otras puses.
 Pretstatā tam jēdzienā “jaunietis” ir ietverta izpratne par to ka
cilvēka veidošanās process nav pabeigts un cilvēks nav
nobriedis. Ir redzams , ka abi jēdzieni “bērni” un “pieaugušie” ir
subjektīvi veidoti konstruktori, to nozīme ir kulturāli un
vēsturiski relatīva.
 G.Darkenvalds un S.Meriams raksturo pieaugušo cilvēku nevis
ar bioloģiskiem, psiholoģiskiem vai juridiskiem jēdzieniem, bet
kā personu, kuras galvenās lomas raksturo pieaugušo cilvēku
statusu.
Atbildi, vai Tu esi pieaudzis cilvēks?
Jēdziens pieaugušo izglītība,
kā praktiskais darbības lauks
 Balstoties uz minētajiem apsvērumiem, pieaugušo
izglītības teorētiķi un praktiķi vadās no izpratnes, ka
“pieaugušais” apzīmē īpašas cilvēka fizioloģiskās,
psiholoģiskās, emocionālās un kognitīvās attīstības
pakāpes. Viņi uzskata, ka piemēram, Piažē izstrādātās
bērnības attīstības pakāpes ir jāpaplašina.
 Tādējādi pieaugušais, pateicoties savai psiholoģiskajai,
emocionālajai,
sociālajai,
kognitīvajai,
fiziskajai
nobriešanai, citādi mācās un tam ir citādas izglītošanās
vajadzības nekā jaunāka vecuma cilvēkiem. Tāpēc
pieaugušo izglītība prasa īpašu organizāciju, metodes un
programmas neatkarīgi no lomām, kas jāpilda
pieaugušajam cilvēkam.
Mūžizglītības principa būtība un terminu
skaidrojums
ES jautājums par mūžizglītības principa attīstību tika
aktualizēts 2000.gada 30.oktobrī Briselē, parakstot
Eiropas Padomes Mūžizglītības memorandu, kas
iezīmēja jaunu pieeju izglītībai mūža garumā.
Vēlme un nepieciešamība iegūt vai papildināt
zināšanas un prasmes tika ietverta senā latviešu
sakāmvārdā “mūžu dzīvo, mūžu mācies”, tomēr Latvijā
jautājums par mūžizglītību kā visaptverošo principu
valsts līmenī tika aktualizēts salīdzinoši nesen,
2006.gadā uzsākot darbu pie Pamatnostādņu un
Programmas izstrādes. 2007.gadā ir izstrādātas
mūžizglītības politikas pamatnostādnes.
Mūžizglītība
•
Izglītība cilvēka mūžā garumā. Tā balstās uz iekšēju vajadzību vai ārēju
faktoru izraisītu nepieciešamību iegūt un arvien papildināt savas zināšanas
un prasmes. Mūsdienu straujo zinātnes un tehnikas sasniegumu un augstas
tehnoloģijas laikmetā formālajā izglītībā iegūtās zināšanas un prasmes
noveco arvien ātrāk. Mūžizglītība ar īpaši organizētu gan formālo, gan
neformālo talākizglītības sistēmu sekmē pilnvērtīgu personības attīstību un
ļauj cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta un sociālajām
pārmaiņām un, nemitīgi paaugstinot savu kvalifikāciju vai pat
pārkvalificējoties, nezaudēt darbu. Mūžizglītība mērķtiecīgi plānotā
tālākizglītības sistēmā dod iespēju īstenot principu “mūžu dzīvo, mūžu
mācies”.
• a. Life-long education, life-long learning
• v. Lebenslange Bildung, lebenslanges Lernen
• kr. Непрерывное образование
• Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. Zvaigzne ABC, 2000, 106.lpp.
•
Mūžizglītība ir izglītība visas dzīves garumā, kas
paver iespējas ikvienam sabiedrības loceklim
paaugstināt savu kvalifikāciju vai iegūt citu
kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām
interesēm un vajadzībām. Mūžizglītības principa
ieviešana sekmē pilnvērtīgu personības attīstību un
ļauj cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām
laikmeta pārmaiņām. Atbalstot mūžizglītības principa
attīstību, tiek akcentēta mācīšanās rezultātu pieeja,
ka vērtē iegūtās zināšanas, prasmes un kompetenci,
nevis veidu, kā tās tika iegūtas – formālajā,
neformālajā vai ikdienējās (informālajā) mācīšanās
veidā.
