Transcript Imunizacijas raditaji

Imunizācijas aktualitātes
Jurijs Perevoščikovs
Valsts aģentūras «Latvijas Infektoloģijas centrs»
Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības
veselības departamenta vadītājs
27.03.2012.
Prezentācijas saturs
•
•
•
•
•
•
•
•
Imunizācijas nozīme
Vakcinācijas kalendārs
Imunizācijas politikas un darbības rezultāti
Meiteņu vakcinācija pret dzemdes kakla vēzi
Ērču encefalīta endēmisko teritoriju noteikšanas principi
Iedzīvotāju attieksme pret vakcināciju
Imunizācijas plāns 2012.-2014.gadam
ES Padomes secinājumi par bērnu imunizāciju: panākumi
un problēmas bērnu imunizācijā Eiropā un turpmākā
rīcība (pielikums)
Imunizācijas nozīme
Imunizācijas nozīme Eiropas Padomes un
ES dalībvalstu skatījumā
• Visefektīvākais un ekonomiskākais veids
infekcijas slimību izplatīšanās novēršanai ir
vakcinācija, ja potēšana ir iespējama.
• Vakcinācijas dēļ Eiropā ir izdevies panākt tādu
slimību kontroli, retākus uzliesmojumus un pat
izskaušanu, kuras kādreiz izraisīja miljoniem
cilvēku nāvi un invaliditāti.
Kāpēc imunizācija ir sabiedrības veselības
prioritāte?
• Izglābj daudzu cilvēku (sevišķi bērnu) dzīvības
• Novērš ciešanas, ko rada saslimšana ar infekcijas
slimībām
• Samazina darbnespējīgu cilvēku skaitu
• Pārtrauc infekcijas slimību izplatīšanos
• Aptur un novērš uzliesmojumus un epidēmijas
• Mazina darba un mācību kavējumus
• Mazina infekcijas slimību negatīvo ietekmi uz:
• ģimenes budžetu
• veselības aprūpes un sociālo budžetu
• valsts ekonomiku un sociālo sfēru kopumā
Kāds labums ir indivīdam no
“vakcinētas sabiedrības”?
• Populācijas (kolektīvā) imunitāte – fenomens: kad ir
pietiekams skaits imūnu indivīdu, ir nodrošināta:
– Uzņēmīgo personu netiešā aizsardzība pret infekcijas
slimībām
– Sabiedrības kopējā aizsardzība
– Infekcijas slimību izskaušana
Vakcinācijas kalendārs
Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra
noteikumi Nr. 330 «Vakcinācijas noteikumi»
• Obligāti vakcinējami ir (3.punkts):
– bērni - pret tuberkulozi, difteriju, stinguma krampjiem, garo
klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu,
b tipa Haemophilus influenzae infekciju, B hepatītu, vējbakām,
pneimokoku infekciju (saskaņā ar vakcinācijas kalendāru);
– pieaugušie — pret difteriju un stinguma krampjiem
(2.pielikums);
– bērni un pieaugušie - pret trakumsērgu pēc saskares ar
dzīvniekiem vai cilvēkiem, kuri ir slimi vai tiek turēti aizdomās
par saslimšanu ar trakumsērgu;
– 12 gadus vecas meitenes – pret cilvēka papilomas vīrusa
infekciju;
– hemodialīžu slimnieki – pret B hepatītu.
BCG
DTaP-IPV-Hib-HB1
PCV1
DTaP-IPV-Hib-HB2
PCV2
DTaP-IPV-Hib-HB3
DTaP-IPV-Hib-HB4
PCV3
MPR
Varicella
DTaP-IPV5
MPR 2
CPV 1 – 2 – 3
Td-IPV
HB 1 – 2 – 3
Td
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13-15
16
17-19
Pieaugušie
14 gadi
12 gadi
7 gadi
12-15 mēneši
6 mēneši
4 mēneši
2 mēneši
2.-5. dienā
Vakcīna
Vakcīnu nodrošinājuma shēma
Latvijas
Infektoloģijas
centra
15.datums
Zāļu lieltirgotavas
Rīgas reģiona
vakcinācijas iestādes
(787)
LIC reģionālie
epidemiologi,
(izņemot
Rīgas reģionu)
30.datums
12.datums
ISEUIN
Vakcinācijas iestādes
5.datums
Kopā: 1458
Pasūtījumi un atskaites
Piegāde
Imunizācijas politikas un
darbības rezultāti
Poliomielīts Latvijā
Uzsākta
vakcinācija
Saslimstība ar garo klepu Latvijā
450
400
350
300
250
200
150
100
50
0
1958. gadā uzsākta bērnu
vakcinācija pret garo klepu
Saslimstība ar difteriju Latvijā
60
50
40
30
20
10
0
1958. gadā uzsākta iedzīvotāju
vakcinācija pret difteriju
Saslimstība ar masalām Latvijā
1400
1200
1000
800
600
400
200
0
1968.gadā uzsākta bērnu
vakcinācija pret masalām
Saslimstība ar epidēmisko parotītu Latvijā
700
600
500
400
300
200
100
0
1983.gadā uzsākta bērnu
vakcinācija pret epidēmisko
parotītu
Atsevišķas vakcīnregulējamās slimības
1960., 2009. - 2011. gadā Latvijā
Slimība
Gadījumu skaits
1960.g.
