Slide 1

Vien. Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

2.att.
1.att.

Skaņa, skaņas rašanās
3.att.

6.att.

Sagatavoja: ĀVĢ matemātikas un fizikas skolotāja Aija Plēsuma
2009

Skaņas avoti
8.att.
7.att.

Foto no personiskā arhīva.

9.att.

11.att.

10.att.

12.att.
13.att.

Svārstības

www.liis.lv/fizika/DD1/skana.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD5/Muzika.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD17/Ritms.htm

Dzīvnieku radītās skaņas
1.att.

Ne tikai cilvēks rada un uztver skaņas, bet arī dzīvnieki ar to palīdzību savā starpā sazinās.
Cikāžu tēviņi (5.att.) rada dažāda veida skaņas. Viena no tām ir aicinājuma sauciens, kas piesaista
gan mātītes, gan arī citus tēviņus. Cita veida skaņas tiek izdotas, kad tēviņš tuvojas mātītei. Un
vēl citas, kad cikādes ir satrauktas.
Viens no iemesliem, kāpēc circeņu (4.att.)tēviņi čirkst ir, lai sazinātos ar citiem circeņiem. Tā kā zālē,
kur tie dzīvo, apkārtne ir slikti pārredzama, tie lieto čirkstošas skaņas, lai noteiktu cits cita
atrašanās vietu, iezīmētu teritoriju. Tie čirkst tādēļ, lai pievilinātu mātītes un cīnītos ar tēviņiem.
Delfīnu (1.att.) izdotās skaņas var iedalīt divās grupās:
– Kliedzieni, ko tie lieto sazinoties ar citiem delfīniem, izdalot klikšķus un svilpienus.
– Augstas frekvences skaņas, kuras tie peldot izmanto kā sonaru apkārtnes pētīšanai.
Parasti putni (3.att.) dzied, lai paradītu, ka ir savas teritorijas saimnieki, kā arī, lai paziņotu par savu
klātbūtni pretējam dzimumam. Biežāk tomēr dzied putnu tēviņi. Daži putni dzied vienu un to pašu
dziesmu visu mūžu, daži papildina savus krājumus ar jebkuru skaņu, kuru tie dzird un atveido to.
Suņi (2.att.) rej uz citiem dzīvniekiem, lai paziņotu kur ir viņu teritorija. Suņi rej, arī tad, kad ir satraukti,
vai grib sasveicināties.

2.att.

3.att.

4.att.

5.att.

Svārstību periods (T), amplitūda, frekvence ()
Visvienkāršākā periodiskā kustība ir kustība pa riņķi. Tai ir speciāls nosaukums harmoniska kustība.
Ja izvēlamies kādu punktu uz riņķa, tad ik pēc laika T, kuru sauc par periodu, ķermenis ir
atkal šajā punktā. Līdzīgi notiek svārstību kustībā – ķermeņa periodiska atgriešanās iezīmētā
punktā.
Svārstību kustības piemēri: koka zars, vijoles stīga, bungas membrāna, cilvēka kāja (ejot),
atsperē un diegā iekārts ķermenis.
Vislielāko ķermeņa novirzi no līdzsvara stāvokļa sauc par svārstību amplitūdu un to mēra
metros (m).
Izpildīto svārstību skaitu vienā sekundē sauc par svārstību frekvenci, tās vienība ir 1/s
jeb 1 hercs (Hz). Nosaukums dots par godu vācu fiziķim Hercam (Hertz).

SKAŅU izraisa ķermeņi, kas svārstās,
tomēr ne visas svārstības ir dzirdamas.

Skaņu raksturo skaņas skaļums.
Skaņas skaļumu nosaka svārstību amplitūda.
Tas, cik katra skaņa izklausās skaļa, atkarīgs arī no svārstību frekvences. Dzirdes īpatnību dēļ augstas
frekvences skaņa izklausās skaļāka nekā tāda paša stipruma zemas frekvences skaņa.
Skaņas stiprums jeb intensitāte raksturo fizikālu procesu, neatkarīgi no tā, vai to uztver vai neuztver
klausītājs, tās mērvienība ir W/m^2.
Ikdienā lieto jēdzienus vāja un stipra skaņa.
Praksē skaņas intensitāti (stiprumu) mēra decibelos (dB).
Skaļums ir skaņas intensitātes atspoguļojums cilvēka sajūtās. Skaļuma vērtējums dažādiem cilvēkiem ir
atšķirīgs.
Regulāri klausoties pārāk skaļu mūziku vai pastāvīgi uzturoties vidē, kur ir skaļi trokšņi, var pavājināties
dzirde.

Skaņu skaļuma piemēri:
10 dB – lapu čabēšana, šalkoņa;
30 dB – klusa saruna, klusa iela;
50 dB – sarunas skaļums;
70 dB - kravas automobilis, tramvaja vagonā;
90 dB – ātrās palīdzības sirēna;
110 dB – skaļums rokgrupas koncertā;
120 dB – sāpju slieksnis;
130 dB – reaktīvā dzinēja skaņa, troksnis bīstams cilvēka
dzīvībai.

http://www.liis.lv/muzika/instrumenti/tmi.php

14.att.

Drošības zīme norāda, ka
jālieto dzirdes
aizsardzības līdzekļi.

Toņdakšas kamertoņa ,, la’’
svārstību attēls

10T=23,8 ms

 = 1/T = 420 Hz

ieslēgts
trasētājs, laika
noteikšanai

Cilvēka balss aparāts

lv.wikipedia.org/wiki/Mutes_dobums
http://www.veezis.lv/index.php?event=document&document_id=147

Cilvēka balss aparāts

Attēli no vietnēm http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepages/19708.htm
www.ich.ucl.ac.uk/gosh_families/information_s

Balss saišu svārstību analīze

ooo…

10T=53 ms

1/T=189 Hz

Mājas darbs:
3.1.tēma mācību grāmatā.
Darba burtnīcā 36.lpp. izpildi 2.-6.uzdevumus.

Informācijas avoti:
1.attēls no vietnes www.apollo.lv/.../2008-07-02/131410/7lp_ods.jpg
2.attēls no vietnes www.1shop.lv/.../catalogs/products/317.jpg
3.attēls no vietnes entomology.uark.edu/.../BlackGarbageFlyAdult.JPG
4.attēls no vietnes datuve.lv/images/upload/nokia_2110.jpg
5.attēls no vietnes www.photohome.com/.../birds/seagull-4a.jpg
6.attēls no vietnes easyget.lv/img/articles/0710/3514.jpg
7.attēls no vietnes: www.muzikascentrs.lv/app/webroot/files/image/
8.attēls no vietnes www.treehugger.com/water-cycle-explanation-gr...
9.attēls no vietnes journal.suteki.nu/.../2007/09/rain_thumb.jpg
10.attēls no vietnes 365dienas.files.wordpress.com/2008/04/thunder.jpg
11.attēls no vietnes zparks.lv/images/text/Bites.jpg
12.attēls no vietnes www.slaucamgovis.lv/bildes/Vesture1_1.jpg
13.attēls no vietnes www.etoday.ru/auto_oracle.jpg
14.attēls no vietnes air.blogs.lv/.../
http://lv.wikipedia.org/wiki/Ska%C5%86a


Slide 2

Vien. Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

2.att.
1.att.

Skaņa, skaņas rašanās
3.att.

6.att.

Sagatavoja: ĀVĢ matemātikas un fizikas skolotāja Aija Plēsuma
2009

Skaņas avoti
8.att.
7.att.

Foto no personiskā arhīva.

9.att.

11.att.

10.att.

12.att.
13.att.

Svārstības

www.liis.lv/fizika/DD1/skana.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD5/Muzika.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD17/Ritms.htm

Dzīvnieku radītās skaņas
1.att.

Ne tikai cilvēks rada un uztver skaņas, bet arī dzīvnieki ar to palīdzību savā starpā sazinās.
Cikāžu tēviņi (5.att.) rada dažāda veida skaņas. Viena no tām ir aicinājuma sauciens, kas piesaista
gan mātītes, gan arī citus tēviņus. Cita veida skaņas tiek izdotas, kad tēviņš tuvojas mātītei. Un
vēl citas, kad cikādes ir satrauktas.
Viens no iemesliem, kāpēc circeņu (4.att.)tēviņi čirkst ir, lai sazinātos ar citiem circeņiem. Tā kā zālē,
kur tie dzīvo, apkārtne ir slikti pārredzama, tie lieto čirkstošas skaņas, lai noteiktu cits cita
atrašanās vietu, iezīmētu teritoriju. Tie čirkst tādēļ, lai pievilinātu mātītes un cīnītos ar tēviņiem.
Delfīnu (1.att.) izdotās skaņas var iedalīt divās grupās:
– Kliedzieni, ko tie lieto sazinoties ar citiem delfīniem, izdalot klikšķus un svilpienus.
– Augstas frekvences skaņas, kuras tie peldot izmanto kā sonaru apkārtnes pētīšanai.
Parasti putni (3.att.) dzied, lai paradītu, ka ir savas teritorijas saimnieki, kā arī, lai paziņotu par savu
klātbūtni pretējam dzimumam. Biežāk tomēr dzied putnu tēviņi. Daži putni dzied vienu un to pašu
dziesmu visu mūžu, daži papildina savus krājumus ar jebkuru skaņu, kuru tie dzird un atveido to.
Suņi (2.att.) rej uz citiem dzīvniekiem, lai paziņotu kur ir viņu teritorija. Suņi rej, arī tad, kad ir satraukti,
vai grib sasveicināties.

2.att.

3.att.

4.att.

5.att.

Svārstību periods (T), amplitūda, frekvence ()
Visvienkāršākā periodiskā kustība ir kustība pa riņķi. Tai ir speciāls nosaukums harmoniska kustība.
Ja izvēlamies kādu punktu uz riņķa, tad ik pēc laika T, kuru sauc par periodu, ķermenis ir
atkal šajā punktā. Līdzīgi notiek svārstību kustībā – ķermeņa periodiska atgriešanās iezīmētā
punktā.
Svārstību kustības piemēri: koka zars, vijoles stīga, bungas membrāna, cilvēka kāja (ejot),
atsperē un diegā iekārts ķermenis.
Vislielāko ķermeņa novirzi no līdzsvara stāvokļa sauc par svārstību amplitūdu un to mēra
metros (m).
Izpildīto svārstību skaitu vienā sekundē sauc par svārstību frekvenci, tās vienība ir 1/s
jeb 1 hercs (Hz). Nosaukums dots par godu vācu fiziķim Hercam (Hertz).

SKAŅU izraisa ķermeņi, kas svārstās,
tomēr ne visas svārstības ir dzirdamas.

Skaņu raksturo skaņas skaļums.
Skaņas skaļumu nosaka svārstību amplitūda.
Tas, cik katra skaņa izklausās skaļa, atkarīgs arī no svārstību frekvences. Dzirdes īpatnību dēļ augstas
frekvences skaņa izklausās skaļāka nekā tāda paša stipruma zemas frekvences skaņa.
Skaņas stiprums jeb intensitāte raksturo fizikālu procesu, neatkarīgi no tā, vai to uztver vai neuztver
klausītājs, tās mērvienība ir W/m^2.
Ikdienā lieto jēdzienus vāja un stipra skaņa.
Praksē skaņas intensitāti (stiprumu) mēra decibelos (dB).
Skaļums ir skaņas intensitātes atspoguļojums cilvēka sajūtās. Skaļuma vērtējums dažādiem cilvēkiem ir
atšķirīgs.
Regulāri klausoties pārāk skaļu mūziku vai pastāvīgi uzturoties vidē, kur ir skaļi trokšņi, var pavājināties
dzirde.

