Transcript Profesionālās izglītības programmu licencēšanas, akreditācijas un

/
Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja vietniece
Licencēšanas un reģistru departamenta direktore
Andra Šenberga
REĢISTRĀCIJA
LICENCĒŠANA
ĪSTENOŠANA
PROCESS
KVALITĀTES
NOVĒRTĒŠANA UN
AKREDITĀCIJA

Licence – izglītības iestādei tiek piešķirtas tiesības
īstenot vienīgi normatīvo aktu prasībām atbilstošu
izglītības programmu.

Sabiedrībai pieejama informācija par licencētajām
izglītības programmām (VIIS sistēmā, mājas lapā
www.ikvd.gov.lv).
Pēc izglītības iestādes reģistrācijas Izglītības iestāžu
reģistrā viena gada laikā jālicencē izglītības programma
un pēc licencēšanas viena gada laikā jāuzsāk tās
īstenošana.
Licencēšana samazina valstī noteiktajām prasībām
neatbilstošas izglītības īstenošanas uzsākšanu.










Profesionālās izglītības programmas atkarībā no iegūstamās
izglītības iedalāmas šādi:
1) profesionālās pamatizglītības programmas
2) arodizglītības programmas
3) profesionālās vidējās izglītības programmas
4) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas
izglītības) programmas
5) profesionālās tālākizglītības programmas
6) profesionālās pilnveides izglītības programmas
7) profesionālās ievirzes izglītības programmas
PIL 26.pants
Lai saņemtu licenci profesionālās izglītības programmas
īstenošanai, izglītības iestāde iesniedz kvalitātes valsts
dienestā iesniegumu, pievienojot:
izglītības
programmu, kas izstrādāta atbilstoši
Profesionālās izglītības likuma 25.pantā noteiktajām
prasībām;
izglītības
iestādes izsniegtu izziņu par attiecīgās izglītības
programmas īstenošanai nepieciešamo telpu un
materiāltehnisko nodrošinājumu!
izglītības
iestādes dibinātāja saskaņojumu izglītības
programmas īstenošanai.
Licencēto izglītības programmu skaits gadā (2012.)
No tām šobrīd spēkā esošas
1322
975
Dibinātāji:
valsts institūcijas
(t.sk., ministrijas, augstskolas u.c.)
pašvaldības
privātpersonas (juridiskas, fiziskas)
55%
6%
39%
* Izņemot, profesionālo ievirzi
(bērnu un jauniešu mūzikas, mākslas un sporta skolas)

Profesionālā pamatizglītība (22)
52 (5%)

Arodizglītība (32, 2-3 gadi)
70 (7%)

Arodizglītība (35a, 1 gads)
32 (3%)

Profesionālā vidējā izglītība pēc pamatskolas (33, 4 gadi)
165 (17%)

Profesionālā vidējā izglītība pēc vidusskolas (35b, 1,5 gadi)
157 (16%)

Profesionālā tālākizglītība „T”
257 (27%)

Profesionālās pilnveides izglītība „P”
242 (25%)













