Transcript Saskarsme - Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo

Maija Biseniece
Saskarsme
Prezentācija audzēkņiem
Powerpoint prezentācija
Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.
Rīga, 2010
Saskarsme ir kontakta nodibināšanas,
uzturēšanas un attīstības process, ko rada
vajadzība nodot informāciju un mijiedarboties.






Saskarsme dod iespēju apmainīties ar informāciju- saņemt un nodot
viens otram.
Saskarsmes brīdī cilvēki divi vai vairāki ir klāt un ir tiešā kontaktā.
Saskarsmes rezultātā veidojas attiecības un savukārt attiecības
ietekmē saskarsmes procesu.
Saskarsmes procesā cilvēki, pauž savas domas, jūtas un parāda
savu attieksmi pret kaut ko, un viens pret otru. Katram cilvēkam ir
svarīgi kādam uzticēt savus pārdzīvojumus, gan pozitīvos, gan
negatīvos.
Abiem labvēlīgā saskarsmes procesā cilvēki apmierina savas
vajadzības pēc sapratnes, otra klātbūtnes, pēc palīdzības, padoma,
atzinības un parauga.
Saskarsmē cilvēki apmierina ne tikai savu vajadzību pēc sapratnes,
bet arī cenšas ietekmēt sev vēlamā veidā otra vai citu uzvedību,
domas, jūtas un attieksmi.
Saskarsmes struktūra
Interakcija
Sociālā
percepcija
Komunikācija
Sociālā percepcija jeb sociālā
uztvere




Saskarsme sākas ar savstarpēju uztveri, un no tās ir
atkarīgs, kā saskarsme veidosies tālāk.
Sociālā percepcija nav tikai cita cilvēka (vai grupas)
fiziskā tēla uztvere, bet arī priekšstats par viņa
nodomiem, spējām, emocijām, darbību un vēlmēm.
Sociālā uztvere ne vienmēr ir objektīva, atbilstoša
patiesībai, jo tā lielā mērā ir atkarīga no cilvēka
subjektīvās attieksmes, stereotipiem, aizspriedumiem.
Runājot par sociālo uztveri, tiek akcentēts tieši cita
cilvēka personības uztveres aspekts.
Komunikācija – informācijas
apmaiņas process



Tajā cilvēki nodod informāciju cits citam dažādos veidos.
Informācija var tikt nodota vārdiski – to sauc par verbālo
komunikāciju.
Liela daļa informācijas tiek nodota bez vārdiem, ar
ķermeņa kustībām, žestiem, pozu, balss intonāciju,
mīmiku – to sauc par neverbālo komunikāciju.
Komunikācija starp cilvēkiem var notikt arī ar masu
informācijas līdzekļu starpniecību, piemēram, radio,
presi, televīziju, - to sauc par masu komunikāciju.
Interakcija – uz rīcības regulāciju
vērsta mijiedarbība
Saskarsmes procesā, veicot kādu kopīgu
darbību, cilvēki cits citu ietekmē.
 Analizējot interakciju, uzmanība tiek
pievērsta tam, kā notiek mijiedarbība starp
diviem vai vairāk cilvēkiem vai arī kā
savstarpēji mijiedarbojas vairākas grupas.

Interakcija – mijiedarbība

Mijiedarbība saskarsmes
situācijās starp cilvēkiem
notiek dažādos dziļuma
jeb tuvības
līmeņos. Ar
.
katru saskarsmes
dziļuma pakāpi cilvēku
loks sašaurinās.
Pašatklāsme
Domu un
jūtu atklāšana
Saskarsme vērsta uz faktu
atstāstīšanu un apspriešanu
Rituālā saskarsme
Rituālā saskarsme


Tajā parasti cilvēki parāda viens otram, ka ir
pamanījuši, ievērojuši viens otru un apmainās ar
pieklājības frāzēm („čau”, „sveiki”, „labrīt”, „kā
sviežas”), apjautājas kā klājas, parunā par laiku un
citām virspusējām tēmām, īpaši neiedziļinoties
partnera noskaņojuma cēloņos.
Rituālā saskarsme rada iespēju parādīt, ka cilvēki ir
emocionāli atzinuši viens otru.
Saskarsme vērsta uz faktu atstāstīšanu
un apspriešanu
No rīta klasesbiedri pārrunā ko
kurš ir vai nav izmācījies, ko
darījuši vakarvakarā, vai arī
pārnākuši mājās ģimenē katrs
pastāsta, ko darījis, kā gājis.
Ja cilvēkam izdodas realizēt šādu
saskarsmi, rodas možums,
labsajūta, pieņemšanas un
sava nozīmīguma izjūta.
Savukārt, ja tas nenotiek,
cilvēks jūtas nepieņemts,
atstumts, ignorēts ,
aizvainojas un jūtas vientuļi.
Saskarsme vērsta uz domu un jūtu
atklāšanu



