Zigurds EGLĪTIS

TEHNISKĀS GRAFIKAS CEĻVEDIS

LVS EN ISO STANDARTIEM ATBILSTOŠU RASĒJUMU NOFORMĒJUMS

Digitāls mācību līdzeklis demonstrācijai un informatīvām studijām VII daļa RASĒJUMU NOFORMĒJUMA STANDARTPRASĪBAS (DRAWING EXECUTION NORMATIVES) Rīga 2015

PRIEKŠVĀRDS (FOREWORD)

Nav noslēpums, ka dažkārt ar būvēm u.c. notiek nevēlamas un pat traģiskas pārvērtības – iebrūk tilti, deformējas un sagrūst ēkas vai atgadās citas kataklizmas. Kāpēc tas notiek? Manuprāt, tāpēc, ka tie, kam uzticētais būtu jāizdara godīgi, pēc labākās sirdsapziņas, nereti kaut ko no tā izdara virspusēji, pa roku galam. Un rezultāti nav ilgi jāgaida. Šeit, domājams, būtu arī nevietā procesā iesaistīto striktā iebilde: “Bet viss taču atbilda projektam!” Bet kur ir garantija, ka tieši minētais projekts ir bijis bez vainas un neizraisījis nevēlamo.

Norādītais attiecas arī uz projektu rasējumu izstrādes atbildību.

Piedāvātais mācību līdzeklis kalpos interesentiem kā informatīvs izziņas avots LVS EN ISO standartiem atbilstošu arhbūvniecības un inženiermehānikas (mašīnbūves) rasējumu noformējumam, izstrādei un izdrukai.

2

NODAĻU RĀDĪTĀJS (CHAPTER REFERENCES)

• • • • • • • • • • • • • • 1.1. Rasējumu standarti (Drawing standards) 1.2. Formāti (Sizes of drawing sheets) 1.3. Rasējumu līnijas (Lines on construction drawings) 1.4. Standartraksts (CAD lettering of the Latin alphabet) 2.1. Objekta izmēru atzīmēšana (Dimensioning) 2.2. Rasējuma mērogs (Drawing scale) 3.1. Objektu projekcijas princips (Projection principle) 3.2. Ortogrāfiskās projekcijas metodes (Projection methods) 3.3. Ortogrāfiskās projekcijas skati (Conventions for views) 3.4. Attēlojuma objektu šķēlumi / griezumi (Sections / cuts) 4.1. Rasējumu izstrādes grafikas (Drawing graphics) 4.2. Rasējumu apdare (Graphics decoration of drawings) 4.3. Rasējumu kompozīcija (Layout of the drawing structure) 4.4. Rasējumu izdruka (Drawing printout) - 05 - 06 - 09 - 10 - 12 - 16 - 18 - 19 - 20 - 22 - 47 - 48 - 49 - 50

1.

RASĒJUMU NOFORMĒJUMA STRUKTŪRELEMENTI

(DRAWING STRUCTURAL ELEMENTS)

4

1.1. LATVIJAS STANDARTI (LVS)

1.1.1. Standartu abreviatūra • • • • • Tehniskie rasējumi jāizstrādā un jānoformē saskaņā ar Eiropas Savienības (EN) standartiem, kas Latvijā noteikti kā adaptētie Latvijas nacionālie standarti (biežāk – angļu valodā) ar strukturālo abreviatūru: LVS – Latvijas nacionālie standarti; EN ISO – Eiropas reģionālie standarti; – Starptautiskie standarti, kā arī norāde, ka: A (EN) L (LV) – standarts publicēts angļu valodā; – standarts tulkots latviešu valodā.

1.1.2. Latvijas būvnormatīvi Bez Latvijas standartiem, kā obligāti noteiktajiem normatīvajiem aktiem, arhbūvniecības rasējumu noformējumā un izstrādē jāievēro arī Latvijas būvnormatīvu (LBN) prasības. Tā, sākot ar 12. 06. 2015. gadu būvprojekta un tam pietuvināto mācību rasējumu izstrāde jānodrošina atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 202 – 15: “Būvprojekta saturs un noformēšana” , kas tika izdots saskaņā ar jaunā Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām.

5

1.1. LATVIJAS STANDARTI (LVS)

1.1.3. Latvijas standartu katalogs Latvijā ir veikts apjomīgs un sarežģīts darbs ISO un EN standartu apkopojumā LATVIJAS standartu KATALOGĀ, kurā katrs interesents atradīs nepieciešamo normatīvo dokumentu paketi ar piedāvāto iespēju iepazīties standartu lasītavā vai iegādāties par naudu. Pie kam sistēmas nemainībai Latvijas standartu katalogā saglabāta STARPTAUTISKĀ standartu kataloga struktūra, ko veido 41 ICS (starptautiskā standartu klasifikatora) grupa: 01, 03, ..., 99.

1.1.4. Standartu meklēšana Standarta tematisku meklējumu, ja tā apzīmējums nav zināms, uzsāk, uzliekot meklētājā: “

lvs standartu grupas

vai

ics grupas

”. Tad, izmantojot uzšķirto atvērumu, virzīties sekojošā secībā: (izvēlas grupu), piem.,

ICS grupas 01 Vispārējie pamatprincipi. Terminoloģija.

