Transcript TM-3.4 EnvEduc Part1.. - Latvijas Universitāte : Vides Zinātnes un

Apmācību modulis 3
Vides komunikācija: sadarbības princips
4. nodaļa, 1.daļa
Vides izglītība
Ērika Lagzdiņa
LU, EVF, Vides pārvaldības katedra
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Saturs
1. Vides izglītības pārvaldība
– Vides izglītības jēdziens
– Vides izglītības vēsturiskās attīstības svarīgākie posmi un koncepti
pasaulē, Eiropā un Latvijā
– Vides izglītības attīstību ietekmējošie procesi
– Vides izglītības pārvaldības instrumenti
– Vides izglītību nodrošinošā infrastruktūra un institucionāla sistēma
2. Vides izglītības saturs
– Vides izglītības metodiskie aspekti
– Vides izglītības saturs, formas un līdzekļi
– SVID analīze: Vides izglītības stiprās un vājās vietas, iespējas
3. Vides izglītības procesa dalībnieki un mērķa grupas
– Vides izglītības piemēri dažādās mērķa grupās
– Vides komunikācija atkritumu saimniecības uzņēmumos: Ziemeļvidzemes
atkritumu apsaimniekošanas organizācijas piemērs
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Vides izglītības pārvaldība
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Kas ir vides izglītība ?
• Vides izglītības (VIz) jēdziens sabiedrībā ir veidojies ilgstošā laika periodā.
Vārdu salikums „ vide” un „ izglītība” literatūrā ienāk 1960-jos gados, jēdziena
evolūciju ietekmē virknes 18.un 19.gadsimta domātāju, rakstnieku un
izglītotāju, kā Gēte, Russo, Humbolts. Montessori u.c., darbi.
• Vides izglītībai teorijā nav vienotas definīcijas, tās būtību var izprast,
iepazīstoties ar VIz mērķiem, uzdevumiem un pamatprincipiem
• LR Vides aizsardzības likums (2006)
• vides izglītība — izglītība, kuras ietvaros tiek iegūtas zināšanas un izpratne
par vidi un vides aizsardzības problēmām, izkoptas vides aizsardzības
problēmu risināšanai nepieciešamās prasmes un iemaņas, kā arī attīstīta
atbildīga attieksme un motivācija pamatotu lēmumu pieņemšanai;
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Jēdziens “vides izglītība”
• Vides izglītībai nav vienotas definīcijas, tās būtību var izprast,
iepazīstoties ar Vides izglītības mērķiem, uzdevumiem un
pamatprincipiem
• 1970.g. (IUCN/UNECSO, Parīze)
– Vides izglītības ir process, kurā tiek apzinātas vērtības un noskaidroti priekšstati,
lai attīstītu prasmes un attieksmes, kuras nepieciešamas, lai izprastu un novērtētu
savstarpējo saistību starp cilvēku, viņa kultūru un biofizikālo apkārtni.
– Vides izglītība ietver arī lēmumu pieņemšanas praksi un pašformulētu uzvedības
kodeksu par jautājumiem, kas saistīti ar vides kvalitāti
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Kāpēc vajadzīga vides izglītība ?
“Vides apziņas/rīcības” modelis
•
•
•
•
Zināšanas
Vērtības, attieksmes
Motivācija un interese, pārdzīvojums
Uzvedība/rīcība
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Pasaules dabas aizsardzības biedrība (IUCN)
Jau 1965.g. IUCN
aicinājums „ īstenot vides
izglītību skolās, augstākajā
izglītībā un profesionālajā
apmācībā”
http://www.iucn.org/
http://www.iucn.org/about/
union/commissions/cec/
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
IUCN/UNESCO Biosfēras konference,
Parīze
1970.g.
• Vides izglītības ir process, kurā tiek apzinātas vērtības un
noskaidroti priekšstati,
– lai attīstītu prasmes un attieksmes, kuras nepieciešamas,
– lai izprastu un novērtētu savstarpējo saistību starp cilvēku, viņa kultūru un
biofizikālo apkārtni.