Šī saskarsme ir emocionāli
dziļāka. Cilvēks uzņemas
risku un atklāj sevi.
Piemēram, draudzene vai
draugs otram atklāj savas
pārdomas un pārdzīvojumus
klubiņā vai kādā pasākumā.
Pēc šādas sarunas cilvēks
jūtas pieņemts, izjūt
gandarījumu, ja ir saprasts,
un tas paaugstina viņa
pašvērtējumu.
Ja saruna nerealizējas
iecerētajā gultnē, tad cilvēks
jūtas nesaprasts un lieks,
rodas vēlēšanās pārtraukt
šādas attiecības.
Saskarsme vērsta uz vaļsirdīgu
pašatklāsmi
Šis līmenis ir reti
sastopams, jo prasa
attiecības ar abpusēju
dziļu sapratni. Ja
izdodas tāda saruna,
cilvēki izjūt patiesu
savstarpēju harmoniju,
gandarījumu un prieku
par otra cilvēka
klātesamību.
Tādas attiecības visbiežāk ir
raksturīgas ļoti labiem
draugiem, vai
mīlētājiem, vai
nejaušiem sarunu
biedriem, ar kuriem ir
saskaņa.
Komunikācija –
informācijas apmaiņa

Amerikāņu valodnieks Romans Jakobsons (1896. –
1982.) izveidoja komunikācijas procesa modeli :






ziņas raidītājs – cilvēks, kas nodod informāciju;
saņēmējs – cilvēks, kas saņem informāciju;
kontakts – informācijas nodošanas veids (mutiski, rakstiski,
bez vārdiem);
paziņojums – informācijas saturs;
kods – valoda un tās likumi, ar kuru palīdzību nodod
informāciju;
konteksts – reālā saskarsmes situācija, kurā informācijas
saturs atklājas pilnībā.
Ziņas raidītājs - runātājs



Vienam komunikācijas partnerim ir kāda
informācija (paziņojums), ko viņš vēlas
nodot otram partnerim (saņēmējam).
Viņš to nodod izvēlētajā kontakta veidā
(saruna, vēstule u.c.), kā arī izvēlas, kādā
valodā informāciju paust, lai partneris
viņu saprastu un informācija sasniegtu
savu mērķi – tas ir kods.
Lai gan informācija tiek nodota verbālā
veidā, ziņas raidītājam pret šo informāciju
ir emocionāla attieksme, kas izpaužas
neverbāli – ar mīmiku, pozu, balss
intonāciju, kustībām, žestiem, distanci,
acu kontaktu. Tādējādi vienlaikus tiek
nodota gan verbālā, gan neverbālā
informācija.
Ziņas saņēmējs - klausītājs
Saņēmējs atkodē
informāciju – saprot ziņas
raidītāja verbāli teikto un
uztver neverbālo
izturēšanos.
Neverbālie izteiksmes
līdzekļi vai nu papildina
vārdos izteikto ziņu, vai
arī neatbilst sacītajam un
sniedz citu informāciju
attiecīgajā situācijas
kontekstā.
Kad saņēmējs ir sapratis informāciju, viņš, ja sniedz atbildes reakciju,
nokļūst ziņas raidītāja lomā. Tātad saskarsmes situācijā nepārtraukti
mijas ziņas raidītāja un saņēmēja lomas. Diemžēl saņēmējam ne
vienmēr izdodas adekvāti saprast ziņas raidītāja informāciju, jo
uztveri ietekmē viņa attiecību pieredze, emocionālais stāvoklis,
oreola efekts, stereotipizācija u.c. faktori. Sociālajā psiholoģijā to
dēvē par sietu, kas atkarīgs no saņēmēja īpatnībām un sijā
informāciju
Klausītāju visvairāk iespaido




