Transcript Gada staipekņa Lycopodium annotinum augšana dažādu faktoru ietekmē. Darba autore: Dace Vainauska Darba vadītāja: Vija Znotiņa RĪGA 2005

Gada staipekņa Lycopodium annotinum
augšana dažādu faktoru ietekmē.
Darba autore: Dace Vainauska
Darba vadītāja: Vija Znotiņa
RĪGA 2005
Kas ir gada staipeknis?
mūžzaļš, daudzgadīgs
lakstaugs
ar gulošu, ložņājošu
stumbru
uz
kura
attīstās
vertikālie zari.
Kas ir gada staipeknis?
Sānu un vertikālos zarus
veido gadu segmenti,
kuru robežas ir labi
saskatāmas.
Gada staipekņa koloniju
veido vairāki sānu zari.
* ar svītriņām atzīmētas gadu segmentu
robežas
Hipotēzes:
• Gada staipeknis saistīts ar dabisko mežu biotopiem un
izplatīts sausieņu mežos silā un mētrājā, kā arī susinātos
mežos – šaurlapju kūdrenī.
• Gada staipekņa augšanu ietekmē apgaismojuma
izmaiņas, kā arī dabiski un antropogēni traucējumi, uz
ko norāda celmu un kritalu klātbūtne.
• Gada staipekņa augšana dažādos gados atspoguļo vides
apstākļu ietekmi, līdzīgi kā koku gadskārtas.
Darba mērķis:
Novērtēt dažādu vides faktoru ietekmi uz gada staipekņa
augšanu un izplatību.
Darba uzdevumi:
Apsekot dažādu augšanas apstākļu tipu mežus, tai skaitā
dabisko mežu biotopu teritorijas.
Aprakstīt veģetāciju teritorijās, kurās konstatēts gada
staipeknis.
Veģetācijas parauglaukumos aprakstīt arī augsni, celmu
un kritalu skaitu, kā arī koku vainagu un nobiru
projektīvo segumu.
Analizēt gada staipekņa sānu zaru segmentu garumu un
vertikālo zaru skaitu pēdējos trijos – 2002., 2003. un
2004. gados.
Metodes
Pētījumi tika veikti Aizkraukles rajonā, Kokneses,
Daudzevas un Jaunjelgavas mežniecību teritorijās.
Tika izveidotas piecas parauglaukumu grupas A, B, C, D
un E.
Parauglaukumos:
– Aprakstīja veģetāciju pēc Brauna – Blankē metodes;
– Noteica koku vainagu segumu, nobiru segumu, kā arī
celmu un kritalu skaitu
– Katrā aprakstu vietā tika veikti 3 – 4 augsnes bedru
pierakumi un vidēja dziļuma rakumi.
Metodes
Tika skaitītas un numurētas visas gada staipekņa
kolonijas.
Katrai kolonijai tika izvēlēti vairāki zari , kuriem veica
papildus izpēti. Zari tika numurēti un tiem mērīja
pēdējo triju gadu (2004., 2003., 2002.) segmentus un
noteica vertikālo zaru skaitu uz segmenta.
Tika aprakstīts koloniju novietojums attiecībā pret
celmiem un kritalām, kā arī zaru bojājumi – nolauztu
zaru vietas.
Rezultāti
Kopumā tika apsekoti 66 mežu nogabali. Kokneses un
Jaunjelgavas mežniecībās arī 20 dabisko mežu biotopu
(DMB) teritorijas.
Pētītajās teritorijās konstatēja 34 kolonijas dažādos
mežu augšanas apstākļu tipos.
9%
9%
as
dms
12%
nd
52%
18%
vs
ks
Rezultāti
Gada staipekņa kolonijas tika konstatētas vienlaidus
meža teritorijās, uz meža stigām, ceļiem vai robežjoslās.
33%
38%
vienlaidus mežā
uz meža stigas/ceļa
robežjoslā
29%
Rezultāti
Vienas gada staipekņa kolonijas ietvaros varēja
novērot līdzīgu sānu zaru augšanas tendenci.
40
30
A19a1
20
A19a2
10
A19a3
0
50
40
A20a1
30
A20a2
20
A20a3
10
0
2002.g.
2003.g.
2004.g.
2002.g.
2003.g.
2004.g.
Rezultāti
E un D grupu teritorijās novēroja līdzīgu sānu zaru
augšanas tendenci visas grupas ietvaros.
Iespējamie iemesli: šeit bija visstabilākie biotopi,
vienlaidus meža teritorijas, kur nebija raksturīgi neseni
traucējumi - ne stigas, ne meža ceļi.
E1a1
50
40
30
20
10
0
E1a2
D5a3
E3a1
20
D7a2
E3a2
10
D7a3
E3a3
2002.g. 2003.g. 2004.g.
D4a1
30
E5a1
E5a2
E5a3
D9a1
0
2002.g. 2003.g. 2004.g.
D9a2
D9a3
Rezultāti
A un C grupu teritorijās līdzīgu sānu zaru augšanas
tendenci grupas ietvaros nenovēroja.
Iespējamie iemesli: nesenāki traucējumi (jauna stiga,
meža ceļš), kas rada nehomogēnu vidi.
50
A17a1
40
A17a3
A18b1
30
A18b2
20
A19a1
A19a2
10
A20a1
0
A20a2
2002.g.
2003.g.
2004.g.
C1a1
50
C3a1
40
C5a1
30
20
C7b1
10
C7b2
0
C7b3
2002.g. 2003.g. 2004.g.
C10a1
C10a2
Rezultāti
Gada staipeknis labi ataug pēc zaru mehānisku bojājumu
izdarīšanas.
60
50
40
30
20
10
0
D2a1
D2a2
D10a4
D5a3
D9a2
2002.g. 2003.g. 2004.g.
D7a2
Rezultāti
y = -0.1542x + 1.1612
R2 = - 0.092
6
4
segums
2
0
0
2
4
Linear
(segums)
gada staipekņa segums
gada staipekņa segums
Celmu un kritalu skaitam, tāpat kā vainagu un nobiru
segumam nav saistības ar gada staipekņa projektīvo
segumu.
y = -0.204x + 1.1565
R2 = - 0.136
6
4
2
segums
0
0
kritalu skaits
y = -0.1033x + 1.2564
R2 = - 0.070
4
segums
2
0
0
2
4
nobiru segums
6
Linear
(segums)
staipekņu
segums
gada staipekņa segums
celmu skaits
6
Linear
(segums)
5
y = 0.24x + 0.1372
R2 = 0.254
staipekņu
segums
6
4
2
0
0
2
4
vainagu segums
6
Linear
(staipekņu
segums)
Secinājumi
Pētītajās teritorijās gada staipeknis visbiežāk sastopams
apsaimniekotos slapjos un susinātos mežos.
Lielākā daļa (62 %) gada staipekņa koloniju tika
konstatētas traucētās vietās – uz stigām, ceļiem,
robežjoslās.
Visās parauglaukumu grupās lielākā daļa staipekņu
labāk auguši 2004. gadā, kas, iespējams, atspoguļo
klimata ietekmi uz gada staipekņa augšanu.
Secinājumi
Netika konstatēta saistība starp gada staipekņa augšanu
un celmu un kritalu skaita, nobiru un koku vainagu
projektīvā seguma izmaiņām.
Dažādi traucējumi ir būtisks faktors, kas labvēlīgi
ietekmē gada staipekņa augšanu un izplatību.
Paldies!