Transcript ZIRGU DARBSPĒJU NOVĒRTĒŠANĀ IZMANTOTĀS PAZĪMES

ANNA DEVJATŅIKOVA
- ANCVERIŅA
ZIRGU DARBSPĒJU
NOVĒRTĒŠANĀ IZMANTOTĀS
PAZĪMES.
CILTSVĒRTĪBAS NOTEIKŠANA
AR BLUP METODI
Ozolnieki 2007
IEVADS
Sporta zirgu audzēšanā novērojama tendence pāriet no
nacionālajām audzēšanas programmām un mērķiem uz
starptautiskā līmenī pieprasītu zirgu audzēšanu, tāpēc nereti
tiek izmantota ķēvju mākslīgā apsēklošana ar pasaulē atzītu
ērzeļu importētu spermu. Līdz ar to būtiski kļūst arī citu
audzētāju organizāciju izvirzītie mērķi, zirgu vērtēšanas
sistēmas, tāpēc tika izveidots projekts Interstallion.
Populācijā, kurā zirgu vidējā vērtība ir augstāka, palielinās arī
varbūtība iegūt īpaši vērtīgus dzīvniekus. Audzēšana pēc
populāciju ģenētikas metodēm koncentrējas uz iespējami ātru
vidējo darba spēju līmeņa ģenētisku uzlabošanu. Šāda
audzēšana mazāk pamatojas uz izlasi un atlasi, bet gan uz to,
lai visi tālākai audzēšanai izvēlētie dzīvnieki saņemtu labāko
populācijas gēnu daļu. Tāpēc ļoti būtiski ir noteikt katra zirga
ciltsvērtību.
Kas ir ciltsvērtība?
Piemērs:
Attēlos pa kreisi redzami
divi Arābu šķirnes ērzeļi ar
šķirnei tipisku eksterjeru.
Kuru ērzeli izvēlēties savas
ķēves lecināšanai?
Svarīgākais ir nevis paša
ērzeļa eksterjers, bet šī
ērzeļa spēja savas eksterjera
pazīmes nodot nākamajām
pēcnācēju paaudzēm ciltsvērtība.
Sporta zirgu audzēšanas mērķi
Ciešā sadarbība starp cilvēku un zirgu ir tā, kas
padara zirgu audzēšanas mērķus tik atšķirīgus no
pārējo lauksaimniecības dzīvnieku sugu audzēšanas
mērķiem. Zirgu audzēšanā ir daudz vairāk kopīga ar
suņu audzēšanas mērķiem nekā, teiksim, ar govju vai
cūku selekciju.
Tas, ka šīs īpašās spējas tiek kaut kādā mērā ģenētiski
pārmantotas, intuitīvi ir skaidrs, tomēr neviena no šīm
zirgu darbspēju pazīmēm netiek pārmantota kā
vienkārša ģenētiska pazīme, kuru nosaka vienā lokusā
esošie gēni kā, piemēram, apmatojuma krāsa.
Sporta zirgu audzēšanas mērķi
Sporta zirgu audzēšanas mērķi parasti nav tik cieši
saistīti ar darba spēju pārbaužu rezultātiem kā
auļotājiem vai rikšotājiem. Visiem zirgiem vēlama
labdabīga attieksme pret cilvēku un vēlme darboties;
sporta zirgu audzēšanas galvenais mērķis ir uzlabot
zirgu rezultātus iejādes un šķēršļu pārvarēšanas
(konkūra) sacensībās tā, lai šo rezultātu sasniegšanai
cilvēkam būtu jāiegulda pēc iespējas mazāk darba.
Jājamzirgu izmantošanu var iedalīt trijās kategorijās:
jāšana hobija līmenī,
piedalīšanās zemāka līmeņa (amatieru) sacensībās,
augsta līmeņa jāšanas sporta sacensības (Grand Prix)
Sporta zirgu audzēšanas mērķi
Interstallion projekta ietvaros tika apkopoti 19 Eiropas
zirgaudzētāju organizāciju audzēšanas programmu mērķi,
kuros tiek minētas konkrētas zirgu pazīmes ar selekcijas
vērtību :
uzlabojamā pazīme:
organizāciju skaits (no 19)
dotības konkūrā
15;
dotības iejādē
13;
dotības trīscīņā
10;
dotības pajūgu vilkšanā
4;
zirga eksterjers
15;
gaitas
12;
raksturs, temperaments
10;
veselība, auglība
9.
Sporta zirgu audzēšanas mērķi
Galvenokārt, izšķiroties par zirgu audzēšanas mērķiem,
jāpieņem lēmums par to, vai sporta zirgu audzēšanas mērķis ir
izaudzēt dzīvniekus ar agregātu genotipu, kas iekļauj gan
iejādes, gan konkūra galvenās pazīmes, vai mērķis ir gūt
panākumus tikai vienā no šiem jāšanas sporta veidiem.