Stingumkrampji
2009.g.
2010.g.
2011.g.
12
0
0
0
209
6
2
6
2495
1
5
5
Masalas
19744
0
0
0
Epidēmiskais parotīts
11714
1
0
4
17
0
0
0
34 191
8
7
15
Difterija
Garais klepus
Poliomielīts
Kopā:
Efektivitāte
↓2 630 reizes jeb par 99,96%
Imunizācijas valsts programmas
rezultāti Latvijā
• Imunizācijas valsts programmas realizācijas
rezultātā Latvijā katru gadu tiek novērsti vairāk kā:
– 30 000 infekcijas slimību gadījumi
– 160 infekcijas slimību izraisīti nāves gadījumi
• Pārsvarā saslimšanas, invaliditātes un nāves
gadījumi tiek novērsti bērniem
Akūts VHB bērnu vidū (0-17)
1997.gada novembris – uzsākta jaundzimušo vakcinācija
Vējbaku gadījumu skaits Latvijā 2001.2010.gadā
Infekcijas slimību gadījumu skaits Latvijā
2008.-2010.gadā
2008.g.
2009.g.
2010.g.
2011.g.
+/- (%)
Akūtas zarnu infekcijas (AZI)
Vakcinācijas kalendārā
iekļautas infekcijas
9290
9507
10469
11942
14,1
7016
5039
3711
3326
-10,4
Vīrushepatīti
Seksuāli transmisīvās infekcijas
(STI)
4884
4170
1754
1749
- 0,4
1519
1807
1588
2322
46
Ādas lipīgās slimības
1349
1209
1605
2018
25,7
Zoonozes
737
1101
1371
1384
0,9
Tuberkuloze
918
830
825
788
-4,5
HIV
358
275
274
301
9,8
Citas
513
480
669
536
-20
26584
24418
22266
24366
9%
Kopā:
Akūtas zarnu infekcijas (AZI) Latvijā
2010.g., n= 10469
2011.g., n= 11942
Vakcinācijas līmenis pirmajā dzīves gadā bērniem
Latvijā 2006.-2011.gadā
100
95
94.9
līmenis
mērķis
80
77.7
70
60
50
Tuberkuloze
B hepatīts (3.pote)
DTP un IPV (3.pote) B tipa Haemophilus
influenzae infekcija
(3.pote)
2006.
2007.
2008.
2009.
2010.
2011.
2006.
2007.
2008.
2009.
2010.
2011.
2006.
2007.
2008.
2009.
2010.
2011.
2006.
2007.
2008.
2009.
2010.
2011.
40
2006.
2007.
2008.
2009.
2010.
2011.
Vakcinācijas līmenis, %
92.9
91.1
90
PCV (1.pote)
Vakcinācijas līmenis otrajā dzīves gadā bērniem Latvijā
2006.-2011.gadā
100
98.6
Vakcinācijas līmenis, %
90
90.2
89
80
līmenis
mērķlīmenis
70
60
50
40
2006.2007.2008.2009.2010.2011.
DTP un IPV (4.pote)
2006.2007.2008.2009.2010.2011.
MPR (1.pote)
2006.2007.2008.2009.2010.2011.
Vējbakas
Vakcinācijas līmenis bērniem 7 gadu vecumā Latvijā
2006.-2011.gadā
100
92.7
91.2
Vakcinācijas līmenis, %
90
80
89.2
līmenis
mērķlīmenis
70
60
50
40
2006.2007.2008.2009.2010.2011.
DT un IPV (5.pote)
2006.2007.2008.2009.2010.2011.
MPR (2.pote)
2006.2007.2008.2009.2010.2011.