ziņas raidītāja ārējais izskats 55 %
balss intonācija - 38 %,
vārdi sniedz tikai 7 % no
kopējās informācijas.
Tātad verbālā komunikācija ir
vispamanāmākā, tomēr
neverbālā komunikācija, kuras
signāli ir grūtāk pamanāmi,
sniedz lielāko daļu informācijas
par sarunu partnera attieksmi,
emocionālo noskaņojumu un
rakstura iezīmēm.
Neverbālā saskarsme ir sazināšanās,
izmantojot ķermeņa valodu.
Neverbālie signāli jeb
ķermeņa valodas
elementi ir :
 distance starp
saskarsmes partneriem,
 acu kontakts,
 mīmika,
 poza, žesti, un citas
ķermeņa kustības,
 balss tonis un intonācija.
Distance
Intīmā distance:
0,5 m 


Personiskā distance:
0,5 - 1,5 m
Sociālā distance:
1,5 - 3,5 m

Acu kontakts






Acu skatiena nozīme ir atkarīga no konteksta un vismaz liecina par interesi
vai par intereses zudumu.
Kinofilmās iemīlējušies galvenie varoņi ilgi skatās viens otram acīs, tā tiek
parādīta pieķeršanās, mīlestība, rūpes. Pat nejauša saruna var pārvērsties
par romantiskas intereses izrādīšanu, ja viens no sarunu partneriem uztur
ilgstošu acu kontaktu.
Un otrādi, ja viens no partneriem pārtrauc acu kontaktu vai novēršas, tad
parasti tā ir zīme, ka viņš vēlas pārtraukt konkrēto tēmu vai sarunu, vai kaut
kam nepiekrīt utt.
Redzot acis, var pateikt, vai tajā brīdī cilvēks domā vai atceras, uztraucas
vai fantazē, ir uzmanīgs pret runātāju vai nē. Piemēram, sašaurinātas vai
paplašinātas acu zīlītes norāda uz partnera vēsumu vai sirsnību.
Reizēm acu kontakta trūkums liecina par to, ka cilvēks par kaut ko kaunas
vai ir nobijies, vai arī viņa jānodod kāda slikta ziņa. Samulsis, kautrīgs
cilvēks izvairās no tieša skatiena.
Acu kontaktam var būt divas pretējas nozīmes – draudzīgs vai draudīgs.
Tiešs aktīvs acu skatiens var tikt izmantots arī ar mērķi iebiedēt.

Rietumeiropas un amerikāņu kultūrā vizuālais kontakts
sarunas laikā tiek vērtēts pozitīvi. Cilvēks, kurš neskatās
acīs tiek uzskatīts par izvairīgu un pat melīgu. Turpretī
citās valstīs tiešs skatiens tiek uzskatīts par necieņas
izpausmi, sevišķi pret vecākiem cilvēkiem, piemēram,
Nigērijā un Taizemē
Mīmika jeb sejas izteiksme





Galvenokārt atklāj saskarsmes
partnera emocionālo stāvokli.
Cilvēka sejas muskuļi spēj radīt
apmēram 1000 dažādas sejas
izteiksmes, ko regulē galvas
smadzeņu emocionālās zonas, kuras ir
grūti pakļaut apzinātai regulācijai.
Vairumā gadījumu mīmika parādās
ļoti ātri, un tā precīzi atspoguļo
indivīda izjūtas.
Acīmredzot tieši tāpēc cilvēki pievērš
tik lielu uzmanību tam, ko var redzēt
sarunas partnera sejā.
Ja sarunas biedrs patiesi iejūtas otra
teiktajā, viņš neapzināti atdarina
stāstītāja mīmiku. Par cilvēkiem,
kuriem raksturīga ļoti izteiksmīga
mīmika, saka: “Viņa sejā var lasīt kā
atvērtā grāmatā.”


Spēja demonstrēt ekspresīvas sejas izteiksmes bieži
vien tiek izmantota kino mākslā, piemēram, seriālā par
misteru Bīnu, ko tēlo angļu aktieris Rovans Atkinsons.
Grūtāk ir izprast cilvēkus, kuriem ir mazkustīgi sejas
vaibsti vai kuri apzināti kontrolē sejas muskuļus, lai kaut
ko slēptu vai izpaustu.
Poza