Ģenētisko korelāciju aprēķins starp iejādes zirgu pazīmēm
(gaitām) un lekšanas dotībām uzrāda nenozīmīgas vai pat
pretējas (negatīvas) sakarības.
Ja audzēšanas mērķis ir izveidot agregātu genotipu, kas būtu
piemērots hobija jātniekiem un sportistiem vieglākajās
sacensību klasēs, galvenais, kas jāņem vērā, ka abu disciplīnu
(iejādes un konkūra) galvenās pazīmes jāiekļauj tā, lai gūtu
maksimālus sasniegumus, bet nav jātiecas pēc ģenētiskā
progresa vienā atsevišķā disciplīnā.
Sporta zirgu audzēšanas mērķi
Savukārt audzēšanas shēma (programma) augsta līmeņa
sacensību zirgiem prasa speciālas, šim mērķim atbilstošas
zirgu populācijas, kurās kā viens no audzēšanas mērķiem ir
uzlabot sniegumu pazīmēs, kas nepieciešamas zirgiem
veiksmīgai darbībai konkrētā disciplīnā.
Trīscīņas zirgiem jāspēj startēt gan iejādes, gan konkūra
sacensībās, gan arī lauka krosa distancēs, līdz ar to šiem
zirgiem ir jābūt vispusīgām dotībām. Zirgi, kas piedalās
augstākā līmeņa trīscīņas sacensībās, visbiežāk ir krustojumi ar
Tīrasiņu jājamzirgiem. Šāda specializēta krustošana šajā
disciplīnā ir visai saprātīga alternatīva specializētai audzēšanai,
jo tirgus pieprasījums pēc izciliem trīscīņas zirgiem ir
salīdzinoši neliels (ja salīdzina ar izciliem konkūra vai iejādes
zirgiem).
Sporta zirgu audzēšanas mērķi
Ķermeņa uzbūves pazīmes kā tips, eksterjers, kustības,
iznesība jau visai sen ietilpst sporta zirgu audzēšanas mērķos,
bet pēdējā laikā pasaulē īpaša uzmanība tiek veltīta zirga
veselības stāvoklim un ar to saistītajām pazīmēm, kā arī dzīves
ilgumam.
Klasisko jātnieku sporta zirgu (siltasiņu) audzētājiem ir daudz
grūtāk pielietot populācijas ģenētikas principus nekā,
piemēram, mājputnu, cūku vai liellopu audzētājiem, jo:
– zirgam raksturīgs neliels vairošanās līmenis un ilga paaudžu maiņa;
– nelielais populācijas līmenis un neizdevīgā audzēšanas struktūra (nelieli
ganāmpulka izmēri) apgrūtina populāciju ģenētikas izmantošanu;
– jātnieku sportā ir problemātiska audzēšanai nepieciešamo pazīmju
definēšana. Piemērotību jāšanai un lielāko daļu citas vērtību nosakošās
īpašības var tikai subjektīvi un ne visai droši noteikt.
Darbspēju novērtēšana
Stacionārajās vai lauka pārbaudēs visbiežāk vērtētās
darbspēju pazīmes ir zirga uzbūve (eksterjers),
pamatgaitas (soļi, rikši, lēkši), lēciena tehnika un
jājamība. Tiesnešu liktās atzīmes katrai pazīmei variē
no 0 līdz 10. Galvenā problēma ir vērtējumu atšķirīgā
objektivitāte, jo vērtējums tiek izteikts punktos, kurus
dod subjektīvi vērtētāji.
Sacensībās zirgu darbspējas tiek vērtētas kā viņu
nopelnītā naudas summa vai iegūtie punkti atkarībā
no sacensību līmeņa un iegūtās vietas.
Darbspēju novērtēšana
Dažās valstīs tiek vērtēti visi zirgi, kuri piedalījušies
sacensībās, savukārt citās valstīs vērtē vidēji 30% (labāko
vietu ieguvējus) no visiem sacensībās startējušajiem zirgiem.
Izmantojot sacensību rezultātus zirgu darbspēju pārbaudei,
nākas saskarties ar citām problēmām:
– grūti novērtēt dažādās sacensībās iegūtās vietas, jo dalībnieku skaits un
sagatavotības līmenis katrās sacensībās ir kaut nedaudz atšķirīgs;
– problēmas rada dažādu līmeņu sacensību rezultātu objektīva
salīdzināšana punktos;
– pieejamo rezultātu daudzums bieži vien rada problēmas objektīvam
vērtējumam, jo daudzi zirgi nekad nepiedalās sacensībās (vaislas ķēves,
daļa hobija zirgu);
– sacensībās iegūtais rezultāts ir atkarīgs ne vien no zirga spējām, bet arī
no jātnieka pieredzes un sagatavotības līmeņa, kā arī no trenera.