Garais klepus (5.pote)
100
Vakcinācijas līmenis pusaudžiem Latvijā 2006.2011.gadā
Vakcinācijas līmenis, %
90
89.6
līmenis
mērķlīmenis
80
70
62.3
60
60.4
50
40
2006.2007.2008.2009.2010.2011.
DT un IPV (6.pote)
14 g.v.pusaudžiem
2006.2007.2008.2009.2010.2011.
B hepatīts pusaudžiem (3.pote)
2006.2007.2008.2009.2010.2011.
CPV (1.pote) meitenēm 12 g.v.
100
Vakcinācijas līmenis pret difteriju un
stingumkrampjiem pieaugušajiem Latvijā 2006.2011.gadā
Vakcinācijas līmenis, %
90
80
70
62
60
56.2
līmenis
50
mērķlīmenis
40
2006.
2007.
2008.
2009.
2010.
2011.
Meiteņu vakcinācija pret
dzemdes kakla vēzi
Vakcinācijas aptveres pieaugums pret cilvēka papilomas
vīrusa infekciju Latvijā (2010.septembris - 2011.gada
20000
decembris)
vakcināciju skaits
18000
1.pote
16000
2.pote
14000
Aptvere
(1.pote):
3.pote
12000
sagaidāmais
10000
8000
6000
«Atbirums"
starp 1.un 2.poti -
4000
«Atbirums"
starp 1.un 3.poti -
2000
0
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
Mēnesis no attiecīgas vakcinācijas sākuma (1., 2. vai 3.pote)
100
90
80
Vakcinācijas aptvere ar pirmo poti pret cilvēka
papilomas vīrusa infekciju Latvijas reģionos,
kumulatīvā, 2010.-2011.gadā
Vidējā
aptvere
53,2%
70
60
50
60.7
62.1
61.8
62.8
Zemgale
Vidzeme
Kurzeme
Latgale
42.4
40
30
20
10
0
Rīgas reģions
Ērču encefalīta endēmisko
teritoriju noteikšanas principi
Valsts apmaksātā bērnu vakcinācija
pret ērču encefalītu
• Endēmisko teritoriju noteikšana
– Vidējā gadījumu skaita noteikšana uz 100 000
iedzīvotājiem katrā teritorijā (novadā, pilsētā) iepriekšējo
5 gadu laikā
– Teritoriju grupēšana dilstošā secībā
• Priekšlikumu sagatavošana un saskaņošana ar
Veselības ministriju
• Vakcinācijas plānošana
– Ģimenes ārstu informēšana un plānu apkopošana
– Bērnu aprūpes iestāžu un internātskolu informēšana un
plānu apkopošana
Valsts apmaksātā bērnu vakcinācija
pret ērču encefalītu
• Vakcinācijas datu ikmēneša monitorings un
atgriezeniskā saite
• Vakcinācijas plāna izpilde:
1.pote
2.pote
3.pote
RV
Kopā
2007.
76,44
69,76
33,55
76,48
60,43
2008.
99,69
94,95
76,38
101,62
88,53
2009.
90,39
82,32
53,02
99,50
75,36
2010.
79,73
73,89
70,06
90,85
76,81
2011.
64,30
57,94
109,30
90,16
72,35
Vidēji
79,19
73,14
58,34
90,97
72,29
Ērču encefalīts. Saslimšanas gadījumu skaits
un bērnu īpatsvars saslimušo vidū
Teritoriju saraksts valsts apmaksātās bērnu
vakcinācijas pret ērču encefalītu veikšanai 2012.gadā
Nr.
p.k.
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
11.
12.
13.
14.
15.
16.
17.
18.
19.
20.
21.
22.
23.
24.
25.
26.
27.
28.
29.
30.
31.
32.
33.
Novads
Alsungas novads
Pāvilostas novads
Dundagas novads
Ventspils novads
Lubānas novads
Rojas novads
Engures novads
Rucavas novads
Kocēnu novads
Kuldīgas novads
Jaunpiebalgas novads
Baldones novads
Kārsavas novads
Ciblas novads
Krimuldas novads
Pārgaujas novads
Talsu novads
Kandavas novads
Tukuma novads
Durbes novads
Aizputes novads
Apes novads
Salacgrīvas novads
Rugāju novads
Raunas novads
Saulkrastu novads
Rēzeknes novads
Madonas novads
Alūksnes novads
Babītes novads
Ķeguma novads
Mērsraga novads
Gulbenes novads
Vidējais gadījumu skaits uz
100 000 iedzīvotājiem
(2007.-2011.)