1. Pavārs
37
2. Pavāra palīgs
23
3./4./5. Automehāniķis
17
3./4./5. Grāmatvedis
17
3./4./5. Viesmīlis
17
6. Ēdināšanas pakalpojumu speciālists
16
7. Konditors
15
8. Galdnieks
14
9./10. Sekretārs
13
9./10. Viesmīlības pakalpojumu speciālists
13
11./12./13. Apdares darbu strādnieks
10
11./12./13. Galdnieka palīgs
10
11./12./13 Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs 10
14./15. Autoatslēdznieks
9
14./15. Šuvējs
9
*Izņemot, mūziku, mākslu
Kvalitatīva izglītības programma:
- Sagatavota ņemot vērā sabiedrības vajadzības
(nodrošinot zināšanu sabiedrības attīstību; izglītojamo
intereses; valsts izvirzītās prioritātes; lokālās prioritātes);
- Sagatavota ņemot vērā tiesību aktos noteikto.
Izglītības programmu kvalitātes novērtēšana ietver:
- Sākotnējo izglītības programmu izvērtēšanu, kas tiek
veikta pirms programmas īstenošanas uzsākšanas
(licencēšanas procesā);
- Izglītības programmas kvalitātes novērtēšanu
īstenošanas procesā (akreditācija – kvalitāti novērtē
deleģētie un sagatavotie eksperti).
Normatīvie akti profesionālās izglītības
programmu izstrādei un licencēšanai
•
•
•
•
•
Izglītības likums (turpmāk – IL)
Profesionālās izglītības likums (turpmāk – PIL)
Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2009.gada 14.jūlija noteikumi Nr. 775
“Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”
(turpmāk – MK noteikumi Nr.775)
MK 2000.gada 27.jūnija noteikumi Nr.211 “Noteikumi par valsts
profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu”
(turpmāk – Valsts izglītības standarts)
MK 2008.gada 2.decembra noteikumi Nr.990 “Noteikumi par Latvijas
izglītības klasifikāciju” (turpmāk – Izglītības klasifikators)
•
•
•
Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.461 «Noteikumi
par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem
pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju
klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību», 2. pielikums
«Profesiju standarti»
Ministru kabineta noteikumi 2013.gada 2.jūlija noteikumi Nr.363
«Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo
kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides
kārtību»
Ministru kabineta 2007.gada 6.marta noteikumi Nr.165
«Noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā
procesa un eksaminācijas centru profesionālās kvalifikācijas ieguves
organizēšanai obligāti nepieciešamo dokumentāciju»
un citi,
sk. http://izm.izm.gov.lv/normativie-akti/mk-noteikumi/profesionalaizglitiba.html
•
•
•
•
•
PIL 25.pants. Profesionālās izglītības programma
(1) Profesionālās izglītības programma ir profesionālo
izglītību reglamentējošs dokuments, kas atbilstoši
attiecīgās izglītības pakāpes valsts profesionālās izglītības
standartam un profesijas standartam nosaka:
1) profesionālās izglītības programmas uzdevumus;
2) profesionālās izglītības programmas saturu;
3) profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānu;
4) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību;
5) profesionālās izglītības programmas īstenošanai
nepieciešamo personālu, finanšu un materiālos līdzekļus.
(2) Profesionālās izglītības programmu izstrādā izglītības
iestāde, saskaņojot ar tās dibinātāju.
MK 2000.gada noteikumi Nr.211
“Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības
standartu un valsts arodizglītības standartu”
9. punkts
Profesionālo mācību priekšmetu, praktisko mācību un
kvalifikācijas prakses saturu atbilstoši iegūstamās
profesionālās kvalifikācijas pamatprasībām un
specifiskajām prasībām, kas nepieciešamas pienākumu un
galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā,
nosaka attiecīgie profesiju standarti un izglītības
programma
Piezīme:
PIL 28.pants (5) Profesionālās izglītības programmu īstenošana:
“Profesionālās tālākizglītības programma ietver ne mazāk kā 30 procentus no valsts arodizglītības
vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartā noteiktā obligātā profesionālā satura apjoma”
Profesionālās pilnveides izglītības apliecību vai profesionālās ievirzes
izglītības apliecību izsniedz personai, kura akreditētā izglītības iestādē
apguvusi licencētu attiecīgo izglītības programmu (kuras apjoms ir
vismaz 160 stundas, ja citi apmācību reglamentējošie ārējie
normatīvie akti nenosaka mazāku apjomu) un saņēmusi vērtējumu —
atzīmi (ne mazāku par 4 — “gandrīz viduvēji” 10 ballu vērtējuma skalā)
vai “ieskaitīts” visos izglītības programmas mācību priekšmetos vai
sporta veidā un pārbaudījumos (turpmāk — absolvents).
4. punkts
(Grozījumi ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.885)
Šāds speciālais regulējums par profesionālās pilnveides izglītības
programmu darba aizsardzībā apjomu (60 stundu un 40 stundu
apjomā) ir iestrādāts Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta
noteikumos Nr. 749 “Apmācības kārtība darba aizsardzības
jautājumos.”
Pieaugušo izglītības programmas.
Formālā un neformālā izglītība
IL 46.pants
(1) Pieaugušo izglītībā var piedāvāt formālās un neformālās izglītības
programmas
(2) Pieaugušo formālās izglītības programmu īstenošanas kārtību
nosaka šis likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums
un citi normatīvie akti
(3) Pieaugušo neformālās izglītības programmas nosaka šīs izglītības
saturu un to atbilstību valsts un darba devēju, kā arī personības
izaugsmes interesēm, un šīs programmas pieaugušajiem ir tiesības
apgūt visa mūža garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības
(5) Izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot pieaugušo neformālās
izglītības programmas bez licences saņemšanas, bet citas juridiskās
un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu
reģistrā, — pēc licences saņemšanas pašvaldībā.
Profesiju standartu neesamība visām kvalifikācijām
Profesionālās izglītības programmu paraugu
neesamība
Pieaugušo profesionālās izglītības programmu
īstenotāju sadrumstalotība
Licencēšanai iesniegto programmu neatbilstība
normatīvo aktu prasībām
Programmu sagatavošana īstenošanai e-vidē (valsts
standata ievērošanas problemātika)
Nozares prasībām atbilstošas un aktuālas materi;ali
tehniskās bāzes, literatūras iekļaušana programmās
Dokumentu noformēšanas un redakcionālās kļūdas
Pietikuma process:
1. Dienestā iesniegts iestādes vadītāja parakstīts
iesniegums, kas saskaņots ar iestādes dibinātāju.
2. Iesniegumam pievienots dokuments, kas apliecina
iestādes vadītāja tālākizglītību iestādes darba
organizācijā vai kvalitātes novērtēšanā.
3. Pašnovērtējuma ziņojums, kas saskaņots ar iestādes
dibinātāju un ir publiskots iestādes vai tās dibinātāja
tīmekļa vietnē.