Skaņu skaļuma piemēri:
10 dB – lapu čabēšana, šalkoņa;
30 dB – klusa saruna, klusa iela;
50 dB – sarunas skaļums;
70 dB - kravas automobilis, tramvaja vagonā;
90 dB – ātrās palīdzības sirēna;
110 dB – skaļums rokgrupas koncertā;
120 dB – sāpju slieksnis;
130 dB – reaktīvā dzinēja skaņa, troksnis bīstams cilvēka
dzīvībai.

http://www.liis.lv/muzika/instrumenti/tmi.php

14.att.

Drošības zīme norāda, ka
jālieto dzirdes
aizsardzības līdzekļi.

Toņdakšas kamertoņa ,, la’’
svārstību attēls

10T=23,8 ms

 = 1/T = 420 Hz

ieslēgts
trasētājs, laika
noteikšanai

Cilvēka balss aparāts

lv.wikipedia.org/wiki/Mutes_dobums
http://www.veezis.lv/index.php?event=document&document_id=147

Cilvēka balss aparāts

Attēli no vietnēm http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepages/19708.htm
www.ich.ucl.ac.uk/gosh_families/information_s

Balss saišu svārstību analīze

ooo…

10T=53 ms

1/T=189 Hz

Mājas darbs:
3.1.tēma mācību grāmatā.
Darba burtnīcā 36.lpp. izpildi 2.-6.uzdevumus.

Informācijas avoti:
1.attēls no vietnes www.apollo.lv/.../2008-07-02/131410/7lp_ods.jpg
2.attēls no vietnes www.1shop.lv/.../catalogs/products/317.jpg
3.attēls no vietnes entomology.uark.edu/.../BlackGarbageFlyAdult.JPG
4.attēls no vietnes datuve.lv/images/upload/nokia_2110.jpg
5.attēls no vietnes www.photohome.com/.../birds/seagull-4a.jpg
6.attēls no vietnes easyget.lv/img/articles/0710/3514.jpg
7.attēls no vietnes: www.muzikascentrs.lv/app/webroot/files/image/
8.attēls no vietnes www.treehugger.com/water-cycle-explanation-gr...
9.attēls no vietnes journal.suteki.nu/.../2007/09/rain_thumb.jpg
10.attēls no vietnes 365dienas.files.wordpress.com/2008/04/thunder.jpg
11.attēls no vietnes zparks.lv/images/text/Bites.jpg
12.attēls no vietnes www.slaucamgovis.lv/bildes/Vesture1_1.jpg
13.attēls no vietnes www.etoday.ru/auto_oracle.jpg
14.attēls no vietnes air.blogs.lv/.../
http://lv.wikipedia.org/wiki/Ska%C5%86a


Slide 3

Vien. Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

2.att.
1.att.

Skaņa, skaņas rašanās
3.att.

6.att.

Sagatavoja: ĀVĢ matemātikas un fizikas skolotāja Aija Plēsuma
2009

Skaņas avoti
8.att.
7.att.

Foto no personiskā arhīva.

9.att.

11.att.

10.att.

12.att.
13.att.

Svārstības

www.liis.lv/fizika/DD1/skana.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD5/Muzika.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD17/Ritms.htm

Dzīvnieku radītās skaņas
1.att.

Ne tikai cilvēks rada un uztver skaņas, bet arī dzīvnieki ar to palīdzību savā starpā sazinās.
Cikāžu tēviņi (5.att.) rada dažāda veida skaņas. Viena no tām ir aicinājuma sauciens, kas piesaista
gan mātītes, gan arī citus tēviņus. Cita veida skaņas tiek izdotas, kad tēviņš tuvojas mātītei. Un
vēl citas, kad cikādes ir satrauktas.
Viens no iemesliem, kāpēc circeņu (4.att.)tēviņi čirkst ir, lai sazinātos ar citiem circeņiem. Tā kā zālē,
kur tie dzīvo, apkārtne ir slikti pārredzama, tie lieto čirkstošas skaņas, lai noteiktu cits cita
atrašanās vietu, iezīmētu teritoriju. Tie čirkst tādēļ, lai pievilinātu mātītes un cīnītos ar tēviņiem.
Delfīnu (1.att.) izdotās skaņas var iedalīt divās grupās:
– Kliedzieni, ko tie lieto sazinoties ar citiem delfīniem, izdalot klikšķus un svilpienus.
– Augstas frekvences skaņas, kuras tie peldot izmanto kā sonaru apkārtnes pētīšanai.
Parasti putni (3.att.) dzied, lai paradītu, ka ir savas teritorijas saimnieki, kā arī, lai paziņotu par savu
klātbūtni pretējam dzimumam. Biežāk tomēr dzied putnu tēviņi. Daži putni dzied vienu un to pašu
dziesmu visu mūžu, daži papildina savus krājumus ar jebkuru skaņu, kuru tie dzird un atveido to.
Suņi (2.att.) rej uz citiem dzīvniekiem, lai paziņotu kur ir viņu teritorija. Suņi rej, arī tad, kad ir satraukti,
vai grib sasveicināties.

2.att.

3.att.

4.att.

5.att.

Svārstību periods (T), amplitūda, frekvence ()
Visvienkāršākā periodiskā kustība ir kustība pa riņķi. Tai ir speciāls nosaukums harmoniska kustība.
Ja izvēlamies kādu punktu uz riņķa, tad ik pēc laika T, kuru sauc par periodu, ķermenis ir
atkal šajā punktā. Līdzīgi notiek svārstību kustībā – ķermeņa periodiska atgriešanās iezīmētā
punktā.
Svārstību kustības piemēri: koka zars, vijoles stīga, bungas membrāna, cilvēka kāja (ejot),
atsperē un diegā iekārts ķermenis.
Vislielāko ķermeņa novirzi no līdzsvara stāvokļa sauc par svārstību amplitūdu un to mēra
metros (m).
Izpildīto svārstību skaitu vienā sekundē sauc par svārstību frekvenci, tās vienība ir 1/s
jeb 1 hercs (Hz). Nosaukums dots par godu vācu fiziķim Hercam (Hertz).

SKAŅU izraisa ķermeņi, kas svārstās,
tomēr ne visas svārstības ir dzirdamas.

Skaņu raksturo skaņas skaļums.
Skaņas skaļumu nosaka svārstību amplitūda.
Tas, cik katra skaņa izklausās skaļa, atkarīgs arī no svārstību frekvences. Dzirdes īpatnību dēļ augstas
frekvences skaņa izklausās skaļāka nekā tāda paša stipruma zemas frekvences skaņa.
Skaņas stiprums jeb intensitāte raksturo fizikālu procesu, neatkarīgi no tā, vai to uztver vai neuztver
klausītājs, tās mērvienība ir W/m^2.
Ikdienā lieto jēdzienus vāja un stipra skaņa.
Praksē skaņas intensitāti (stiprumu) mēra decibelos (dB).
Skaļums ir skaņas intensitātes atspoguļojums cilvēka sajūtās. Skaļuma vērtējums dažādiem cilvēkiem ir
atšķirīgs.
Regulāri klausoties pārāk skaļu mūziku vai pastāvīgi uzturoties vidē, kur ir skaļi trokšņi, var pavājināties
dzirde.

Skaņu skaļuma piemēri:
10 dB – lapu čabēšana, šalkoņa;
30 dB – klusa saruna, klusa iela;
50 dB – sarunas skaļums;
70 dB - kravas automobilis, tramvaja vagonā;
90 dB – ātrās palīdzības sirēna;
110 dB – skaļums rokgrupas koncertā;
120 dB – sāpju slieksnis;
130 dB – reaktīvā dzinēja skaņa, troksnis bīstams cilvēka
dzīvībai.

http://www.liis.lv/muzika/instrumenti/tmi.php

14.att.

Drošības zīme norāda, ka
jālieto dzirdes
aizsardzības līdzekļi.

Toņdakšas kamertoņa ,, la’’
svārstību attēls

10T=23,8 ms

 = 1/T = 420 Hz

ieslēgts
trasētājs, laika
noteikšanai

Cilvēka balss aparāts

lv.wikipedia.org/wiki/Mutes_dobums
http://www.veezis.lv/index.php?event=document&document_id=147

Cilvēka balss aparāts

Attēli no vietnēm http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepages/19708.htm
www.ich.ucl.ac.uk/gosh_families/information_s

Balss saišu svārstību analīze

ooo…

10T=53 ms

1/T=189 Hz

Mājas darbs:
3.1.tēma mācību grāmatā.
Darba burtnīcā 36.lpp. izpildi 2.-6.uzdevumus.

Informācijas avoti:
1.attēls no vietnes www.apollo.lv/.../2008-07-02/131410/7lp_ods.jpg
2.attēls no vietnes www.1shop.lv/.../catalogs/products/317.jpg
3.attēls no vietnes entomology.uark.edu/.../BlackGarbageFlyAdult.JPG
4.attēls no vietnes datuve.lv/images/upload/nokia_2110.jpg
5.attēls no vietnes www.photohome.com/.../birds/seagull-4a.jpg
6.attēls no vietnes easyget.lv/img/articles/0710/3514.jpg
7.attēls no vietnes: www.muzikascentrs.lv/app/webroot/files/image/
8.attēls no vietnes www.treehugger.com/water-cycle-explanation-gr...
9.attēls no vietnes journal.suteki.nu/.../2007/09/rain_thumb.jpg
10.attēls no vietnes 365dienas.files.wordpress.com/2008/04/thunder.jpg
11.attēls no vietnes zparks.lv/images/text/Bites.jpg
12.attēls no vietnes www.slaucamgovis.lv/bildes/Vesture1_1.jpg
13.attēls no vietnes www.etoday.ru/auto_oracle.jpg
14.attēls no vietnes air.blogs.lv/.../
http://lv.wikipedia.org/wiki/Ska%C5%86a


Slide 4

Vien. Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

2.att.
1.att.

Skaņa, skaņas rašanās
3.att.

6.att.

Sagatavoja: ĀVĢ matemātikas un fizikas skolotāja Aija Plēsuma
2009

Skaņas avoti
8.att.
7.att.

Foto no personiskā arhīva.

9.att.

11.att.

10.att.

12.att.
13.att.

Svārstības

www.liis.lv/fizika/DD1/skana.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD5/Muzika.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD17/Ritms.htm

Dzīvnieku radītās skaņas
1.att.

Ne tikai cilvēks rada un uztver skaņas, bet arī dzīvnieki ar to palīdzību savā starpā sazinās.
Cikāžu tēviņi (5.att.) rada dažāda veida skaņas. Viena no tām ir aicinājuma sauciens, kas piesaista
gan mātītes, gan arī citus tēviņus. Cita veida skaņas tiek izdotas, kad tēviņš tuvojas mātītei. Un
vēl citas, kad cikādes ir satrauktas.
Viens no iemesliem, kāpēc circeņu (4.att.)tēviņi čirkst ir, lai sazinātos ar citiem circeņiem. Tā kā zālē,
kur tie dzīvo, apkārtne ir slikti pārredzama, tie lieto čirkstošas skaņas, lai noteiktu cits cita
atrašanās vietu, iezīmētu teritoriju. Tie čirkst tādēļ, lai pievilinātu mātītes un cīnītos ar tēviņiem.
Delfīnu (1.att.) izdotās skaņas var iedalīt divās grupās:
– Kliedzieni, ko tie lieto sazinoties ar citiem delfīniem, izdalot klikšķus un svilpienus.
– Augstas frekvences skaņas, kuras tie peldot izmanto kā sonaru apkārtnes pētīšanai.
Parasti putni (3.att.) dzied, lai paradītu, ka ir savas teritorijas saimnieki, kā arī, lai paziņotu par savu
klātbūtni pretējam dzimumam. Biežāk tomēr dzied putnu tēviņi. Daži putni dzied vienu un to pašu
dziesmu visu mūžu, daži papildina savus krājumus ar jebkuru skaņu, kuru tie dzird un atveido to.
Suņi (2.att.) rej uz citiem dzīvniekiem, lai paziņotu kur ir viņu teritorija. Suņi rej, arī tad, kad ir satraukti,
vai grib sasveicināties.