• Vide izglītība ietver arī lēmumu pieņemšanas praksi un
pašformulētu uzvedības kodeksu par jautājumiem, kas saistīti ar
vides kvalitāti.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
1. Starpvaldību konference par Vides
izglītību, Tbilisi, Gruzija 1977.g.
• Sniedz Rekomendācijas Vides izglītības izmantošanai formālajā
un neformālajā izglītībā,
• uzsver sekojošus Vides izglītības principus :
–
–
–
–
–
Vides izglītība visas dzīves garumā,
rosina līdzdalību mācīšanās pieredzē,
pielieto daudzveidīgas mācīšanās tehnikas ,
veicina kritisko domāšanu, problēmu risināšanas prasmes,
aicina definēt vērtības un attīstīt vides ētiku
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Eiropas Kopienas Ministru Padome, 1988.
Eiropas vides gads
• Rezolūcija uzsvēra, ka Vides izglītībai jākļūst par ikviena Eiropas
pilsoņa audzināšanas integrālu un būtisku sastāvdaļu.
• Vides izglītības uzdevums ir:
– Veicināt sabiedrības apziņu par parādībā (vides) jomā, par iespējamiem
risinājumiem, lai veidotu pamatu pilnībā informētai un aktīvai indivīda līdzdalībai
vides aizsardzībā un saprātīgai un racionālai dabas resursu izmantošanai.
– Vide izglītības uzdevumu sasniegšanā svarīgi principi ir:
• Vide ir cilvēces kopīgs mantojums
• Vides aizsardzība ir kopējs pienākums
• Katram indivīdam veidā, kā tas to var, caur savu uzvedību, īpaši kā patērētājam, jādod
ieguldījums vides aizsardzībā.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
ANO Konference Vide un attīstība,
Riodežaneiro, 1992. (Rio konference)
Brazīlija
• Agenda 21 (Dienaskārtība 21. gadsimtam) dokuments uzsver
Vides izglītības nozīmi:
• „valdībām 3 gadu laikā jācenšas atjaunot un sagatavot stratēģijas,
kuras vērstas uz vides un attīstības integrēšanu izglītībā visos
līmeņos”
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Baltijas jūras reģiona izglītības ministru
konference, Stokholma , 2000 (Baltic 21E)
• Izvirza Izglītību ilgtspējīgais attīstībai par būtisku Ilgtspējīgas
attīstības rīcības programmas sektoru Baltijas jūras reģiona valstīs
un nosaka Izglītības ilgtspējīgai attīstībai mērķus 3 līmeņos:
– skolām: skolēnam jāiegūst vērtības, zināšanas un prasmes, lai būtu aktīvs,
demokrātisks un atbildīgs pilsonis, lai iesaistītos lēmumu pieņemšanā ne tikai par
savu dzīvi, bet arī sabiedrībā kopumā, lokālā un globālā līmenī, lai veidotu
ilgtspējīgu sabiedrību
– augstskolām: jāiegūst zināšanas un kompetences, kas ir svarīgas izvēlētajai
nākotnes profesijai un lomai kā lēmumu pieņēmējam Augsskolām ir būtiska loma
zināšanu un rīcības kompetences izplatīšanai visos līmeņos, attiecībā uz visām
sabiedrības grupām
– neformālai izglītībai: jādod kompetence pieņemt lēmumus par savu dzīvi,
apzinoties Ilgtspējīgas attīstības aspektus, tos mācoties un piedaloties visas
sabiedrības attīstība.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
ANO Ilgtspējīgas attīstības konference,
Johannesburgas Rīcības plāns, 2002
• Rīcības plāns ne tikai izceļ izglītības kopumā būtisko lomu
Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, bet definē izglītības
lomu, piemēram,
–
–
–
–
–
ilgtspējīga patēriņa un ražošanas modeļu nomaiņas veicināšanā,
attiecībā uz enerģiju ilgtspējīgai attīstībai;
ekotūrisma veicināšanā un
vides, dabas resursu un kultūras mantojuma aizsardzībā,
ūdens lietošanas jomā u.c.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas
(2001., 2006.)