> >

01.100 Tehniskie rasējumi

>

01.10.30 Būvniecības rasējumi

> atvērtajā Būvniecības rasējumu standartu sadaļā sameklē vajadzīgo standartu.

6

1.1. LATVIJAS STANDARTI (LVS)

1.1.5. Rasējumu noformējuma raksturīgākie

vispārējie standarti

• • • • • • • • • • • • • • • LVS EN ISO 5457 : 2007 L.

LVS ISO 128 – 23 : 2007 L.

LVS ISO 128 – 24 : 2014 A.

LVS ISO 128 – 22 : 2008 L.

Rasējumu lapu izmēri un izkārtojums.

Līnijas būvniecības rasējumiem.

Līnijas inženiermehānikas rasējumiem.

Norādes līniju un to plauktiņu izpilde.

LVS EN ISO 3098 – 2 : 2001 A.

ISOCPEUR raksts (standartraksts).

ISO 129 – 4 : 2013 A.

Izmēru un to pielaižu norāde.

LVS EN ISO 7083 : 2002 A.

Ģeometrisko pielaižu simboli.

LVS EN ISO 5455 – 2007 L.

Mērogi.

LVS EN ISO 5456 – 1 : 2008 L.

LVS EN ISO 5456 – 2 : 2008 L.

LVS EN ISO 6433 : 2012 A.

Objektu projekcijas nosacījumi.

Ortogrāfiskais attēlojums.

LVS EN ISO 5456 – 3 : 2008 L.

Aksonometriskais attēlojums.

LVS EN ISO 5456 – 4 : 2008 L.

ISO 128 – 30 : 2013 A.

Centrālā projekcija (perspektīva).

Pamatnorādes par skatiem.

ISO 128 – 40 : 2013 A.

Pamatnorādes par šķēlumiem un griezumiem.

Kopskatu struktūras pozīciju norāde.

7

1.1. LATVIJAS STANDARTI (LVS)

1.1.6. Rasējumu noformējuma raksturīgākie

profesionālie standarti

• • • • • • • • • • • • • • • LVS EN ISO 7519 : 2008 L.

LVS EN ISO 9431 : 2003 L.

Ēku rasējumu attēlojuma noformējums.

Rasējuma struktūras izkārtojums lapā.

LVS EN ISO 8560 : 2003 L.

Modulārā un būvasu tīkla noformējums.

LVS EN ISO 4157 – 1 : 2007 L.

Ēku un ēku daļu apzīmējumi.

LVS EN ISO 4157 – 2 : 2003 L.

Ēku telpu nosaukumi un numerācija.

LVS EN ISO 4157 – 3 : 2003 L.

Ēku telpu apzīmējumi.

LVS EN ISO 4172 : 2003 L.

LVS EN ISO 5261 : 2008 L.

Saliekamo konstrukciju kopskata rasējumi Formstieņu un profilu šķēluma attēlojums.

LVS EN ISO 5845 – 1 : 2008 L.

Urbumu un to savienojuma attēlojums.

LVS EN ISO 3766 : 2004 A.

Betona stiegrojuma nosacīts attēlojums.

LVS EN ISO 7518 : 2008 L.

Būvju nojaukšanas un pārbūves attēlojums LVS EN ISO 6412 – 1 : 2002 A.

Cauruļvadu ortogonālais attēlojums.

LVS EN ISO 6412 – 2 : 2002 A.

Cauruļvadu izometriskais attēlojums.

LVS EN ISO 11091 : 2008 L.

LVS EN 22553 : 2004 L.

Ainavas rasējumu izpildījums.

Metinātie un lodētie savienojumi.

8

Formāta apzīmējums

A0 A1 A2 A3 A4

1.2. FORMĀTI

1.2.1. Pamatformātu un rasējuma laukumu izmēri Attēls 1.2.

1.2.

1.2.

1.2.

1.1.

Apdarinātais formāts a ₁ b ₁ 841 1189 594 841 420 297 210 594 420 297 Rasējuma laukums a ₂ b₂ 821 1159 574 811 400 277 180 564 390 277 Neapdarinātais formāts a ₃ b ₃ 880 1230 625 880 450 330 240 625 450 330 1.2.2. Pamatformātu izkārtojums Rasзjuma laukums 20 Rakst laukums a 2 a 1 a 3 20 Rasзjuma laukums b 2 b 1 b 3 Rakst laukums 9

841

1.2. FORMĀTI

1.2.3. Pagarinātie formāti A0 594 420 297 A4 A2 A3 A3.2

A1 A2.1

A3.1

A1.0

A2.0

A3.0

5 20 0 210 420 594 841 1.2.4. Rakstlaukums 1189 25 15 10 Izstrвd.

Pвrbaud.

V. Uzvвrds V. Uzvвrds Parakst s Dat .

Parakst s Dat .

6 180 65 15 15 15 E 10 5 5 Tehniskв grafika Mзrogs Зkas nosaukums Lapa Lapas F Attзla nosaukums 7 RCK A3 10

1.2. FORMĀTI

1.2.5. Rasējuma standartrāmīša elementi Formāta rāmītis.

Rasējuma rāmītis.

Formāta gabarītu zīmes.

50 mm platas u.tml. lapas apmales ailītes.

Lapas apmales rāmītis.

3.5 mm rakstā veidoti ailīšu apzīmējumi.