Norāda attieksmi pret partneri.
Izšķir atvērtās un slēgtās pozas
Slēgtās pozas – sakrustotas
kājas, sakrustoti pirksti, virs krūtīm
sakrustotas rokas, kas aizsedz
saules pinumu un it kā aizsargā
sirdi, ķermenis sarāvies čokurā, it
kā norobežojoties no pārējiem –
tiek uztvertas kā nevēlēšanās
kontaktēties, noraidījums, kritika,
baiļu un nedrošības izjūta.
Tomēr, ja cilvēks slēgtā pozā sēž
neapkurinātā telpā, tad loģiskāk
būtu domāt, ka viņam vienkārši
salst. Sarunājoties cilvēki parasti
neatrodas sastingušā pozā, tāpēc
svarīga ir pozu dinamika: kurā
brīdi partneris noslēdzās, kad –
atvērās un kļuva ieinteresēts.
Atvērtā poza

Ja cilvēka rokas un kājas
ir brīvas, nesakrustotas,
ķermenis nedaudz
paliekts uz priekšu pretī
sarunas biedram, viņa
atvērtā poza apliecina
atvērtību, labvēlīgu
attieksmi, uzticēšanos un
piekrišanu. Turklāt šādā
gadījumā sarunas
partneris viņa teikto
uztvers labāk.
Žesti


Parasti pavada runu.
Ilustratīvie žesti -papildina
verbālo informāciju;


tie ir, piemēram,
sasveicināšanās,
apvienošanas, uzskaitīšanas,
pasvītrošanas, domāšanas u.c.
žesti.
Žestiem ir būtiska nozīme
tikai tad, ja saskarsmes
partneri saprot kontekstu.
Regulētājžestus izmanto


Lai netiešā veidā liktu partnerim manīt,
ka saruna vai nu jāturpina, vai
jāpasteidzina, vai arī jāpārtrauc.
Biežāk lietotie regulētājžesti:





skatīšanās pulkstenī,
matu pieglaušana,
žaketes sapogāšana,
skatīšanās uz durvīm,
galvas kustības, kas pauž piekrišanu
vai noliegumu, norādījumu “sēdieties”,
“panāciet šurp” u.c.

Adaptīvie žesti –
spēlēšanās ar sīkām
lietām, knibināšanās,
pakasīšana – palīdz
atbrīvoties no
spriedzes un
satraukuma.


Žestiem ir būtiska nozīme
tikai tad, ja saskarsmes
partneri saprot kontekstu.
Daži žesti ir universāli.
Piemēram, zobu
sakošana vai pat
atņirgšana un dūru
savilkšana visās pasaules
kultūrās apliecina
agresiju un izdzīvošanas
tendenci,
bet smaids tiek uztverts
par labvēlības zīmi.
Balss tonis un intonācija

Rāda gan runātāja noskaņojumu, gan attieksmi pret partneri un
notiekošo.




Piemēram, runājot pa telefonu, diezgan ātri var noteikt sarunas biedra
noskaņojumu, lai arī viņš pats nav redzams. Vecāki, ieklausoties sava
bērna raudāšanā, spēj saprast, vai viņš ir izsalcis vai dusmīgs, vai
vienkārši niķojas.
Vienu un to pašu frāzi ir iespējams izrunāt dažādās intonācijās, ar
dažādiem uzsvariem un ļoti atšķirīgu attieksmi.
Apmēram 70 % cilvēku balss kļūst skaļāka, kad viņi izjūt stresu,
dusmas vai bailes, un klusāka, kad viņi ir noskumuši vai bēdīgi.
Balss skaļumu ir grūti apzināti kontrolēt.
Tiek uzskatīts, ka smalka un augsta tonalitāte liecina par meliem,
tomēr balss interpretācija ir ļoti atkarīga no indivīda runas
ieradumiem, rakstura iezīmēm un etniskiem paradumiem.
Verbālā komunikācija






Verbālā informācija tiek nodota tikai apzinātā līmenī. Tās
saturs ir ietverts vārdos un teikumos.
Verbālā komunikācija ir vārdiska (mutiska vai rakstiska)
sazināšanās, kas ietver sevī prasmi runāt, rakstīt un
klausīties.
Verbālajās komunikācijas formas:
Monologs – viena cilvēka runa.
Dialogs – divpusēja saruna, kuras laikā partneri
apmainās ar informāciju, uzskatiem.
Diskusija – daudzpusēja saruna, kuras laikā vairāki
partneri apmainās ar viedokļiem par vienu un to pašu
tēmu.
Sarunas posmi:
1.
2.
3.
4.
Sarunas sākums jeb orientācijas
posms.
Sarunas gaitas regulēšana jeb
piedāvājums.
Faktu, viedokļu apmaiņa un to
argumentācija.
Sarunas nobeigums.
Sarunas sākums