Iestāde iesniedz iesniegumu par akreditāciju un pašnovērtējuma
ziņojumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlamā izglītības
programmas vai iestādes akreditācijas laika.
Iestāde, kas īsteno profesionālās tālākizglītības programmas, iesniedz
akreditācijas iesniegumu un pašnovērtējuma ziņojumu ne vēlāk kā
45 dienas pirms vēlamā izglītības programmas vai iestādes akreditācijas
laika.
Iestāde, kas īsteno profesionālās pilnveides izglītības programmas,
iesniedz akreditācijas iesniegumu un pašnovērtējuma ziņojumu ne vēlāk
kā 45 dienas pirms vēlamā iestādes akreditācijas laika.
Iestādi akreditācijai var pieteikt arī dibinātājs.
MK noteikumu 12.punkts – Lai novērtētu iestādes darbības vai
izglītības programmas īstenošanas kvalitāti un iesniegtu akreditācijas
komisijas darbam nepieciešamo ekspertu komisijas ziņojumu un
priekšlikumu par iestādes vai izglītības programmas akreditāciju vai
tās atteikumu, Dienests izveido ekspertu komisiju, noslēdz ar
ekspertu komisijā iekļautajiem ekspertiem līgumus, uzdodot vienam no
ekspertiem veikt ekspertu komisijas vadītāja pienākumus.
Ekspertu skaits komisijā ir ne mazāks kā trīs.
15.punkts Ekspertu komisijā var iekļaut:
15.1. Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra vai
Dienesta pārstāvi;
15.2. iestāžu pārstāvjus, izņemot akreditējamās iestādes pārstāvjus;
15.3. pašvaldību izglītības speciālistus;
15.4. citu institūciju pārstāvjus, tai skaitā citu ministriju, pašvaldību,
nevalstisko organizāciju, darba devēju, amata meistaru un
arodbiedrību pārstāvjus.
16.punkts Ekspertu komisijā iekļauj ekspertus, kuri apguvuši Dienesta
organizētos iestāžu darbības un izglītības programmu īstenošanas
kvalitātes vērtēšanas kursus.
Profesionālās izglītības satura pārstrukturizācijā tiek iesaistītas nozaru
organizācijas, ir izveidotas 12 Nozaru ekspertu padomes, kurās tiek
nodrošināta trīspusēja pārstāvniecība
NOZARES EKSPERTU PADOME
(darbu koordinē sekretariātsLDDK, LBAS, VISC)
Nozares darba devēju
puse
Nozares ministrija un
IZM
Nozares arodbiedrības
puse