1.2.6. A3 formāta lapas standartrāmītis 1 2 3 4 5 6 7 8 A A B B C C D E F 1 2 D E A3 F 3 4 5 6 7 11

1.3. RASĒJUMU LĪNIJAS

1.3.1. Līniju standartplatums (d) un to veidi • • • • • • • • • 0,13; 0,18; 0,25; 0,35; 0,5; 0,7; 1; 1,4 un 2 mm. Šaura, plata vai sevišķi plata nepārtraukta līnija Šaura nepārtraukta, lauzta līnija Šaura nepārtraukta, viļņota (brīvrokas) līnija Šaura vai plata svītrlīnija Šaura, plata vai sevišķi plata svītrpunktu līnija Šaura, plata vai sevišķi plata svītrdubultpunktu līnija Šaura punktlīnija 1.3.2. Līniju platuma attiecība Inženiermehānkas (mašīnbūves) rasējumiem – 1 : 2; Būvniecības rasējumiem – 1 : 2 : 4.

1.3.3. Līniju elementu garums Punkts Atstarpe starp svītrām vai punktiem Svītra normālā / svītra garā - ≤ 0,5d - 3d - 12d / 24d 12

1.4. STANDARTRAKSTS (ISOCPEUR)

1.4.1. Standartraksta nomināllielums un u.c. parametri Rasējumu noformējumam tiek paredzēts šāds raksta ISOCPEUR lielums (h): 1,8 (tikai lielie burti un cipari); 2,5; 3,5; 5; 7; 10; 14 un 20 mm, kas nosaka lielo burtu un ciparu augstumu tekstā. Mazo burtu augstums c atbilst raksta rindas iepriekšējā locekļa lielumam. Raksta zīmju līniju platums d = h / 10. Attālums starp teksta rindiņām: c ... h.

1.4.2. Standartraksta veidi • Stāvraksts (izvietots 90° leņķī pret raksta rindu pamatlīnijām).

• Slīpraksts (pavērsts par 15° pa labi).

1.4.3. Standartraksta izpildījums

Aa Bb Cc Dd Ee Ff Gg Hh Ii Jj Kk Ll Mm Nn Oo Pp Qq Rr Ss Tt Uu Vv Ww Xx Yy Zz 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9

13

2.

OBJEKTA IZMĒRU ATZĪMĒŠANA.

RASĒJUMA MĒROGS

(DIMENSIONING. DRAWING SCALE)

14

2.1. OBJEKTA IZMĒRU ATZĪMĒŠANA

2.1.1. Vispārēja ievirze • Rasējumos objekta lineāros izmērus (garumu, platumu, augstumu u.c.) galvenokārt norāda milimetros , nepierakstot mērvienību.

• Neatkarīgi no rasējuma mēroga tajā uzdod objekta patiesos izmērus.

• Rasējuma izmēriem jānodrošina ilustrētā objekta lieluma kontrole.

• Pieļaujama atsevišķu izmēru paskaidrošana rakstiskā formā .

2.1.2. Lineāro izmēru noformējums Lineāro izmēru noformējumam izmanto: • atzīmējamajam nogrieznim perpendikulāras šauras, nepārtrauktas (0,18 mm vai A0 formātam – 0,25 mm) mēru palīglīnijas ; • vismaz 10 mm attālumā no tuvākās līnijas vai punkta nogrieznim paralēli vilktas šauras, nepārtrauktas (0,18 / 0,25 mm) mērlīnijas ; • ar šauru līniju vilktas bultiņas vai 45° pret mērlīniju – īsas svītriņas ; • pie mērlīnijas pierakstītu 2.5, 3.5 vai 5 mm lielu mērskaitli .

15

2.1. OBJEKTA IZMĒRU ATZĪMĒŠANA

2.1.3. Specifisko izmēru noformējums Bez lineārajiem izmēriem rasējumos var ilustrēties: • leņķu lielums; • virsmu noslīpinājums jeb nofāzējums; • loku garums; • līmeņu augstums, ko noformē metros, izmantojot augstuma atzīmes.

90° s10 +9.550

31 ,4 2 R2 0 5 x 45° 0.000

30 20 120 16

2.1. OBJEKTA IZMĒRU ATZĪMĒŠANA

2.1.4. Izmēru simboli • • • • • • • • • • Izmēru noformējumā pirms mērskaitļa vai mērskaitļu attiecības izteiksmes tiek izmantoti sekojoši simboli (zīmes): aploces caurmēra jeb loka rādiusa kvadrāta zīme diametra zīme zīme (kvadrāta malas garuma simbols) sfēras zīme virsmas virsmas slīpuma koniskuma loka garuma zīme zīme zīme objekta objekta objekta (detaļas) (detaļas) (detaļas) garuma biezuma simbols augstuma simbols simbols -

l R s, t h

17

2.1. OBJEKTA IZMĒRU ATZĪMĒŠANA

2.1.5. Izmēru izkārtošana būvniecības rasējumā 2 - 2 +8.700

+6.200

+3.780

+2.350

+3.000

+5.350

- 0.300

A 4800 B 9600 4800 0.000

C +0.780

- 0.750

18

2.2. RASĒJUMA MĒROGS

2.2.1. Mēroga standartvērtības Mērogs ir rasējumā ilustrētā objekta attiecība pret objekta patiesajiem attēlojuma , t.i., izmēriem dabā.

lineāro izmēru Rasējumos izmanto skaitlisko mērogu, ko attēla palielinājumam izsaka kā 2 : 1 (2 / 1 vai 2), ja izmēri tiek palielināti 2 reizes. Objekta izmēru samazināšanas mērogu uzdod kā 1 : 2 (1 / 2 vai 0,5) u.tml.

