Rīgas Celtniecības koledža Būvniecības katedra

BŪVGRAFIKA P1 bloks

ĒKU KOPSKATA RASĒJUMI

Izstrādāja: Zigurds Eglītis

Rīga 2013 / 2014

ĒKU KOPSKATA RASĒJUMI

• Objekta projekcijas • Vispārējs ieskats ēku rasējumos • Ēkas pamatprojekcijas • Ēku pamatprojekciju klasifikācija • Ēku plānu rasējumi • Plāna rasējuma elementi • Stāva plāna rasējums • Ēkas griezumu rasējumi • Ēkas griezuma rasējums • Ēkas fasāžu rasējumi • Ēkas konstruktīvās fasādes rasējums • Ēkas arhitektūrfasādes rasējums • Literatūra 2 - 03 - 07 - 08 - 09 - 10 - 11 - 13 - 14 - 16 - 17 - 18 - 19 - 20

PAMATSKATI un PAPILDSKATI

Objekta projekcijas virzieni

b f

Pamatskatu 1. kakta izkвrtojums

E

Pamatskatu 3. kakta izkвrtojums

B c d D A C F C A D a B e A- pret skat s; B- virsskat s; C- kreisais sânskat s; D- labais sânskat s; E- apakðskat s; F- mugurskat s F A a A- papildskat s 3

SKATU GRIEZUMI

Frontвlgriezums (garengriezums) Profilgriezums (рнзrsgriezums) Horizontвlgriezums (plвns) 4

PRIZMATISKA OBJEKTA PROJEKCIJA

80 80 50 Y ° 30 Z 30° X 50 80 5

ROTĀCIJAS OBJEKTA PROJEKCIJA

Z 2 Z 3 Z' X 2 O 2 Y 2 X 3 O 3 Y 3 X' O' Z' Y' X 1 Z 1 O 1 Y 1 X' O' Y' 6

VISPĀRĒJS IESKATS ĒKU RASĒJUMOS

• Ēku rasējumu izstrāde, noformējums un izdruka jāveic saskaņā ar Latvijas Būvnormatīvā LBN 202 – 01 noteiktajām LVS EN ISO standartprasībām.

• Ēku rasējumu sastāvu veido: ēku kopskata rasējumi (fasādes, plāni, griezumi), interjera, būvkonstrukciju, inženierkomunikāciju, kanālu, fragmentu, mezglu, detaļu rasējumi, ģenerālplāni, perspektīvas u.tml.

• Ēku rasējumu struktūrā ietilpst: būvasīs izpildīts objekta attēlojums un tā virsraksti, atzīmētie lineārie izmēri, līmeņa (augstuma) atzīmes, objekta aprīkojuma un būvelementu marķējuma norādes u.tml.

• Ēku rasējumu raksturīga iezīme ir koordinācijas jeb būvasu tīkls, ko noslēdz 8...12 mm caurmēra (diametra) aplīši.

• Uzskatāmības paaugstināšanas nolūkā veic rasējumu arhitektonisko apdari – krāsās rasē līnijas, pludina attēlojumu, ēno ēku elementus.

7

ĒKAS PAMATPROJEKCIJAS

Labв profilв projekcija Frontвlв projekcija Kreisв profilв projekcija Horizontвlв projekcija 8

ĒKAS PAMATPROJEKCIJU KLASIFIKĀCIJA

Ēku kopskatu rasējumu struktūru veido: 1. Ēkas frontālā projekcija: a) pretskats jeb ēkas galvenā fasāde, b) vertikāls frontālgriezums jeb ēkas garengriezums.

2. Ēkas horizontālā projekcija: a) virsskats jeb jumta plāns, b) ēkas horizontālgriezums jeb stāva vai cita iekšējā līmeņa plāns.

3. Ēkas kreisā profilā projekcija: a) kreisais sānskats jeb ēkas kreisā gala fasāde, b) vertikāls kreisais profilgriezums jeb ēkas kreisais šķērsgriezums.

4. Ēkas labā profilā projekcija: a) labais sānskats jeb ēkas labā gala fasāde, b) vertikāls labais profilgriezums jeb ēkas labais šķērsgriezums.