Darbspēju novērtēšana
Vācijā katrai šķirnei ir noteiktas prasības darba spēju
pārbaudēm, lai noteiktu zirgu ciltsvērtību. Lai veiktu
pārbaudi vīrišķajiem īpatņiem, nepieciešams
stacionārais tests, turpretī ķēvēm tiek pielietota
stacionārā vai lauka pārbaude.
Ērzeļiem tiek veikts 100 dienu tests, kas jāveic līdz
ceturtā gada beigām. Tiem ērzeļiem, kuri ir
pārsnieguši stacionārajām pārbaudēm paredzēto
vecumu, darbspēju pārbaude notiek sacensībās.
Poniju ērzeļiem pārbaudes ilgums ir 30 dienas,
jājamzirgu šķirņu ērzeļiem noteikts 50 dienu tests.
Analogi notiek darbspēju pārbaudes arī vaislas
ķēvēm. Stacionārā pārbaude ķēvēm ietver 14 dienu
testu vai alternatīvu 1 dienas lauka pārbaudi.
Darbspēju novērtēšana
Kopš 1963.g. Nīderlandē notiek lauka pārbaudes sporta
zirgiem. Šajos vienas dienas pasākumos var piedalīties ķēves,
kuras sasniegušas trīs gadu vecumu un vecākas, kā arī citi
zirgi. Pārbaude notiek divās daļās. Vispirms tiek novērtētas
pamatgaitas – soļi, rikši, lēkši, kā arī jājamība. Otrajā daļā tiek
vērtētas lekšanas spējas un iekšējo īpašību kopumu (interjeru).
Pazīmes vērtē pēc 10 ballu skalas trīs tiesneši. Tiesnešu sastāvs
katrā pārbaudē mainās, izņemot kolēģijas priekšsēdētāju.
Ķēves, kuras pārbaudēs izpilda minimālās prasības, tiek īpaši
izceltas, bet priekšnoteikums ir tas, ka tām jābūt auglīgām un
ar atbilstošu eksterjera pārdzemdēšanas spēju. No tā izriet, ka
lielākā daļa no ķēvēm, kas piedalās lauka pārbaudēs
Nīderlandē, ir selekcionētas uz eksterjeru un kustību norisi.
Zinātnieki uzskata, ka 40% ir atkarīgs no jātnieka un viņa
profesionalitātes pie ķēvju sagatavošanas pārbaudēm
Darbspēju novērtēšana
Nīderlandes siltasiņu zirgus audzē arī ASV, kur
zirgaudzētāju organizācija savu darbību pieskaņojusi
Nīderlandes zirgaudzētāju organizācijas mērķiem. Arī
ASV mērķis ir audzēt augstas klases sporta zirgus
iejādē un konkūrā, taču netiek pievērsta īpaša
uzmanība dotībām trīscīņā.
Ērzeļu sertifikācija notiek vienas dienas lauka
pārbaudē, tiek vērtēti soļi, rikši, lēkši, dotības iejādē,
lēciena tehnika (3 pazīmes) un dotības konkūrā.
Vērtējumu izsaka punktos no 1 līdz 10 ar precizitāti
0,5. Tāpat tiek vērtētas arī jaunas ķēves un kastrāti,
tikai šīs pārbaudes nav saistītas ar sertifikāciju.
Darbspēju novērtēšana
Zviedrijā zirgu audzētāji par selekcijā svarīgām atzinuši
tādas pazīmes kā dotības iejādē un konkūrā, raksturu, veselību,
eksterjeru un gaitas, bet par vidēji svarīgām pazīmēm – dotības
trīscīņā un pajūga vilkšanā, kā arī auglību. Trīscīņas zirgus
iegūst, Zviedru siltasiņu ķēves lecinot ar Tīrasiņu jājamzirgu
ērzeļiem.
Ērzeļi tiek pārbaudīti un sertificēti 8 dienu ilgā pārbaudē, kuras
laikā tik vērtēts ērzeļu eksterjers, gaitas ar jātnieku mugurā
(soļi, rikši, lēkši, dotības iejādē), brīvais lēciens (3 – 4 gadus
veciem zirgiem) vai lēciens ar jātnieku mugurā (4 – 5 gadus
veciem zirgiem). Temperamentu novērtē divreiz – vienreiz,
novērtējot pamatgaitas, bet otrreiz - lēciena laikā. Katrai
pārbaudes daļai ir atsevišķas tiesnešu grupas, kas ir atbildīgas
par atzīmju izlikšanu. Veselības stāvokli novērtē vetārsts ar
divām atzīmēm – vienu par vispārējo veselības stāvokli, otru
par ortopēdisko stāvokli. Katru pazīmi vērtē ar punktiem no 1
– 10. Ērzeļi var tikt sertificēti arī 5 gadu vecumā un vecāki,
ņemot vērā to panākumus sacensībās.