Piezīme: Mēroga skaitliskās vērtības atbilst eiro naudas zīmju nominālu lielumam, vajadzības gadījumā skaitlim pierakstot nulles.

2.2.2. Mēroga norāde rasējumos Rasējumu noformējumā jāsastopas ar diviem gadījumiem: • viena mēroga attēla rasējumā mērogu norāda rasējuma rakstlaukumā ; • dažāda mēroga attēlojuma rasējumā pamatattēla mērogu uzdod rakstlaukumā, bet atšķirīgo attēlu mērogus pieraksta kā virsrakstus vai kā virsraksta turpinājumu, ietverot tos iekavās.

19

3.

OBJEKTU PROJEKCIJAS NOSACĪJUMI

(PROJECTION REFERENCES)

20

3.1. OBJEKTU PROJEKCIJAS PRINCIPS

3.1.1. Projekcijas elementi Projekcijas objekt s Projekcijas plakne 1' Objekt a projekcija 1 4 O Projekcijas cent rs (skat a punkt s) 3.1.2. Objekta centrālā projekcija Projekcijas objekt s Projekcijas plakne 1' Objekt a projekcija 4' 2' 2 3 3' Projekcijas st ari 3.1.3. Objekta paralēlā projekcija Projekcijas objekt s Projekcijas plakne 1' Objekt a projekcija 1 4' 1 4 4' 2 3 2' 3' 4 2 2' 3' O Projekcijas cent rs (skat a punkt s) 3 Projekcijas st ari Projekcijas st ari 21

3.2. ORTOGRĀFISKĀS PROJEKCIJAS METODES

3.2.1. Ortogrāfiskās projekcijas metožu nosacījumi 3.2.2. Ortogrāfiskās projekcijas metožu simboli 22

3.3. ORTOGRĀFISKĀS PROJEKCIJAS SKATI

3.3.1. Ortogrāfiskās projekcijas pamatskati

Objekta projekcijas virzieni Pamatskatu 1. kakta izkвrtojums Pamatskatu 3. kakta izkвrtojums

b B f E c d D A C F C A D a B e A- pret skat s; B- virsskat s; C- kreisais sânskat s; D- labais sânskat s; E- apakðskat s; F- mugurskat s 3.3.2. Ortogrāfiskie papildskati A F a A- papildskat s 23

3.3. ORTOGRĀFISKĀS PROJEKCIJAS SKATI

3.3.3. Projekciju saiknes līniju (projekciju kārtotāju) pielietojums 15 * 30 60 45 ° 24

3.4. ATTĒLOJUMA OBJEKTU ŠĶĒLUMI

3.4.1. Šķēluma formulējums Objektu šķērsformas jeb profila paskaidrošanai lieto šķēlumus.

Šķēlums ir figūra, ko iegūst, nosacīti šķeļot ilustrējamo objektu ar šķēlējplakni (retākos gadījumos ar vairākām plaknēm) un attēlojot tikai ar šķēlējplakni skarto vietu, ko iesvītro ar šaurām nepārtrauktām līnijām (biežāk 45° slīpumā pret simetrijas līniju).

3.4.2. Šķēlumu grafiskais izpildījums Rasējumos tiek lietoti divu veidu šķēlumi: • uzliktie šķēlumi (veido ar šauru nepārtrauktu kontūru tieši uz skata); • iznestie jeb ārpusskatu šķēlumi (šķēlumu izpildi attiecīgi apzīmē).

A A A 25 A

3.5. ATTĒLOJUMA OBJEKTU GRIEZUMI

3.5.1. Griezuma formulējums Lai rasējumos ilustrēto objektu varētu skatīt kā redzamas , lieto iekšējās (neredzamās) griezumus .

kontūras Griezums ir attēls , ko iegūst, nosacīti šķeļot ar vienu vai vairākām šķēlējplaknēm un attēlojot figūru, tā arī aiz šķēlējplaknes (plaknēm) novietoto ilustrējamo objektu kā šķēluma veidoto objekta daļu.

3.5.2. Griezumu veidi Atbilstoši izpildījumam, izdalāmi šādi griezumu veidi: • vienplaknes griezumi. Izņemot simetrisku objektu griezumus, kurus šķeļ pa simetrijas asi, šos griezumus noformē ar šķēluma līniju; • daļgriezumi . Izpilda kā norobežotu vienplaknes griezuma daļu; • pusgriezumi . Griezumi veidojami kā simetriska objekta attēla puse; • daudzplakņu griezumi. Ilustrējami kā pakāpien– vai lauzti griezumi.

