Transcript 2. Prokūras izdošana

V. PROKŪRA UN PARASTĀ KOMERCPILNVARA
1. Prokūras jēdziens un nozīme
•
•
•
Prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības
komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru
komercdarbību saistītās tiesiskās darbības, ieskaitot visas
procesuālās darbības tiesvedības gaitā (prasības celšana,
izlīgums, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana u.tml.) (KCL 34. p. 1.
d.).
Prokūras īpatnība salīdzinājumā ar citām civiltiesībās
pazīstamajām pilnvarām ir tā, ka pilnvarojuma jeb pārstāvības
varas apjomu nosaka likums, nevis pilnvarotājs – šī īpatnība
nodrošina trešo personu aizsardzību.
Prokūras kā pilnvaras regulējums skar komersanta attiecības ar
trešajām personām un tādējādi ir jānošķir no tās pamatā esošā
darba līguma, pilnvarojuma līguma vai cita līguma starp
komersantu un prokūristu (sk. arī KCL 39. p. 1. d.).
2. Prokūras izdošana
•

•
•
Prokūru var izdot tikai komersants vai viņa likumiskais pārstāvis,
turklāt ar noteiktu gribas izteikumu (KCL 35. p. 1. d.).
Tādējādi prokūru nevar izdot komersanta prokūrists vai cits
līgumisks pilnvarnieks.
Prokūras izdošanai ir nepieciešams noteikts gribas izteikums CL
1428. p. 2. d. izpratnē, proti, gribas izteikums, kas izteikts vai
nu ar vārdiem, mutiski vai rakstiski, vai ar zīmēm, kam ir vārdu
nozīme.
Saskaņā ar KCL 38. p. 1. d. komersantam prokūras izdošana
obligāti ir jāpiesaka ierakstīšanai komercreģistrā, tomēr šim
ierakstam ir tikai deklaratīva, nevis konstitutīva nozīme, un
prokūra ir spēkā arī pirms ierakstīšanas komercreģistrā.
3. Prokūras apjoms un ierobežojumi
•
•
•
Prokūras apjoms ir noteikts likumā un nav ierobežojams attiecībā uz
trešajām personām (sk. KCL 36. p.); prokūristam ir tiesības slēgt
darījumus un veikt citas tiesiskas darbības, kas saistītas ar jebkādas
komercdarbības veikšanu komersanta vārdā.
Prokūrists komersanta vārdā ir tiesīgs, piemēram, izdarīt iepirkumus
un pārdevumus, veikt un pieņemt maksājumus, vest procesus,
pieņemt darbā darbiniekus, noslēgt izlīgumus, ņemt aizdevumus,
uzņemties vekseļsaistības.
Saskaņā ar komerctiesību doktrīnu prokūrista pārstāvības varā
neietilpst tādi darījumi vai tiesiskas darbības, kas skar komersanta
uzņēmuma pamatus, jo par šiem jautājumiem jālemj komersantam
pašam, piem., komersanta darbības izbeigšana, uzņēmuma
atsavināšana, maksātnespējas pieteikuma iesniegšana.
3. Prokūras apjoms un ierobežojumi
(nobeigums)
•