• sadaļās „Izglītība un apmācība” un
• “Pētniecība un attīstība”
• izglītība minēta kā priekšnoteikums, lai veicinātu izmaiņas uzvedībā un
sniegtu pamatiemaņas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu ilgtspēju.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Vides izglītības vēsturiskās attīstības
tendences
•
Sākotnēji Vides izglītībā raksturīga bija mācīšanas izteiktā dabaszinātniskā pieeja.
1970. gadi svarīgas bija mācību metodes, kur dominēja personiskās pieredzes,
piedzīvojuma radīšanas, lauka studijas.
•
Publikācijas un zinātniskie darbi Lielbritānijā definē trīs vides izglītības komponentes
„izglītība vidē, par vidi un videi”, kas ir savstarpēji saistītas un papildina cita citu. Šāda
struktūra Lielbritānijas skolu sistēmā tika formalizēta jau 1972.gadā.
1980. gadi gadi ienesa globālās izglītības, attīstības un vērtību izglītību aspektus.
•
Vides izglītība citu starpā tiek saistīta arī ar ētikas un kultūras aspektiem, paralēli
dabaszinātniskajai pieejai pastiprinot sociālo disciplīnu lomu un savstarpējo integrāciju.
1990. gadi ir raksturīgi ar problēmu risināšanu, iedrošināšanu, līdzdalību, partnerības
veidošanu, ar lēmumu pieņemšanu kopienā
2000. gadu sākumā Vildes izglītība pāraug Izglītībā ilgstpējīgai attīstībai
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Vides izglītības attīstību ietekmējošie
procesi (daži raksturojumam)
• Starptautiskie
– 1965.g. IUCN aicinājums „ īstenot vides izglītību skolās, augstākajā izglītībā un
profesionālajā apmācībā”
– 1992.g, Rio Konference: „valdībām .. jācenšas .. sagatavot stratēģijas, kas
vērstas uz vides un attīstības integrēšanu izglītībā visos līmeņos”
– ANO dekāde „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai (IIA)” 2005.-2014., dekādes
mērķos un uzdevumos, citu starpā iekļauti jautājumi par IIA visu līmeņu
formālās, neformālās un interešu izglītības mācību saturā un nodrošināt
izglītotājus ar pilnu metodisko vadību.
– ANO EEK Vides un izglītības ministru augsta līmeņa sanāksme, Viļņā:
Izglītība ilgtspējīgai attīstībai attīstās kā plašs, vispārīgs jēdziens, tas paplašina
jēdzienu Vides izglītība. Vides izglītībai jābūt izstrādātai un papildinātai ar
citām izglītības jomām, īstenojot integrētu pieeju izglītībai ilgtspējīgai attīstībai.
• Prasa valstīm nodrošināt, lai politikā, reglamentējošajās un darbības pamatnostādnēs
tiktu atbalstīta Izglītība ilgtspējīgai attīstībai.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Vides izglītības attīstību ietekmējošie
procesi (daži raksturojumam)
•
Reģionālie
–
–
–
ES, 1988. Vides izglītības uzdevums ir sniegt katram cilvēkam iespējas iegūt
zināšanas, vērtības , attieksmes un prasmes, kas nepieciešamas, lai aizsargātu un
uzlabotu vidi
ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (2001., 2006. ) sadaļās „Izglītība un apmācība”
un “Pētniecība un attīstība” izglītība minēta kā priekšnoteikums, lai veicinātu
izmaiņas uzvedībā un sniegtu pamatiemaņas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu
ilgtspēju.