26

3.5. ATTĒLOJUMA OBJEKTU GRIEZUMI

3.5.3. Vertikāls frontālgriezums (garengriezums) 3.5.4. Vertikāls profilgriezums (šķērsgriezums) 3.5.5. Horizontālgriezums (plāns) 27

3.5. ATTĒLOJUMA OBJEKTU GRIEZUMI

3.5.6. Šķēlējplaknes noformēšana arhitektūrbūvniecības rasējumā 1 3 5 6000 (7500) 6000 (7500) C C B 1 1 B A 1 4500 (6000) 2 3000 12000 (15000) 4 4500 (6000) 5 A 28

3.5. ATTĒLOJUMA OBJEKTU GRIEZUMI

3.5.7. Šķēlējplaknes noformēšana inženiermehānikas rasējumā R15 A A 16 A - A 4 x 10 30 60 90 29

3.5. ATTĒLOJUMA OBJEKTU GRIEZUMI

3.5.8. Griezumu apvienojums rasējumā 60 A - A 10 10 10 R5 R5 40 80 A R5 25 A 30 30

3.5. ATTĒLOJUMA OBJEKTU GRIEZUMI

3.5.9. Pakāpiengriezuma pielietojums rasējumā A - A B - B 60 10 10 10 R5 R5 40 2 x 6 80 B A R5 A 12 25 30 B 31

3.5. ATTĒLOJUMA OBJEKTU GRIEZUMI

3.5.10. Lauzta griezuma pielietojums rasējumā A - A 15 A R1 5 30 ° 2 x 20 40 160 100 50 R2 0 A 32

3.6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS

3.6.1. Aksonometrisko projekciju veidi Objektu aksonometriskais attēlojums tiek veidots, balstoties uz 3 aksonometrisko asu X (garumam), Y (platumam) un Z (augstumam) izkārtojumu projekcijas telpā.

Rasējumu izstrādē biežāk tiek lietoti šādi aksonometriju veidi: a) taisnleņķa izometriskā aksonometrija (izmēri asīs – 1 : 1 : 1), b) frontālā dimetriskā aksonometrija (izmēri asīs – 1 : 0,5 : 1), c) frontālā izometriskā aksonometrija (izmēri asīs – 1 : 1 : 1), d) planimetriskā aksonometrija (izmēri – 1 : 1 : 1 vai 1 : 1 : 0,5).

Z Z Z Z X 30° O 30° Y X O 45 ° Y Y 45 ° O X X 45 ° O 45 ° Y 33

O 2 y 2 y 1 z 2

3.6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS

3.6.2. Taisnleņķa izometrijas konstrukcija ar koordinātu metodi z y 30° 30° x y O 80 50 O z x 2 80 y 80 50 O 1 z 1 x 1 O 34 x x

Y z 2 13 5°

3.6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS

3.6.2. Frontālās izometrijas konstrukcija ar koordinātu metodi Z Z Z Y Y 90° 90° 45 ° 50 O X O X O 80 X 50 O 2 y 2 y 1 80 x 2 80 O 1 z 1 x 1 80 50 35

3.6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS

3.6.3. Planimetrijas standartasu izkārtojums Asu teorзtisks izvietojums Asu prakt isks izviet ojums Z Y 90° X 45 ° 45 ° O O 45 ° 45 ° 90° X Y Z Objekta horizontвlgriezuma aksonometrija Y X 36

3.6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS

3.6.4. Objekta planimetrijas konstrukcija (plāna, t.i., horizontālgriezuma noformējums) 1 3 5 6000 (7500) 6000 (7500) C C B B A 1 4500 (6000) 2 3000 12000 (15000) 4 4500 (6000) 5 A 37

3.6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS

3.6.5. Objekta planimetrijas konstrukcija (plāna pagriešana par 45°) 5 C 6000 60 00 (7 50 0) 3 B 60 00 (7 50 0) 6000 1 A C 6000 B 120 00 6000 A 45 00 (6 00 0) 45 00 (6 00 0) 12 3000 00 0 (15 00 0) 2 4 1 5 38

3.6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS

3.6.6. Objekta planimetrijas konstrukcija (aksonometrijas veidošana) 5 C 60 00 (7 50 0) 60 00 B 12 00 0 (15 00 0) 60 00 (7 50 0) 3 1 60 00 A +3 .30

0 C 60 00 B 120 00 60 00 A 45 00 (6 00 0) 1 30 00 2 45 00 ( 60 00 ) 4 5 39

3.6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS

3.6.6. Objekta polihromā planimetriskā projekcija 5 C 6000 3 12 00 0 6000 B 6000 6000 1 A +3 .30

0 C 6000 B 120 00 6000 A 1 45 00 2 3000 4 45 00 5 40

3.6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS

3.6.7. Aksonometrijas konstrukcija pēc rasējuma frontālās projekcijas z 2 z y X 2 X O 2 y 2 y 1 80 z O y 50 O 1 z 1 X 1 X O 80 41

3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA)

3.7.1. Vienpunkta centrālās projekcijas nosacījumi Vienpunkta centrālā projekcija ir attēls, kura izveidei projekcijas objekts pret projekcijas plakni novietots speciālā stāvotnē, t.i., objekta galvenā fasādes virsma ir pavērsta paralēli projekcijas plaknei.

Tādējādi objekta vertikālās šķautnes un apveidkontūras projicējas vertikāli, horizontālās – horizontāli, bet objekta kontūrlīnijas, kas ir novietojušās perpendikulāri projekcijas plaknei, satek (saplūst) vienā satekpunktā V, kas sakrīt ar centrālās projekcijas galveno punktu C.

