Transcript Kā mēs mācāmies?
Slide 1
I
Slide 2
IEVADS
Slide 3
Slide 4
Slide 5
1990
2014
Slide 6
40 000
p.m.ē
2014
Slide 7
Slide 8
KAS TAS IR –
PREZENTĀCIJA?
Slide 9
II
Slide 10
KO GAN VAR SALAIST GREIZI
VIENKĀRŠĀ PREZENTĀCIJĀ?
Slide 11
Risinājumu virzieni
Lai atjaunotu līdzsvaru demogrāfiskajā piramīdā, aktīvai rīcībai jānotiek vairākos virzienos. Pirmkārt, nepieciešams radīt un ieviest valsts stratēģiju dzimstības
veicināšanai un ģimenes atbalstam, radot vecākos drošību par savu un bērnu nākotni. Otrkārt, pārveidot pensiju sistēmu uz ilgtspējīgiem pamatiem. Treškārt,
reformēt aprūpes sistēmas funkcionēšanu. Esam apzinājuši gan risinājumu, gan problēmu virzienus:
Jāraugās to valstu virzienā, kuru īstenotā ģimenes politika ir bijusi rezultatīva, proti, tādas ir Skandināvijas valstis, Austrālija, Beļģija, Francija, Jaunzēlande un
Nīderlande. Sekmīgas dzimstības politikas pieredze rāda, ka dzimstības veicināšanā būtiski ir trīs aspekti. Pirmkārt, tā ir vecāku drošība par bērnu
nodrošinājumu un audzināšanas izmaksu samazinājums. Otrkārt, jābalsta un jāveicina lēmuma pieņemšana par otrā un trešā bērnu piedzimšanu. Treškārt,
jāmazina vecākiem spriedze un spiediens izvēlēties — karjera vai bērns, piedāvājot savietošanas mehānismus;
Jāpielāgojas sabiedrības novecošanās procesam un jāreformē pensiju un pabalstu sistēma, ņemot vērā citu valstu pieredzi. Diemžēl viena „lielā un
vienkāršā” risinājuma nav un jāizvēlas fiskāli, vēsturiski un sociāli visatbilstošākais risinājumu apvienojums;
Jāveic izmaiņas sociālajās sistēmās. Līdzīgi daudzām citām attīstītām valstīm iedzīvotāju novecošana noris ātrāk par spēju mobilizēt un pielāgot publisko
finansējumu pieaugošiem izdevumiem sociālai aprūpei un veselības aprūpei. Sociālā sistēma, kas pamatos tika radīta un veiksmīgi funkcionēja citā
demogrāfiskā situācijā, nu jāpielāgo citādākai sabiedrībai. Tādai, kurā ir vairāk vecāku cilvēku, kas dzīvo ilgāku un veselīgāku mūžu, un kurā ir salīdzinoši
mazāk bērnu. Gandrīz visas mūsu kaimiņvalstis ir veikušas izmaiņas savās sociālajās sistēmās. Gandrīz visas paaugstinājušas pensionēšanās vecumu; daudzas
paaugstina individuālā ieguldījuma īpatsvaru veselības aprūpes sistēmā un lielāku uzsvaru pārvieto uz līdzmaksājumiem;
Jāoptimizē pensiju sistēmas modelis. 20. gadsimta deviņdesmitajos gados izveidotais Latvijas pensiju sistēmas modelis kopumā ir pareizs. Tomēr krīze un
iepriekšējā īstermiņa politika, kā arī daudz straujākas nekā gaidīts migrācijas, depopulācijas un novecošanas tendences ir būtiski iedragājušas sistēmas
ilgtspēju. Lēnām reformētā veselības aprūpes sistēma vairs nespēj sekmīgi reaģēt uz straujo depopulāciju, īpaši Latvijas laukos. Latvijā joprojām nožēlojami
maz tiek tērēts uz vecāku cilvēku ilgtermiņa aprūpi, kas tādējādi faktiski tiek īstenota veselības aprūpes sistēmā, bet tas ir daudz dārgāk;
Jāveic akcentu maiņa veselības aprūpē, piemēram, vairāk gatavojot speciālistus novecojošai sabiedrībai. E-veselības joma joprojām attīstās lēni, nesniedzot
iespējas ievērojami ietaupīt uz tehnoloģiju izmantošanas rēķina;
Veselības aprūpes jomā arī Latvijā novērojamas nozīmīgas izmaiņas salīdzinājumā ar situāciju pirms 20 gadiem. Daudz lielāks īpatsvars ir ar dzīvesveidu
saistītām slimībām, garīga rakstura saslimstībai, straujākas novecošanās dēļ daudz lielāks īpatsvars ir arī ar vecumu saistītām slimībām un to ārstēšanu.
Saprotams, ka tādēļ prevencija agrākā dzīves posmā ir absolūti nepieciešama, jo ļauj atslogot aprūpes sistēmu vēlāk. Tāpat saprotams, ka tieši individuālo
lēmumu izmaiņas par labu veselīgam dzīvesveidam kļūst par ilgtermiņa veselības aprūpes sistēmas stūrakmeni.
Slide 12
KĀ MĒS MĀCĀMIES?
Ideja
Izstrāde
Produkcija
Aptaujas
100%
90%
80%
70%
60%
50%
40%
30%
20%
10%
0%
Pašmācība
Tālmācība
• Mērķa grupas vajadzības;
• Kursa mērķu un uzdevumu formulēšana;
• Mācību stratēģija (saturs, nodarbību veidi, materiālu veidi, pārbaudījumi, kvalitātes vadība);
• Mācību materiālu izstrāde;
• Kursa izmēģinājums;
• Konsultācijas kursa gaitā;
• Atgriezeniskā saite no kursa dalībniekiem;
• Kursa novērtējums no neatkarīga eksperta;
Klātienes
studijas
Skola
Individuālās
konsultācijas
Slide 13
PREZENTĒTĀJS KATRĀ SAVAS PREZENTĀCIJAS SLAIDĀ
IELIEK VISU TEKSTU, KO GATAVOJAS STĀSTĪT. LAI GAN
TAS NOZĪMĒ, KA RUNĀTĀJAM NAV JĀIEGAUMĒ SAVS
SAKĀMAIS, GALU GALĀ PREZENTĀCIJAS SLAIDI KĻŪST
PĀRSLOGOTI AR INFORMĀCIJU UN GARLAICĪGI. ŠĀDI
RĪKOJOTIES, JŪS ZAUDĒSIET SAVAS PUBLIKAS UZMANĪBU
VĒL PIRMS TIKSIET LĪDZ RUNĀJAMĀ TEKSTA BEIGĀM.
Slide 14
Glāžšķūņu rūķīši
Slide 15
MĒS LAŠI NEPAMĀNĀM LIELĀKO DALU SEVIS
PIE;AUTO KLŪGU!
Slide 16
Dizains
Slide 17
95% PREZENTĀCIJU SATUR KĀDU NO
IEPRIEKŠMINĒTAJĀM KĻŪDĀM
Slide 18
95%
Slide 19
III
Slide 20
KO DARĪT, LAI NEBŪTU SLIKTI?
Slide 21
SLAIDI IR PAR VELTI!
Slide 22
NENOVĒRTĒTĀS PIEZĪMJU SADAĻAS PRIEKŠROCĪBAS
Slide 23
Slide 24
Slide 25
Slide 26
KĀ MĒS MĀCĀMIES?
Ideja
Izstrāde
Produkcija
Aptaujas
100%
90%
80%
70%
60%
50%
40%
30%
20%
10%
0%
Pašmācība
Tālmācība
• Mērķa grupas vajadzības;
• Kursa mērķu un uzdevumu formulēšana;
• Mācību stratēģija (saturs, nodarbību veidi, materiālu veidi, pārbaudījumi, kvalitātes vadība);
• Mācību materiālu izstrāde;
• Kursa izmēģinājums;
• Konsultācijas kursa gaitā;
• Atgriezeniskā saite no kursa dalībniekiem;
• Kursa novērtējums no neatkarīga eksperta;
Klātienes
studijas
Skola
Individuālās
konsultācijas
Slide 27
Prezentāciju veidošanas
kanoni
7 RINDAS, 3 VĀRDI
10/20/30 – 10 MINŪTES, 20 SLAIDI,
30 LIELUMA FONTS
Slide 28
TIPISKS LABAS
PREZENTĀCIJAS
SLAIDS?
Slide 29
Tad jau šī ir tipiska, laba prezentācija!
Slide 30
Slide 31
Slide 32
Slide 33
Slide 34
Slide 35
Lasīšana «Z»
formā
◦ Apakšpunkts 1.1
◦ Apakšpunkts 1.2
◦ Apakšpunkts 1.3
Rezultāts
Process
Ideja
Slide 36
Kā mēs redzam slaidus?
Slide 37
Baraks Obama
Bērnībā bija veselīgs bērns;
Jaunībā aizrāvās ar disko;
Precējies ar Mišelu Obamu;
ASV prezidents kopš 2008.
gada.
Slide 38
Baraks Obama
Slide 39
Attēls runā
vairāk kā
1000 vārdu
Slide 40
Tiešām?
Slide 41
Smadzenes vizuālo informāciju apstrādā 60 000 ātrāk nekā tekstu
90% no saņemtās
informācijas
ir
vizuāla
70% sensoru ir
acīs
vizuālajā apstrādē 40% cilvēku labāk
darbojas
50% informāciju
prāta
uzņemtu vizuāli
Mēs atceramies
20% teksta
80% attēlu
10% skaņu
Slide 42
Klausītāju
uzmanība
Slide 43
Klausītāju
uzmanība
Slide 44
Pavērsiena punkti prezentācijā
Slide 45
Klausītāju
uzmanība
Slide 46
Slide 47
I
Slide 2
IEVADS
Slide 3
Slide 4
Slide 5
1990
2014
Slide 6
40 000
p.m.ē
2014
Slide 7
Slide 8
KAS TAS IR –
PREZENTĀCIJA?
Slide 9
II
Slide 10
KO GAN VAR SALAIST GREIZI
VIENKĀRŠĀ PREZENTĀCIJĀ?
Slide 11
Risinājumu virzieni
Lai atjaunotu līdzsvaru demogrāfiskajā piramīdā, aktīvai rīcībai jānotiek vairākos virzienos. Pirmkārt, nepieciešams radīt un ieviest valsts stratēģiju dzimstības
veicināšanai un ģimenes atbalstam, radot vecākos drošību par savu un bērnu nākotni. Otrkārt, pārveidot pensiju sistēmu uz ilgtspējīgiem pamatiem. Treškārt,
reformēt aprūpes sistēmas funkcionēšanu. Esam apzinājuši gan risinājumu, gan problēmu virzienus:
Jāraugās to valstu virzienā, kuru īstenotā ģimenes politika ir bijusi rezultatīva, proti, tādas ir Skandināvijas valstis, Austrālija, Beļģija, Francija, Jaunzēlande un
Nīderlande. Sekmīgas dzimstības politikas pieredze rāda, ka dzimstības veicināšanā būtiski ir trīs aspekti. Pirmkārt, tā ir vecāku drošība par bērnu
nodrošinājumu un audzināšanas izmaksu samazinājums. Otrkārt, jābalsta un jāveicina lēmuma pieņemšana par otrā un trešā bērnu piedzimšanu. Treškārt,
jāmazina vecākiem spriedze un spiediens izvēlēties — karjera vai bērns, piedāvājot savietošanas mehānismus;
Jāpielāgojas sabiedrības novecošanās procesam un jāreformē pensiju un pabalstu sistēma, ņemot vērā citu valstu pieredzi. Diemžēl viena „lielā un
vienkāršā” risinājuma nav un jāizvēlas fiskāli, vēsturiski un sociāli visatbilstošākais risinājumu apvienojums;
Jāveic izmaiņas sociālajās sistēmās. Līdzīgi daudzām citām attīstītām valstīm iedzīvotāju novecošana noris ātrāk par spēju mobilizēt un pielāgot publisko
finansējumu pieaugošiem izdevumiem sociālai aprūpei un veselības aprūpei. Sociālā sistēma, kas pamatos tika radīta un veiksmīgi funkcionēja citā
demogrāfiskā situācijā, nu jāpielāgo citādākai sabiedrībai. Tādai, kurā ir vairāk vecāku cilvēku, kas dzīvo ilgāku un veselīgāku mūžu, un kurā ir salīdzinoši
mazāk bērnu. Gandrīz visas mūsu kaimiņvalstis ir veikušas izmaiņas savās sociālajās sistēmās. Gandrīz visas paaugstinājušas pensionēšanās vecumu; daudzas
paaugstina individuālā ieguldījuma īpatsvaru veselības aprūpes sistēmā un lielāku uzsvaru pārvieto uz līdzmaksājumiem;
Jāoptimizē pensiju sistēmas modelis. 20. gadsimta deviņdesmitajos gados izveidotais Latvijas pensiju sistēmas modelis kopumā ir pareizs. Tomēr krīze un
iepriekšējā īstermiņa politika, kā arī daudz straujākas nekā gaidīts migrācijas, depopulācijas un novecošanas tendences ir būtiski iedragājušas sistēmas
ilgtspēju. Lēnām reformētā veselības aprūpes sistēma vairs nespēj sekmīgi reaģēt uz straujo depopulāciju, īpaši Latvijas laukos. Latvijā joprojām nožēlojami
maz tiek tērēts uz vecāku cilvēku ilgtermiņa aprūpi, kas tādējādi faktiski tiek īstenota veselības aprūpes sistēmā, bet tas ir daudz dārgāk;
Jāveic akcentu maiņa veselības aprūpē, piemēram, vairāk gatavojot speciālistus novecojošai sabiedrībai. E-veselības joma joprojām attīstās lēni, nesniedzot
iespējas ievērojami ietaupīt uz tehnoloģiju izmantošanas rēķina;
Veselības aprūpes jomā arī Latvijā novērojamas nozīmīgas izmaiņas salīdzinājumā ar situāciju pirms 20 gadiem. Daudz lielāks īpatsvars ir ar dzīvesveidu
saistītām slimībām, garīga rakstura saslimstībai, straujākas novecošanās dēļ daudz lielāks īpatsvars ir arī ar vecumu saistītām slimībām un to ārstēšanu.
Saprotams, ka tādēļ prevencija agrākā dzīves posmā ir absolūti nepieciešama, jo ļauj atslogot aprūpes sistēmu vēlāk. Tāpat saprotams, ka tieši individuālo
lēmumu izmaiņas par labu veselīgam dzīvesveidam kļūst par ilgtermiņa veselības aprūpes sistēmas stūrakmeni.
Slide 12
KĀ MĒS MĀCĀMIES?
Ideja
Izstrāde
Produkcija
Aptaujas
100%
90%
80%
70%
60%
50%
40%
30%
20%
10%
0%
Pašmācība
Tālmācība
• Mērķa grupas vajadzības;
• Kursa mērķu un uzdevumu formulēšana;
• Mācību stratēģija (saturs, nodarbību veidi, materiālu veidi, pārbaudījumi, kvalitātes vadība);
• Mācību materiālu izstrāde;
• Kursa izmēģinājums;
• Konsultācijas kursa gaitā;
• Atgriezeniskā saite no kursa dalībniekiem;
• Kursa novērtējums no neatkarīga eksperta;
Klātienes
studijas
Skola
Individuālās
konsultācijas
Slide 13
PREZENTĒTĀJS KATRĀ SAVAS PREZENTĀCIJAS SLAIDĀ
IELIEK VISU TEKSTU, KO GATAVOJAS STĀSTĪT. LAI GAN
TAS NOZĪMĒ, KA RUNĀTĀJAM NAV JĀIEGAUMĒ SAVS
SAKĀMAIS, GALU GALĀ PREZENTĀCIJAS SLAIDI KĻŪST
PĀRSLOGOTI AR INFORMĀCIJU UN GARLAICĪGI. ŠĀDI
RĪKOJOTIES, JŪS ZAUDĒSIET SAVAS PUBLIKAS UZMANĪBU
VĒL PIRMS TIKSIET LĪDZ RUNĀJAMĀ TEKSTA BEIGĀM.
Slide 14
Glāžšķūņu rūķīši
Slide 15
MĒS LAŠI NEPAMĀNĀM LIELĀKO DALU SEVIS
PIE;AUTO KLŪGU!
Slide 16
Dizains
Slide 17
95% PREZENTĀCIJU SATUR KĀDU NO
IEPRIEKŠMINĒTAJĀM KĻŪDĀM
Slide 18
95%
Slide 19
III
Slide 20
KO DARĪT, LAI NEBŪTU SLIKTI?
Slide 21
SLAIDI IR PAR VELTI!
Slide 22
NENOVĒRTĒTĀS PIEZĪMJU SADAĻAS PRIEKŠROCĪBAS
Slide 23
Slide 24
Slide 25
Slide 26
KĀ MĒS MĀCĀMIES?
Ideja
Izstrāde
Produkcija
Aptaujas
100%
90%
80%
70%
60%
50%
40%
30%
20%
10%
0%
Pašmācība
Tālmācība
• Mērķa grupas vajadzības;
• Kursa mērķu un uzdevumu formulēšana;
• Mācību stratēģija (saturs, nodarbību veidi, materiālu veidi, pārbaudījumi, kvalitātes vadība);
• Mācību materiālu izstrāde;
• Kursa izmēģinājums;
• Konsultācijas kursa gaitā;
• Atgriezeniskā saite no kursa dalībniekiem;
• Kursa novērtējums no neatkarīga eksperta;
Klātienes
studijas
Skola
Individuālās
konsultācijas
Slide 27
Prezentāciju veidošanas
kanoni
7 RINDAS, 3 VĀRDI
10/20/30 – 10 MINŪTES, 20 SLAIDI,
30 LIELUMA FONTS
Slide 28
TIPISKS LABAS
PREZENTĀCIJAS
SLAIDS?
Slide 29
Tad jau šī ir tipiska, laba prezentācija!
Slide 30
Slide 31
Slide 32
Slide 33
Slide 34
Slide 35
Lasīšana «Z»
formā
◦ Apakšpunkts 1.1
◦ Apakšpunkts 1.2
◦ Apakšpunkts 1.3
Rezultāts
Process
Ideja
Slide 36
Kā mēs redzam slaidus?
Slide 37
Baraks Obama
Bērnībā bija veselīgs bērns;
Jaunībā aizrāvās ar disko;
Precējies ar Mišelu Obamu;
ASV prezidents kopš 2008.
gada.
Slide 38
Baraks Obama
Slide 39
Attēls runā
vairāk kā
1000 vārdu
Slide 40
Tiešām?
Slide 41
Smadzenes vizuālo informāciju apstrādā 60 000 ātrāk nekā tekstu
90% no saņemtās
informācijas
ir
vizuāla
70% sensoru ir
acīs
vizuālajā apstrādē 40% cilvēku labāk
darbojas
50% informāciju
prāta
uzņemtu vizuāli
Mēs atceramies
20% teksta
80% attēlu
10% skaņu
Slide 42
Klausītāju
uzmanība
Slide 43
Klausītāju
uzmanība
Slide 44
Pavērsiena punkti prezentācijā
Slide 45
Klausītāju
uzmanība
Slide 46
Slide 47