111,18
87,55
76,68
66,25
63,94
63,48
60,61
50,1
48,87
47,48
45,58
45,33
43,94
43,04
41,87
41,19
41,17
41,15
36,86
35,75
35,23
33,27
32,43
30,52
30,38
29,25
28,79
26,21
24,26
23,37
22,36
22,04
21,81
Piezīmes
1., 2., 3. potes un
balstvakcinācijas
vakcinācijas
pabeigšana
(2. un 3.pote)
Iedzīvotāju attieksme pret
vakcināciju
Kāpēc ne visi bērni tiek vakcinēti?
• Medicīniskās kontrindikācijas
– Īstas
– Neīstas
• Bērni no augsta vai vidēja riska ģimenēm
• Iedzīvotāju migrācija - bērnu aizbraukšana ar
vecākiem uz ārzemēm
• Vecāku atteikšanās no bērnu vakcinācijas
– Vakcinācijas skeptiķu un pretinieku viedokļu
popularizēšana sabiedrībā
– Nepatiesa un zinātniski nepamatota informācija par
vakcinācijas nozīmi un drošību
Rakstiski noformēti atteikumi no
vakcinācijas
Vakcinācija pret
2010.
2011.
tuberkulozi (BCG)
1,0%
1,2%
B hepatītu (3.pote)
2,0%
2,3%
difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu
(3.pote)
1,7%
2,0%
difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu
(4.pote)
1,5%
2,0%
poliomielītu (4.pote)
1,5%
1,9%
pneimokoku infekciju (2.pote)
0,8%
1,3%
masalām, masaliņām, epidēmisko
parotītu (1.pote)
1,6%
2,0%
vējbakām
4,8%
4,1%
Imunizācijas plāns 2012.2014.gadam
1. Rīcības virziens:
Stiprināt sabiedrības uzticību bērnu
imunizācijai
• Iedzīvotāju informētības paaugstināšana par
vakcinācijas nozīmi, drošību un efektivitāti
– Mērķtiecīgas un plānveida komunikācijas, lai
pievērstos nepietiekamu vakcināciju saņēmušo
iedzīvotāju vai arī pret vakcinācijas priekšrocībām
skeptiski noskaņoto iedzīvotāju mērķgrupām topošo vecāku izglītošana (individuālas pārrunas
ar ģimenes ārstiem, informatīvie bukleti),
informācijas sniegšana ar plašsaziņas līdzekļiem
u.c..
1. Rīcības virziens:
Stiprināt sabiedrības uzticību bērnu
imunizācijai
• Vakcinācijas izraisīto komplikāciju uzraudzības
uzlabošana
– Skaidrojošais darbs veselības aprūpes speciālistu
vidū (piedalīšanās ārstu profesionālo asociāciju
konferencēs, metodiskie ieteikumi, atbildes uz
jautājumiem)
– Izveidot darba grupu tuberkulozes vakcīnas
izraisīto komplikāciju izvērtēšanai
– Izveidot operatīvo ekspertu komisiju sarežģīto un
neparasto iespējamu vakcinācijas izraisīto
komplikāciju gadījumu izvērtēšanai
2. Rīcības virziens:
Veicināt ārstniecības personu atbalstu bērnu
imunizācijai, stiprināt viņu izglītību un
apmācību šai jomā
• Sistemātiska pēcdiploma izglītība imunizācijas
jomā
– Pēcdiploma mācību kursu programmas izstrāde
ārstiem par imunizācijas jautājumiem un
kvalifikācijas celšanas kursi ģimenes ārstiem,
pediatriem un medicīnas māsām imunizācijas
jautājumos
• Vadlīniju izstrāde ģimenes ārstiem par bērnu
imunizāciju ar nezināmu vai nepilnīgu
vakcinēšanas vēsturi
3. Rīcības virziens:
Novērtēt šķēršļus un problēmas saistībā ar
pieeju vakcinācijas pakalpojumiem
• Bērnu no augsta vai vidēja riska ģimenēm,
kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna
attīstība un audzināšana, vakcinācijas statusa
uzlabošana
– Apzināt nevakcinēto bērnu no augsta vai vidēja riska
ģimenēm vakcinācijas statusu un veikt pasākumus tā
uzlabošanai (ģimenes ārstiem informēt sociālos dienestus
un nepieciešamības gadījumā bāriņtiesas par
nevakcinētiem bērniem un gadījumiem, kad nepilngadīga
pacienta pārstāvis atsakās dot savu piekrišanu vakcinācijai
atbilstoši Pacientu tiesību likuma 14.panta pirmajai daļai)
3. Rīcības virziens:
Novērtēt šķēršļus un problēmas saistībā ar
pieeju vakcinācijas pakalpojumiem
• Vakcināciju kavējošo faktoru apzināšana
– Veikt pētījumu, lai apzinātu bērnu vakcināciju
kavējošo faktoru prevalenci (medicīniskās
dokumentāci-jas izpēte, nevakcinēto bērnu
vecāku, ģimenes ārstu un sociālo dienestu
darbinieku aptauja)
4. Rīcības virziens:
Informācijas sistēmu attīstība imunizācijas datu
uzskaites jomā
• Vakcinācijas reģistra izveide
– Izveidot datu bāzi vakcināciju uzskaitei, lai
nodrošinātu informācijas par pacientu vakcinācijas
statusu pieejamību ģimenes ārstiem, uzlabotu
vakcinācijas plānošanu un veicinātu konsekvenci
vakcinācijas veikšanā, kā arī uzlabotu imunizācijas
monitorings valstī
ES Padomes secinājumi par
bērnu imunizāciju: panākumi un
problēmas bērnu imunizācijā
Eiropā un turpmākā rīcība
(2011/C 202/02)
Pielikums
Ievads
• Budapeštā 2011. gada 3. un 4. martā notikusi
ekspertu līmeņa konferences ″Bērnu imunizācija –
mūsu bērnu veselīgai nākotnei″
• Tās dalībnieki
– apsprieda panākumus un problēmas bērnu imunizācijā Eiropas
Savienībā un uzsvēra vajadzību panākt un saglabāt savlaicīgu un plašu
bērnu imunizācijas līmeni gan sabiedrībā kopumā, gan nepietiekamu
vakcināciju saņēmušo iedzīvotāju vidū;
– par kvalitatīvu datu ieguvi, lai vietējā, valstu un ES līmenī novērotu
pārklājumu un pārraudzību attiecībā uz vakcīnregulējamām slimībām;
kā arī par komunikācijas stratēģiju koordinēšanu un pilnveidošanu, lai
pievērstos nepietiekamu vakcināciju saņēmušo iedzīvotāju vai arī pret
vakcinācijas priekšrocībām skeptiski noskaņoto iedzīvotāju
mērķgrupām.
Secinājumi
• Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību
168. pantu Savienības rīcībai ir jāpapildina
dalībvalstu politika un tai jābūt vērstai uz to, lai
uzlabotu sabiedrības veselību, jo īpaši – cīnoties pret
visbīstamākajām slimībām.
• Bērnu imunizācija ir katras dalībvalsts atbildība un ES
pastāv dažādas Imunizācijas sistēmas, gan attiecībā
uz to profesionālo saturu, gan obligāto vai brīvprātīgo
kārtību un finansēšanu, tomēr šī jautājuma
risināšana Eiropas mērogā dotu papildu ieguvumus.
Secinājumi
• Lai gan bērnu imunizācijas programmām ir liela
nozīme infekcijas slimību kontrolē Eiropā, vēl aizvien
pastāv daudzas problēmas.
– Vairākās Eiropas valstīs vēl aizvien mēdz izraisīties masalu
un masaliņu epidēmijas, un Eiropai nav izdevies sasniegt
mērķi – līdz 2010. gadam izskaust masalas un masaliņas –
tāpēc, ka vietējā līmenī pārsvarā ir zemāks vakcinācijas
pārklājums nekā būtu nepieciešams.
Secinājumi
• Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2010. gada 16.
septembra rezolūciju par atjaunotu apņemšanos līdz
2015. gadam izskaust masalas un masaliņas un veikt
iedzimtā masaliņu sindroma profilaksi, un noturīgu
atbalstu statusam, ka PVO Eiropas reģionā
poliomielīts ir likvidēts.
ES Padome aicina DV (1)
• Novērtēt un apzināt šķēršļus un problēmas, kas
ietekmē piekļuvi vakcinācijas pakalpojumiem un to
sasniedzamību, un attiecīgi pilnveidot un/vai stiprināt
savas valsts vai vietēja mēroga stratēģijas.
• Veikt centienus, lai saglabātu un stiprinātu procesus
un procedūras attiecībā uz vakcinācijas piedāvājumu
bērniem ar nezināmu vai neskaidru vakcinācijas
vēsturi.
• Veikt centienus, lai saglabātu un stiprinātu
sabiedrības uzticību bērnu imunizācijas programmām
un vakcinēšanas priekšrocībām.
ES Padome aicina DV (2)
• Veikt centienus, lai paaugstinātu veselības aprūpes
speciālistu izpratni par vakcinēšanas priekšrocībām
un stiprinātu viņu atbalstu imunizācijas
programmām.
• Atbalstīt veselības aprūpes speciālistu un citu
attiecīgu bērnu imunizācijas jomas ekspertu izglītību
un apmācības.
• Cieši sadarboties ar vietējām kopienām, iesaistot
visus attiecīgos dalībniekus un tīklus.
ES Padome aicina DV (3)
• Noteikt nepietiekamu vakcināciju saņēmušo
iedzīvotāju grupas un nodrošināt viņiem vienlīdzīgu
piekļuvi bērnu vakcinācijai.
• Nodrošināt ciešu sadarbību starp attiecīgiem
sabiedrības veselības, pediatrijas un primārās
aprūpes pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz
individuālās vakcinācijas kalendāru izvērtēšanu un
turpmāku apsekošanu, tostarp savlaicīgu vakcinēšanu
no dzimšanas līdz pieaugušā vecumam.
ES Padome aicina DV (4)
• Veikt centienus, lai uzlabotu laboratoriju spējas
vakcīnregulējamu slimību diagnostikas un
pārraudzības jomā.
• Lai reaģētu uz neatrisinātajām vajadzībām
sabiedrības veselības aprūpē, attiecīgos gadījumos
apsvērt tādu novatorisku vakcīnu lietošanu, kuru
iedarbīgums un rentabilitāte ir pierādīta.
• Apsvērt imunizācijas informācijas sistēmu, tostarp
attiecīgos gadījumos – labākas reģistrācijas un
farmakoloģis- kās uzraudzības sistēmu, ieviešanu vai
tālāku attīstīšanu
ES Padome aicina DV un Komisiju (1)
• Turpināt attīstīt sadarbību starp valsts un vietēja
mēroga imunizācijas dienestiem, pilnveidot un
koordinēt vakcinācijas pārklājuma, kā arī uzskaites
sistēmu pārraudzību.
• Veikt centienus, lai pastiprinātu vakcīnregulējamu
slimību epidemioloģisko uzraudzību; pilnveidot
informācijas sistēmas, kā arī attiecīgos gadījumos –
imunizācijas reģistrus.
ES Padome aicina DV un Komisiju (2)
• Apsvērt metodoloģijas izstrādi kopīgu rādītāju
izmantošanai attiecībā uz vakcināciju, lai ciešā
sadarbībā ar PVO atbalstītu ES mēroga datu vākšanu.
• Apsvērt, kuras sistēmas un procedūras varētu
palīdzēt nodrošināt pareizu saskaņotību attiecībā uz
individuālo imunizāciju, ja iedzīvotāji maina
dzīvesvietu no vienas dalībvalsts uz citu.
• Atbalstīt imunizācijas programmu uzlabošanu.
• Sadarboties, izstrādājot pieejas un komunikācijas
stratēģijas, lai reaģētu uz to iedzīvotāju bažām, kuri ir
skeptiski noskaņoti pret vakcinācijas priekšrocībām.
ES Padome aicina DV un Komisiju (3)
• Dalīties pieredzē un paraugpraksē, lai uzlabotu bērnu
vakcinācijas pret vakcīnregulējamām slimībām līmeni
gan sabiedrībā kopumā, gan nepietiekamu
vakcināciju saņēmušo iedzīvotāju vidū.
ES Padome aicina DV un Komisiju (4)
• Lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp vakcinācijas
pakalpojumu sniedzējiem, ar Eiropas Slimību profilakses un
kontroles centra (ECDC) un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA)
atbalstu izveidot papildināmu to elementu sarakstu, kas būtu
jāiekļauj valstu vai vietējos dokumentos – imunizācijas kartēs
vai veselības grāmatiņās. Tas ir jāveic, pienācīgi ievērojot
katras dalībvalsts politiku sabiedrības veselības aizsardzības
jomā un ņemot vērā elementus, kas attiecas uz vakcinācijas
sertifikātiem, kuri uzskaitīti PVO Starptautisko veselības
aizsardzības noteikumu 6. pielikumā. Šādai informācijai
vajadzētu būt viegli saprotamai visā ES.