42

3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA)

3.7.2. Interjera perspektīvas konstruktīvie nosacījumi Ēkas interjera jeb iekštelpu perspektīvu konstrukcijai paredzēta vienpunkta centrālās projekcijas metode, izejas datiem lietojot esošus ortogrāfiskos rasējumus (grīdas un griestu plānus, sienu fasādes) vai verbālu (vārdisku) skaidrojumu.

Interjera perspektīvas izstrādē tiek izmantots rasējuma mērogs, (atbilst noteiktajām standartvērtībām) objekta platuma un augstuma izmēru atlikšanai, un perspektīvas dziļuma mērogs, objekta garuma (dziļuma) vērtību norādei, kas jāsaskaņo ar perspektīvas distanci.

Tā, ja perspektīvas dziļuma noteikšanai izmantota distances puse, dziļuma mērogam rasējuma mērogskaitli palielina divas reizes, piem., ja rasējuma mērogs ir 1 : 20, dziļumam jālieto mērogs 1 : 40.

Vērā ņemams nosacījums: Interjera perspektīvas dziļuma vērtību atlikšanai jāizmanto uz dalījuma punkti (krustpunkti).

43

3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA)

3.7.2. Interjera perspektīvas konstrukcija atbilstoši satekpunktam C C D 1 / 2 D 1 / 2 C 44

3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA)

3.7.3. Interjera perspektīva C D 1 / 2 D 2 / 2 45

3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA)

3.7.3. Interjera perspektīva C D 2 1 D 2 2 46

3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA)

3.7.4. Divpunktu centrālās projekcijas nosacījumi Divpunktu centrālā projekcija ir ierobežotā vispārējā stāvotnē novietota objekta telpisks attēlojums, kur projekcijas objekta vertikālā asslīnija vai tai pielīdzināma taisne saglabā vertikālu stāvotni, bet objekta horizontālās šķautnes pret projekcijas plakni ir pagrieztas slīpi.

Tādējādi ilustrējamā objekta vertikālās šķautnes saglabā vertikālo stāvotni, bet horizontālajās plaknēs esošās šķautnes satek (saplūst) uz horizonta līnijas izkārtotajos satekpunktos V ₁ un V ₂.

T V 1 K s C V t V 2 G O Sp P l C' h x 47

3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA)

3.7.5. Ēkas perspektīvas konstruktīvie nosacījumi Ēkas vai tai līdzīga āra objekta perspektīvu konstruē divpunktu centrālajā projekcijā, balstoties uz speciālu, šim nolūkam piemērotu tā saukto arhitektu metodi.

Divpunktu perspektīvas izveide pēc arhitektu metodes tiek veikta šādos divos posmos: • ēkas jumta plāna sagataves noformējums; • ēkas perspektīvas izstrāde, ko realizē, balstoties uz sagatavoto jumta plānu. Perspektīvattēlojuma izveides procesā nepieciešamo augstumu atlikšanai papildus izmanto arī ēkas fasādes vai griezuma projekciju.

Ēkas perspektīvas konstrukcijā tiek lietoti divi mērogi: • rasējuma mērogs (projekcijas plaknē ietverto elementu lielumam); • perspektīvas augstuma mērogs (aiz projekcijas plaknes novietoto ēkas elementu augstumam). Pie kam perspektīvas augstuma mērogu var aizstāt, atliekot konstruējamos augstumus projekcijas plaknē.

48

3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA

3.7.6. Jumta plāna sagataves noformēšana • Ēkas jumta plāna sagatavi perspektīvas izstrādei veido sekojoši: uzrasē ēkas jumta plānu, ievelkot sienu, lieveņa, logu, durvju aiļu u.c. neredzamo elementu kontūras ar svītrlīnijām, kā arī noprojicē dūmeni uz ārsienu malām, nodrošinot projekcijas taišņu redzamību; • izvēlas skata punktu (projekcijas centru) O tā, lai panāktu labu stūra sienu pārskatāmību, nepārsniedzot skata leņķa lielumu (α ≤ 60°); • no projekcijas centra novelk skata leņķa malas un uzkonstruē šim leņķim bisektrisi (galveno staru); • caur tuvāko sienu stūri perpendikulāri bisektrisei novelk projekcijas plaknes pēdu un iezīmē galveno punktu C, nosakot galveno staru OC; • • novelkot no skata punkta O paralēli sienām satekpunktu starus līdz krustpunktam ar projekcijas plaknes pēdu, atrod satekpunktus V ₁ , V ₂ ; uz redzamajiem ēkas krustpunktiem novelk projekcijas starus.

Augstuma atlikšanai lieto ēkas fasādes vai griezuma projekciju.

49

3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA)

V 2 3.7.7. Ēkas jumta plāna sagatave 378.2618

C 161.5188

V 1 O 50

3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA)

3.7.8.Ēkas perspektīvas konstrukcija Ēkas perspektīvas konstrukciju veic sekojoši: • novelk pamatlīniju un H augstumā iezīmē horizonta līniju h; • uz horizonta līnijas no plāna sagataves pārnes punktus C, V ₁ , V ₂ ; • no punkta C pret pamatlīniju novelk perpendikulu un iezīmē C ‘ ; • tieši mērot no punkta C pa projekcijas plaknes pēdu, pret C ‘ pārnes uz pamatlīniju visus no skata punkta O novilkto staru krustpunktus; • no pamatlīnijas ēkas stūra punkta velk starus uz satekpunktiem V ₁ , V ₂ , atliek no tā uz vertikāla stara logu, durvju, dzegas u.c. augstumus; • līdzīgi kā iepriekš, iegūtos punktus savieno ar satekpunktiem; • velkot no pamatlīnijas vertikālos starus, veido ēkas konstrukciju; • jumta attēlojumam izmanto satekpunktus V ₃ , V ₄ , pievienojot pārkari; • dūmeņa attēla izveidei izmanto dūmeņa projekciju zemes plaknē.