Darbspēju novērtēšana
Tiek vērtēti arī jaunzirgi (ķēves, ērzeļi, kastrāti), taču šīs pārbaudes nav
saistītas ar sertifikāciju. Darbspēju pārbaudes notiek vienu dienu, tās iedala:
– trīs gadus vecu zirgu pārbaude, kurā tiek vērtēts zirgu eksterjers, gaitas
un brīvā lēciena tehnika, kā arī temperaments. Lai sasniegtu diplomētu
pakāpi, tiek prasīts izpildīt arī zirga jājamības pārbaudi.
– Jājamzirgu kvalitātes pārbaude, kurā piedalās četrus gadus veci zirgi,
kā arī tās piecgadīgās ķēves, kurām četru gadu vecumā bijis kumeļš.
Tiek vērtēts eksterjers, gaitas ar jātnieku mugurā (soļi, rikši, lēkši),
lēciens (pēc iespējas brīvais lēciens, bet dažkārt arī ar jātnieku mugurā),
skausta augstums. Temperaments un veselības stāvoklis tiek novērtēts
tāpat kā pie ērzeļu sertifikācijas.
Darbspējas tiek novērtētas arī pēc sacensību rezultātiem: tiek rīkotas
audzētāju asociācijas kausa izcīņas 5 – 6 gadus veciem zirgiem atsevišķi
gan konkūrā (1.10 – 1.20 m maršruti 5 gadus veciem zirgiem un 1.20 –
1.30 m maršruti – 6 gadus veciem zirgiem), gan iejādē (L līmenis 5 gadus
veciem zirgiem un L – M līmenis 6 gadus veciem zirgiem). Sacensībās
piedalās ērzeļi, kastrāti un ķēves, kā darbspēju pārbaudes rezultāts konkūra
sacensībās tiek ņemta vērā zirga iegūtā vieta kopvērtējumā un godalgoto
vietu skaits, bet iejādē – iegūtie punkti, kas izteikti procentos no maksimāli
iespējamo punktu daudzuma.
Darbspēju novērtēšana
Dāņu siltasiņu zirgu audzēšanas programmā paredzēts, ka pazīmes ar
augstu selekcijas vērtību ir spējas iejādē, konkūrā, eksterjers un gaitas, ar
vidēju vērtību tādas pazīmes kā dotības trīscīņā, raksturs, auglība un
veselība, bet visai maza vērtība ir spējai darboties aizjūgā. Valstī tiek
veiktas dažādas zirgu darbspēju pārbaudes.
Ērzeļu darbspējas tiek pārbaudītas stacionārajā pārbaudē, kas ilgst 30 vai
70 dienas, šī pārbaude vienlaicīgi ir arī ērzeļu sertifikācija. Kopumā tiek
novērtētas 22 pazīmes. Jauno zirgu darbspēju pārbaudes notiek 3 gadus
vecām ķēvēm (pārbaude ilgst 30 dienas), kopumā tiek vērtētas 18 pazīmes,
kā arī 4 gadus veciem zirgiem (ķēvēm, kastrātiem) lauka pārbaudē, kas
ilgst vienu dienu. Kopā novērtē 21 pazīmi. Darbspēju pārbaudē vērtē
pamatgaitas un jājamību, lēcienu vērtē zem jātnieka un brīvā lēcienā.
Atsevišķas atzīmes izliek par kāju tehniku, muguras darbību un lēciena
spēju.
Eksterjeru vērtē ērzeļiem (vidējais vecums 2,5 gadi) un ķēvēm (vidējais
vecums 4,4 gadi), vērtē tipiskumu, galvu, kaklu, plecus un skaustu,
ķermeņa virsējo līniju, kājas, soļus, rikšus, lēkšus un kopiespaidu.
Sacensībās piedalās ķēves, ērzeļi un kastrāti, tiek ņemti vērā iejādes,
konkūra, arī trīscīņas rezultāti L, M un S grūtības pakāpes sacensībās.
Darbspēju novērtēšana
Somijā tiek vērtētas zirgu darba spējas, taču netiek
ņemti vērā sacensību rezultāti. Somijas zirgaudzētāju
mērķis ir moderna tipa sporta zirgu audzēšana, kuri
būtu piemēroti nacionālā un starptautiskā līmeņa
sacensībām iejādē, konkūrā un trīscīņā. Zirgu
audzēšanā par ļoti nozīmīgām atzītas šādas pazīmes:
zirga eksterjers, gaitas, iejāde, konkūrs (ar šiem
abiem jēdzieniem jāsaprot zirga dotības konkrētajā
disciplīnā), kā arī temperaments, auglība un veselība;
savukārt vidēji nozīmīgas pazīmes ir spēja piedalīties
trīscīņas sacensībās un pajūgu vilkšanā.