NEP saskaņoti atlases kritēriji;
Apkopots ekspertu saraksts ar kuriem bija notikusi
sadarbība, NEP izvērtējums un ekspertu deleģējums
kvalitātes vērtēšanai;
Saskaņots NEP deleģēto ekspertu saraksts ar Profesionālās
izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības
apakšpadomi (PINTSA);
No 2012.gada 19.septembra kvalitātes novērtēšanas un
akreditācijas procesā tiek iesaistīti NEP deleģētie
akreditācijas eksperti
Ekspertu komisija, darbojas pamatojoties uz:
1. MK noteikumiem.
2. Dienesta izdoto akreditācijas ekspertu komisijas nolikumu
(publicēts www.ikvd.gov.lv).
3. Dienesta izdoto iestāžu darbības un izglītības programmu
īstenošanas kvalitātes vērtēšanas metodiku (publicēta
www.ikvd.gov.lv).
Iestāde vai iestādes dibinātājs ne vēlāk kā 10 dienas pirms
ekspertu komisijas darba sākuma iestādē var iesniegt Dienestam
argumentētus iebildumus par ekspertu komisijas sastāvu vai
akreditācijas laiku.
Ja saņemti iebildumi, Dienests divu darbdienu laikā izvērtē to
pamatotību, lemj par nepieciešamību noteikt citu ekspertu
komisijas sastāvu vai citu akreditācijas laiku, kā arī informē par
to iestādes vadītāju.
1. Ekspertu komisija sagatavo ziņojumu un
priekšlikumu un iesniedz to Akreditācijas komisijai.
2. Akreditācijas komisija izvērtē ekspertu komisijas
iesniegto ziņojumu un izsaka priekšlikumu Dienestam
par akreditāciju vai tās atteikumu.
3. Dienests, pamatojoties uz akreditācijas komisijas
priekšlikumu, pieņem lēmumu par akreditāciju vai tās
atteikumu.
Akreditācijas komisiju izveido ar Dienesta vadītāja rīkojumu.
Akreditācijas komisijas sastāvs:
1. Divi Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.
2. Viens Kultūras ministrijas pārstāvis.
3. Viens Valsts izglītības satura centra pārstāvis.
4. Viens Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis.
5. Viens Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvis.
6. Viens Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvis.
7. Viens Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis.
8. Viens Profesionālās izglītības biedrības pārstāvis.
9. Viens Pieaugušo un profesionālās izglītības asociācijas pārstāvis.
10. Trīs Dienesta pārstāvji.
Akreditācijas komisija izvērtē ekspertu komisijas iesniegtos
dokumentus un izsaka priekšlikumu par akreditāciju vai tās atteikumu.
Dienests, pamatojoties uz akreditācijas komisijas priekšlikumu, pieņem
lēmumu par:
1. Iestādes akreditāciju uz 6 gadiem.
2. Iestādes akreditāciju uz 2 gadiem, kura īsteno tikai profesionālās
pilnveides izglītības programmas vai profesionālās ievirzes izglītības
programmas, vai profesionālās tālākizglītības programmas.
3. Iestādes akreditācijas atteikumu.
4. Izglītības programmas akreditāciju uz 6 gadiem.
5. Izglītības programmas akreditāciju uz 2 gadiem.
6. Izglītības programmas akreditācijas atteikumu.
Ja iestāde, izglītības programma iepriekš bija akreditēta uz sešiem gadiem, tad
Dienests trīs mēnešu laikā pēc iesnieguma par akreditāciju un pašnovērtējuma
ziņojuma saņemšanas, pamatojoties uz akreditācijas komisijas priekšlikumu, bez
ekspertu komisijas ziņojuma un priekšlikuma, var pieņemt lēmumu par kārtējo
akreditāciju uz sešiem gadiem vai lēmumu par akreditācijas procesa uzsākšanu,
izvērtējot:
1. Iepriekšējās akreditācijas rezultātus un iepriekšējās akreditācijas ekspertu
komisijas ziņojumā norādīto rekomendāciju izpildi;
2. Iesniegumā par akreditāciju un pašnovērtējuma ziņojumā norādīto
informāciju;
3. Valsts izglītības satura centra sniegto informāciju par valsts pārbaudes darbu
rezultātiem;
4. Dienesta rīcībā esošo informāciju par iestādes darbības atbilstību normatīvo
aktu prasībām.
Šo lēmumu var pieņemt tikai vienu reizi.
2010.gada 14.septembra MK noteikumi Nr.852 “Kārtība, kādā
akreditē vispārējās un profesionālās izglītības programmas,
izglītības iestādes un eksaminācijas centrus” (MK noteikumi)
2013.gada 10.septembra MK noteikumi Nr.789 “Izglītības
kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis”
Noteikumi nosaka, ka akreditē:
Vispārējās un profesionālās izglītības programmas (izņemot
pirmsskolas, profesionālās pilnveides, profesionālās ievirzes,
neformālās izglītības programmas un profesionālās augstākās
izglītības programmas);
Izglītības iestādes (izņemot pirmsskolas izglītības iestādes,
augstskolas un koledžas);
Eksaminācijas centrus, kuros kārtojami centralizētie profesionālās
kvalifikācijas eksāmeni.
Kvalitātes dienests 2011.-2012.gadā akreditācijas procesa norisi
nodrošinājis 40 valsts un pašvaldības profesionālo izglītības
iestāžu 58 profesionālās izglītības programmās.
- 55 gadījumos pieņemts lēmums akreditācijai uz 6 gadiem (ar
ekspertu komisiju)
- 3 gadījumos pieņemts lēmums akreditācijai uz 2 gadiem (ar
ekspertu komisiju) (profesionālās tālākizglītības programma, profesionālās
pilnveides programma un arodizglītības programma)
24
7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām
16
7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība
9
7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana
12
6.2. Personālresursi
54
6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi
24
5.2. Fiziskā vide
5.1. Mikroklimats
2
4.6. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni
2
7
4.5. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām
2
4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai
6
4.3. Atbalsts karjeras izglītībā
2
4.2. Atbalsts personības veidošanā
13
4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo…
7
2.3. Vērtēšanas kā mācību procesa sastāvdaļa
14
2.2. Mācīšanās kvalitāte
35
2.1. Mācīšanas kvalitāte
46
1.1. Iestādes īstenotās izglītības programmas
0
10
20
30
40
50
60