Baltijas valstu izglītības ministru Hagas deklarācija (2000), uzsver, ka izglītības
ilgtspējīgai attīstībai darbs jāorganizē visos līmeņos:
1. pirmskolas un vispārizglītojošais līmenis, arī sākotnējā profesionālā un pieaugušo
formālā izglītība;
2. augstākā izglītība;
3. neformālā (pamatā pieaugušo izglītība).
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Vides izglītības attīstību ietekmējošie
procesi
Nacionālie
•
Vides izglītība Latvijā kā jēdziens ienāk 1990-to gadu sākumā caur neformālās
izglītības aktivitātēm:
– Vides izglītības koncepcija Latvijas vispārizglītojošajai skolai
– Vadlīnijas vides izglītībai pamatskolā (1996.)
– „izglītība vidē, par vidi un videi”
•
•
•
Vienota metodiska pieejai vides mācīšanai jeb interpretācijai dabā- vides gidu tīkls
(VITILA)
2006.gadā tika izstrādāts konceptuāli jauns valsts standarts pamatizglītībā un jauni
mācību priekšmetu standarti
2008.gadā līdzīgs normatīvs tika izstrādāts vidējās izglītības sistēmā.
– Jaunie standarti integrē tās prasības, kas izteiktas ANO Izglītības ilgtspējīgai attīstībai
dokumentos un Baltijas jūras reģiona Baltic21E procesa dokumentā.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Vides izglītības attīstību ietekmējošie
procesi
Nacionālie
• Vides aizsardzības likums (2006) nosaka, ka lekciju kurss „Vides zinātne”
jāiekļauj augstskolu un koledžu visu studiju programmu obligātajā daļā, bet
visu augstskolu un koledžu pedagogu studiju programmās jāiekļauj kurss par
ilgtspējīgu attīstību
• Vides izglītības un Izglītības ilgtspējīgai attīstībai koordinēšanai no 2004.gada
darbojas Vides izglītības un zinātnes padome
• Starp Izglītības un zinātnes ministriju, Vides ministriju un UNESCO Latvijas
Nacionālo komisiju parakstīts “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” sadarbības
protokols
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Rīcībpolitikas
(policy)
instrumenti
• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (2010):
– vīzija „Latvijā būs sabiedrība, kas patērē atbildīgi, ir radoša, atvērta, gatava
sadarboties .. Latvijā būs izteikti „zaļa”, inovatīva, uz radošiem .. uzņēmumiem
balstīta...”
• Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (2006)
– Vides izglītības veicināšanai paredz palielināt budžeta vietu skaitu dabaszinātnēs,
inženierzinātnēs un vides zinātnēs augstākās izglītības iestādēs un nodrošināt ..
dabaszinātņu kabinetus ar modernu aprīkojumu
• Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2006. –
2013.gadam (2006)
– politikas virsmērķis ir veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un uzlabot dzīves
kvalitāti, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas.
– Cilvēka dzīves kvalitāte ir cieši saistīta ar apkārtējās vides kvalitāti, .. nozīme ir
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai…sabiedrības informēšanā
par vides jautājumiem un līdzdalības veicināšanā vides problēmu risināšanā.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Politikas instrumenti: Vides sektoru
stratēģijas (piemēri)
• Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programma (2000)
– stratēģiskie mērķu sasniegšanā nozīme ir vides vērtību izpratnei, sadarbībai un
vides apziņai.
– vienotas dabas aizsardzības komunikācijas stratēģijas trūkums ir liela problēma
• Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.-2012.gadam
(2005)
− uzsvērta nepieciešamība informēt patērētājus un uzņēmējus.
− plāns nemin VIz kā obligātu instrumentu vides pārvaldībai
− VIz ir plašāk atrunāta reģionālajos plānos, kur paredzētas programmas darbam ar
sabiedrību
• Citas rīcības programmas
– rīcību ieviešanā būtiska ir indivīda apziņa un loma, jo normatīvais regulējums vien
nevar rezultātu nodrošināt.