2.att.

3.att.

4.att.

5.att.

Svārstību periods (T), amplitūda, frekvence ()
Visvienkāršākā periodiskā kustība ir kustība pa riņķi. Tai ir speciāls nosaukums harmoniska kustība.
Ja izvēlamies kādu punktu uz riņķa, tad ik pēc laika T, kuru sauc par periodu, ķermenis ir
atkal šajā punktā. Līdzīgi notiek svārstību kustībā – ķermeņa periodiska atgriešanās iezīmētā
punktā.
Svārstību kustības piemēri: koka zars, vijoles stīga, bungas membrāna, cilvēka kāja (ejot),
atsperē un diegā iekārts ķermenis.
Vislielāko ķermeņa novirzi no līdzsvara stāvokļa sauc par svārstību amplitūdu un to mēra
metros (m).
Izpildīto svārstību skaitu vienā sekundē sauc par svārstību frekvenci, tās vienība ir 1/s
jeb 1 hercs (Hz). Nosaukums dots par godu vācu fiziķim Hercam (Hertz).

SKAŅU izraisa ķermeņi, kas svārstās,
tomēr ne visas svārstības ir dzirdamas.

Skaņu raksturo skaņas skaļums.
Skaņas skaļumu nosaka svārstību amplitūda.
Tas, cik katra skaņa izklausās skaļa, atkarīgs arī no svārstību frekvences. Dzirdes īpatnību dēļ augstas
frekvences skaņa izklausās skaļāka nekā tāda paša stipruma zemas frekvences skaņa.
Skaņas stiprums jeb intensitāte raksturo fizikālu procesu, neatkarīgi no tā, vai to uztver vai neuztver
klausītājs, tās mērvienība ir W/m^2.
Ikdienā lieto jēdzienus vāja un stipra skaņa.
Praksē skaņas intensitāti (stiprumu) mēra decibelos (dB).
Skaļums ir skaņas intensitātes atspoguļojums cilvēka sajūtās. Skaļuma vērtējums dažādiem cilvēkiem ir
atšķirīgs.
Regulāri klausoties pārāk skaļu mūziku vai pastāvīgi uzturoties vidē, kur ir skaļi trokšņi, var pavājināties
dzirde.

Skaņu skaļuma piemēri:
10 dB – lapu čabēšana, šalkoņa;
30 dB – klusa saruna, klusa iela;
50 dB – sarunas skaļums;
70 dB - kravas automobilis, tramvaja vagonā;
90 dB – ātrās palīdzības sirēna;
110 dB – skaļums rokgrupas koncertā;
120 dB – sāpju slieksnis;
130 dB – reaktīvā dzinēja skaņa, troksnis bīstams cilvēka
dzīvībai.

http://www.liis.lv/muzika/instrumenti/tmi.php

14.att.

Drošības zīme norāda, ka
jālieto dzirdes
aizsardzības līdzekļi.

Toņdakšas kamertoņa ,, la’’
svārstību attēls

10T=23,8 ms

 = 1/T = 420 Hz

ieslēgts
trasētājs, laika
noteikšanai

Cilvēka balss aparāts

lv.wikipedia.org/wiki/Mutes_dobums
http://www.veezis.lv/index.php?event=document&document_id=147

Cilvēka balss aparāts

Attēli no vietnēm http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepages/19708.htm
www.ich.ucl.ac.uk/gosh_families/information_s

Balss saišu svārstību analīze

ooo…

10T=53 ms

1/T=189 Hz

Mājas darbs:
3.1.tēma mācību grāmatā.
Darba burtnīcā 36.lpp. izpildi 2.-6.uzdevumus.

Informācijas avoti:
1.attēls no vietnes www.apollo.lv/.../2008-07-02/131410/7lp_ods.jpg
2.attēls no vietnes www.1shop.lv/.../catalogs/products/317.jpg
3.attēls no vietnes entomology.uark.edu/.../BlackGarbageFlyAdult.JPG
4.attēls no vietnes datuve.lv/images/upload/nokia_2110.jpg
5.attēls no vietnes www.photohome.com/.../birds/seagull-4a.jpg
6.attēls no vietnes easyget.lv/img/articles/0710/3514.jpg
7.attēls no vietnes: www.muzikascentrs.lv/app/webroot/files/image/
8.attēls no vietnes www.treehugger.com/water-cycle-explanation-gr...
9.attēls no vietnes journal.suteki.nu/.../2007/09/rain_thumb.jpg
10.attēls no vietnes 365dienas.files.wordpress.com/2008/04/thunder.jpg
11.attēls no vietnes zparks.lv/images/text/Bites.jpg
12.attēls no vietnes www.slaucamgovis.lv/bildes/Vesture1_1.jpg
13.attēls no vietnes www.etoday.ru/auto_oracle.jpg
14.attēls no vietnes air.blogs.lv/.../
http://lv.wikipedia.org/wiki/Ska%C5%86a


Slide 5

Vien. Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

2.att.
1.att.

Skaņa, skaņas rašanās
3.att.

6.att.

Sagatavoja: ĀVĢ matemātikas un fizikas skolotāja Aija Plēsuma
2009

Skaņas avoti
8.att.
7.att.

Foto no personiskā arhīva.

9.att.

11.att.

10.att.

12.att.
13.att.

Svārstības

www.liis.lv/fizika/DD1/skana.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD5/Muzika.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD17/Ritms.htm

Dzīvnieku radītās skaņas
1.att.

Ne tikai cilvēks rada un uztver skaņas, bet arī dzīvnieki ar to palīdzību savā starpā sazinās.
Cikāžu tēviņi (5.att.) rada dažāda veida skaņas. Viena no tām ir aicinājuma sauciens, kas piesaista
gan mātītes, gan arī citus tēviņus. Cita veida skaņas tiek izdotas, kad tēviņš tuvojas mātītei. Un
vēl citas, kad cikādes ir satrauktas.
Viens no iemesliem, kāpēc circeņu (4.att.)tēviņi čirkst ir, lai sazinātos ar citiem circeņiem. Tā kā zālē,
kur tie dzīvo, apkārtne ir slikti pārredzama, tie lieto čirkstošas skaņas, lai noteiktu cits cita
atrašanās vietu, iezīmētu teritoriju. Tie čirkst tādēļ, lai pievilinātu mātītes un cīnītos ar tēviņiem.
Delfīnu (1.att.) izdotās skaņas var iedalīt divās grupās:
– Kliedzieni, ko tie lieto sazinoties ar citiem delfīniem, izdalot klikšķus un svilpienus.
– Augstas frekvences skaņas, kuras tie peldot izmanto kā sonaru apkārtnes pētīšanai.
Parasti putni (3.att.) dzied, lai paradītu, ka ir savas teritorijas saimnieki, kā arī, lai paziņotu par savu
klātbūtni pretējam dzimumam. Biežāk tomēr dzied putnu tēviņi. Daži putni dzied vienu un to pašu
dziesmu visu mūžu, daži papildina savus krājumus ar jebkuru skaņu, kuru tie dzird un atveido to.
Suņi (2.att.) rej uz citiem dzīvniekiem, lai paziņotu kur ir viņu teritorija. Suņi rej, arī tad, kad ir satraukti,
vai grib sasveicināties.

2.att.

3.att.

4.att.

5.att.

Svārstību periods (T), amplitūda, frekvence ()
Visvienkāršākā periodiskā kustība ir kustība pa riņķi. Tai ir speciāls nosaukums harmoniska kustība.
Ja izvēlamies kādu punktu uz riņķa, tad ik pēc laika T, kuru sauc par periodu, ķermenis ir
atkal šajā punktā. Līdzīgi notiek svārstību kustībā – ķermeņa periodiska atgriešanās iezīmētā
punktā.
Svārstību kustības piemēri: koka zars, vijoles stīga, bungas membrāna, cilvēka kāja (ejot),
atsperē un diegā iekārts ķermenis.
Vislielāko ķermeņa novirzi no līdzsvara stāvokļa sauc par svārstību amplitūdu un to mēra
metros (m).
Izpildīto svārstību skaitu vienā sekundē sauc par svārstību frekvenci, tās vienība ir 1/s
jeb 1 hercs (Hz). Nosaukums dots par godu vācu fiziķim Hercam (Hertz).

SKAŅU izraisa ķermeņi, kas svārstās,
tomēr ne visas svārstības ir dzirdamas.

Skaņu raksturo skaņas skaļums.
Skaņas skaļumu nosaka svārstību amplitūda.
Tas, cik katra skaņa izklausās skaļa, atkarīgs arī no svārstību frekvences. Dzirdes īpatnību dēļ augstas
frekvences skaņa izklausās skaļāka nekā tāda paša stipruma zemas frekvences skaņa.
Skaņas stiprums jeb intensitāte raksturo fizikālu procesu, neatkarīgi no tā, vai to uztver vai neuztver
klausītājs, tās mērvienība ir W/m^2.
Ikdienā lieto jēdzienus vāja un stipra skaņa.
Praksē skaņas intensitāti (stiprumu) mēra decibelos (dB).
Skaļums ir skaņas intensitātes atspoguļojums cilvēka sajūtās. Skaļuma vērtējums dažādiem cilvēkiem ir
atšķirīgs.
Regulāri klausoties pārāk skaļu mūziku vai pastāvīgi uzturoties vidē, kur ir skaļi trokšņi, var pavājināties
dzirde.

Skaņu skaļuma piemēri:
10 dB – lapu čabēšana, šalkoņa;
30 dB – klusa saruna, klusa iela;
50 dB – sarunas skaļums;
70 dB - kravas automobilis, tramvaja vagonā;
90 dB – ātrās palīdzības sirēna;
110 dB – skaļums rokgrupas koncertā;
120 dB – sāpju slieksnis;
130 dB – reaktīvā dzinēja skaņa, troksnis bīstams cilvēka
dzīvībai.

http://www.liis.lv/muzika/instrumenti/tmi.php

14.att.

Drošības zīme norāda, ka
jālieto dzirdes
aizsardzības līdzekļi.

Toņdakšas kamertoņa ,, la’’
svārstību attēls

10T=23,8 ms

 = 1/T = 420 Hz

ieslēgts
trasētājs, laika
noteikšanai

Cilvēka balss aparāts

lv.wikipedia.org/wiki/Mutes_dobums
http://www.veezis.lv/index.php?event=document&document_id=147

Cilvēka balss aparāts

Attēli no vietnēm http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepages/19708.htm
www.ich.ucl.ac.uk/gosh_families/information_s

Balss saišu svārstību analīze

ooo…

10T=53 ms

1/T=189 Hz

Mājas darbs:
3.1.tēma mācību grāmatā.
Darba burtnīcā 36.lpp. izpildi 2.-6.uzdevumus.