Darbspēju novērtēšana
Zirgi tiek vērtēti trijās pārbaudēs:
– Ērzeļu darbspēju pārbaude (sertifikācija), licences iegūst tie ērzeļi,
kuriem par eksterjeru ir vismaz 37 punkti un par darbspējām – vismaz
21. Pārbaude ilgst 5 dienas. Tiek vērtētas ērzeļu gaitas un lēciens ar
jātnieku mugurā, eksterjers (tips, galva, kakls, ķermeņa līnijas, kājas,
nagi un gaitu precizitāte, soļi, rikši), notiek arī veterinārā (gan klīniskā,
gan ortopēdiskā) pārbaude. Katru pazīmi vērtē ar 0 līdz 10 punktiem.
– Četrgadīgo zirgu kvalitātes pārbaude, kurā tiek vērtēti gan ērzeļi, gan
ķēves, gan arī kastrāti. Pārbaude ilgst divas dienas, tiek vērtēts
eksterjers (tips, galva, kakls, ķermeņa līnijas, kājas, nagi un gaitu
precizitāte, soļi, rikši), spējas lēkt un izpildīt iejādes vingrinājumus.
Pazīmes tiek vērtētas ar 0 līdz 10 punktiem.
– Ķēvju un kumeļu pārbaude, kas ir ķēvju sertificēšanas pārbaude.
pārbaudē piedalās ķēves, abu dzimumu kumeļi un kastrāti. Tiek vērtēts
zirga tips, galva un kakls, kājas, nagi, gaitu precizitāte, soļi, rikši. Vērtē
ar punktiem no 4 līdz 10.[23]
Darbspēju novērtēšana
Īrijas zirgaudzētāju galvenais mērķis ir izaudzēt veselu, stipru,
atlētisku sporta zirgu ar pareizām gaitām un patīkamu raksturu,
kas būtu piemērots gan sportam, gan atpūtai. Īpaši tiek
uzsvērta sporta zirgu audzēšana konkūram un trīscīņai. Īrijā
ērzeļu pārbaudē, kas notiek 12 nedēļas, vērtē ērzeļu eksterjeru
(galva, kakls, pleci, skausts, ķermeņa virsējā līnija, kājas un
nagi), priekškāju un pakaļkāju darbību, izcelšanos, lēciena
tehniku un ērzeļa temperamentu, taču visu zirgu darbspējas
tiek noteiktas konkūra sacensībās.
Konkūra sacensības tiek organizētas trīs līmeņos: augsta
līmeņa (maršruti no 1,30 m, 1,40 m un 1,50 m), vidēja līmeņa
(1,20 m) un zema līmeņa (0,90 m, 1,00 m un 1,10 m)
sacensības. Tajās piedalās gan ērzeļi, gan ķēves, gan arī
kastrāti, izmanto iegūto rezultātu transformāciju Bloma
punktos.
Darbspēju novērtēšana
Lielbritānijā sporta zirgu audzēšanā galvenais mērķis ir
izaudzēt atlētiskus, veselus zirgus ar labām kustībām un
pareizu eksterjeru, kas spēj piedalīties arī starptautiskās
sacensībās trīscīņā, iejādē un konkūrā. Selekcijā par ļoti
nozīmīgām tiek atzītas tādas pazīmes kā eksterjers, gaitas,
dotības iejādē, konkūrā un trīscīņā, raksturs, auglība un
veselība, savukārt selekcijā mazsvarīga pazīme ir spēja
darboties aizjūgā.
Ērzeļu darbspējas tiek pārbaudītas stacionārajā pārbaudē, kas
ilgst divas dienas (trīs gadus pēc kārtas). Vērtē brīvo lēcienu,
lēcienu un darbu zem jātnieka, ērzelim jāiziet atbilstoša iejādes
shēma, kā arī iejādes shēma pēc brīvas izvēles. Pēcnācēju
darbspējas (ja ir informācija), paša uzrādītie rezultāti
sacensībās un kopējais iespaids arī tiek ņemts vērā. Katru
pazīmi vērtē ar punktiem no 0 līdz 10.
Darbspēju novērtēšana
Vēl viena sertifikācijas pārbaude ir eksterjera
pārbaude, kurā tiek vērtēti gan ērzeļi, gan ķēves. Tiek
vērtēta zirga priekšdaļa, pleci un skausts, ķermeņa
virsējā līnija, kājas, gaitu precizitāte, kustību
elastīgums un iznesība, kā arī kopiespaids. Katru
pazīmi vērtē ar punktiem no 0 līdz 10.
Pārbauda arī četrus gadus vecu zirgu (ērzeļus, ķēves,
kastrātus) kvalitāti, taču šī pārbaude nav saistīta ar
sertifikāciju. Tiek vērtēts zirga veselības stāvoklis,
eksterjers (tips, galva, kakls, ķermeņa līnijas, kājas,
nagi un gaitu precizitāte, soļi, rikši), brīvais lēciens,
lēciena tehnika un gaitas ar jātnieku mugurā.
