Transcript Ieskats Latvijas siltumapgādē apkures sezonu uzsākot „ENERĢĒTIKĀ ŠODIEN VAIRS NAV KĀ VAKAR, UN RĪT VAIRS NEBŪS KĀ ŠODIEN” K.Miķelsons Dr.

Ieskats Latvijas siltumapgādē
apkures sezonu uzsākot
„ENERĢĒTIKĀ ŠODIEN VAIRS NAV KĀ VAKAR, UN RĪT VAIRS NEBŪS KĀ ŠODIEN”
K.Miķelsons
Dr. A.Akermanis,
LSUA valdes loceklis
Rīgas Enerģētikas aģentūras konsultatīvās padomes loceklis
E-pasts: [email protected]
1
Energobilance Latvijā 2007.g.
Avots: Latvijas Centrālās statisikas pārvaldes mājas lapa internetā
Siltums
Transports
11%
Pārējie, zudumi
Elektrība
15%
44%
29%
2
Centralizēti piegādājamās siltumenerģijas apjomi Latvijā
30 000
GWh
60%
Katlumājas, GWh
Koģenerācijas stacijas, GWh
Koģenerācijas siltumenerģijas īpatsvars,%
25 000
50%
20 000
40%
15 000
30%
10 000
20%
5 000
10%
2006
2005
2004
2003
2002
2001
2000
1999
1998
1997
1996
1995
1994
1993
1992
1991
0%
1990
0
Koģenerācijas staciju izstrādātais siltums no centralizēti piegādātā kopapjoma, pārsniedz 55% un tas ir viens no
augstākiem rādītājiem starp ES valstīm.
Koģenerācijas staciju neapgūtais potenciāls siltumenerģijas ražošanai Latvijā ir vērtējams 2-3 TWh uz kura bāzes
izmantojot biokurināmo reāli ir iespējams izstrādāt ap 0,5 – 0,7 TWh elektroenerģijas.
3
Gāzes un kurināmās koksnes patēriņi un eksports 2007. gadā
9
8
7
6
TWh
5
4
3
2
1
0
Koģenerāc. stacijas
Centraliz.
Uzņēmumu
Uzņēmumu
Sabiedriskais
Mājsaimniecību
katlumājas
katlumājas
pašpatēriņš
sektors
apkure
Eksports, citi
Kurināmā koksne (15,85 TWh)
0.14
0.97
0.54
1.38
1.53
7.2
4.09
Gāze (15,72 TWh)
7.13
2.06
0.39
3.32
1.34
1.27
40.21
5
CENTRALIZĒTĀS SILTUMENERĢIJAS PIEGĀDES APJOMI LATVIJĀ
(%)
Ventspils - 5%
Daugavpils - 8%
Small
towns&willages
Liepāja - 6%
Jelgava - 4%
Jūrmala - 2%
Ogre - 1,5%
Rēzekne - 1,5%
Jēkabpils - 1%
Olaine - 1%
Valmiera - 1%
Salaspils - 1%
Cēsis - 1%
Bauska - 1%
Rīga - 52%
Mārupe - 1%
6
7
60
8
"Liepājas Enerģija"
"Salaspils Siltums"
Olaine
"Jūrmalas Siltums"
"Fortum Jelgava"
55
Rēzekne
"Saldus Siltums"
"Daugavpils Siltumtīkli"
Cēsis, SIA "CB"
"Jēkabpils Siltums"
"Lielvārdes Remte"
45.57
"Wesemann - Sigulda"
"Rīgas Siltums"
Bauskas siltums
Ogres PA "Mālkalne"
45
"Aizkraukles Siltums"
"Vangažu Namsaimnieks"
"Komforts", Tukums
"Pļaviņu KP
38.9
"Valmieras Siltums"
"Krāslavas Nami"
"Limbažu Siltums"
40
Ventspils
Alūksne - "Simone"
"Tukuma Siltums"
"Kuldīgas Siltumtīkli"
"Madonas Siltums"
Valka
31.12
Talsi -"Bio - Enerģija"
35
"Ludzas Bio-Enerģija"
"Rūjienas Siltums"
Mālpils "Norma K"
Ls / MWh
Apstiprinātie Latvijas pilsētu siltumtarifi 2008/09.g. 01.10.2008. (LSUA biedri)
58.37
51.04
53.2 53.61
50
46.33
42.38
39.98
35.62
32.37
30
25
20
15
10
0
9
"Wesemann - Sigulda"
Cēsis, SIA "CB"
"Jēkabpils Siltums"
"Komforts", Tukums
"Jūrmalas Siltums"
"Salaspils Siltums"
Rēzekne
"Saldus Siltums"
"Tukuma Siltums"
"Limbažu Siltums"
"Liepājas Enerģija"
Alūksne - "Simone"
"Fortum Jelgava"
"Grobiņas Siltums"
Olaine
Ventspils
"Kuldīgas Siltumtīkli"
43.86
41.96
40.37
39.91
38.92
38.56
38.07
37.5
35.63
35.2
35.11
34.73
34.50
32.82
32.21
31.52
30.19
40
"Daugavpils Siltumtīkli"
Talsi -"Bio - Enerģija"
Valka
"Vangažu Namsaimnieks"
"Lielvārdes Remte"
"Madonas Siltums"
"Krāslavas Nami"
"Pļaviņu KP
Ozolnieki
"Ludzas Bio-Enerģija"
"Rūjenas Siltums"
"Norma K", Malpils
Bauskas siltums
"Rīgas Siltums"
Ogres PA "Mālkalne"
"Valmieras Siltums"
29.36
30
"Aizkraukles Siltums"
Latvijas pilsētu siltumtarifi (Ls/MWh) no 01.10.2009. - pie dabasgāzes tirdzn. cenas 125.- Ls
60
50
20
10
Novērtētais pieejamās
+ vēl neapgūtās (koksnes atlikumi mežos,
krūmi aizaugušās ceļmalās,
elektrolīnijās, aizaugušie lauki,
ātraudzīgā enerģētiskās koksne u.c. kas
vēl netiek izmantots) enerģētiskās
koksnes apjoms Latvijā sastāda
14 - 17 TWh*. (2008.g.maijs)
2008.g.novembrī apjoms tiek vērtēts līdz
7,6 milj.ciešm3 jeb 16,2 TWh
enerģetiskais ekvivalents
(BEMA izdevums “Atjaunojamo energoresursu
potenciāls Latvijā”
“Ja tam pieskaita eksportu, novirza
enerģētikai tehnoloģisko šķeldu, tad
kopējais resurss būtu lēšams aptuveni
30 TWh , kas vairākkārt pārsniedz
Latvijas elektrības (7,77 TWh (2007) un
centralizētā siltuma (6,6 TWh (2007)
patēriņu”
(turpat)
10
* Pieejamie statistikas dati dažādos avotos ir atšķirīgi.
Šeit nav iztirzāts, novērtēts enerģētiskās koksnes pieejamais apjoms Latvijā nākotnē.
Nenoliedzami, attīstot ātri augošās enerģētiskās koksnes, zāles audzēšanu, grāvmalu, krūmājiem
aizaugušo lauku tīrīšanu, meža atlieku izvešanu no mežiem, šis potenciāls var būtiski pieaugt.
Pašlaik iegūstamās enerģētiskās koksnes apjoms Latvijā ir turpat 16 TWh, no kura jau tiek
izmantots Latvijā turpat 12 TWh un ap 4 TWh eksportēts.
Potenciālās biokoģenerācijas stacijas Latvijā (85 MWel./230 MWth) un iespējamā biokurināmā
“piedeva” 400 MWel. cietā kurināmā stacijai 20% apmērā faktiski “apēd” visu enerģētiskās
koksnes eksporta apjomu, bet bez gāzes un oglēm neatrisina elektroenerģijas piegādes
problēmu Latvijā.
*************************************************************
Ja Latvijā nākotnē tiek attīstīta atraugošās enerģētiskās koksnes, zāles audzēšana, grāvmalu,
krūmājiem aizaugušo lauku tīrīšana, meža atlieku izvešana no mežiem, kā rezultātā veidojas
papildus resurss, tad vērtējot no Latvijas eksporta/importa bilances viedokļa izdevīgāk ir šo maz
kaloriju enerģētisko koksni pārvērst plaši pieprasītā eksporta produktā (visām ES valstīm ir
jāpilda AER programmas, bet iespējas ir ierobežotas) ar augstu pievienoto vērtību izstrādājumā –
granulās un eksportēt tās (nevis dedzināt to te Latvijā dedzināšanas pēc), bet importēt izejvielas
(ogles, gāzi), kas nepieciešamas elektroenerģijas, produkta ar augstu pievienoto vērtību,
ražošanai, minimizējot elektroenerģijas importu, vai pat atsevišķos periodos eksportējot to (kā to
līdz šim ir veiksmīgi darījušas mūsu tuvākās kaimiņvalstis būtiski uzlabojot savu eksporta bilanci).
Vai runājot līdzībās: ... ja Latvijā būtu bagāta ar zeltu, vai tad labākais variants ir to izmantot arī ... arklu izgatavošanai ...,
vai tomēr no zelta ražot izstrādājumus eksportam, bet arklu izgatavošanai tomēr importēt dzelzi ...
11
Loģisks ir jautājums: kāpēc mēs tik daudz maksājam par
siltumu?
• Atbilde sastāv no divām daļām:
• no vienas puses, to nosaka siltumenerģijas cenas, kas izriet no kurināmā
cenas ,
• un no otras puses – no siltumenerģijas lietotāju pašu uzvedības.
•
• Tātad, ko darīt?
• - pirmkārt, no siltumražotāju puses:
• - dabasgāzi lietot tikai koģenerācijai un maksimumslodžu nosegšanai
• - maksimāli (saprātīgi) izmantot vietējo kurināmo – tā cenas nav tik
svārstīgas kā dabasgāzes cenas. Bez tam, vietējā kurināmā izmantošana
dod papildus makroekonomiskos plusus
•
• - otrkārt, no siltumpatērētāju puses:
samazināt ēku neracionālo siltumpatēriņu. Mēs (iedzīvotāji) Latvijā
tērējam nepiedodami daudz siltumenerģijas ēkās
12
13
Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš
(kWh/ m²) renovētajās ēkās
Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš no oktobra līdz aprīlim
apkurei un karstā ūdens sagatavošanai (Ieriķu 44 -tikai apkurei)kWh/m2 - renovētajās Rīgas daudzdzīvokļu ēkās piecās sezonās
2004./2005.
2005./2006.
2006./2007.
2007./2008.
2008./2009.
250
200
150
100
50
rd
S.
es
Ei
10
ze
5
nš
te
in
a
49
Ie
riķ
u
44
1
10
Li
el
vā
rd
e
s
10
vā
Li
el
vā
rd
e
s
a
ln
Li
el
tk
a
3
7
4
D
os
p
pr
rz
em
es
.B
ra
n
as
ek
ts
3
/3
cie
n
a
46
5
ie
m
lc
el
m
u
C
Be
br
u
4
O
zo
M
ār
Ku
Ku
rz
e
m
es
pr
os
pe
kt
s
14
0
PATEICOS PAR UZMANĪBU
Dr.sc. A.Akermanis,
LSUA valdes loceklis
Lsua @ lf . lv
15