Informācijas avoti:
1.attēls no vietnes www.apollo.lv/.../2008-07-02/131410/7lp_ods.jpg
2.attēls no vietnes www.1shop.lv/.../catalogs/products/317.jpg
3.attēls no vietnes entomology.uark.edu/.../BlackGarbageFlyAdult.JPG
4.attēls no vietnes datuve.lv/images/upload/nokia_2110.jpg
5.attēls no vietnes www.photohome.com/.../birds/seagull-4a.jpg
6.attēls no vietnes easyget.lv/img/articles/0710/3514.jpg
7.attēls no vietnes: www.muzikascentrs.lv/app/webroot/files/image/
8.attēls no vietnes www.treehugger.com/water-cycle-explanation-gr...
9.attēls no vietnes journal.suteki.nu/.../2007/09/rain_thumb.jpg
10.attēls no vietnes 365dienas.files.wordpress.com/2008/04/thunder.jpg
11.attēls no vietnes zparks.lv/images/text/Bites.jpg
12.attēls no vietnes www.slaucamgovis.lv/bildes/Vesture1_1.jpg
13.attēls no vietnes www.etoday.ru/auto_oracle.jpg
14.attēls no vietnes air.blogs.lv/.../
http://lv.wikipedia.org/wiki/Ska%C5%86a


Slide 6

Vien. Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

2.att.
1.att.

Skaņa, skaņas rašanās
3.att.

6.att.

Sagatavoja: ĀVĢ matemātikas un fizikas skolotāja Aija Plēsuma
2009

Skaņas avoti
8.att.
7.att.

Foto no personiskā arhīva.

9.att.

11.att.

10.att.

12.att.
13.att.

Svārstības

www.liis.lv/fizika/DD1/skana.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD5/Muzika.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD17/Ritms.htm

Dzīvnieku radītās skaņas
1.att.

Ne tikai cilvēks rada un uztver skaņas, bet arī dzīvnieki ar to palīdzību savā starpā sazinās.
Cikāžu tēviņi (5.att.) rada dažāda veida skaņas. Viena no tām ir aicinājuma sauciens, kas piesaista
gan mātītes, gan arī citus tēviņus. Cita veida skaņas tiek izdotas, kad tēviņš tuvojas mātītei. Un
vēl citas, kad cikādes ir satrauktas.
Viens no iemesliem, kāpēc circeņu (4.att.)tēviņi čirkst ir, lai sazinātos ar citiem circeņiem. Tā kā zālē,
kur tie dzīvo, apkārtne ir slikti pārredzama, tie lieto čirkstošas skaņas, lai noteiktu cits cita
atrašanās vietu, iezīmētu teritoriju. Tie čirkst tādēļ, lai pievilinātu mātītes un cīnītos ar tēviņiem.
Delfīnu (1.att.) izdotās skaņas var iedalīt divās grupās:
– Kliedzieni, ko tie lieto sazinoties ar citiem delfīniem, izdalot klikšķus un svilpienus.
– Augstas frekvences skaņas, kuras tie peldot izmanto kā sonaru apkārtnes pētīšanai.
Parasti putni (3.att.) dzied, lai paradītu, ka ir savas teritorijas saimnieki, kā arī, lai paziņotu par savu
klātbūtni pretējam dzimumam. Biežāk tomēr dzied putnu tēviņi. Daži putni dzied vienu un to pašu
dziesmu visu mūžu, daži papildina savus krājumus ar jebkuru skaņu, kuru tie dzird un atveido to.
Suņi (2.att.) rej uz citiem dzīvniekiem, lai paziņotu kur ir viņu teritorija. Suņi rej, arī tad, kad ir satraukti,
vai grib sasveicināties.

2.att.

3.att.

4.att.

5.att.

Svārstību periods (T), amplitūda, frekvence ()
Visvienkāršākā periodiskā kustība ir kustība pa riņķi. Tai ir speciāls nosaukums harmoniska kustība.
Ja izvēlamies kādu punktu uz riņķa, tad ik pēc laika T, kuru sauc par periodu, ķermenis ir
atkal šajā punktā. Līdzīgi notiek svārstību kustībā – ķermeņa periodiska atgriešanās iezīmētā
punktā.
Svārstību kustības piemēri: koka zars, vijoles stīga, bungas membrāna, cilvēka kāja (ejot),
atsperē un diegā iekārts ķermenis.
Vislielāko ķermeņa novirzi no līdzsvara stāvokļa sauc par svārstību amplitūdu un to mēra
metros (m).
Izpildīto svārstību skaitu vienā sekundē sauc par svārstību frekvenci, tās vienība ir 1/s
jeb 1 hercs (Hz). Nosaukums dots par godu vācu fiziķim Hercam (Hertz).

SKAŅU izraisa ķermeņi, kas svārstās,
tomēr ne visas svārstības ir dzirdamas.

Skaņu raksturo skaņas skaļums.
Skaņas skaļumu nosaka svārstību amplitūda.
Tas, cik katra skaņa izklausās skaļa, atkarīgs arī no svārstību frekvences. Dzirdes īpatnību dēļ augstas
frekvences skaņa izklausās skaļāka nekā tāda paša stipruma zemas frekvences skaņa.
Skaņas stiprums jeb intensitāte raksturo fizikālu procesu, neatkarīgi no tā, vai to uztver vai neuztver
klausītājs, tās mērvienība ir W/m^2.
Ikdienā lieto jēdzienus vāja un stipra skaņa.
Praksē skaņas intensitāti (stiprumu) mēra decibelos (dB).
Skaļums ir skaņas intensitātes atspoguļojums cilvēka sajūtās. Skaļuma vērtējums dažādiem cilvēkiem ir
atšķirīgs.
Regulāri klausoties pārāk skaļu mūziku vai pastāvīgi uzturoties vidē, kur ir skaļi trokšņi, var pavājināties
dzirde.

Skaņu skaļuma piemēri:
10 dB – lapu čabēšana, šalkoņa;
30 dB – klusa saruna, klusa iela;
50 dB – sarunas skaļums;
70 dB - kravas automobilis, tramvaja vagonā;
90 dB – ātrās palīdzības sirēna;
110 dB – skaļums rokgrupas koncertā;
120 dB – sāpju slieksnis;
130 dB – reaktīvā dzinēja skaņa, troksnis bīstams cilvēka
dzīvībai.

http://www.liis.lv/muzika/instrumenti/tmi.php

14.att.

Drošības zīme norāda, ka
jālieto dzirdes
aizsardzības līdzekļi.

Toņdakšas kamertoņa ,, la’’
svārstību attēls

10T=23,8 ms

 = 1/T = 420 Hz

ieslēgts
trasētājs, laika
noteikšanai

Cilvēka balss aparāts

lv.wikipedia.org/wiki/Mutes_dobums
http://www.veezis.lv/index.php?event=document&document_id=147

Cilvēka balss aparāts

Attēli no vietnēm http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepages/19708.htm
www.ich.ucl.ac.uk/gosh_families/information_s

Balss saišu svārstību analīze

ooo…

10T=53 ms

1/T=189 Hz

Mājas darbs:
3.1.tēma mācību grāmatā.
Darba burtnīcā 36.lpp. izpildi 2.-6.uzdevumus.

Informācijas avoti:
1.attēls no vietnes www.apollo.lv/.../2008-07-02/131410/7lp_ods.jpg
2.attēls no vietnes www.1shop.lv/.../catalogs/products/317.jpg
3.attēls no vietnes entomology.uark.edu/.../BlackGarbageFlyAdult.JPG
4.attēls no vietnes datuve.lv/images/upload/nokia_2110.jpg
5.attēls no vietnes www.photohome.com/.../birds/seagull-4a.jpg
6.attēls no vietnes easyget.lv/img/articles/0710/3514.jpg
7.attēls no vietnes: www.muzikascentrs.lv/app/webroot/files/image/
8.attēls no vietnes www.treehugger.com/water-cycle-explanation-gr...
9.attēls no vietnes journal.suteki.nu/.../2007/09/rain_thumb.jpg
10.attēls no vietnes 365dienas.files.wordpress.com/2008/04/thunder.jpg
11.attēls no vietnes zparks.lv/images/text/Bites.jpg
12.attēls no vietnes www.slaucamgovis.lv/bildes/Vesture1_1.jpg
13.attēls no vietnes www.etoday.ru/auto_oracle.jpg
14.attēls no vietnes air.blogs.lv/.../
http://lv.wikipedia.org/wiki/Ska%C5%86a


Slide 7

Vien. Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

2.att.
1.att.

Skaņa, skaņas rašanās
3.att.

6.att.

Sagatavoja: ĀVĢ matemātikas un fizikas skolotāja Aija Plēsuma
2009

Skaņas avoti
8.att.
7.att.

Foto no personiskā arhīva.

9.att.

11.att.

10.att.

12.att.
13.att.

Svārstības

www.liis.lv/fizika/DD1/skana.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD5/Muzika.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD17/Ritms.htm

Dzīvnieku radītās skaņas
1.att.

Ne tikai cilvēks rada un uztver skaņas, bet arī dzīvnieki ar to palīdzību savā starpā sazinās.
Cikāžu tēviņi (5.att.) rada dažāda veida skaņas. Viena no tām ir aicinājuma sauciens, kas piesaista
gan mātītes, gan arī citus tēviņus. Cita veida skaņas tiek izdotas, kad tēviņš tuvojas mātītei. Un
vēl citas, kad cikādes ir satrauktas.
Viens no iemesliem, kāpēc circeņu (4.att.)tēviņi čirkst ir, lai sazinātos ar citiem circeņiem. Tā kā zālē,
kur tie dzīvo, apkārtne ir slikti pārredzama, tie lieto čirkstošas skaņas, lai noteiktu cits cita
atrašanās vietu, iezīmētu teritoriju. Tie čirkst tādēļ, lai pievilinātu mātītes un cīnītos ar tēviņiem.
Delfīnu (1.att.) izdotās skaņas var iedalīt divās grupās:
– Kliedzieni, ko tie lieto sazinoties ar citiem delfīniem, izdalot klikšķus un svilpienus.
– Augstas frekvences skaņas, kuras tie peldot izmanto kā sonaru apkārtnes pētīšanai.
Parasti putni (3.att.) dzied, lai paradītu, ka ir savas teritorijas saimnieki, kā arī, lai paziņotu par savu
klātbūtni pretējam dzimumam. Biežāk tomēr dzied putnu tēviņi. Daži putni dzied vienu un to pašu
dziesmu visu mūžu, daži papildina savus krājumus ar jebkuru skaņu, kuru tie dzird un atveido to.
Suņi (2.att.) rej uz citiem dzīvniekiem, lai paziņotu kur ir viņu teritorija. Suņi rej, arī tad, kad ir satraukti,
vai grib sasveicināties.

2.att.

3.att.

4.att.

5.att.

Svārstību periods (T), amplitūda, frekvence ()
Visvienkāršākā periodiskā kustība ir kustība pa riņķi. Tai ir speciāls nosaukums harmoniska kustība.
Ja izvēlamies kādu punktu uz riņķa, tad ik pēc laika T, kuru sauc par periodu, ķermenis ir
atkal šajā punktā. Līdzīgi notiek svārstību kustībā – ķermeņa periodiska atgriešanās iezīmētā
punktā.
Svārstību kustības piemēri: koka zars, vijoles stīga, bungas membrāna, cilvēka kāja (ejot),
atsperē un diegā iekārts ķermenis.
Vislielāko ķermeņa novirzi no līdzsvara stāvokļa sauc par svārstību amplitūdu un to mēra
metros (m).
Izpildīto svārstību skaitu vienā sekundē sauc par svārstību frekvenci, tās vienība ir 1/s
jeb 1 hercs (Hz). Nosaukums dots par godu vācu fiziķim Hercam (Hertz).

SKAŅU izraisa ķermeņi, kas svārstās,
tomēr ne visas svārstības ir dzirdamas.

Skaņu raksturo skaņas skaļums.
Skaņas skaļumu nosaka svārstību amplitūda.
Tas, cik katra skaņa izklausās skaļa, atkarīgs arī no svārstību frekvences. Dzirdes īpatnību dēļ augstas
frekvences skaņa izklausās skaļāka nekā tāda paša stipruma zemas frekvences skaņa.
Skaņas stiprums jeb intensitāte raksturo fizikālu procesu, neatkarīgi no tā, vai to uztver vai neuztver
klausītājs, tās mērvienība ir W/m^2.
Ikdienā lieto jēdzienus vāja un stipra skaņa.
Praksē skaņas intensitāti (stiprumu) mēra decibelos (dB).
Skaļums ir skaņas intensitātes atspoguļojums cilvēka sajūtās. Skaļuma vērtējums dažādiem cilvēkiem ir
atšķirīgs.
Regulāri klausoties pārāk skaļu mūziku vai pastāvīgi uzturoties vidē, kur ir skaļi trokšņi, var pavājināties
dzirde.

Skaņu skaļuma piemēri:
10 dB – lapu čabēšana, šalkoņa;
30 dB – klusa saruna, klusa iela;
50 dB – sarunas skaļums;
70 dB - kravas automobilis, tramvaja vagonā;
90 dB – ātrās palīdzības sirēna;
110 dB – skaļums rokgrupas koncertā;
120 dB – sāpju slieksnis;
130 dB – reaktīvā dzinēja skaņa, troksnis bīstams cilvēka
dzīvībai.

http://www.liis.lv/muzika/instrumenti/tmi.php

14.att.

Drošības zīme norāda, ka
jālieto dzirdes
aizsardzības līdzekļi.

Toņdakšas kamertoņa ,, la’’
svārstību attēls

10T=23,8 ms

 = 1/T = 420 Hz

ieslēgts
trasētājs, laika
noteikšanai

Cilvēka balss aparāts

lv.wikipedia.org/wiki/Mutes_dobums
http://www.veezis.lv/index.php?event=document&document_id=147

Cilvēka balss aparāts

Attēli no vietnēm http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepages/19708.htm
www.ich.ucl.ac.uk/gosh_families/information_s

Balss saišu svārstību analīze

ooo…

10T=53 ms

1/T=189 Hz

Mājas darbs:
3.1.tēma mācību grāmatā.
Darba burtnīcā 36.lpp. izpildi 2.-6.uzdevumus.

Informācijas avoti:
1.attēls no vietnes www.apollo.lv/.../2008-07-02/131410/7lp_ods.jpg
2.attēls no vietnes www.1shop.lv/.../catalogs/products/317.jpg
3.attēls no vietnes entomology.uark.edu/.../BlackGarbageFlyAdult.JPG
4.attēls no vietnes datuve.lv/images/upload/nokia_2110.jpg
5.attēls no vietnes www.photohome.com/.../birds/seagull-4a.jpg
6.attēls no vietnes easyget.lv/img/articles/0710/3514.jpg
7.attēls no vietnes: www.muzikascentrs.lv/app/webroot/files/image/
8.attēls no vietnes www.treehugger.com/water-cycle-explanation-gr...
9.attēls no vietnes journal.suteki.nu/.../2007/09/rain_thumb.jpg
10.attēls no vietnes 365dienas.files.wordpress.com/2008/04/thunder.jpg
11.attēls no vietnes zparks.lv/images/text/Bites.jpg
12.attēls no vietnes www.slaucamgovis.lv/bildes/Vesture1_1.jpg
13.attēls no vietnes www.etoday.ru/auto_oracle.jpg
14.attēls no vietnes air.blogs.lv/.../
http://lv.wikipedia.org/wiki/Ska%C5%86a


Slide 8

Vien. Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

2.att.
1.att.

Skaņa, skaņas rašanās
3.att.

6.att.

Sagatavoja: ĀVĢ matemātikas un fizikas skolotāja Aija Plēsuma
2009

Skaņas avoti
8.att.
7.att.

Foto no personiskā arhīva.

9.att.

11.att.

10.att.

12.att.
13.att.

Svārstības

www.liis.lv/fizika/DD1/skana.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD5/Muzika.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD17/Ritms.htm

Dzīvnieku radītās skaņas
1.att.

Ne tikai cilvēks rada un uztver skaņas, bet arī dzīvnieki ar to palīdzību savā starpā sazinās.
Cikāžu tēviņi (5.att.) rada dažāda veida skaņas. Viena no tām ir aicinājuma sauciens, kas piesaista
gan mātītes, gan arī citus tēviņus. Cita veida skaņas tiek izdotas, kad tēviņš tuvojas mātītei. Un
vēl citas, kad cikādes ir satrauktas.
Viens no iemesliem, kāpēc circeņu (4.att.)tēviņi čirkst ir, lai sazinātos ar citiem circeņiem. Tā kā zālē,
kur tie dzīvo, apkārtne ir slikti pārredzama, tie lieto čirkstošas skaņas, lai noteiktu cits cita
atrašanās vietu, iezīmētu teritoriju. Tie čirkst tādēļ, lai pievilinātu mātītes un cīnītos ar tēviņiem.
Delfīnu (1.att.) izdotās skaņas var iedalīt divās grupās:
– Kliedzieni, ko tie lieto sazinoties ar citiem delfīniem, izdalot klikšķus un svilpienus.
– Augstas frekvences skaņas, kuras tie peldot izmanto kā sonaru apkārtnes pētīšanai.
Parasti putni (3.att.) dzied, lai paradītu, ka ir savas teritorijas saimnieki, kā arī, lai paziņotu par savu
klātbūtni pretējam dzimumam. Biežāk tomēr dzied putnu tēviņi. Daži putni dzied vienu un to pašu
dziesmu visu mūžu, daži papildina savus krājumus ar jebkuru skaņu, kuru tie dzird un atveido to.
Suņi (2.att.) rej uz citiem dzīvniekiem, lai paziņotu kur ir viņu teritorija. Suņi rej, arī tad, kad ir satraukti,
vai grib sasveicināties.

2.att.

3.att.

4.att.

5.att.

Svārstību periods (T), amplitūda, frekvence ()
Visvienkāršākā periodiskā kustība ir kustība pa riņķi. Tai ir speciāls nosaukums harmoniska kustība.
Ja izvēlamies kādu punktu uz riņķa, tad ik pēc laika T, kuru sauc par periodu, ķermenis ir
atkal šajā punktā. Līdzīgi notiek svārstību kustībā – ķermeņa periodiska atgriešanās iezīmētā
punktā.
Svārstību kustības piemēri: koka zars, vijoles stīga, bungas membrāna, cilvēka kāja (ejot),
atsperē un diegā iekārts ķermenis.
Vislielāko ķermeņa novirzi no līdzsvara stāvokļa sauc par svārstību amplitūdu un to mēra
metros (m).
Izpildīto svārstību skaitu vienā sekundē sauc par svārstību frekvenci, tās vienība ir 1/s
jeb 1 hercs (Hz). Nosaukums dots par godu vācu fiziķim Hercam (Hertz).

SKAŅU izraisa ķermeņi, kas svārstās,
tomēr ne visas svārstības ir dzirdamas.

Skaņu raksturo skaņas skaļums.
Skaņas skaļumu nosaka svārstību amplitūda.
Tas, cik katra skaņa izklausās skaļa, atkarīgs arī no svārstību frekvences. Dzirdes īpatnību dēļ augstas
frekvences skaņa izklausās skaļāka nekā tāda paša stipruma zemas frekvences skaņa.
Skaņas stiprums jeb intensitāte raksturo fizikālu procesu, neatkarīgi no tā, vai to uztver vai neuztver
klausītājs, tās mērvienība ir W/m^2.
Ikdienā lieto jēdzienus vāja un stipra skaņa.
Praksē skaņas intensitāti (stiprumu) mēra decibelos (dB).
Skaļums ir skaņas intensitātes atspoguļojums cilvēka sajūtās. Skaļuma vērtējums dažādiem cilvēkiem ir
atšķirīgs.
Regulāri klausoties pārāk skaļu mūziku vai pastāvīgi uzturoties vidē, kur ir skaļi trokšņi, var pavājināties
dzirde.

Skaņu skaļuma piemēri:
10 dB – lapu čabēšana, šalkoņa;
30 dB – klusa saruna, klusa iela;
50 dB – sarunas skaļums;
70 dB - kravas automobilis, tramvaja vagonā;
90 dB – ātrās palīdzības sirēna;
110 dB – skaļums rokgrupas koncertā;
120 dB – sāpju slieksnis;
130 dB – reaktīvā dzinēja skaņa, troksnis bīstams cilvēka
dzīvībai.

http://www.liis.lv/muzika/instrumenti/tmi.php

14.att.

Drošības zīme norāda, ka
jālieto dzirdes
aizsardzības līdzekļi.

Toņdakšas kamertoņa ,, la’’
svārstību attēls

10T=23,8 ms

 = 1/T = 420 Hz

ieslēgts
trasētājs, laika
noteikšanai

Cilvēka balss aparāts

lv.wikipedia.org/wiki/Mutes_dobums
http://www.veezis.lv/index.php?event=document&document_id=147

Cilvēka balss aparāts

Attēli no vietnēm http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepages/19708.htm
www.ich.ucl.ac.uk/gosh_families/information_s

Balss saišu svārstību analīze

ooo…

10T=53 ms

1/T=189 Hz

Mājas darbs:
3.1.tēma mācību grāmatā.
Darba burtnīcā 36.lpp. izpildi 2.-6.uzdevumus.

Informācijas avoti:
1.attēls no vietnes www.apollo.lv/.../2008-07-02/131410/7lp_ods.jpg
2.attēls no vietnes www.1shop.lv/.../catalogs/products/317.jpg
3.attēls no vietnes entomology.uark.edu/.../BlackGarbageFlyAdult.JPG
4.attēls no vietnes datuve.lv/images/upload/nokia_2110.jpg
5.attēls no vietnes www.photohome.com/.../birds/seagull-4a.jpg
6.attēls no vietnes easyget.lv/img/articles/0710/3514.jpg
7.attēls no vietnes: www.muzikascentrs.lv/app/webroot/files/image/
8.attēls no vietnes www.treehugger.com/water-cycle-explanation-gr...
9.attēls no vietnes journal.suteki.nu/.../2007/09/rain_thumb.jpg
10.attēls no vietnes 365dienas.files.wordpress.com/2008/04/thunder.jpg
11.attēls no vietnes zparks.lv/images/text/Bites.jpg
12.attēls no vietnes www.slaucamgovis.lv/bildes/Vesture1_1.jpg
13.attēls no vietnes www.etoday.ru/auto_oracle.jpg
14.attēls no vietnes air.blogs.lv/.../
http://lv.wikipedia.org/wiki/Ska%C5%86a


Slide 9

Vien. Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

2.att.
1.att.

Skaņa, skaņas rašanās
3.att.

6.att.

Sagatavoja: ĀVĢ matemātikas un fizikas skolotāja Aija Plēsuma
2009

Skaņas avoti
8.att.
7.att.

Foto no personiskā arhīva.

9.att.

11.att.

10.att.

12.att.
13.att.

Svārstības

www.liis.lv/fizika/DD1/skana.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD5/Muzika.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD17/Ritms.htm

Dzīvnieku radītās skaņas
1.att.