Izglītības iestādē nav darba līgumu ar pedagogiem;
Izglītības iestādē nav pedagogu tarifikācijas;
Stundu skaits mācību gadā neatbilst licencētās izglītības
programmas mācību plānā norādītajam;
Izglītības iestādē nav izglītojamo reģistrācijas un uzskaites
grāmatas, rīkojumu par izglītojamo uzņemšanu izglītības iestādē
un iekļaušanu attiecīgajā izglītības programmā, izglītojamo
personas lietu;
Iekšējās kārtības noteikumi neatbilst normatīvajos aktos
noteiktajām prasībām un nav pierādījumu, ka izglītojamie
iepazīstināti ar iekšējās kārtības noteikumiem;
Nav izstrādāti izglītojamo drošību reglamentējošie noteikumi;
Nav nodrošināta visu mācību priekšmetu mācīšana;











Nav sagatavota dokumentācija par mācību praksi (nav plānots prakses vietu
nodrošinājums, iecelts prakses vadītājs, sagatavoti prakses līgumi);
Pedagogu mācību plānos ietvertas novecojušas tēmas (tēmas paredzētas
atsaucoties uz spēkā neesošiem normatīviem aktiem);
Mācību nodarbību uzskaites žurnālā par apmeklējumiem atzīmes netiek veiktas;
Nav darba analīzes un iepriekšējo grupu darba materiālu;
Nav mācību materiālu;
Mācību nodarbību uzskaites žurnālā netiek fiksēti izglītojamo zināšanu un prasmju
ikdienas vērtējumi;
Nav teorētisko zināšanu apguvei nepieciešamais materiāltehniskais
nodrošinājums
Nav atbilstošo mācību līdzekļu;
Mūsdienu prasībām nepieciešamās iekārtas auditorijā nav atrodamas;
Nav informācijas par pedagogu profesionālo pilnveidi;
Atsevišķiem mācību priekšmetiem uz akreditācijas brīdi nav pedagogu
nodrošinājums.
Dienests uzglabā ekspertu komisijas ziņojumus un priekšlikumus, kā
arī Dienesta tīmekļa vietnē publisko ekspertu komisijas ziņojumus
(publiskojamo daļu).
Iestāde līdz kārtējā gada 1.decembrim informē Dienestu par
ekspertu komisijas ziņojumā norādīto rekomendāciju ieviešanu
([email protected]).
Dienests apkopo iestāžu iesniegto informāciju un reizi gadā informē
Izglītības un zinātnes ministriju par ekspertu komisijas ziņojumos
norādīto rekomendāciju ieviešanu iestādēs.
2011.gadā Dienests izveidoja jaunu darbības mehānismu
atbalstam akreditācijas ekspertiem:
1. Ekspertiem konstatējot izglītības iestādē neatbilstības
normatīvajiem aktiem, ekspertu komisijas vadītājam ir iespēja
ar iesniegumu vērsties Dienestā.
2. Dienests pagarina akreditācijas procesa laiku un pieslēdz
darbam Dienesta Uzraudzības departamentu.
3. Atbilstoši Uzraudzības departamenta konstatētajam,
akreditācijas eksperti turpina darbu vai sagatavo akreditācijas
ziņojumu ar priekšlikumu atteikt akreditāciju.
4. Ziņojuma sagatavošanas procesā ekspertu komisijas vadītājam
ir iespēja konsultēties Kvalitātes novērtēšanas departamentā pie
juriskonsulta.






Sagatavot priekšlikumus EQAVET vienoto kvalitātes rādītāju
integrēšanai nacionālajā kvalitātes novērtēšanas sistēmā.
Izglītības iestāžu darbības novērtēšanas kritēriju un metodikas pilnveide:
 precizēti kritēriji saistībā ar karjeras izglītības īstenošanas izvērtēšanu;
 noteikti skaidri izmērāmi kritēriji akreditācijas piešķiršanai bez ekspertu
komisijas;
 noteikta kārtība un kritēriji valsts un pašvaldību izglītības iestāžu
vadītāju profesionālās darbības novērtēšanai.
Pašnovērtēšanas sistēmas pilnveide, izstrādājot metodiskos ieteikumus
izglītības iestādēm.
Akreditācijas ekspertu komisijas ieteikumu ieviešanas monitorings un
metodiskais atbalsts ieteikumu ieviešanā.
Akreditācijas ekspertu apmācība un vienotas izglītības kvalitātes
novērtēšanas prakses veicināšana.
Veidot vienotu ekspertu datu bāzi profesionālās izglītības kvalitātes
novērtēšanai (dalībai ekspertu komisijās profesionālās izglītības iestāžu un
programmu akreditācijās, profesionālās kvalifikācijas eksāmenos u.c.).
Jautājumi?
Paldies par uzmanību!




www.ikvd.gov.lv
[email protected]