– komunikācijai kā vides pārvaldības instrumentam ir maznozīmīga loma,
koncentrējoties lielākoties uz infrastruktūras attīstību un uz investīcijām.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Likumdošana un koordinējošie
institucionālie instrumenti
• Vides izglītību pieprasa likums – tā ir unikāla situācija valstu
praksē
– Vides aizsardzības likums (2006) nosaka, ka
– lekciju kurss „Vides zinātne” jāiekļauj augstskolu un koledžu visu studiju
programmu obligātajā daļā,
– bet visu augstskolu un koledžu pedagogu studiju programmās jāiekļauj kurss par
ilgtspējīgu attīstību
•
Vides izglītības un Izglītības ilgtspējīgai attīstībai koordinēšanai no 2004. gada darbojas
Vides izglītības un zinātnes padome
•
Starp Izglītības un zinātnes ministriju, Vides ministriju un UNESCO Latvijas
Nacionālo komisiju parakstīts “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” sadarbības protokols
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Tiesiskie instrumenti: vides sektora
piemērs
VK sektors
Likums
Norma
Vides
informācija
Ūdens
apsaimniekošanas
likums (2002)
Ūdens Lietotājam ir tiesības saņemt informāciju par ūdensobjektiem
noteiktajiem vides kvalitātes mērķiem, apsaimniekošanas plāna un pasākumu
programmas izstrādi
Vides
izglītība un
zinātne
Sugu un biotopu
likums (2000.)
vides institūciju pienākumi: veicina izglītošanu un informācijas pieejamību
par nepieciešamību aizsargāt savvaļas faunu un floru, saglabāt biotopus,
sugas un to dzīvotnes
IZM veicina .. nepieciešamos pētījumus un zinātnisko darbu izstrādi
Sabiedrības
līdzdalība
Ūdens
apsaimniekošanas
likums (2002)
ĢMO aprites likums
(2007)
Katra upju baseinu apgabala apsaimniekošanas pasākumu koordinācijai
izveido konsultatīvo padomi, kurā iekļauj valsts pārvaldes institūciju,
pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus
LVĢMA nodrošina sabiedrības līdzdalību apsaimniekošanas plānu, arī plūdu
riska pārvaldības plānu, un pasākumu programmu sagatavošanā un
atjaunošanā, kā arī informē par šiem plāniem un programmām attiecīgās
pašvaldības
Kompetentā institūcija iesaista sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā,
pirms tiek pieņemts lēmums par ĢMO ierobežotu izmantošanu, izplatīšanu
vidē vai tirgū
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Plānošanas instrumenti
• Plāni izpaužas kā organizācijas darbības stratēģijas, sektoru
stratēģijas, attīstības un teritorijas plānojuma dokumenti u.c.
• Vides izglītības jautājumi plānošanas (programmēšanas ) līmenī ir
vāji praktizēti gan nacionālajā, gan vietējā līmenī
• Piemēri ir mērķa grupu organizāciju stratēģijās:
– Skolas vides politika (Ekoskolas)
– Uzņēmuma vides politika (LVM, ZAAO u.c.)