•
Sabiedrībā joprojām valda maldīgie
uzskati par mūžizglītības principa būtību,
piemēram, mūžizglītība tiek uzskatīta par
izglītības atsevišķu sistēmas sastāvdaļu
vai posmu (pieaugušo izglītību), vai veidu
(neformālo izglītību) utt., nevis visu veidu
un līmeņu savstarpēji saistīto un
visaptverošo principu.
Formālā izglītība
•
Hierarhiski un hronoloģiski strukturēta valsts
izglītības sistēma, kuras galvenās pakāpes Latvijā ir
pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība,
augstākā akadēmiskā un/vai augstākā profesionālā
izglītība. Uzsākot un pabeidzot mācības, visās
izglītības pakāpēs ir jāizpilda noteiktas prasības un
noteikumi. Katrā pakāpē iegūto izglītību apliecina ar
atbilstošu izglītības dokumentu – liecību, atestātu,
diplomu.
• a. Formal education
• v. Formale Bildung
• kr. формальное образование
•
Neformālā izglītība
Ārpus formālās izglītības sistēmas organizēta
izglītojoša darbība; interešu izglītība, kursi, arī
profesionālā pilnveide bez jaunas izglītības
pakāpes iegūšanas. Uzsākot un nobeidzot
piedalīšanos neformālās izglītības pasākumos,
netiek izvirzītas formālas prasības. Nobeidzot
pasākumus, var tikt izsniegta apliecība vai cits
iegūto izglītību apliecinošs dokuments, bet tā
nav obligāta prasība.
• a. Non-formal education
• v. Nichtinstitutionalisiertes Lernen
• kr. неформальное образование
Ikdienējā (informālā) mācīšanās
ir izglītošanās process, kura ietvaros no
ikdienas un darba pieredzes tiek apgūtas
zināšanas, prasmes, kompetences, attieksmes
un vērtības, kas bagātina un pilnveido
personību un, iespējams, darba prasmes,
tomēr atšķirībā no neformālās izglītības,
ikdienējā (informālā) māčišanās nav ietverta
programmas vai kursa rāmjos, tā notiek
mācoties sabiedrībā, tajā skaitā ģimenē, kā arī
darbā.
Pieaugušo izglītība mūžizglītības kontekstā
• Formālo un neformālo izglītību, kā arī ikdienējo (informālo)
mācīšanos iedzīvotāji var apgūt visa mūža garumā. Personai
sasniedzot attiecīgu vecumu, iekļaujoties organizētajā mācību
procesā, tas tiek saukts arī par pieaugušo izglītību. Jaunatnes
likuma 1.pantā ir noteikts, ka personas vecumā no 13 g. līdz 25 g.
ir jaunieši, līdz ar to izglītības kontekstā 25 g.v. iedzīvotājus var
uzskatīt par pieaugušajiem. Tomēr Pamatnostādņu kontekstā
pieaugušo izglītība var notikt arī 15 gadu vecumā, piemēram, ja
persona priekšlaicīgi pamet izglītību un atgriežas izglītības
procesā (piem., vakarskolā) pēc pārtraukuma.
• Saskaņā ar izglītības likuma 46.pantu pieaugušo izglītību var
īstenot formālajās un neformālajās izglītības programmās.
Pieaugušo formālās izglītības programmu īstenošanas kārtību
nosaka Izglītības likuma, Profesionālās izglītības likuma un
Augstskolu likuma normas.
Aptaujā pieaugušos, kā viņiem izglītošanās ir
palīdzējusi?
Pieaugušo izglītības funkcijas, kuras izriet no indivīda un
sabiedrības vajadzībām.
Kāpēc nepieciešama pieaugušo izglītība?
Kompensējošā
Uzraksti, kā Tu gribi papildināt šobrīd savu izglītību?
Adaptējošā
Kas Jums šobrīd nepieciešams, lai veidotu harmoniskas attiecības ar
ģimeni, kursa biedriem, docētājiem?
Reproduktīvā
Ko Jūs no apgūtās sociāli kulturālās pieredzes (grāmatas, pasākumi,
teātri) varētu dot apkārtējiem (piem. skolēniem, grupas biedriem)?
Resocializācijas
Kādas spējas Jums jāatjauno, lai varētu pildīt kādu sociālu lomu
(piem. brīvprātīgo darbi patversmē)?
Rekreatīvā
Kā Jūs iesakāt saturīgi izmantot brīvo laiku?
Tādējādi cilvēks atrodas pats savas attīstības procesā
visu mūžu.
Ar to viņš ietekmē sabiedrības dzīves kvalitāti.
Jēdziens “pieaugušo izglītība” tiek lietots, lai apzīmētu
gan procesu, gan struktūru un institūcijas, kuras tiek
radītas, lai veicinātu pieaugušo izglītību.
Kā Jūs izprotat atbildību par savu dzīvi, kādas konkrētas
darbības Jūs izvirzāt savas dzīves vadīšanai un
virzīšanai?
Pieauguši ir spējīgi uzņemties atbildību par savu
izglītošanās procesu un spēj paši sevi virzīt mācību
procesā. M.Nouls pieaugušo gatavību mācīties saista ar:
- izpratni par to, ko viņiem vajag zināt,
- orientāciju uz problēmām vairāk nekā uz
mācību priekšmetiem,
- iekšēju motivāciju.
M.Noula izstrādāto viedokļu par pedagoģiju un andragoģiju salīdzinājums
Pieņēmumi
Pedagoģija
Androgoģija
1. Priekštats par sevi
Atkarība
Pieaugušo spēja sevi vadīt
2. Pieredze
Nenozīmīga
Pieredze ir cilvēku
mācīšanās resurss
3. Gatavība mācīties
To nosaka bioloģiskā
gatavība un sociālais
spiediens
To nosaka ir cilvēku
mācīšanās resurss
4. Orientācija mācīties
(“laika perspektīva”)
Orientācija uz priekšmetu,
uz zināšanu vēlāku
izmantošanu
Orientācija uz problēmu
pašreizējā dzīves situācijā
5. Motivācija mācīties
Bieži motivē “ārējs
spiediens”
Nozīmīgāka ir iekšējā
motivācija (pašcieņa,
dzīves kvalitāte u.c.)
/Lieģeniece D. 2002./
Jauna pieeja mācīšanai
pēc Noula
Paštēls
• Kā Jūs izprotat atbildību par
savu dzīvi, kādas konkrētas
darbības Jūs izvirzāt savas
dzīves vadīšanai un
virzīšanai?
Jauna pieeja mācīšanai
pēc Noula
Pieaugušā cilvēka pieredze
• Izvērtējiet savu treniņu
pieredzi no trenera
viedokļa un pastāstiet to
savam kolēģim.
Jauna pieeja mācīšanai
pēc Noula
Pieredze ir pieaugušo identitātes avots
• Pajautājiet savam kolēģim
“Kas Jūs esat?”
Pajautājiet to pašu
vecākam cilvēkam,
salīdziniet viņu atbildes.
Jauna pieeja mācīšanai
pēc Noula
Gatavība mācīties
• Kāpēc Jūs atnācāt studēt uz
LSPA?
Kādus uzdevumus Jūs esat
izvirzījuši savas attīstības
sekmēšanai?
Jauna pieeja mācīšanai
pēc Noula
Jautājums par mācīšanās orientāciju
• Vai piekrītat
apgalvojumam:
- zināšanas un diploms
neko nenozīmē, galvenais,
lai atrastu labu darbu ir
pazīšanās :
Jā- pamatojiet!
Nē- pamatojiet!
Jauna pieeja mācīšanai
pēc Noula
Jautājums par mācīšanās motivāciju
• Kas ir svarīgāks, labāks
darbs, lielāka alga vai
vajadzība pēc pašcieņas
sevis aktualizēšanai,
rezultāts ilgtermiņā.
M.Noula ieguldījums mūžizglītības teorijas un
prakses tālākā attīstībā
Daudzas skolas meklē iespējas, kā nenoslēgties tikai pragmatisku
uzdevumu risināšanā izglītības standartu apguves nodrošināšanai, bet
tieši vai netieši sekmē audzēkņu resursu atklāšanu un atbalstīšanu, lai
palīdzētu viņiem vēlāk iesaistīties pieaugušo izglītības procesā.[Koķe T.
2001, 2002.]
Skolotāju tālākizglītošanās, lai iepazītu interaktīvas darba formas un
metodes. Tas palīdz izzināt audzēkņu vajadzības, intereses, pieredzi u.c.,
mācot to izprast un reflektēt utt.;
Audzēkņu rosināšana uzņemties atbildību par savu mācību darbu,
pašvirzītas mācīšanās un motivācijas sekmēšana (piemēram, to sekmē
skolu audzēkņu iesaiste projektu darbos, interešu izglītībā u.c.)
Audzēkņu iesaiste pētnieciska rakstura darbībā un jaunu zināšanu (sev)
radīšanas procesā utt.
Andragoģijas un pedagoģijas atšķirības (K.Reinolda, 1997)
Paldies par uzmanību!