Transcript LATVIEŠU VALODAS VĒSTURISKĀS VĀRDNĪCAS (16.–18. gs.) PROJEKTS: MORFOLOĢISKO CELMU VARIANTI: PROBLĒMAS UN IESPĒJAMIE RISINĀJUMI Everita Andronova LU Matemātikas un informātikas institūts [email protected] LATVIJAS UN KAIMIŅVALSTU PIEREDZE VĒSTURISKO VĀRDNĪCU.

LATVIEŠU VALODAS VĒSTURISKĀS
VĀRDNĪCAS (16.–18. gs.) PROJEKTS:
MORFOLOĢISKO CELMU VARIANTI:
PROBLĒMAS UN IESPĒJAMIE
RISINĀJUMI
Everita Andronova
LU Matemātikas un informātikas institūts
[email protected]
LATVIJAS UN KAIMIŅVALSTU PIEREDZE VĒSTURISKO VĀRDNĪCU IZSTRĀDĒ
19.12.2008.
LVVV šķirkļa galva
1. Šķirkļa vārds
ar lietojumu skaitu.
2. Gramatiskais raksturojums.
3. Visas korpusā sastaptās
vārdformas (ar lietojumu skaitu).
Šķirkļa vārds – latviešu leksikogrāfijas
prakse
• dialektālajā leksikogrāfijā – visi celmu
varianti apvienoti vienā šķirklī, piem.:
badmira; badmiŗa; badmire; badmiris
subst. (LIV: 103)
acs subst. ac, ac, acèi, aci, dsk. ģen. acu,
demin. actĩna; arī ace ace, aces, acei, aci,
dsk. ģen. acu, demin. acĩte (ĒIV: 24)
Šķirkļa vārds – latviešu leksikogrāfijas
prakse
LLVV: Vārda fonētiskie un morfoloģiskie varianti
parasti doti katrs savā šķirklī.
Vienā šķirklī apvienoti
1) fonētiskie un morfoloģiskie varianti, kas alfabēta
secībā atrodas tieši blakus vai tuvu viens otram
(lasmenis, lāsmenis), un
2) vārdu pāri ar -kšķ- un -kš- (blīkšķēt, blīkšēt)
(LLVV, 1: 10).
smalksnājs, -a, v.; arī smalksne, -es, dsk. ģen. -šņu, s.;
arī smalksnis, -šņa, v. (LLVV 72: 39)
Šķirkļa vārds – citu prakse
• „orientieris“ mūsdienu literārajā valodā,
kam pievienoti fonētiskie, morfoloģiskie un
vārddarināšanas varianti
• vārda forma, kā tā parādās vārdnīcas
aptveramā perioda beigās
• vairāki tekstos fiksēti varianti
Šķirkļa vārds LVVV
• celmu (arī daži fonētiskie) varianti – atsevišķi
šķirkļi
abrakasa (1) s. f. abbrakaśśa (1)
abrakasis (1) s. m. abbra kaśsis (1)
abrakāsis (2) s. m. abra kahsis (1), abbra=kahśis (1)
abrukasis (1) s. m. abru=kaśśis (1)
 abrakasa, abrakasis, abrakāsis.
Sarežģītais šķirkļa vārds
Aizguvumu adaptācija – tekstos tikai bezgalotnes forma
*advent vai *advente(?)
*advente(?) s. f. (2) aduent (2)
‘advents, apmēram četras nedēļas ilgs periods pirms Ziemassvētkiem’.
Aduent dze§me no mu§u kungu JESV Chri§ti cilwäke tapßen. Elg1621_GCG, 11.
: vlv. advente vai po. adwent, kas no lat. adventus ‘advente; atnākšana’.
*oktobr vai *oktobris
*oktobris (2) s. m. octobr (2)
‘oktobris’.
Us §tipra Pawehleśchana Rak§to^s is§pee§ts. Riga^ 19. Octobr. 1696.
SKL1696_KB, 0. p.
Sarežģītais šķirkļa vārds – neadaptēts
nominatīvs
*mesijas (33) s. m.
meśśijas (1),
meśśiju (1),
me§śia (6),
me§śiam (3),
me§śias (16),
me§§ias (2)
*mesija vai
*mesijas
Sarežģītais šķirkļa vārds
Tekstos trūkst nominatīva formas
*aitiņš
*aitiņš (5) s. m. dem. aitinjeems (1), aitinji (2), aitiņeems (1), aitiņus (1)
‘aitiņa’.
..vnd kaß no winja Aitinjeems gir / tas klau§śa winja Balxnu.
Manc1631_LVM, 2014; Vnd kad mehß ka winja Aitinji §taighajam itt
Tumm§śa` Eleija`/ tomähr gir Wings py mums.. Manc1654_LP2, 6714.
 aitiņa.
*ogs (NB tikai G. Manceļa tekstos)
*ogs (3) s. m. ohghi (3)
..tha arrid§an taß Wiena=Kohx / ja taß nhe kļuh§t parei§e deh§tietz / und
ee=§trahdahtz / tad aug §kahbi Ohghi / kad tohß ähd.. Manc1654_LP1,
24513.
 oga.
Jauktā paradigma
zābaks (2) s. m. sabaks (1), sahbakeem (1)
Sabaks. m. ein Stieffel. Fuer1650_70_1ms, 2096.
‘zābaks’.
Sabaks. m. ein Stieffel. Fuer1650_70_1ms, 2096, Zitz Ba§niza` nahzis /
pauśchahß ar jauneem Śwahrkeem / Sahbakeem / Blaweŗeem / śackśchahm /
und tha prohjam. Manc1654_LP1, 7020.
: skr. zabogъ ‘zābaks’.
apzābakot, zābaciņš.
 zābaka.
zābaka (1) s. f. sahbakas (1)
‘zābaks’.
Zitts nahk Ba§niza` / śawas Kurrpes / jaunas Sahbakas / śuddraba Śacktis /
und jaunas Drehbes ghribbädams rahdiet. Manc1654_LP1, 33028.
: skr. zabogъ ‘zābaks’.
 zābaks.
Šķirkļa vārds LVVV
Ko darīt ar homoformām?
↓
Šobrīd: liekam pie skaitliski nozīmīgākā celma
↓
Nepieciešama informācija
par katru konkrēto avotu
↓
Tas ļautu precizēt celmu
Jautājumi?
Paldies par uzmanību!