Partneri ievēro viens otra
izskatu, noskaņojumu, rodas
pirmais iespaids vienam par
otru vai arī aktualizējas jau
zināmā informācija par otru.
Sākuma posma mērķis ir
nodibināt kontaktu starp
sarunas partneriem un
izveidot labvēlīgu atmosfēru,
no tā lielā mērā ir atkarīga
visa turpmākā sarunas norise
un pat iznākums.
Sarunas gaitas regulēšana jeb
piedāvājums



Partneri vienojas, par
kādiem jautājumiem vai
problēmām būs saruna.
Var savstarpēji aicināt
viens otru neapspriest
tēmai nebūtiskus
jautājumus.
Mērķis ir problēmas vai
jautājumu precizēšana.
Faktu, viedokļu apmaiņa un to
argumentācija

notiek dialogs, kura laikā
partneri izsaka savas domas
un vēlmes, kā arī uzklausa
sarunas biedra domas un
vēlmes:
min neapstrīdamus faktus;
salīdzina vai pretstata domas;
 fiksē pretrunīgo informāciju
partnera teiktajā un rosina
partneri precizēt viedokli;
 analizē partnera teikto,
nošķirot apšaubāmo vai
kļūdaino informāciju un vēršot
pret to savus argumentus;
 pakāpeniski pārliecina partneri
par savu viedokli.


Sarunas nobeigums

Atbilstoši sarunas mērķim
abas puses vienojas.
Partneri var rezumēt
sarunas gaitu, it kā
pieliekot tai punktu. Ne
vienmēr tas notiek
verbāli, dažkārt tas
izpaužas neverbālās
saskarsmes līmenī
(uzsmaidot, paspiežot
roku, uzsitot uz pleca
u.c.).
Informācijas devēja – runātāja
prasmes:




Rēķināties ar klausītāja
uztveres spējām, pieredzi,
zināšanām u.c.
Rēķināties ar sarunas partnera
vēlmēm, nevis uzspiest viņam
savu gribu. Agresīvas
komunikācijas metodes var
iznīcināt partnera vēlmi
produktīvi iesaistīties dialogā.
Runāt skaidri, izvēloties vārdus
un izteicienus, kas
viennozīmīgi saprotami abiem.
Minēt tikai objektīvus faktus.




Raudzīties uz problēmu no
vairākiem viedokļiem, elastīgi.
Šāda taktika dod iespēju
partnerim ātrāk atrast sev
piemērotu risinājumu.
Rēķināties ar saskarsmes
partnera sajūtām, jūtām un
domām, it īpaši, ja kāds
informācijas fragments ir viņam
emocionāli nozīmīgs.
Ja runātājs domā tikai par
savām izjūtām, viņš nespēj
nodot informāciju partnerim
vēlamā formā.
Precīzi izteikt savas jūtas, īpaši
tās, kas radušās mijiedarbībā
ar sarunas partneri.
Informācijas saņēmēja klausītāja prasmes




Neverbāli pieskaņoties runātājam –
ievērot pieņemamu distanci, pievērst
uzmanību intonācijai, pozai, žestiem,
mīmikai –, lai labāk izprastu viņa
jūtas.
Censties mazināt savus iepriekšējos
pieņēmumus un aizspriedumus gan
par partneri, gan par tēmu, kas tiek
apspriesta.
Iespēju robežās censties uztvert visu
partnera sniegto informāciju, nevis
tikai to, ko pats uzskata par būtisku,
interesantu vai noderīgu sev.
Nesteigties ar secinājumiem.




Dot laiku runātājam domas
formulēšanai, nesteigties ar
savu pretreakciju.
Nepārtraukt runātāju – tas ir
nepieklājīgi un traucējoši,
turklāt var samulsināt
informācijas devēju.
Neizrādīt savu nepacietību,
tādējādi zaudējot iespēju
uzzināt visu, ko runātājs
gribējis teikt.
Censties izprast, ko runātājs
domā, iejūtoties viņa situācijā.
Aktīvā klausīšanās
Aktīvā klausīšanās nozīmē, ka klausītājs atkārto saņemto
informāciju tā, kā viņš to ir sapratis:
 Pārfrāzē - pārstāstot savos vārdos runātāja teikto,
klausītājs dod runātājam iespēju precizēt un koriģēt
neprecīzi uztverto informāciju - “Ja es pareizi sapratu,...”
 Empātiskā klausīšanās - ir piemērota situācijās, kad
runātāju nomāc kāda personiska problēma. Atspoguļojot
runātāja jūtas, tiek akcentēts nevis informācijas saturs
(kā tas ir pārfrāzējot), bet gan runātāja emocionālais
stāvoklis.
 Loģiski secinājumi - izsaka savos vārdos runātāja
domas un motīvus.
Atgriezeniskā saite


Atgriezeniskā saite
ir jebkura atbilde vai
neverbāla reakcija, ko
informācijas
saņēmējs sniedz
ziņas devējam
(runātājam).
Par atgriezenisko saiti
kalpo arī kritika vai
uzslava.
Kritika ir salīdzinoša analīze, vērtējums izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem

Kritikas izteikšana ir
prasme dot negatīvu
atgriezenisko saiti.
Kritizējot
atgriezeniskās saites
sniedzējs cenšas
panākt, lai partneris
maina savu uzvedību,
vairs nerīkojas kā
iepriekš.


Personības kritizēšana
nenodrošina efektīvu
saskarsmi, drīzāk tā var kļūt
par cēloni saskarsmes
procesa un pat attiecību
pārtraukšanai, sevišķi tad,
ja partneris nevar mainīt to,
par ko tiek kritizēts.
Nekonstruktīva kritika var
izraisīt partnerī dažādas
aizsargreakcijas –
noliegšanu, attaisnošanos,
dusmas vai pat agresiju.
Uzslava ir atzinīgs, īsi pateikts
vērtējums kādam






Uzslavas izteikšana ir prasme dot
pozitīvu atgriezenisko saiti.
Izsakot uzslavu, nepieciešams
izvēlēties tuvāku distanci nekā
parasti, pēc iespējas atklāti
skatīties acīs un arī pieskarties
partnerim;
izteikt vārdos savu pozitīvo
attieksmi pret konkrēto rīcību,
notikumu, īpašību;
paust savu personisko attieksmi,
izmantojot “Es izteikumus” – “Man
patīk ...”, “Es priecājos ...”;
izvairīties no lieka pārspīlējuma,
vārdu plūdiem un pompozuma,
kas sacīto padara ārišķīgu,
nepatiesu, maz ticamu.
Neefektīva komunikācija


Katram cilvēkam saskarsmē ir
bijusi pieredze ar dažādiem
cilvēkiem, ar vieniem kontakts
veidojas ļoti viegli un saruna
izdodas, bet ar citiem kontakts
neveidojas vai veidojas ļoti
grūti un gribas no šī kontakta
izvairīties.
Psihologi pētījumos ir
konstatējuši, ka sekmīgu
komunikāciju kavē partneru
sociālā un psiholoģiskā
nesaderība. Nesaderības
iemeslus sauc par
komunikācijas barjerām.
Vai viņš
klausās
?
Blā, blā, blā..
Komunikācijas barjeras







Komunikācijas barjera ir partneriem piemītošā
nesaderība, kas konkrētā saskarsmes situācijā
var kļūt par traucēkli savstarpējai sapratnei :
Atšķirīgi uzskati un reliģiskā pārliecība.
Piederība pie dažādām sociālām grupām.
Atšķirīgas profesijas.
Vērtību atšķirības.
Individuāli tipoloģisko īpatnību (temperamentu)
atšķirības.
Personības iezīmju vai intelektuālo īpatnību
atšķirības.
Komunikācijas šķēršļi
Analizējot saskarsmi kā procesu, var
novērot vairākus šķēršļus, kas traucē
efektīvas komunikācijas norisi. Atšķirībā
no barjerām šķēršļi rodas tieši sarunas
laikā, partnera darbības rezultātā.
 Komunikācijas šķēršļi ir saskarsmes
situācijai nepiemērota rīcība vai partneri
aizvainojoši izteikumi, kas mazina
savstarpējo saprašanos.