• Vides politikas plāni pašvaldībās
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Ekonomiskie un finanšu instrumenti Vides
izglītībai
•
•
•
•
•
Formālās un neformālās Vides izglītības finansēšanas mehānismi savstarpēji integrējas
Dabas resursu nodoklis :
– publiskā budžeta instruments
– ekonomiskais instruments uzņēmējiem, kas apsaimnieko ar DRN apliktas preces,
produktus (iepakojums, EEA)
Grantu programmas
– Vides aizsardzības fonda (LVAF) grantu programmas • Individuāli projekti http://www.lvafa.gov.lv/
• Vides izglītības fonda (FEE) programmas Latvijā http://www.videsfonds.lv/lv/
• ES ESF un starptautiskie finanšu resursi (GEF), EEZ un Norvēģu grantu
programmas
– Pašvaldību budžets, lielākajās pilsētās tas ietver arī Vides aizsardzības fondus
Neformālā un interešu izglītībā finansējumu papildus nodrošina uzņēmēji
Būtiski ir arī ES ESF un starptautiskie finanšu resursi (GEF)
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Komunikācijas instrumenti
• Vides izglītības veicināšanai ir svarīgi citi komunikācijas
instrumenti (informācija, līdzdalība, videi draudzīgas rīcības,
sadarbība)
• Vides izglītība formālā sektorā lielā mērā balstās uz pieredzi, kas
tiek saņemta caur citām VK komponetēm
• Sadarbībai starp dažādām mērķa grupām, kas iesaistītas Vides
izglītības un vienkārši ir ieinteresētas vides jautājumu risināšanā ir
nozīmīga loma Vides izglītības mērķu ) realizācijā:
– Starpsektoru sadarbības piemērs Vides zinātnes un izglītības padome
– Vides konsultatīvās padomes pie VIDM, LVAF, pašvaldībās
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Vides izglītība vides komunikācijas
pārvaldības procesu kontekstā
• Vides komunikācija tiek skatīta kā daudzpusējs informācijas
apmaiņas un sadarbības veicināšanas process, kurš ietver un
balstās uz četrām komplementārām komunikācijas aprites cikla
komponentēm jeb instrumentiem:
•
vides informācija un
• vides (sabiedrības) izglītība,
•
•
vides (sabiedrības) līdzdalība/sadarbība un
vides (draudzīga) rīcība,
• kuri ir nepieciešami veiksmīgai vides pārvaldības problēmu
identifikācijas un novērtējuma, lēmumu pieņemšanas un
plānošanas, realizācijas, monitoringa un atgriezeniskās saites
posmu nodrošināšanai.
» (R.Ernšteins)
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Vides pārvaldības cikls (4 P) un Vides izglītības
atspoguļojums caur to
• P1: Problēmanalīze un attīstības iespēju novērtēšana;
• P2: Politikas definēšana t.sk. formulējot galvenās virzošās vērtības un
nodomus, piemērojamos pamatprincipus;
• P3: Politikas plānošanas darbības sagatavo nepieciešamo nodrošinājumu
izstrādātās politikas realizācijai t.sk., atbilstoši vides politikas mērķa
sasniegšanai tiek izvēlēti darbības virzieni un formulēti uzdevumi, un to
izpildei nepieciešamie priekšnosacījumi, resursi un instrumenti;
• P4: Programmēšana ietver konkrētu rīcību izstrādi un to pēctecīgi
sistēmisku realizāciju t.sk. sasniegtā regulāru monitoringu un novērtējumu,
kā arī atgriezeniskās saites piemērošanu.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa
Vides izglītības infrastruktūra un
institucionāla sistēma
• Interešu izglītības struktūras valsts un pašvaldību līmenī:
– IZM uzturēts VIz kā interešu izglītības koordinatoru tīkls
– Jaunatnes iniciatīvu centri rajonos, lielajās pašvaldībās
• NVO tīkli: Vides izglītotāju asociācija
• Starptautiskā Vides izglītības fonda (FEE) programmas Latvijā :
–
Ekoskolas, Zilie karogi, Jaunie vides reportieri u.c.
• Latvijas Dabas Muzeja struktūrvienība Vides gidu koordinācijas centrs
(VITILA)
• Nacionāla mēroga vides izglītības projekti
–
–
–
–
Baltijas jūras projekts
Dabas vērotāji
LVM programma Mammadaba meistarklases
ZAAO izglītības programmas Cilvēks vidē - skolām un Cilvēks vidē - bērnudarziem
• Šiem institucionālajiem mehānismiem ir cilvēku resursi, arī telpas, savas mājas
lapas, kur aktivitātes tiek regulāri plašai sabiedrībai paziņotas. Tie regulāri tiek
finansēti vai piesaista papildus līdzekļus.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa