9.6. Modernisma mākslas vispārīgs raksturojums I. Ievadjautājumi II. Modernisms literatūrā III. Modernisms mūzikā IV. Modernisms tēlotājā mākslā V.
Download ReportTranscript 9.6. Modernisma mākslas vispārīgs raksturojums I. Ievadjautājumi II. Modernisms literatūrā III. Modernisms mūzikā IV. Modernisms tēlotājā mākslā V.
9.6. Modernisma mākslas vispārīgs raksturojums I. Ievadjautājumi II. Modernisms literatūrā III. Modernisms mūzikā IV. Modernisms tēlotājā mākslā V. Modernisms arhitektūrā I. Ievadjautājumi. Modernisma jēdziens Modernisms ir 20. gs. kultūras virziens, kas meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšoties dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus paplašināja mākslinieciskās izpausmes robežas literatūrā, mūzikā un tēlotājā mākslā, tas centās lauzt tradicionālās formas, vēsturiskās tradīcijas un priekšstatus par mākslu kā estētiska pārdzīvojuma avotu. Modernisms mākslā sistās ar viena, kanonizēta mākslas modeļa nomaiņu, piemēram, klasicisma mākslu, kas izveidoja priekšstatu par skaisto kā mūžīgo un nesatricināmo kanonu. Modernisma mākslas saikne ar citām kultūras jomām Filozofija Zinātne Psiholoģija Paradigmu maiņa zinātnē, filozofijā vai psiholoģijā parasti ir saistīta ar atbilstošām izmaiņām arī citās cilvēces garīgās darbības sfērās: mūzikā, mākslā, literatūrā, arhitektūrā u.c. Jaunie mākslas veidi Modernisms tver un attēlo mainīgo, tieši modernisma laikā estētiskās pieredzes sfērā tiek iepludināta ne tikai tradicionālā māksla, bet arī tās jaunie veidi: kino, fotogrāfija, radio, vēlāk televīzija - viss, kas saistās ar vārdiem kultūras industrija un mākslas reproducēšana. Elitārā un populārā māksla Mākslas elitārisms īpaši raksturīgs 20. gs. pirmajai pusei. Tā kā masu publika no mākslas vispirmām kārtām gaidīja izklaidi un nevēlējās piepūlēties, lai iedziļinātos saturiski sarežģītākos un formas ziņā neierastos darbos, nopietnā un profesionālā māksla attālinājās no masu publikas un kļuva elitāra. Masu kultūras piedāvājums apmierināja vidusmēra cilvēka vajadzības šajā ziņā. Modernismam, it īpaši avangarda māksliniekiem, bija nepieciešama šī masu kultūra kā atskaties punkts, atgrūšanās fons, ierosme kritikai. Elitārā un populārā māksla Gadsimta otrā pusē, kad plašas masas pret avangardu bija kļuvušas iecietīgākas, bet modernisma vēsture tika iekļauta mākslas koledžu un augstskolu programmās, vislielāko publikas atzinību guva nevis otrā viļņa avangarda mākslinieki, bet popkultūra. Tā tiecās būt viegli uztverama, izklaidējoša un pārvērta mākslu par komerciālu preci. Robeža starp nopietno un izklaidējošo mākslu, starp elitārajiem un komerciālajiem strāvojumiem, starp avangardu un popkultūru kļuva aizvien neskaidrāka. Modernisma mākslu raksturojošās iezīmes Caur mākslu centās sasniegt cilvēciskās pieredzes patiesību. Mākslas darbs tika uzskatīts kā vērtība pati par sevi. Augstu vērtēta arī mākslinieka unikalitāte. Nozīmīga ir mākslas saikne ar skaisto. Tiek akceptēts mākslinieciskais nolūks. Akceptēts mākslas elitārisms. Centās rast aizvien jaunus māksliniecisko meklējumu ceļus. Modernisti mākslas darbu redzēja kā pārlaicīgu (ar nezūdošu vērtību). Modernisms meklēja pēc dziļuma. II. Modernisms literatūrā Par modernismu literatūrā iespējams runāt nevis par kā virzienu, bet gan tikai kā par daudzu virzienu, strāvojumu, tendenču kopumu. Šo kopumu vienojošie elementi ir sacelšanās pret literāro tradīciju (reālismu un naturālismu), laikmeta ideāliem, dažādi formas un stila eksperimenti, subjektivitāte, individuālisms, interese par mītiem utt. Modernisms 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā spēcīgi attīstās gan Eiropā, gan ASV, gan Krievijā. Pasaules literatūrā kopumā modernisms dominē līdz aptuveni Otrajam pasaules karam. Modernisms literatūrā Modernisma literatūrā ietilpst: Impresionisms (Stefans Malarmē, Arturs Rembo, Pols Verlēns, Marsels Prusts u.c.); simbolisms (Stefans Malarmē, Arturs Rembo, Pols Verlēns, Pols Valerī, Rainers Marija Rilke, Stefans George, Hugo fon Hofmanstāls, Moriss Meterlinks, Pols Verharns, Oskars Vailds u.c.); dadaisms (Tristans Carā, Hugo Balls, Hanss Arps, Kurts Šviterss, Anrē Bretons u.c.); sirreālisms (Pols Eliārs, Luijs Aragons, Anrē Bretons u.c.); ekspresionisms (Georgs Kaizers, Ernsts Tollers, Gotfrīds Benns, Georgs Trākls, Francs Verfels, Oskars Kokoška u.c.); futūrisms (Filipo Tomāzo Marineti, Vladimirs Majakovskis u.c.); imažisms (Ezra Paunds, Tomass Stērnss Eliots u.c.). Daudzi izcili modernisma autori gan nav saistīti vai saistāmi ar kādiem konkrētiem virzieniem - piemēram, Džeimss Džoiss, Francs Kafka, Virdžīnija Vulfa, Viljams Folkners, Hermanis Hese, Tomass Manns, Greiems Grīns, Mihails Bulgakovs un daudzi citi. Modernisms literatūrā Apziņas plūsmas romāns Literatūras jēdziens, kas parādījās gadsimta sākumā, bija apziņas plūsmas romāns, kurā tiek atspoguļots cilvēka apziņas darbības process. Katru brīdi un bez apstājas apziņa kaut kādā veidā uztver apkārtējo pasauli. Reizēm nevar izskaidrot, kāpēc tieši kāda noteikta doma iešaujas prātā. Apziņas plūsmas romāns ataino šo nepārtraukto, asociāciju pilno domu un atmiņu virkni, tādējādi romāna centrā ir nevis pati apkārtējā pasaule, bet tas process, kā cilvēks uztver šo pasauli. Apziņas plūsmas romāns var atainot ļoti īsu laika sprīdi, kā piemēram, Džeimsa Džoisa romānā “Uliss” (1922), kur darbība risinās tikai vienu dienu, bet tai pašā laikā tas ir viens no XX gadsimta apjomīgākajiem darbiem. Modernisms literatūrā Džeimss Džoiss tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem īru 20. gs. rakstniekiem, vienu no modernisma literatūras aizsācējiem. Džeimss Džoiss “Ulisu” īsumā varētu raksturot kā vienu dienu triju dubliniešu dzīvē (šī diena ir 1904. gada 16.jūnijs, kad Džoiss bija iepazinies ar savu nākamo sievu). Romāna struktūra ar neskaitāmajām darbības līnijām, mītiskām un vēsturiskām atkāpēm veido labirintu. Džoiss pārcēlis Homēra “Odisejas” darbību uz gadsimtu mijas Dublinu. Galvenie varoņi Leopolds Blūms, viņa sieva Mollija un jaunais Stīvens Dedals - simbolizē Odiseju, viņa sievu Penelopi un dēlu Tēlemahu. Valodiskā ziņā revolucionārs ir virtuozais stāstījuma veids, iekšējie monologi, apziņas plūsma. Modernisms literatūrā Lasīt fragmentu ... lai tad ilgojas pēc manis tikai tā un ne citādi ceturksni pāri kas par bezdievīgi vēlu stundu Ķīnā viņi laikam patlaban ceļas un pošas sukā bizes drīz nonnes zvanīs ángelusfragmentu tām nav neviena no vīriešaDžeimsa kas naktī pār-dauzās mājās un aiztriec Izlasi Džoisa romāna miegu varbūt vienīgi kāds priesteris skaita nakts lūgšanas kad blakus dzīvoklī aiz “Uliss”! sienas pirmajos gaiļos modinātājs sāk zvanīt jālec vai stāvus pag cik stundu es vēl varu nosnaust vienu divas trīs četras piecas nez kas tās par puķēm uz sienas gluži kā zvaigznes Lombardu ielā tapetes bija daudz smukākas priekšautam ko viņš man uzdāvāja arī bija līdzīgs musturs es to apsējos tikai pāris reižu būs fragmentu? jānogriež lampai liesma zemāka un jāmēģina aizmigt atkal lai varu agrāk piecelties tad ieiešu arī pie Lambenes blakus Findlateram lai mums uz māju Uzzīmē Mollijas domu karti, atspoguļojot nosūta puķes izlikt istabās gadījumam ja viņš rīt viņu pierunā atnākt pie mums tas ir šodien plūsmas nē ak nē piektdiena ir nelaimes diena vispirms kaut kā jāuzpoš apziņas līkločus! dzīvoklis putekli tikai aug augumā laikam kamēr es guļu tad mēs varēsim muzicēt un smēķēt cigaretes es varu viņu pavadīt vispirms ar pienu jānomazgā klavieru taustiņi ko lai es velku mugurā vai lai piespraužu baltu rozi jāpagādā tie pasakainie cepumi no Liptona kā man patīk liela bagāta ... Ko Tu uzzināji par Molliju, izlasot šo Esistenciālisms literatūrā Eksistenciālisma literatūras centrā ir indivīda un tā brīvības tēlojums, it īpaši indivīds krīzes situācijās, kas ļauj viņam sasniegt patiesu brīvību un sevis izpratni. Eksistenciālistu darbos bieži dominē arī cilvēciskās esības absurda un niecīguma, pūliņu veltīguma tēlojums. Eksistenciālisma literatūra visspilgtāko savu izpausmi rada Francijā un laikā no Otrā pasaules kara beigām līdz septiņdesmitajiem gadiem bija dominējošais virziens franču literatūrā. Tā slavenākie pārstāvji – Albērs Kamī, Žans Pols Sartrs, Simona de Bovuāra un Gabriels Marsels. Absurda teātris Absurda drāma ir dramaturģijas virziens, kas attīstījās XX gs. vidū Eiropā, jo sevišķi Francijā. Absurda drāma cilvēka eksistenci rāda kā absurdu un bezjēdzīgu, kā arī demonstrē cilvēka nespēju ietekmēt pasaules kārtību. Absurda drāmas pārstāvji atsakās no tradicionālās dramaturģijas līdzekļiem realitātes attēlošanai, to vietā izvēlēdamies grotesku, deformāciju, hiperbolas, vārdu spēles un simbolus. Bieži sižets ir neloģisks, dialogi ir bezjēdzīgi un atkārtojas, tiek radīta sapnim līdzīga atmosfēra. Starp nozīmīgākajiem absurda drāmas darbiem jāmin Eižena Jonesko "Plikpaurainā dziedātāja" un Semjuela Beketa "Gaidot Godo“. III. Modernisms mūzikā Mūzikā par vienu no modernās mūzikas celmlaužiem uzskatāms austrietis Arnolds Šēnbergs – viņš atteicās no tonālās sistēmas toņu hierarhijas un pārgāja uz atonālismu [tāds, kam nav tonālās skaņu organizācijas], kura haosā komponists izveidoja 12 skaņu dodekafonijas sistēmu. < Arnolds Šēnbergs – atonālā mūzikas stila iedibinātājs. Šēnberga radītie neprognozējamie skaņu viesuļi būtībā ir dabas parādību haosa modeļa atveids mūzikas valodā. Džons Keidžs Austrumu filozofijas ietekmē sāka kompozīcijās izmantot nejaušības vai gadījuma elementus. Reizēm viņš pierakstīja partitūru nevis pirms, bet pēc izpildījuma. Modernisms mūzikā Modernisms mūzikā Noklausies 3 skaņdarbu paraugus un no piedāvātajiem jēdzieniem izvēlies atbilstošos katram no tiem! Harmonija, disharmonija, polifonija, plašums, ikdienišķs, dievišķs, kosmoss, miers, melodiskums, nemiers, kārtība, haoss, nomierina, uztrauc u.c. Uz 1. fragmentu 1. fragments Harmonija, disharmonija, polifonija, plašums, ikdienišķs, dievišķs, kosmoss, miers, melodiskums, nemiers, kārtība, haoss, nomierina, uztrauc u.c. Uz 2. fragmentu 2. fragments Harmonija, disharmonija, polifonija, plašums, ikdienišķs, dievišķs, kosmoss, miers, melodiskums, nemiers, kārtība, haoss, nomierina, uztrauc u.c. Uz 3. fragmentu 3. fragments Harmonija, disharmonija, polifonija, plašums, ikdienišķs, dievišķs, kosmoss, miers, melodiskums, nemiers, kārtība, haoss, nomierina, uztrauc u.c. Noskaidro atbildi! 1. fragments Modernisma mūzika J. S. Baha tokāta un fūga d minorā. Tā ir komponēta par godu Dievam, nevis cilvēku patikai. Polifoniskā baznīcas mūzika dominē no 9.gs. līdz 18.gs. vidum. 2. fragments Mocarta “Mazā nakts mūzika”. Harmoniski melodiskā mūzika – polifoniskās mūzikas pretmets. Mazā nakts mūzika izceļas ar harmonisku vienkāršību un graciozām melodiskām variācijām, tā ir pretmets Baha fūgu komplicētajai arhitektonikai. 3. fragments 20.gs.top jauns mūzikas stils, kam raksturīga pilnīga atteikšanās no harmoniski labskanīgiem trijskaņiem, mūzika kļūst atonāla (kakofoniska), tas ir juceklīgs, haotisks skaņu sablīvējums, kas vairāk līdzinās bezjēdzīgam troksnim. Jaunās paradigmas pamatlicēji 20.gs. Mūzikā – austriešu komponists A.Šēnbergs un amerikāņu komponists Džons Keidžs. IV. Modernisms tēlotājā mākslā. Izmaiņas tēlotājas mākslas nostādnēs 20.gs. mākslas dzīvē ienes radikālas pārmaiņas, kuras sagatavoja gan impresionisms un jūgendstils, gan Einšteina relativitātes teorija, kas izmainīja laika un telpas izpratni, gan F.Nīčes filozofija, A. Bergsona intuitīvisms, Freida psihoanalīze, Junga arhetipu teorija – tas viss pavēra vēl citas iespējas pasaules izzināšanai. Gadsimta pirmajā pusē notika nemitīgs glezniecības skolu skaldīšanās process, kas veda pie daudzo “ismu” rašanās. Tas reizē ir arī apliecinājums konsekventiem akadēmisma kanonu apkarošanas principiem mākslā. Ja iepriekšējie mākslas stili centās vairāk vai mazāk reālistiski attēlot pasauli mākslas darbos, tad 20.gs. par patiesīgumu mākslā sāka uzskatīt lietu un notikumu iekšējās būtības atklāšanu caur mākslinieka subjektīvo pārdzīvojumu prizmu. Nekad ārējās līdzības neievērošana nebija sasniegusi tādu pakāpi kā XX gs. mākslā. I Pasaules kara traģikas ietekmē izmainījās attieksme pret neglītā attēlošanu mākslā. Neglītums visdažādākajās izpausmes pakāpēs kalpoja kā dzīves optimistisko, tā arī traģisko