Komunikācijas šķērslis - partnera izteikumos
Draudi
Pavēles
Negatīva kritika un vainošana
Personību aizskaroši izteicieni
Frāzes vajadzības izteiksmē,
izteikumi ar “vajag” un “nevajag”
Nevajadzīga iztaujāšana
Nevietā doti padomi
Uzvedības motīvu piedēvēšana
Atteikšanās apspriest
Tēmas mainīšana
Nomierinoša noliegšana
“Dari kā tev liek, citādi...”
‘’Ja nevari ierasties laikā, tad...”
“Daudz runāsi, norausies!”
“Nejautā, bet dari, kā es saku.”
‘’Tūlīt ej un izdari to!”
“Tu neko nedari.” “Tu vienmēr
žēlojies.”
“Kaut ko tādu var pateikt tikai idiots...”
“Tu vienkārši esi muļķis.”
“Tev jābūt saprotošam.” “Tev
nevajadzētu dusmoties.”
“Kāpēc tu tik vēlu? Kur biji?”
“Ar ko tu nodarbojies?”
“Kāpēc tu nedarīji tā, kā es teicu?”
“Vajadzēja to mobilo turēt somā, tad
neizvilktu.”
“Tevi sasaista aizspriedumi.”
“Tu vienkārši gribi pievērst sev
uzmanību.”
“Te nav ko apspriest.”
“Es te neredzu nekādu problēmu.”
“Forši, ka tu dabūji to grāmatu. Bet es
vakar skatījos smieklīgu filmu, labāk
aizejam vēlreiz uz kino!”
“Neraudi, viss nokārtosies!”
“Neuztraucies! Tu lieliski izskaties.”
Lielākā daļa minēto šķēršļu ir agresīvas komunikācijas
izpausme.

Agresīvas komunikācijas
veids sarunas biedrā parasti
izraisa dusmas un vēlmi
pretoties. Pavēlēšana,
draudēšana, moralizēšana,
kritizēšana, vainošana,
apsaukāšana un izsmiešana
demonstrē pozīciju “no
augšas”. Saskarsmes partneris
šādā situācijā jūtas
nesaprasts, nepieņemts,
aizvainots, mazvērtīgs un līdz
ar to arī pazemots, tāpēc viņš
vairs nevēlas sadarboties un
cenšas izvairīties no
 Agresīva komunikācija demonstrē
saskarsmes.
varu, kā arī sapratnes un empātijas
trūkumu. Šādas komunikācijas
piekritējam jārēķinās ar to, ka citu
cilvēku jūtas pret viņu būs emocionāli
vēsas un viņi, visticamāk,
distancēsies.
Komunikācijas šķērslis - egocentriska uzvedība

Egocentriska uzvedība–
vēlme vienmēr runāt tikai
par savām interesēm un
problēmām, neuzklausot
citus. Indivīds, kam
raksturīga egocentriska
uzvedība, var zaudēt
sarunas biedrus un
draugus.
Netiešā komunikācija



Netiešā komunikācija –
situācijas, kad sarunas
biedrs izsakās neskaidri.
Netiešā komunikācija
veicina aizvainojumu un
nepareizu pieņēmumu
rašanos, kā arī traucē
partneru savstarpējo
saprašanos.
Partneris neapzināti jūt,
ka sarunas biedrs nesaka
to, ko domā, un ir spiests
minēt, kāda tad galu galā
ir patiesā ziņa.

Neefektīva komunikācija
ir arī tad, ja partneri
neprot klausīties, nespēj
nodot informāciju
partnerim saprotamā
veidā, un, izsakot kritiku
vai uzslavu, to dara
neadekvātā veidā.
Neefektīva komunikācija
var kļūt par konflikta
iemeslu.
Meli, maldināšana


Būtisks komunikācijas šķērslis
ir apzināta vai neapzināta
maldināšana.
Melus mēdz dalīt divās
grupās: “baltie meli” – tie, kas
it kā saudzē sarunas biedra
jūtas, un “īstie meli” – tie, kas
ir nosodāmi un liecina par
cietsirdību pret partneri. Šis
pieņemtais dalījums ir viens
no citus un sevis
maldināšanas paraugiem
Kopsavilkums


Komunikācija ir efektīva, ja
jūtu, domu un vēlmju
izpaudumi gan verbālā, gan
neverbālā veidā ir saskaņā
cits ar citu, ja tie ir savstarpēji
papildinoši.
Lai saskarsme būtu efektīva ir
svarīga gan informācijas
devēja – runātāja un ziņas
saņēmēja – klausītāja loma,
gan kā sarunas partneri šīs
lomas izpilda, viņu prasmes,
gan arī sarunas biedru ticība
sarunas partnerim un spēja
būt pārliecinātam par sevi.