•
Vairāki prokūrista pārstāvības varas ierobežojumi ir noteikti
likumā:
Imobiliārā klauzula – nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai
apgrūtināt ar lietu tiesībām komersants var tikai tad, ja viņam
šādas tiesības ir īpaši piešķirtas (KCL 34. p. 2. d.).
Prokūrista pārstāvības varā neietilpst arī darījumi un tiesiskas
darbības, kas saskaņā ar likumu jāveic komersantam pašam,
piemēram, komersanta ierakstīšana komercreģistrā, prokūras
izdošana.
Prokūrista tiesības ir ierobežotas atbilstoši KCL noteikumiem arī
gadījumos, ja prokūra ir izdota kā kopprokūra (KCL 35. p. 2. d.)
vai filiāles prokūra (KCL 36. p. 3. d.).
4. Prokūras izbeigšanās
•
•
•
•
Prokūra izbeidzas ar atsaukumu, kuru vienpusēji izdara
komersants (KCL 39. p.); atsaukums ir iespējams jebkurā
laikā, pat bez īpaša iemesla.
Prokūra saskaņā ar vispārīgo principu izbeidzas tad, kad
izbeidzas tā tiesiskā attiecība starp komersantu un
prokūristu, uz kuras pamata prokūra ir izdota (piem.,
darba līguma vai pilnvarojuma līguma izbeigšanās).
Prokūra izbeidzas ar prokūrista nāvi (KCL 39. p. 3. p.).
Prokūra izbeidzas, ja komersants zaudē savu komersanta
statusu.
5. Parastās komercpilnvaras jēdziens
un nošķiršana no prokūras
•
•
•
Ja komersants, neizdodot prokūru, pilnvaro kādu citu personu viņa
vārdā veikt komercdarbību, slēgt ar komersanta veikto
komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar
komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus,
tāda pilnvara (parastā komercpilnvara) attiecas uz visām tiesiskajām
darbībām, kas parasti ir vērstas uz šādas komercdarbības veikšanu
vai šādu darījumu slēgšanu
(KCL 40. p. 1. d.).
Tādējādi parastajai komercpilnvarai atšķirībā no prokūras var būt
paša komersanta noteikts pārstāvības varas apjoms, turklāt tā nav
ierakstāma komercreģistrā, kā arī ar komersanta atļauju var tikt
nodota tālāk citai personai (sk. KCL 44. p.).
Atšķirībā no prokūras trešā persona nevar paļauties uz to, ka
komercpilnvarnieks darījumu ir noslēdzis viņam piešķirtās
pārstāvības varas robežās.
6. Parastās komercpilnvaras izdošana
un izbeigšanās
•
•
•
•
Parastās komercpilnvaras izdošana līdzīgi kā jebkuras citas
pilnvaras izdošana ir vienpusējs tiesisks darījums.
Parastā komercpilnvara atšķirībā no prokūras var tikt
izdota ar jebkādu komersanta gribas izteikumu, tajā skaitā
ar konkludentu gribas izteikumu.
Parastā komercpilnvara izbeidzas ar tās tiesiskās
attiecības, piem., līguma, izbeigšanos, uz kuras pamata tā
tika izdota.
Parastā komercpilnvara izbeidzas ar atsaukumu, kas veikts
saskaņā ar CL normām (sk. CL 2312. p. 3. pkt.).
7. Parastās komercpilnvaras apjoms un
ierobežojumi
•
•


Parastās komercpilnvaras apjomu nosaka komersants un tas atbilst
CL 2291. pantā norādītajam pilnvaru iedalījumam speciālpilnvarās,
ģenerālpilnvarās un universālpilnvarās.
Komercpilnvarnieks var nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai
apgrūtināt ar lietu tiesībām, uzņemties vekseļu saistības, ņemt
aizdevumus vai pārstāvēt komersantu tiesā tikai tad, ja viņam šādas
tiesības ir īpaši piešķirtas (KCL 40. p. 2. .d.).
KCL 40. panta 2. daļā norādītie ierobežojumi ir noteikti tāpēc, ka tie
saistīti ar darījumiem, kas komersantam ir riskanti no mantiskā
viedokļa.
Jebkuri citi komercpilnvarniekam piešķirtā pilnvarojuma
ierobežojumi ir spēkā attiecībā uz trešo personu tikai tad, ja tā ir
zinājusi vai tai vajadzēja zināt par šādiem ierobežojumiem (KCL 40.
p. 3. d.).
8. Darbinieku, kuri strādā veikalā, noliktavā u.tml.
pilnvarojuma īpatnības
•


Komersanta darbinieki, kas nodarbināti preču pārdošanas vai
pakalpojumu sniegšanas vietā, uzskatāmi par pilnvarotiem
tādai preču pārdošanai vai pakalpojumu sniegšanai un citu ar
to saistīto tiesisko darbību veikšanai, kādas parasti tiek
veiktas šādā vietā (KCL 42. p.).
KCL 42. pantā minētais pilnvarojums ir parastā
komercpilnvara, kura izpaužas kā t.s. “šķietamā pilnvara”.
KCL 42. pants aizsargā labticīgu trešo personu paļaušanos uz
to, ka komersants savus darbiniekus, kas nodarbināti preču
pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā, ir pilnvarojis
darījumiem, kas šajā komercdarbības veikšanas vietā parasti
tiek veikti.