Darbspēju novērtēšana Latvijā
Darba spēju rādītāji, kurus vērtē:
– kustība soļos – tai jābūt sinhronai, četrtaktu kustībā, izteikti plašai, enerģiskai,
līdzsvarotai, elastīgai, pakaļkāju piezemējot pāri priekškājas nospiedumam.
Lēkši elastīgi, viegli, ar izteiktu cēliena un līdzsvara daļu, aktīvu pakaļkāju
darbību un elastīgu atspērienu, kas viegli tiek pārnests uz ķermeņa plecu daļu.
Lēkšos jābūt parādītām kustībām ar izteiktu cēlienu kā uz priekšu, tā arī uz
augšu. Nevēlamas īsas, līdzenas, neelastīgas, ar plecu cieši saistītas kustības un
kustības ar sasprindzinātu muguru, kā arī smagas, uz priekšdaļu krītošas vai
neritmiskas kustības.
– kustība rikšos – tai jābūt divtaktu kustībā, enerģiskai, plašai, līdzsvarotai, ar
labu pakaļkāju saliekšanos un ar izteiktu smaguma centra virzību uz priekšu,
izteiktu muguras un ekstremitāšu muskulatūras darbību, ar priekškāju virzību
augšup un ar izteiktu pleca brīvību;
– kustība lēkšos – tai jābūt izteikti trīstaktu kustībā, enerģiskai, elastīgai, plašai,
līdzsvarotai. Katrs lēkšu temps veidojas, pakaļkājām enerģiski atsperoties zem
ķermeņa smaguma centra. Lēkši elastīgi, viegli, ar izteiktu cēliena un līdzsvara
daļu, aktīvu pakaļkāju darbību un elastīgu atspērienu, kas viegli tiek pārnests
uz ķermeņa plecu daļu. Lēkšos jābūt parādītām kustībām ar izteiktu cēlienu kā
uz priekšu, tā arī uz augšu. Nevēlamas īsas, līdzenas, neelastīgas, ar plecu cieši
saistītas kustības un kustības ar sasprindzinātu muguru, kā arī smagas, uz
priekšdaļu krītošas vai neritmiskas kustības;
Darbspēju novērtēšana Latvijā
– lēciena tehnika – to vērtē brīvā kustībā un kordā. Lēcienam
jābūt veiklam, spēcīgam, pārliecinošam, atbrīvotam.
Izteikta zirga koncentrēšanās, veikls atspēriens un ātra
locītavu saliekšanās (vēlama iespējami horizontālāka
apakšpleca saliekšanās virs šķēršļa), velvēta un izteikti uz
augšu un uz priekšu izliekta mugura brīvai pakaļkāju
darbībai;
Soļu un rikšu gaitas jāuzrāda ejot pavadā, kā arī brīvā
kustībā; lēkšu gaita vērtējama, zirgam virzoties brīvā
kustībā. Sertificējot vaislas ērzeļus, dažkārt tika
vērtēta arī to jājamība – cik zirgs ātri apgūst jātnieka
pavēles, cik labprātīgi pakļaujas jātnieka rīkojumiem,
cik viegli virzās uz priekšu un ir apstādināms.
Darbspēju pazīmju ģenētiskais
raksturojums
Pārbaudes veids
Pazīme
Iedzimstamības koeficients
Vidējā
vērtība
Atsevišķi mērījumi
Ērzeļu sertifikācija/ Soļi
ķēvju reģistrācija
Rikši
0,23
0,21, 0,19, 0,21, 0,30
0,34
0,36, 0,28, 0,38
Ērzeļu pārbaude
Temperaments
0,41
0,41, 0,24
Soļi
0,55
0,43, 0,66, 0,33
Rikši
0,58
0,50, 0,66, 0,49
Lēkši
0,56
0,47, 0,66, 0,39
Jājamība
0,44
0,52, 0,36, 0,43
Brīvais lēciens
0,56
0,47, 0,65, 0,47
Lēciens maršrutā
0,40
0,38, 0,43, 0,39
Darbspēju pazīmju ģenētiskais
raksturojums
Pārbaudes veids
Ķēvju pārbaude
Pazīme
Iedzimstamības koeficients
Vidējā
vērtība
Atsevišķi mērījumi
Soļi
0,25
0,15, 0,27, 0,22, 0,35
Rikši
0,30
0,35, 0,36, 0,14, 0,35
Lēkši
0,27
0,18, 0,35, 0,18, 0,35
Jājamība
0,20
0,26, 0,30, 0,03
Brīvais lēciens
0,24
0,27, 0,35, 0,15, 0,20
Lēciens maršrutā
0,12
0,04, 0,20
Darbspēju pazīmju ģenētiskais raksturojums
Soļi
Rikši
Lēkši
Jājamība
Lēciena
tehnika
Raksturs.