Ne tikai cilvēks rada un uztver skaņas, bet arī dzīvnieki ar to palīdzību savā starpā sazinās.
Cikāžu tēviņi (5.att.) rada dažāda veida skaņas. Viena no tām ir aicinājuma sauciens, kas piesaista
gan mātītes, gan arī citus tēviņus. Cita veida skaņas tiek izdotas, kad tēviņš tuvojas mātītei. Un
vēl citas, kad cikādes ir satrauktas.
Viens no iemesliem, kāpēc circeņu (4.att.)tēviņi čirkst ir, lai sazinātos ar citiem circeņiem. Tā kā zālē,
kur tie dzīvo, apkārtne ir slikti pārredzama, tie lieto čirkstošas skaņas, lai noteiktu cits cita
atrašanās vietu, iezīmētu teritoriju. Tie čirkst tādēļ, lai pievilinātu mātītes un cīnītos ar tēviņiem.
Delfīnu (1.att.) izdotās skaņas var iedalīt divās grupās:
– Kliedzieni, ko tie lieto sazinoties ar citiem delfīniem, izdalot klikšķus un svilpienus.
– Augstas frekvences skaņas, kuras tie peldot izmanto kā sonaru apkārtnes pētīšanai.
Parasti putni (3.att.) dzied, lai paradītu, ka ir savas teritorijas saimnieki, kā arī, lai paziņotu par savu
klātbūtni pretējam dzimumam. Biežāk tomēr dzied putnu tēviņi. Daži putni dzied vienu un to pašu
dziesmu visu mūžu, daži papildina savus krājumus ar jebkuru skaņu, kuru tie dzird un atveido to.
Suņi (2.att.) rej uz citiem dzīvniekiem, lai paziņotu kur ir viņu teritorija. Suņi rej, arī tad, kad ir satraukti,
vai grib sasveicināties.

2.att.

3.att.

4.att.

5.att.

Svārstību periods (T), amplitūda, frekvence ()
Visvienkāršākā periodiskā kustība ir kustība pa riņķi. Tai ir speciāls nosaukums harmoniska kustība.
Ja izvēlamies kādu punktu uz riņķa, tad ik pēc laika T, kuru sauc par periodu, ķermenis ir
atkal šajā punktā. Līdzīgi notiek svārstību kustībā – ķermeņa periodiska atgriešanās iezīmētā
punktā.
Svārstību kustības piemēri: koka zars, vijoles stīga, bungas membrāna, cilvēka kāja (ejot),
atsperē un diegā iekārts ķermenis.
Vislielāko ķermeņa novirzi no līdzsvara stāvokļa sauc par svārstību amplitūdu un to mēra
metros (m).
Izpildīto svārstību skaitu vienā sekundē sauc par svārstību frekvenci, tās vienība ir 1/s
jeb 1 hercs (Hz). Nosaukums dots par godu vācu fiziķim Hercam (Hertz).

SKAŅU izraisa ķermeņi, kas svārstās,
tomēr ne visas svārstības ir dzirdamas.

Skaņu raksturo skaņas skaļums.
Skaņas skaļumu nosaka svārstību amplitūda.
Tas, cik katra skaņa izklausās skaļa, atkarīgs arī no svārstību frekvences. Dzirdes īpatnību dēļ augstas
frekvences skaņa izklausās skaļāka nekā tāda paša stipruma zemas frekvences skaņa.
Skaņas stiprums jeb intensitāte raksturo fizikālu procesu, neatkarīgi no tā, vai to uztver vai neuztver
klausītājs, tās mērvienība ir W/m^2.
Ikdienā lieto jēdzienus vāja un stipra skaņa.
Praksē skaņas intensitāti (stiprumu) mēra decibelos (dB).
Skaļums ir skaņas intensitātes atspoguļojums cilvēka sajūtās. Skaļuma vērtējums dažādiem cilvēkiem ir
atšķirīgs.
Regulāri klausoties pārāk skaļu mūziku vai pastāvīgi uzturoties vidē, kur ir skaļi trokšņi, var pavājināties
dzirde.

Skaņu skaļuma piemēri:
10 dB – lapu čabēšana, šalkoņa;
30 dB – klusa saruna, klusa iela;
50 dB – sarunas skaļums;
70 dB - kravas automobilis, tramvaja vagonā;
90 dB – ātrās palīdzības sirēna;
110 dB – skaļums rokgrupas koncertā;
120 dB – sāpju slieksnis;
130 dB – reaktīvā dzinēja skaņa, troksnis bīstams cilvēka
dzīvībai.

http://www.liis.lv/muzika/instrumenti/tmi.php

14.att.

Drošības zīme norāda, ka
jālieto dzirdes
aizsardzības līdzekļi.

Toņdakšas kamertoņa ,, la’’
svārstību attēls

10T=23,8 ms

 = 1/T = 420 Hz

ieslēgts
trasētājs, laika
noteikšanai

Cilvēka balss aparāts

lv.wikipedia.org/wiki/Mutes_dobums
http://www.veezis.lv/index.php?event=document&document_id=147

Cilvēka balss aparāts

Attēli no vietnēm http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepages/19708.htm
www.ich.ucl.ac.uk/gosh_families/information_s

Balss saišu svārstību analīze

ooo…

10T=53 ms

1/T=189 Hz

Mājas darbs:
3.1.tēma mācību grāmatā.
Darba burtnīcā 36.lpp. izpildi 2.-6.uzdevumus.

Informācijas avoti:
1.attēls no vietnes www.apollo.lv/.../2008-07-02/131410/7lp_ods.jpg
2.attēls no vietnes www.1shop.lv/.../catalogs/products/317.jpg
3.attēls no vietnes entomology.uark.edu/.../BlackGarbageFlyAdult.JPG
4.attēls no vietnes datuve.lv/images/upload/nokia_2110.jpg
5.attēls no vietnes www.photohome.com/.../birds/seagull-4a.jpg
6.attēls no vietnes easyget.lv/img/articles/0710/3514.jpg
7.attēls no vietnes: www.muzikascentrs.lv/app/webroot/files/image/
8.attēls no vietnes www.treehugger.com/water-cycle-explanation-gr...
9.attēls no vietnes journal.suteki.nu/.../2007/09/rain_thumb.jpg
10.attēls no vietnes 365dienas.files.wordpress.com/2008/04/thunder.jpg
11.attēls no vietnes zparks.lv/images/text/Bites.jpg
12.attēls no vietnes www.slaucamgovis.lv/bildes/Vesture1_1.jpg
13.attēls no vietnes www.etoday.ru/auto_oracle.jpg
14.attēls no vietnes air.blogs.lv/.../
http://lv.wikipedia.org/wiki/Ska%C5%86a


Slide 10

Vien. Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

2.att.
1.att.

Skaņa, skaņas rašanās
3.att.

6.att.

Sagatavoja: ĀVĢ matemātikas un fizikas skolotāja Aija Plēsuma
2009

Skaņas avoti
8.att.
7.att.

Foto no personiskā arhīva.

9.att.

11.att.

10.att.

12.att.
13.att.

Svārstības

www.liis.lv/fizika/DD1/skana.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD5/Muzika.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD17/Ritms.htm

Dzīvnieku radītās skaņas
1.att.

Ne tikai cilvēks rada un uztver skaņas, bet arī dzīvnieki ar to palīdzību savā starpā sazinās.
Cikāžu tēviņi (5.att.) rada dažāda veida skaņas. Viena no tām ir aicinājuma sauciens, kas piesaista
gan mātītes, gan arī citus tēviņus. Cita veida skaņas tiek izdotas, kad tēviņš tuvojas mātītei. Un
vēl citas, kad cikādes ir satrauktas.
Viens no iemesliem, kāpēc circeņu (4.att.)tēviņi čirkst ir, lai sazinātos ar citiem circeņiem. Tā kā zālē,
kur tie dzīvo, apkārtne ir slikti pārredzama, tie lieto čirkstošas skaņas, lai noteiktu cits cita
atrašanās vietu, iezīmētu teritoriju. Tie čirkst tādēļ, lai pievilinātu mātītes un cīnītos ar tēviņiem.
Delfīnu (1.att.) izdotās skaņas var iedalīt divās grupās:
– Kliedzieni, ko tie lieto sazinoties ar citiem delfīniem, izdalot klikšķus un svilpienus.
– Augstas frekvences skaņas, kuras tie peldot izmanto kā sonaru apkārtnes pētīšanai.
Parasti putni (3.att.) dzied, lai paradītu, ka ir savas teritorijas saimnieki, kā arī, lai paziņotu par savu
klātbūtni pretējam dzimumam. Biežāk tomēr dzied putnu tēviņi. Daži putni dzied vienu un to pašu
dziesmu visu mūžu, daži papildina savus krājumus ar jebkuru skaņu, kuru tie dzird un atveido to.
Suņi (2.att.) rej uz citiem dzīvniekiem, lai paziņotu kur ir viņu teritorija. Suņi rej, arī tad, kad ir satraukti,
vai grib sasveicināties.

2.att.

3.att.

4.att.

5.att.

Svārstību periods (T), amplitūda, frekvence ()
Visvienkāršākā periodiskā kustība ir kustība pa riņķi. Tai ir speciāls nosaukums harmoniska kustība.
Ja izvēlamies kādu punktu uz riņķa, tad ik pēc laika T, kuru sauc par periodu, ķermenis ir
atkal šajā punktā. Līdzīgi notiek svārstību kustībā – ķermeņa periodiska atgriešanās iezīmētā
punktā.
Svārstību kustības piemēri: koka zars, vijoles stīga, bungas membrāna, cilvēka kāja (ejot),
atsperē un diegā iekārts ķermenis.
Vislielāko ķermeņa novirzi no līdzsvara stāvokļa sauc par svārstību amplitūdu un to mēra
metros (m).
Izpildīto svārstību skaitu vienā sekundē sauc par svārstību frekvenci, tās vienība ir 1/s
jeb 1 hercs (Hz). Nosaukums dots par godu vācu fiziķim Hercam (Hertz).

SKAŅU izraisa ķermeņi, kas svārstās,
tomēr ne visas svārstības ir dzirdamas.

Skaņu raksturo skaņas skaļums.
Skaņas skaļumu nosaka svārstību amplitūda.
Tas, cik katra skaņa izklausās skaļa, atkarīgs arī no svārstību frekvences. Dzirdes īpatnību dēļ augstas
frekvences skaņa izklausās skaļāka nekā tāda paša stipruma zemas frekvences skaņa.
Skaņas stiprums jeb intensitāte raksturo fizikālu procesu, neatkarīgi no tā, vai to uztver vai neuztver
klausītājs, tās mērvienība ir W/m^2.
Ikdienā lieto jēdzienus vāja un stipra skaņa.
Praksē skaņas intensitāti (stiprumu) mēra decibelos (dB).
Skaļums ir skaņas intensitātes atspoguļojums cilvēka sajūtās. Skaļuma vērtējums dažādiem cilvēkiem ir
atšķirīgs.
Regulāri klausoties pārāk skaļu mūziku vai pastāvīgi uzturoties vidē, kur ir skaļi trokšņi, var pavājināties
dzirde.

Skaņu skaļuma piemēri:
10 dB – lapu čabēšana, šalkoņa;
30 dB – klusa saruna, klusa iela;
50 dB – sarunas skaļums;
70 dB - kravas automobilis, tramvaja vagonā;
90 dB – ātrās palīdzības sirēna;
110 dB – skaļums rokgrupas koncertā;
120 dB – sāpju slieksnis;
130 dB – reaktīvā dzinēja skaņa, troksnis bīstams cilvēka
dzīvībai.

http://www.liis.lv/muzika/instrumenti/tmi.php

14.att.

Drošības zīme norāda, ka
jālieto dzirdes
aizsardzības līdzekļi.