varoņu attēlošanai. Par jēdzieniem “modernisms” un “avangardisms” Modernisms Ar Jēdzienu modernisms tiek saprasti visi virzieni, kas pretstatāmi tradicionālajai mākslai, kas balstīta akadēmiskajās tradīcijās. Avangardisms Ar Jēdzienu avangardisms tiek apzīmētas tās mākslinieku grupas, kuras, būdamas saistītas ar modernismu, par katru cenu grib būt progresa priekšgalā un izstrādā noteiktas programmas (manifestus), lai, nerēķinoties ne ar kādiem aizliegumiem un šķēršļiem, realizētu savu estētisko revolūciju. Modernisma mākslas virzieni 20.gs. 1.Ekspresionisms 2.Sirreālisms 3.Dadaisms 4.Futūrisms 5.Kubisms, 6.Abstrakcionisms 7.Fovisms 8. Funkcionālisms 9.Popārts 10.Opārts 11.Grafitti 12.Hepenings 13.Perfomance Modernisma virzieni, īss to raksturojums (1) Impresionisms Mirkļa iespaids, optiskā krāsu jaukšana, glezniecība plenērā (Manē, Monē, Degā, Renuārs, Rodēns) Postimpresionisms Nav vienojošu māksliniecisko paņēmienu. (Van Gogs, Gogēns, Pols Sezans) Ekspresionisms deformēja īstenību, atbrīvojās no ikkatras tradīcijas, pretendēja uz tikai sev raksturīgo pasaules redzējumu. (Munks) Fovisms Tulkojumā “mežonīgie zvēri”, tiek lietotas agresīvas, košas nejauktas krāsas – krāsu eksplozija. (Matiss) Jūgendstils Dzīvnieku, putnu, augu stilizācija, viļņotas, liektas līnijas, dekorativitāte (G.Klimts, Bērenss, Bīrdslijs) Modernisma virzieni, īss to raksturojums (2) Sirreālisms Saistība ar Freida atzinumiem par zemapziņas nozīmi.(Dali. Magrits) Dadaisms Radās 1.Pasaules kara laikā, kā rezultātā izvirzīja antimākslas ideju - radīt mākslu, kas nav māksla (ready made) (Dišāns) Futūrisms Nākotnes māksla, kas aicina noliegt veco pasauli un radīt tādu, kur valda tehnika, ātrums, revolūcija, to paredz Marinetti manifests. (Dž. Balla) Kubisms Priekšmetiskās pasaules attēlošana ģeometrizētās formās (P.Pikaso, Ž. Braks) Abstrakcionisms Uzmanības centrā bezpriekšmetiskā pasaule, absolūti zuda sižetiskums. Galvenā uzmanība līniju, laukumu attiecībām.(V.Kandinskis) No kā atteicās V. Modernisms arhitektūrā Parīzes opera. Neobaroks Ko lika vietā Izmantojot jaunos celtniecības materiālus, tradicionālie vēsturiskie stili tiek nomainīti ar tādiem, kas vairāk atbilst laikmeta estētiskajām prasībām (racionālisms, debesskrāpji, organiskā arhitektūra, funkcionālisms, saukts arī par internacionālo stilu, brutālisms) 9.6. Modernisma mākslas vispārīgs raksturojums Prezentācijai izmantotie avoti: Jermolajeva, J., Jermolajevs V., Mūrnieks, A., Kultūra 20. gs., - Rīga: RAKA, 2002 Jouni Ekonens u.c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998 Kačalova T., Pētersons R. Mākslas vēstures pamati II daļa. –Rīga, 1997. Rubenis, A. 20. gadsimta kultūra Eiropā, - Rīga: Zvaigzne ABC, 2004 Siliņš I.E. Lielo patiesību meklējumi. Jumava, 2002 Vīts Dž. E., Postmodernie laiki, - Rīga: Luterisma mantojuma fonds, 1999 http://lv.wikipedia.org/wiki http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/ Un citi internetā pieejamie materiāli • Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu. • Par materiāla saturu atbild L.Zitāne