Augstumiem kalpo projekcijas plaknē ietvertā sienu stūra šķautne.

V 1

3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA)

3.7.9. Ēkas perspektīva V 3 C C' K 1 K 2 V 2 V 4 52

V 1

3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA)

3.7.9. Ēkas perspektīva V 3 C C' K 1 K 2 V 2 V 4 53

3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA)

3.7.11. Ēkas perspektīva 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 A A B C D E F G H 1 2 3 4 5 6 7 E F B C D G 8 Izstrвdвja Pвrbudоja A. Иepule 9 09.06.

10 Tзlotвja мeometrija Mзrogs Dzоvojamв зka Lapa 1 Perspektоva 11 A2 Lapas RCK Karh- 1 1 H 54

4.

TEHNISKO RASĒJUMU IZSTRĀDES UN APDARES NOSACĪJUMI

(TECHNICAL DRAWINGS EXECUTION AND FINAL DECORATION)

55

4.1. RASĒJUMU IZSTRĀDES GRAFIKAS

4.1.1. Lineārā grafika Rasējumu izstrāde lineārajā grafikā tiek veidota: • zīmuļa tehnikā (lietojami HB, F, H, 2H, 3H cietības zīmuļi, tikai rasēšanas cirkuļa grafītam – B, BHB). Pie kam šauru līniju vilkšanai paredzēti cietāki zīmuļi, platu – mīkstāki (apzīmējumu rindā zīmuļu cietība pieaug virzienā pa labi). Jāievēro, lai cirkuļa grafīts par vienu cietības pakāpi būtu mīkstāks par tās pašas nozīmes zīmuļa grafītu; • tušas tehnikā, izmantojot velces un tušas pildspalvas jeb tā sauktos rapidogrāfus, kuru uzgaļu izmēri ir pieskaņoti attiecīgajam rasējuma līnijas platumam: 0,13; 0,18; 0.25; 0,35; 0,5; 0,7; 1; 1,4 un 2 mm.

4.1.2. Datorgrafika Rasējumus datorizēti veido AutoCAD, ArchiCAD vai kādā citā licencētā datorprogrammā, melnbaltajā vai polihromajā, t.i., krāsu grafikā, ievērojot visas rasējumu noformējuma standartprasības.

56

4.2. RASĒJUMU TONĀLĀ APDARE

4.2.1. Rasējumu pludināšana Noformējot arhitektūrbūvniecības u.tml. rasējumus roku tehnikā, tos pludina, t.i., krāso, izmantojot iepriekš rūpīgi sagatavotu nelielas koncentrācijas (gaiša toņa) akvareļkrāsas šķīdumu, ko uz rasējuma virsmas (vēlams, slīpā novietojumā ar kritumu uz leju) divas / trīs reizes uzklāj ar attiecīga izmēra otiņām.

Datortehnikā izstrādātus rasējumus tonē un krāso, pielietojot šim nolūkam programmatūras krāsu paleti.

4.2.2. Rasējumu ēnošana Lai akcentētu arhitektūrbūvniecības u.tml. rasējumu attēlojuma telpiskumu un tuvinātu tos dabiskajai videi, tehniskos rasējumus ēno, ēnām izmantojot punktojumu, tievlīniju svītrojumu vai tonējumu.

Rasējumu ēnojumu izpilda kompleksi ar krāsojumu un ainavas elementu izveidi.

57

4.2. RASĒJUMU GRAFISKĀ APDARE

4.2.3. Datorgrafikas rasējuma tonēšana 58

4.3. RASĒJUMU KOMPOZĪCIJA

4.3.1. Vispārējs ieskats Rasējumu noformējumā izšķiroša nozīme ir pareizai grafiskās informācijas kompozīcijai, ar to saprotot vienmērīgi koncentrētu rasējuma attēlojuma un tekstveida daļas izvietojumu lapā. Pie kam grafiskajai informācijai vajadzētu aizņemt apmēram 75% no rasējuma laukuma izmantojamās daļas.

4.3.2. Grafiskās informācijas izkārtojuma nosacījumi Grafisko informāciju rasējumos jāizkārto sekojoši: • tehniskās prasības, paskaidrojumus, tabulas u.c. rasējuma tekstveida struktūrelementus jāizvieto rasējuma laukuma zonā pa kreisi vai virs rakstlaukuma; • objekta attēlojums jāiekomponē simetriski rasējuma centrālajā daļā.

Piezīme

: Attēlojuma piesaistes jeb bāzes punkta koordinātas jāatliek no

0 – punkta x, y

, t.i., no formāta rāmīša apakšējā, kreisā stūra.