0.30
0.39
0.24
0.51
-0.04
Temperaments
0.47
0.24
0.36
0.42
0.67
X
0.75 (0.66*)
0.74 (0.62*)
0.79
-0.21 (0.37*)
X
0.92
0.88
0.97
0.13
0.48
(0.58*)
X
0.87 (0.69*)
0.84
-0.17 (0.32*)
0.52*
X
0.93
0.95
0.18
0.67
(0.59*)
0.82 (0.59*)
X
0.80
0.03 (0.72*)
0.60*
0.82*
X
0.94
0.18
0.48
0.89
0.82
X
-0.04
0.68*
0.83*
0.73*
X
0.12
0.08
(0.41*)
0.44 (0.37*)
0.59 (0.72*)
0.35
X
-0.10*
0.02*
0.11*
0.06*
X
0.42
0.42
0.42
-
-
Soļi
Rikši
Lēkši
Jājamība
Lēciena
tehnika
Darbspēju pazīmju ģenētiskais
raksturojums
Pamatgaitas, jājamības un lēkšanas tehnikas vērtējumi ir kaut
kādā mērā subjektīvi rādītāji ar salīdzinoši augstiem
iedzimstamības koeficientiem.
Darbspēju pārbaudes stacijās dod rādītājus ar augstākiem
iedzimstamības koeficientiem nekā lauku pārbaudēs, t. i., vides
ietekmes faktori tiek kontrolēti un izslēgti lielākā mērā, veicot
pārbaudes stacijās.
Vērtējums par lekšanas dotībām maršrutā uzrāda zemākus
iedzimstamības koeficientus nekā vērtējums par brīvo lēcienu,
t. i., brīvā lēcienā zirga darbspējas neietekmē papildus jātnieka
faktors.
Kompleksa pazīmes novērtēšana dod augstākus
iedzimstamības koeficientus nekā vienkārša pazīmes analīze –
ķēvju un ērzeļu pārbaužu rezultātu kombinēšana dod iespēju
precīzāk veikt to ērzeļu izlasi, kas ierodas uz stacionāro
darbspēju pārbaudi.
Darbspēju pazīmju ģenētiskais
raksturojums
Pozitīvas ģenētiskās korelācijas pastāv starp sporta zirgu
temperamentu, pamatgaitām un jājamību raksturojošām
pazīmēm. Korelācijas ir vidēji ciešas.
Augstas pozitīvas ģenētiskās korelācijas pastāv starp
pamatgaitām un jājamību atkarībā no darbspēju pārbaužu
veida.
Starp lekšanas spējām un citām pazīmēm nav atrasta ģenētiskā
sakarība. Aprēķinu rezultāti uzrāda vājas (nedaudz pozitīvas
vai negatīvas) korelācijas, kas atkarīgas no darbspēju pārbaužu
veida – visnegatīvākās korelācijas atrodamas aprēķinos, kuru
pamatā ir ērzeļu pārbaužu rezultāti. Līdzīgi rezultāti iegūti, par
pamatu ņemot sacensību rezultātus (aprēķini ir robežās no
-0,06 līdz -0,27 pēc informācijas par jaunajiem ērzeļiem, bet
vecākiem ērzeļiem tas ir no-0,04 līdz +0,10).
Ģenētiskās korelācijas starp eksterjera
pazīmēm un darbspēju pazīmēm
Soļi
Rikši
Lēkši
Jājamība
Brīvais lēciens
Galva
+ (0.10)
+ (0.20)
+ (0.19)
+ (0.30)
+/- (0.00)
Kakls
+ (0.27)
+ (0.27)
+ (0.40)
+ (0.29)
+/- (0.09)
Mugura
+ (0.26)
+ (0.28)
+ (0.33)
+ (0.32)
+/- (-0.27)
Uzbūve
+ (0.48)
+ (0.60)
+ (0.60)
+ (0.67)
-
(-0.20)
Tips
+ (0.35)
+ (0.54)
+ (0.52)
+ (0.60)
-
(-0.11)
BLUP pielietošana zirgu ciltsvērtību
aprēķināšanā:
1975. gads - Langloiss BLUP principus zirgu ciltsvērtību
aprēķināšanai sāka izmantot Francijas jājamzirgu selekcijā,
1976. gads - Minkems Nīderlandē sāka pielietot BLUP
rikšotāju ciltsvērtību aprēķināšanā.
1976. gads - pirmo reizi zirgu audzētāji tika iepazīstināti ar
BLUP metodes pamatiem: Van Vleks un Hincs publicēja
vienkāršu piemēru BLUP aprēķinam.
1980. gads - Arnasons pirmoreiz BLUP metodi ar jau reāliem
datiem sāka pielietot Islandes zirgu selekcijā.
1982. gads - Distls sāka pielietot BLUP Vācijas rikšotāju
selekcijā. Šajos pirmajos aprēķinos tika izmantots Tēva
modelis, kur tika aprēķinātas ērzeļu ciltsvērtības pēc pēcnācēju
rezultātiem.
BLUP pielietošana zirgu ciltsvērtību
aprēķināšanā:
1984. gads - Arnasons Islandes zirgu ciltsvērtību
aprēķināšanai sāka pielietot Dzīvnieka modeli.
Šobrīd zirgu ciltsvērtību aprēķina pamatā ir zirgu
uzrādītās darbspējas konkūrā, iejādē, trīscīņā un zirgu
eksterjers.
Beļģijā, Francijā un Īrijā ciltsvērtību aprēķina pamatā
ir sacensību rezultāti
Dānijā un Zviedrijā izmanto darbspēju pārbaužu
rādītājus
Vācijā un Nīderlandē tiek kombinēti sacensību un
darbspēju pārbaužu rezultāti
Pielietotās metodes:
Rezultātu analīzē tika izmantotas relatīvās
ciltsvērtības, kuras aprēķina:
ai
A  100
100
avid.
kur A – relatīvā ciltsvērtība,
ai – aprēķinātā īpatņa ciltsvērtība,
a vid. – aprēķinātā visu īpatņu vidējā
ciltsvērtība.
Paraugkopas zirgu darbspēju vērtējumu statistiskie
rādītāji un iedzimstamības koeficienti:
Pazīme
x
x max
x min
s%
sx %
h2
Soļi
7,11
10
5
12,0
0,7
0,231
Rikši
7,27
10
1
13,7
0,8
0,442
Lēkši
6,92
9
4
11,6
0,7
0,231
Lēciena
tehnika
7,24
10
5
11,4
0,7
0,265
Paraugkopas un ģenerālkopas zirgu ciltsvērtību
statistiskie rādītāji:
Pazīme
x
x max
x min
s%
sx %
Paraugkopa
Soļi
100,32
106,38
93,13
1,86
0,11
Rikši
101,32
113,58
88,93
4,64
0,28
Lēkši
100,28
105,24
96,00
1,56
0,09
Lēciena tehnika
100,52
108,41
92,36
2,82
0,17
Ģenerālkopa
Soļi
100,15
106,98
93,13
1,27
0,04
Rikši
100,55
113,58
72,73
3,61
0,12
Lēkši
100,04
105,32
92,71
1,20
0,04
Lēciena tehnika
100,14
108,94
91,65
2,02
0,07
Ģenētiskās korelācijas starp paraugkopas zirgu
darbspēju pazīmēm:
Darbspēju
pazīmes
Soļi
Rikši
Lēkši
Lēciena
tehnika
Soļi
1
0,594
0,643
0,282
Rikši
-
1
0,907
0,513
Lēkši
-
-
1
0,794
Lēciena tehnika
-
-
-
1
1995. – 2003. gadā dzimušo zirgu vidējo
darbspēju rādītāju izmaiņas:
9,00
8,00
7,00
6,00
5,00
4,00
3,00
2,00
1,00
0,00
Soļi
Rikši
Lēkši
Lēciena tehnika
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
1995. – 2003. gadā dzimušo zirgu vidējo relatīvo
ciltsvērtību izmaiņas:
103
102
101
100
99
98
97
96
Soļi
Rikši
Lēkši
Lēciena tehnika
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
Secinājumi:
BLUP metodi var pielietot zirgu ciltsvērtības noteikšanai arī
Latvijā pie esošā tehniskā nodrošinājuma.
Ar BLUP metodes palīdzību ir iespējams atdalīt dažādu
vides faktoru ietekmi no ģenētiskās additīvās ietekmes.
Izmantojot Dzīvnieka modeli, var noteikt ciltsvērtības arī
tiem zirgiem, kuriem nav darbspēju vērtējuma.
Bieži vien zirgu ciltsvērtība atšķiras no darba spēju
vērtējuma (vides faktoru ietekme tiek izslēgta vai arī būtiski
samazināta).
Vaislai tomēr būtu jāatstāj tie īpatņi, kuru ciltsvērtības ir
augstākas un jāuzlabo turēšanas un ēdināšanas apstākļi, kā
arī jaunzirgu trenēšanas metodes.
Secinājumi:
Latvijas šķirnes sporta tipa vaislas ķēvju un
ērzeļu relatīvās ciltsvērtības būtiski
neatšķiras.
Sertificējot vaislas ērzeļus, būtu jāveic daudz
stingrāka izlase, vaislai jāatstāj tikai tie
ērzeļi, kuru ciltsvērtības un arī darba spējas ir
būtiski augstākas nekā vaislas ķēvēm.
Paldies par uzmanību!