9

• • •

ĒKU PLĀNU RASĒJUMI

Ēkas plāns ir ēkas horizontālprojekcija. Pie kam tas var būt kā ēkas pamatskats (jumta plāns, spāru plāns) vai kā ēkas horizontālgriezums (pamatu plāns, pārsegumu plāns, grīdas plāns, stāva plāns u.tml.).

Plānu kontūrām bez svītrojuma izmanto: 0,5; 0,7 vai 1,0 mm platas nepārtrauktas līnijas, ar svītrojumu – to platumu par pakāpi samazina.

• Ēkas konstruktīvo daļu (pamatu, pārsegumu un sienu) sasaisti plāna projekcijā raksturo koordinācijas jeb būvasu tīkls, ko rasē ar tievām svītrpunktu līnijām, noslēdzot tās ar nepārtrauktām līnijām un aplīšos ierakstītiem asu apzīmējumiem.

• Ēkas lineāros izmērus plāna rasējumā piesaista koordinācijas asīm iekšējo un ārējo mērķēžu veidā.

• Plāna rasējumā, piemēram, pie kāpņu podesta grīdas norāda arī tās augstuma atzīmi, kuru lielākai uzskatāmībai var ietvert arī taisnstūrī.

Ēku plānos logus, durvis un aprīkojumu uzdod apzīmējumu veidā.

Ēkas plāna rasējumu papildina ar nepieciešamo būvinformāciju.

10

B C

PLĀNA RASĒJUMA ELEMENTI

Koordinācijas asu tīkls 1 2 3000 3 4 3000 5 6 6000 9000 6000 A Logs 1 9000 9000 27000 9000 3 4 Grafiskie apzīmējumi Durvis 6 11

ŠĶĒLĒJPLAKŅU NORĀDE

2 1 6000 (7500) 3 6000 (7500) 5 C C 1 B B A 1 4500 (6000) 2 3000 12000 (15000) 4 4500 (6000) 5 A 2 Рнзlзjplakne 1 - 1: frontвlgriezumam (garengriezumam); Рнзlзjplakne 2 - 2: profilgriezumam (рнзrsgriezumam).

12

B A C

STĀVA PLĀNA RASĒJUMS

2. st âva plâns 1 1 510 600 1800 6000 1200 2 1800 600 600 3 3000 1800 2 600 600 1800 510 510 L1 0201 5810 L1 190 +1,500 L3 2620 190 380 L1 5810 0202 0203 3200 18,10 70 140 380 32,59 250 D2 1050 2740 600 0206 190 1200 220 +3,000 190 D2 600 1050 9380 0204 D1 1000 410 190 D1 1000 410 5360 18,53 0205 5730 L1 L1 L1 L1 510 600 1800 1 1200 1800 9000 1200 27000 28020 1800 2 600 600 1800 3 1 13

ĒKU GRIEZUMU RASĒJUMI

• Ēkas griezums ir ēkas vertikālprojekcija, kas iegūta nosacīti šķeļot ēku ar frontālu (ēkas garengriezums) vai profilu (ēkas šķērsgriezums) šķēlējplakni. Griezumu kontūrām paredz: 0,35; 0,5 un 0,7 mm līnijas.

• Griezuma projekcija tiek veidota pēc ēkas (stāva) plāna rasējuma, izmantojot, atbilstoši skatiena virzienam pagrieztu, plāna nošķēlumu.

• Izšķir divu veidu griezumus: arhitektūrgriezumi (ēkas projektēšanas sākumstadijai) un konstruktīvie griezumi (ēkas būvprocesam).

• Arhitektūrgriezumi ataino ēku konstruktīvo uzbūvi apveidkontūrās, neuzrādot detalizēti ēkas būvelementus.

• Tā kā konstruktīvie griezumi paredzēti tiešam ēku būvniecības un montāžas procesam, tajos izvēlētajā mērogā atspoguļo pilnīgu ēkas uzbūvi izvēlētajā šķēlējplaknē, izpildot materiālu svītrojumu, uzdod lineāros izmērus un augstuma atzīmes, norāda slāņojuma struktūru, iezīmē mezglu un fragmentu vietas u.tml.

14

PLĀNA NOŠĶĒLUMA RASĒJUMS

A B 12620 12000 C 6000 2900 6000 2900 310 1960 1140 1140 1960 310 310 200 L2 5610 470 1000 D1 190 380 190 3430 250 L2 5610 400 400 120 120 200 400 1200 310 1930 2090 2 2 15

+9.300

+8.950

+6.700

+6.500

+5.300

+3.800

+2.300

+0.800

- 0.400

- 1.600

- 3.250

- 3.750

ĒKAS GRIEZUMA RASĒJUMS

2 - 2 C B A +6.000

+6.040

45 ° 750 1000 20° 510 3500 +3.000

160 1930 2090 2700 1180 +1.500

510 0.000

3500 160 1930 380 1710 500 3470 - 2.900

160 1870 220 1310 500 2840 970 1000 160 500 460 1200 +9.900

+8.180

+6.700

+6.500

+5.300

+2.000

+1.100

+0.800

- 1.400

- 1.600

- 3.250

- 3.750

500 500 A 6000 500 500 12000 B 16 6000 500 500 C

ĒKU FASĀŽU RASĒJUMI

• Ēkas fasādes rasējums ir ēkas pretskats (galvenā fasāde), kreisais vai labais sānskats (gala fasāde) un mugurskats (pagalma fasāde), kuros atspoguļojas ēkas ārējā forma jeb eksterjers.

• Salīdzinot ar ēku plānu un griezumu rasējumiem, fasāžu rasējumu kontūrām lieto šaurākas standartlīnijas: 0,25; 0,35 vai 0,5 mm, zemes līniju norādot ar dubultplatu kontūru: 0,5; 0,7 un 1,0 mm.

• Ēkas projekta arhitektoniskai vizualizācijai kalpo arhitektūrfasādes rasējums, kurā ilustrē dabai pietuvinātā veidā ēkas eksterjeru, iezīmē ēnojumu, atveido apkārtnes ainavas elementus u.tml.

• Ēkas būvprocesa nodrošinājumam tiek izstrādāts ēkas konstruktīvās fasādes rasējums, kurā uzdod malējās un ēkas lūzuma koordinācijas asis, līmeņa atzīmes, fragmentu un mezglu izpildes vietas, ar ēkas ekspluatāciju un drošību saistītu informāciju utt.

17

+9.000

ĒKAS KONSTRUKTĪVĀS FASĀDES RASĒJUMS

Fasвde 1 - 6 1 2 +8.400

L3 L3 L3 +6.200

+6.000

+5.300

+3.800

+3.000

+2.300

L2 L1 L1 L1 L2 - 0.800

L2 L1 D1 L1 L2 +0.800

- 0.400

- 1.400

A 310 1 21000 6 310 18

AHITEKTŪRFASĀDES RASĒJUMS

19

LITERATŪRA

Z. Eglītis. Tehniskās grafikas ceļvedis. 6 daļas. R., 2001. – 2009.

J. Auzukalns u.c. Tēlotāja ģeometrija. RTU, R., 2008.

J. Čukurs u.c. Tēlotāja ģeometrija. R., 2004.

J. Auzukalns u.c. Būvgrafika. RTU, R., 2007.

A. Posvjanskis. Tēlotāja ģeometrija. R., 1972.

J. Čukurs u.c. Inženiergrafika. R., 2004.

V. Jurāns u.c. Inženiergrafika. R., 1983.

V. Jurāns u.c. Tēlotāja ģeometrija. R., 1985.

F. Watts, Rule John T. Descriptive Geometry. US, 2011.

N. Meuser. Architectural Drawings (Manual). UK, 2013.

S. Bensaada et l’autres. Geometrie descriptive. French Edition. 2011.

J. Jimenez. Le dessin d’architecture d’interier. French Edition. 2011.

LVS EN ISO standartu krājumi, Būvprojekta dokumenti u.tml.

Arhitektūras / būvniecības nozaru interneta materiāli.

20