59

4.3. RASĒJUMU KOMPOZĪCIJA

4.3.3. Rasējuma kompozīcijas koordinātas + 10.860

+ 7.240

S5 K5 S5 A - A S5 K6 S5 K6 S5 S5 K5 + 3.000

0.000

0.810

K1 S5 K2 S5 K2 S5 K1 A 6000 B 6000 18000 C 6000 D Izt r вdвja P вrbaudоja Dzоvojamв mвja Dzelzbet ona konst rukcijas Mзrogs 1:100 Lapa 1 Lapas 1 X koordinвta 60

4.4. RASĒJUMU IZDRUKA

4.4.1. Vispārēja ievirze Datorrasējumu izstrādes būtisks noslēgums ir to izdruka. Model vai Layout režīmos noformētiem rasējumiem ne tikai strukturāli, bet arī izdrukātiem jāatbilst rasējuma noformējuma standartprasībām.

4.4.2. Rasējumu drukas pamatnosacījumi • Datorgrafikā izveidota rasējuma drukāšanā jāievēro sekojošais: • sagatavojot tehniskos rasējumus izdrukai, jāatceras – A4 formāts ir jāizkārto vertikāli, bet A3, A2 u.c. (ieskaitot pagarinātos formātus) – horizontāli. Pie kam to drukāšanai jālieto neapdarināto formātu lapas; rasējumam obligāti jābūt ierobežotam ar lapas formāta rāmīti; • neskatoties uz datorizstrādņu izveides polihromo (krāsu) specifiku, rasējumi bez īpašas nepieciešamības jādrukā melnbaltajā grafikā, ko nodrošina drukas kartes iestatījums “

monochrome.ctb

”; • pēc izdrukas rasējumu lapas obligāti jāapgriež pa norādītā formāta rāmīša kontūrām (ar to pabeidzot rasējumu izstrādes procesu).

61

4.4. RASĒJUMU IZDRUKA

4.4.3. Rasējuma izdruka (neapdarinātais, t.i., neapgrieztais rasējums) A 1 B C D E F 1 2 2 C B A 3 4 5 6 7 8 1 510 600 1800 6000 1200 1800 2 600600 3000 1800 3 600600 1800 A 1 510 510 L1 0201 5810 L1 190 +1,500 L3 2620 190 L1 380 5810 0202 0203 3200 18,10 32,59 250 70 140 380 D2 1050 600 2740 0206 190 1200 220 +3,000 190 D2 600 1050 9380 0204 D1 1000 410 190 D1 1000 410 5360 18,53 0205 5730 L1 L1 L1 L1 1 B C D 3 510 600 1800 1 1200 1800 9000 1200 27000 28020 1800 600600 1800 3 4 E Diplomands Proj. vad.

Konsult ant s V. Uzvârds V. Uzvârds V. Uzvârds Parakst s Dat .

Parakst s Dat .

Parakst s Dat .

5 6 Pasût î t âjs.

Pasût î juma Nr.

Bûvobjekt a nosaukums Ras. marka. Nr.

Arh. reì . Nr.

St adija Mçrogs Lapa Lapas F Rasçjuma lapas nosaukums 7 Projekt çt âja nosaukums.

Adrese A3 62

A F B C D E 1 1

4.4. RASĒJUMU IZDRUKA

4.4.4. Apdarinātais (apgrieztais) rasējums 2 C B A 3 4 5 6 7 8 1 510 600 1800 6000 1200 2 1800 600 600 3 3000 1800 600 600 1800 A 1 510 510 L1 0201 5810 L1 190 +1,500 L3 2620 190 380 L1 5810 0202 0203 3200 18,10 70 140 380 32,59 250 D2 1050 600 2740 0206 1200 220 +3,000 190 190 D2 600 1050 9380 0204 D1 1000 410 190 D1 1000 410 5360 18,53 0205 5730 L1 L1 L1 L1 1 B C D 3 510 600 1800 1 1200 1800 9000 1200 27000 28020 1800 600 600 1800 3 4 E Diplomands Proj. vad.

Konsult ant s V. Uzvârds V. Uzvârds V. Uzvârds Parakst s Dat .

Parakst s Dat .

Parakst s Dat .

5 6 Pasût î t âjs.

Pasût î juma Nr.

Bûvobjekt a nosaukums Ras. marka. Nr.

Arh. reì . Nr.

St adija Mçrogs Lapa Lapas F Rasçjuma lapas nosaukums 7 Projekt çt âja nosaukums.

Adrese A3 2 63

LITERATŪRA

Z. Eglītis. Tehniskās grafikas ceļvedis. 6 daļas. R., 2001. – 2009.

J. Auzukalns u.c. Tēlotāja ģeometrija. RTU, R., 2008.

J. Čukurs u.c. Tēlotāja ģeometrija. R., 2004.

J. Auzukalns u.c. Būvgrafika. RTU, R., 2007.

A. Posvjanskis. Tēlotāja ģeometrija. R., 1972.

J. Čukurs u.c. Inženiergrafika. R., 2004.

V. Jurāns u.c. Inženiergrafika. R., 1983.

V. Jurāns u.c. Tēlotāja ģeometrija. R., 1985.

F. Watts, Rule John T. Descriptive Geometry. US, 2011.

N. Meuser. Architectural Drawings (Manual). UK, 2013.

S. Bensaada et l’autres. Geometrie descriptive. French Edition. 2011.

J. Jimenez. Le dessin d’architecture d’interier. French Edition. 2011.

LVS EN ISO standartu krājumi, Būvprojekta dokumenti u.tml.

Arhitektūras / būvniecības nozaru interneta materiāli.

64