Toņdakšas kamertoņa ,, la’’
svārstību attēls

10T=23,8 ms

 = 1/T = 420 Hz

ieslēgts
trasētājs, laika
noteikšanai

Cilvēka balss aparāts

lv.wikipedia.org/wiki/Mutes_dobums
http://www.veezis.lv/index.php?event=document&document_id=147

Cilvēka balss aparāts

Attēli no vietnēm http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepages/19708.htm
www.ich.ucl.ac.uk/gosh_families/information_s

Balss saišu svārstību analīze

ooo…

10T=53 ms

1/T=189 Hz

Mājas darbs:
3.1.tēma mācību grāmatā.
Darba burtnīcā 36.lpp. izpildi 2.-6.uzdevumus.

Informācijas avoti:
1.attēls no vietnes www.apollo.lv/.../2008-07-02/131410/7lp_ods.jpg
2.attēls no vietnes www.1shop.lv/.../catalogs/products/317.jpg
3.attēls no vietnes entomology.uark.edu/.../BlackGarbageFlyAdult.JPG
4.attēls no vietnes datuve.lv/images/upload/nokia_2110.jpg
5.attēls no vietnes www.photohome.com/.../birds/seagull-4a.jpg
6.attēls no vietnes easyget.lv/img/articles/0710/3514.jpg
7.attēls no vietnes: www.muzikascentrs.lv/app/webroot/files/image/
8.attēls no vietnes www.treehugger.com/water-cycle-explanation-gr...
9.attēls no vietnes journal.suteki.nu/.../2007/09/rain_thumb.jpg
10.attēls no vietnes 365dienas.files.wordpress.com/2008/04/thunder.jpg
11.attēls no vietnes zparks.lv/images/text/Bites.jpg
12.attēls no vietnes www.slaucamgovis.lv/bildes/Vesture1_1.jpg
13.attēls no vietnes www.etoday.ru/auto_oracle.jpg
14.attēls no vietnes air.blogs.lv/.../
http://lv.wikipedia.org/wiki/Ska%C5%86a


Slide 11

Vien. Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

2.att.
1.att.

Skaņa, skaņas rašanās
3.att.

6.att.

Sagatavoja: ĀVĢ matemātikas un fizikas skolotāja Aija Plēsuma
2009

Skaņas avoti
8.att.
7.att.

Foto no personiskā arhīva.

9.att.

11.att.

10.att.

12.att.
13.att.

Svārstības

www.liis.lv/fizika/DD1/skana.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD5/Muzika.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD17/Ritms.htm

Dzīvnieku radītās skaņas
1.att.

Ne tikai cilvēks rada un uztver skaņas, bet arī dzīvnieki ar to palīdzību savā starpā sazinās.
Cikāžu tēviņi (5.att.) rada dažāda veida skaņas. Viena no tām ir aicinājuma sauciens, kas piesaista
gan mātītes, gan arī citus tēviņus. Cita veida skaņas tiek izdotas, kad tēviņš tuvojas mātītei. Un
vēl citas, kad cikādes ir satrauktas.
Viens no iemesliem, kāpēc circeņu (4.att.)tēviņi čirkst ir, lai sazinātos ar citiem circeņiem. Tā kā zālē,
kur tie dzīvo, apkārtne ir slikti pārredzama, tie lieto čirkstošas skaņas, lai noteiktu cits cita
atrašanās vietu, iezīmētu teritoriju. Tie čirkst tādēļ, lai pievilinātu mātītes un cīnītos ar tēviņiem.
Delfīnu (1.att.) izdotās skaņas var iedalīt divās grupās:
– Kliedzieni, ko tie lieto sazinoties ar citiem delfīniem, izdalot klikšķus un svilpienus.
– Augstas frekvences skaņas, kuras tie peldot izmanto kā sonaru apkārtnes pētīšanai.
Parasti putni (3.att.) dzied, lai paradītu, ka ir savas teritorijas saimnieki, kā arī, lai paziņotu par savu
klātbūtni pretējam dzimumam. Biežāk tomēr dzied putnu tēviņi. Daži putni dzied vienu un to pašu
dziesmu visu mūžu, daži papildina savus krājumus ar jebkuru skaņu, kuru tie dzird un atveido to.
Suņi (2.att.) rej uz citiem dzīvniekiem, lai paziņotu kur ir viņu teritorija. Suņi rej, arī tad, kad ir satraukti,
vai grib sasveicināties.

2.att.

3.att.

4.att.

5.att.

Svārstību periods (T), amplitūda, frekvence ()
Visvienkāršākā periodiskā kustība ir kustība pa riņķi. Tai ir speciāls nosaukums harmoniska kustība.
Ja izvēlamies kādu punktu uz riņķa, tad ik pēc laika T, kuru sauc par periodu, ķermenis ir
atkal šajā punktā. Līdzīgi notiek svārstību kustībā – ķermeņa periodiska atgriešanās iezīmētā
punktā.
Svārstību kustības piemēri: koka zars, vijoles stīga, bungas membrāna, cilvēka kāja (ejot),
atsperē un diegā iekārts ķermenis.
Vislielāko ķermeņa novirzi no līdzsvara stāvokļa sauc par svārstību amplitūdu un to mēra
metros (m).
Izpildīto svārstību skaitu vienā sekundē sauc par svārstību frekvenci, tās vienība ir 1/s
jeb 1 hercs (Hz). Nosaukums dots par godu vācu fiziķim Hercam (Hertz).

SKAŅU izraisa ķermeņi, kas svārstās,
tomēr ne visas svārstības ir dzirdamas.

Skaņu raksturo skaņas skaļums.
Skaņas skaļumu nosaka svārstību amplitūda.
Tas, cik katra skaņa izklausās skaļa, atkarīgs arī no svārstību frekvences. Dzirdes īpatnību dēļ augstas
frekvences skaņa izklausās skaļāka nekā tāda paša stipruma zemas frekvences skaņa.
Skaņas stiprums jeb intensitāte raksturo fizikālu procesu, neatkarīgi no tā, vai to uztver vai neuztver
klausītājs, tās mērvienība ir W/m^2.
Ikdienā lieto jēdzienus vāja un stipra skaņa.
Praksē skaņas intensitāti (stiprumu) mēra decibelos (dB).
Skaļums ir skaņas intensitātes atspoguļojums cilvēka sajūtās. Skaļuma vērtējums dažādiem cilvēkiem ir
atšķirīgs.
Regulāri klausoties pārāk skaļu mūziku vai pastāvīgi uzturoties vidē, kur ir skaļi trokšņi, var pavājināties
dzirde.

Skaņu skaļuma piemēri:
10 dB – lapu čabēšana, šalkoņa;
30 dB – klusa saruna, klusa iela;
50 dB – sarunas skaļums;
70 dB - kravas automobilis, tramvaja vagonā;
90 dB – ātrās palīdzības sirēna;
110 dB – skaļums rokgrupas koncertā;
120 dB – sāpju slieksnis;
130 dB – reaktīvā dzinēja skaņa, troksnis bīstams cilvēka
dzīvībai.

http://www.liis.lv/muzika/instrumenti/tmi.php

14.att.

Drošības zīme norāda, ka
jālieto dzirdes
aizsardzības līdzekļi.

Toņdakšas kamertoņa ,, la’’
svārstību attēls

10T=23,8 ms

 = 1/T = 420 Hz

ieslēgts
trasētājs, laika
noteikšanai

Cilvēka balss aparāts

lv.wikipedia.org/wiki/Mutes_dobums
http://www.veezis.lv/index.php?event=document&document_id=147

Cilvēka balss aparāts

Attēli no vietnēm http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepages/19708.htm
www.ich.ucl.ac.uk/gosh_families/information_s

Balss saišu svārstību analīze

ooo…

10T=53 ms

1/T=189 Hz

Mājas darbs:
3.1.tēma mācību grāmatā.
Darba burtnīcā 36.lpp. izpildi 2.-6.uzdevumus.

Informācijas avoti:
1.attēls no vietnes www.apollo.lv/.../2008-07-02/131410/7lp_ods.jpg
2.attēls no vietnes www.1shop.lv/.../catalogs/products/317.jpg
3.attēls no vietnes entomology.uark.edu/.../BlackGarbageFlyAdult.JPG
4.attēls no vietnes datuve.lv/images/upload/nokia_2110.jpg
5.attēls no vietnes www.photohome.com/.../birds/seagull-4a.jpg
6.attēls no vietnes easyget.lv/img/articles/0710/3514.jpg
7.attēls no vietnes: www.muzikascentrs.lv/app/webroot/files/image/
8.attēls no vietnes www.treehugger.com/water-cycle-explanation-gr...
9.attēls no vietnes journal.suteki.nu/.../2007/09/rain_thumb.jpg
10.attēls no vietnes 365dienas.files.wordpress.com/2008/04/thunder.jpg
11.attēls no vietnes zparks.lv/images/text/Bites.jpg
12.attēls no vietnes www.slaucamgovis.lv/bildes/Vesture1_1.jpg
13.attēls no vietnes www.etoday.ru/auto_oracle.jpg
14.attēls no vietnes air.blogs.lv/.../
http://lv.wikipedia.org/wiki/Ska%C5%86a


Slide 12

Vien. Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

2.att.
1.att.

Skaņa, skaņas rašanās
3.att.

6.att.

Sagatavoja: ĀVĢ matemātikas un fizikas skolotāja Aija Plēsuma
2009

Skaņas avoti
8.att.
7.att.

Foto no personiskā arhīva.

9.att.

11.att.

10.att.

12.att.
13.att.

Svārstības

www.liis.lv/fizika/DD1/skana.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD5/Muzika.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD17/Ritms.htm

Dzīvnieku radītās skaņas
1.att.

Ne tikai cilvēks rada un uztver skaņas, bet arī dzīvnieki ar to palīdzību savā starpā sazinās.
Cikāžu tēviņi (5.att.) rada dažāda veida skaņas. Viena no tām ir aicinājuma sauciens, kas piesaista
gan mātītes, gan arī citus tēviņus. Cita veida skaņas tiek izdotas, kad tēviņš tuvojas mātītei. Un
vēl citas, kad cikādes ir satrauktas.
Viens no iemesliem, kāpēc circeņu (4.att.)tēviņi čirkst ir, lai sazinātos ar citiem circeņiem. Tā kā zālē,
kur tie dzīvo, apkārtne ir slikti pārredzama, tie lieto čirkstošas skaņas, lai noteiktu cits cita
atrašanās vietu, iezīmētu teritoriju. Tie čirkst tādēļ, lai pievilinātu mātītes un cīnītos ar tēviņiem.
Delfīnu (1.att.) izdotās skaņas var iedalīt divās grupās:
– Kliedzieni, ko tie lieto sazinoties ar citiem delfīniem, izdalot klikšķus un svilpienus.
– Augstas frekvences skaņas, kuras tie peldot izmanto kā sonaru apkārtnes pētīšanai.
Parasti putni (3.att.) dzied, lai paradītu, ka ir savas teritorijas saimnieki, kā arī, lai paziņotu par savu
klātbūtni pretējam dzimumam. Biežāk tomēr dzied putnu tēviņi. Daži putni dzied vienu un to pašu
dziesmu visu mūžu, daži papildina savus krājumus ar jebkuru skaņu, kuru tie dzird un atveido to.
Suņi (2.att.) rej uz citiem dzīvniekiem, lai paziņotu kur ir viņu teritorija. Suņi rej, arī tad, kad ir satraukti,
vai grib sasveicināties.

2.att.

3.att.

4.att.

5.att.

Svārstību periods (T), amplitūda, frekvence ()
Visvienkāršākā periodiskā kustība ir kustība pa riņķi. Tai ir speciāls nosaukums harmoniska kustība.
Ja izvēlamies kādu punktu uz riņķa, tad ik pēc laika T, kuru sauc par periodu, ķermenis ir
atkal šajā punktā. Līdzīgi notiek svārstību kustībā – ķermeņa periodiska atgriešanās iezīmētā
punktā.
Svārstību kustības piemēri: koka zars, vijoles stīga, bungas membrāna, cilvēka kāja (ejot),
atsperē un diegā iekārts ķermenis.
Vislielāko ķermeņa novirzi no līdzsvara stāvokļa sauc par svārstību amplitūdu un to mēra
metros (m).
Izpildīto svārstību skaitu vienā sekundē sauc par svārstību frekvenci, tās vienība ir 1/s
jeb 1 hercs (Hz). Nosaukums dots par godu vācu fiziķim Hercam (Hertz).

SKAŅU izraisa ķermeņi, kas svārstās,
tomēr ne visas svārstības ir dzirdamas.

Skaņu raksturo skaņas skaļums.
Skaņas skaļumu nosaka svārstību amplitūda.
Tas, cik katra skaņa izklausās skaļa, atkarīgs arī no svārstību frekvences. Dzirdes īpatnību dēļ augstas
frekvences skaņa izklausās skaļāka nekā tāda paša stipruma zemas frekvences skaņa.
Skaņas stiprums jeb intensitāte raksturo fizikālu procesu, neatkarīgi no tā, vai to uztver vai neuztver
klausītājs, tās mērvienība ir W/m^2.
Ikdienā lieto jēdzienus vāja un stipra skaņa.
Praksē skaņas intensitāti (stiprumu) mēra decibelos (dB).
Skaļums ir skaņas intensitātes atspoguļojums cilvēka sajūtās. Skaļuma vērtējums dažādiem cilvēkiem ir
atšķirīgs.
Regulāri klausoties pārāk skaļu mūziku vai pastāvīgi uzturoties vidē, kur ir skaļi trokšņi, var pavājināties
dzirde.

Skaņu skaļuma piemēri:
10 dB – lapu čabēšana, šalkoņa;
30 dB – klusa saruna, klusa iela;
50 dB – sarunas skaļums;
70 dB - kravas automobilis, tramvaja vagonā;
90 dB – ātrās palīdzības sirēna;
110 dB – skaļums rokgrupas koncertā;
120 dB – sāpju slieksnis;
130 dB – reaktīvā dzinēja skaņa, troksnis bīstams cilvēka
dzīvībai.

http://www.liis.lv/muzika/instrumenti/tmi.php

14.att.

Drošības zīme norāda, ka
jālieto dzirdes
aizsardzības līdzekļi.

Toņdakšas kamertoņa ,, la’’
svārstību attēls

10T=23,8 ms

 = 1/T = 420 Hz

ieslēgts
trasētājs, laika
noteikšanai

Cilvēka balss aparāts

lv.wikipedia.org/wiki/Mutes_dobums
http://www.veezis.lv/index.php?event=document&document_id=147

Cilvēka balss aparāts

Attēli no vietnēm http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepages/19708.htm
www.ich.ucl.ac.uk/gosh_families/information_s

Balss saišu svārstību analīze

ooo…

10T=53 ms

1/T=189 Hz

Mājas darbs:
3.1.tēma mācību grāmatā.
Darba burtnīcā 36.lpp. izpildi 2.-6.uzdevumus.

Informācijas avoti:
1.attēls no vietnes www.apollo.lv/.../2008-07-02/131410/7lp_ods.jpg
2.attēls no vietnes www.1shop.lv/.../catalogs/products/317.jpg
3.attēls no vietnes entomology.uark.edu/.../BlackGarbageFlyAdult.JPG
4.attēls no vietnes datuve.lv/images/upload/nokia_2110.jpg
5.attēls no vietnes www.photohome.com/.../birds/seagull-4a.jpg
6.attēls no vietnes easyget.lv/img/articles/0710/3514.jpg
7.attēls no vietnes: www.muzikascentrs.lv/app/webroot/files/image/
8.attēls no vietnes www.treehugger.com/water-cycle-explanation-gr...
9.attēls no vietnes journal.suteki.nu/.../2007/09/rain_thumb.jpg
10.attēls no vietnes 365dienas.files.wordpress.com/2008/04/thunder.jpg
11.attēls no vietnes zparks.lv/images/text/Bites.jpg
12.attēls no vietnes www.slaucamgovis.lv/bildes/Vesture1_1.jpg
13.attēls no vietnes www.etoday.ru/auto_oracle.jpg
14.attēls no vietnes air.blogs.lv/.../
http://lv.wikipedia.org/wiki/Ska%C5%86a


Slide 13

Vien. Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

2.att.
1.att.

Skaņa, skaņas rašanās
3.att.

6.att.

Sagatavoja: ĀVĢ matemātikas un fizikas skolotāja Aija Plēsuma
2009

Skaņas avoti
8.att.
7.att.

Foto no personiskā arhīva.

9.att.

11.att.

10.att.

12.att.
13.att.

Svārstības

www.liis.lv/fizika/DD1/skana.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD5/Muzika.htm

http://www.liis.lv/fizika/DD17/Ritms.htm

Dzīvnieku radītās skaņas
1.att.

Ne tikai cilvēks rada un uztver skaņas, bet arī dzīvnieki ar to palīdzību savā starpā sazinās.
Cikāžu tēviņi (5.att.) rada dažāda veida skaņas. Viena no tām ir aicinājuma sauciens, kas piesaista
gan mātītes, gan arī citus tēviņus. Cita veida skaņas tiek izdotas, kad tēviņš tuvojas mātītei. Un
vēl citas, kad cikādes ir satrauktas.
Viens no iemesliem, kāpēc circeņu (4.att.)tēviņi čirkst ir, lai sazinātos ar citiem circeņiem. Tā kā zālē,
kur tie dzīvo, apkārtne ir slikti pārredzama, tie lieto čirkstošas skaņas, lai noteiktu cits cita
atrašanās vietu, iezīmētu teritoriju. Tie čirkst tādēļ, lai pievilinātu mātītes un cīnītos ar tēviņiem.
Delfīnu (1.att.) izdotās skaņas var iedalīt divās grupās:
– Kliedzieni, ko tie lieto sazinoties ar citiem delfīniem, izdalot klikšķus un svilpienus.
– Augstas frekvences skaņas, kuras tie peldot izmanto kā sonaru apkārtnes pētīšanai.
Parasti putni (3.att.) dzied, lai paradītu, ka ir savas teritorijas saimnieki, kā arī, lai paziņotu par savu
klātbūtni pretējam dzimumam. Biežāk tomēr dzied putnu tēviņi. Daži putni dzied vienu un to pašu
dziesmu visu mūžu, daži papildina savus krājumus ar jebkuru skaņu, kuru tie dzird un atveido to.
Suņi (2.att.) rej uz citiem dzīvniekiem, lai paziņotu kur ir viņu teritorija. Suņi rej, arī tad, kad ir satraukti,
vai grib sasveicināties.

2.att.

3.att.

4.att.

5.att.

Svārstību periods (T), amplitūda, frekvence ()
Visvienkāršākā periodiskā kustība ir kustība pa riņķi. Tai ir speciāls nosaukums harmoniska kustība.
Ja izvēlamies kādu punktu uz riņķa, tad ik pēc laika T, kuru sauc par periodu, ķermenis ir
atkal šajā punktā. Līdzīgi notiek svārstību kustībā – ķermeņa periodiska atgriešanās iezīmētā
punktā.
Svārstību kustības piemēri: koka zars, vijoles stīga, bungas membrāna, cilvēka kāja (ejot),
atsperē un diegā iekārts ķermenis.
Vislielāko ķermeņa novirzi no līdzsvara stāvokļa sauc par svārstību amplitūdu un to mēra
metros (m).
Izpildīto svārstību skaitu vienā sekundē sauc par svārstību frekvenci, tās vienība ir 1/s
jeb 1 hercs (Hz). Nosaukums dots par godu vācu fiziķim Hercam (Hertz).

SKAŅU izraisa ķermeņi, kas svārstās,
tomēr ne visas svārstības ir dzirdamas.

Skaņu raksturo skaņas skaļums.
Skaņas skaļumu nosaka svārstību amplitūda.
Tas, cik katra skaņa izklausās skaļa, atkarīgs arī no svārstību frekvences. Dzirdes īpatnību dēļ augstas
frekvences skaņa izklausās skaļāka nekā tāda paša stipruma zemas frekvences skaņa.
Skaņas stiprums jeb intensitāte raksturo fizikālu procesu, neatkarīgi no tā, vai to uztver vai neuztver
klausītājs, tās mērvienība ir W/m^2.
Ikdienā lieto jēdzienus vāja un stipra skaņa.
Praksē skaņas intensitāti (stiprumu) mēra decibelos (dB).
Skaļums ir skaņas intensitātes atspoguļojums cilvēka sajūtās. Skaļuma vērtējums dažādiem cilvēkiem ir
atšķirīgs.
Regulāri klausoties pārāk skaļu mūziku vai pastāvīgi uzturoties vidē, kur ir skaļi trokšņi, var pavājināties
dzirde.

Skaņu skaļuma piemēri:
10 dB – lapu čabēšana, šalkoņa;
30 dB – klusa saruna, klusa iela;
50 dB – sarunas skaļums;
70 dB - kravas automobilis, tramvaja vagonā;
90 dB – ātrās palīdzības sirēna;
110 dB – skaļums rokgrupas koncertā;
120 dB – sāpju slieksnis;
130 dB – reaktīvā dzinēja skaņa, troksnis bīstams cilvēka
dzīvībai.

http://www.liis.lv/muzika/instrumenti/tmi.php

14.att.

Drošības zīme norāda, ka
jālieto dzirdes
aizsardzības līdzekļi.

Toņdakšas kamertoņa ,, la’’
svārstību attēls

10T=23,8 ms

 = 1/T = 420 Hz

ieslēgts
trasētājs, laika
noteikšanai

Cilvēka balss aparāts

lv.wikipedia.org/wiki/Mutes_dobums
http://www.veezis.lv/index.php?event=document&document_id=147

Cilvēka balss aparāts

Attēli no vietnēm http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepages/19708.htm
www.ich.ucl.ac.uk/gosh_families/information_s

Balss saišu svārstību analīze

ooo…

10T=53 ms

1/T=189 Hz

Mājas darbs:
3.1.tēma mācību grāmatā.
Darba burtnīcā 36.lpp. izpildi 2.-6.uzdevumus.

Informācijas avoti:
1.attēls no vietnes www.apollo.lv/.../2008-07-02/131410/7lp_ods.jpg
2.attēls no vietnes www.1shop.lv/.../catalogs/products/317.jpg
3.attēls no vietnes entomology.uark.edu/.../BlackGarbageFlyAdult.JPG
4.attēls no vietnes datuve.lv/images/upload/nokia_2110.jpg
5.attēls no vietnes www.photohome.com/.../birds/seagull-4a.jpg
6.attēls no vietnes easyget.lv/img/articles/0710/3514.jpg
7.attēls no vietnes: www.muzikascentrs.lv/app/webroot/files/image/
8.attēls no vietnes www.treehugger.com/water-cycle-explanation-gr...
9.attēls no vietnes journal.suteki.nu/.../2007/09/rain_thumb.jpg
10.attēls no vietnes 365dienas.files.wordpress.com/2008/04/thunder.jpg
11.attēls no vietnes zparks.lv/images/text/Bites.jpg
12.attēls no vietnes www.slaucamgovis.lv/bildes/Vesture1_1.jpg
13.attēls no vietnes www.etoday.ru/auto_oracle.jpg
14.attēls no vietnes air.blogs.lv/.../
http://lv.wikipedia.org/wiki/Ska%C5%86a