Transcript Frazeoloģija

Frazeoloģija
10.klase
Izglītības Inovāciju fonda projekts
„ Latviešu valodas labirinti
elektroniskajā vidē”
© A. Vanaga, A.Zariņš, Āgenskalna Valsts
ģimnāzija
Rīga 2009
1.uzdevums. Izskaidrot dotos frazeoloģismus! Iesaistīt tos
vienotā stāstījumā) par paša izraudzītu tematu ( ap 120
vārdu! Kādu nokrāsu ieguvis tavs teksts? Pārraksti tekstu
bez frazeoloģismiem un novērtē, kurš no tiem iedarbīgāks!
Ne cepts, ne vārīts
Lāča pakalpojums
Rūgts piliens
Pēc sava prāta
Uz karstām pēdām
Ahileja papēdis
2.uzdevums. Atkārto un padziļini teorētiskā zināšanas
par frazeoloģismiem!
FRAZEOLOĢISMS v. Stabils vārdu saistījums, izteiciens.
Frazeoloģismu grupas. Pētīt frazeoloģismu vēsturi.
FRAZEOLOĢIJA s. 1. Frazeoloģismu kopums (kādā
valodā). 2. Valodniecības nozare, kas pētī frazeoloģismus.
( “ Latviešu valodas vārdnīca”.)
Frazeoloģismi ir tradicionāli vārdu savienojumi
pārnestā nozīmē, kuru jēga izsecināma no visa vārdu
savienojuma kopumā, piemēram, frazeoloģismu strēbt
karstu nedrīkst saistīt ar abu vārdu atsevišķajām
nozīmēm, jo te netiek runāts par ēdēju, kuram gadījusies
karsta zupa vai biezputra, šā frazeoloģisma jēga
skaidrojama pārnestā nozīmē – rīkoties neapdomīgi.
Frazeoloģismi ir nozīmīga valodas bagātība, kas padara
tekstu izteiksmīgāku, tēlaināku, spilgtāku, dažkārt piešķir
tam humoristisku noskaņu.
Valodā ir 2 veidu vārdu savienojumi- brīvie un
frazeoloģismi.
Frazeoloģismu krājumu papildina sakāmvārdi, parunas, no
literāriem darbiem pārņemti teicieni:
piemēram, mazs cinītis gāž lielu vezumu;
vīrs kā ozols; kas uz sirds, tas uz mēles;
kā sarkans pavediens cauri vijas (Johans Volfgans Gēte,
vācu rakstnieks);
mirušās dvēseles (Nikolajs Gogolis,krievu rakstnieks);
pazudušais dēls; Jūdasa graši ( Bībele);
Frazeoloģismos īpaša vieta ir salīdzinājuma formai, ko
veido ar partikulu kā, piemēram, kā dzelts, balts kā ābele,
kā rūgta nāve.
Frazeoloģismu pētnieki
1. Par frazeoloģijas zinātnes pamatlicēju
tiek uzskatīts franču izcelsmes šveiciešu
zinātnieks Šarls Balī (1865–1947).
2. Latviešu valodniecībā frazeoloģismus
plaši pētījusi Alise Laua (1917–1995),
Velta Rūķe-Draviņa (1917–2004) un citi.
Frazeoloģismu iedalījums
I.Pēc nozīmes:
1.Frazeoloģiskie salīdzinājumi ( kā pa celmiem-neveikli)
2.Idiomas – viss frazeoloģisms jāuztver pārnestā nozīmē,
un atsevišķu vārdu nozīmes nav saistītas ar kopējo
frazeoloģisma nozīmi (dur kaut pirkstu acī- nekas nav
saskatāms)
3.Parastie frazeoloģismi- kādam vārdam frazeoloģismā ir
saistība ar kopīgo tā nozīmi (zili brīnumi- lieli brīnumi)
II. Pēc cilmes:
1. Latviskas cilmes frazeoloģismi ( ar mīļu prātu- labprāt)
2. Aizgūtie frazeoloģismi– ienākuši mūsu valodā ar
starpniekvalodu, parasti vācu, krievu, angļu ( Trojas zirgs –
viltīgs paņēmiens)
3.Netulkotie frazeoloģismi, kas pazīstami visām tautām ( o
tempora, o mores( lat.)- ak, laiki, ak,tikumi!); pro et contra
(lat.) - par un pret )
3.uzdevums.Atjaunot frazeoloģismā izlaisto vārdu!
Izskaidrot frazeoloģisma nozīmi!
krokodila ...............,
greznoties ar ....................... spalvām,
kā ..............uz siena kaudzes,
kā ..................nāve
kad ................ aste ziedēs,
gaisa ...................,
..........................pīlītes,
kunga .......................
.......................dots
4.uzdevums. Atrodi un novērtē īpatnējo leksikas slāņu, īpaši
vecvārdu un novecojušu vārdformu, un frazeoloģismu
izmantojumu dažādu laiku tekstos! Izraksti frazeoloģismus un
salīdzini to lietojuma biežumu un tekstu stila atšķirības!
1.
” Saimei vēl šā un tā jokojot, Ieva roku rokā ar Annu aizgāja uz
istabu. Draudzība, kurai bij draudējuse nīkšana, starp abām
jauneklēm no jauna bij nodibināta un stiprāki nekā agrāk.Pēc četrām nedēļām Apsēnu Andžam bij kāzas ar kādu ārpagasta
saimnieka meitu, kas tikpat slavena bij vecuma, kā naudas ziņā.
Viņš bij steidzies apprecēties, pirms velnam deviņi pāri pastalu nebij
noplīsuši, vēsti par viņam notikušo ķezu apkārt nēsājot.[..] Bet
paruna saka, ka, karstu putru strebjot, lūpas sadegot un es bīstos,
ka jauna vīra dzīve laulībā no jauna neierāda šo vārdu patiesību.”
( R.Blaumanis, stāsts ” Paradīzē”,19.gs.80.g.)
2. “ Helēnai sametās raibs gar acīm. Kas tie par vārdiem, un
kas tie par cilvēkiem?[..] Brītiņu vērojis Helēnas apjukumu,
Adalberts uzmundrinoši sacīja:
“ Tie nav nekādi aizlaiku rēgi, bet dzīvi cilvēki, un, ja
būs klausījuši manam aicinājumam, drīz vien būs klāt.[..]
un vakarpusē Eleonora jau būs zem zemes. Un tad būs
vieglāk. Tā visi saka.”[..]
Viņa paķēra Dziesmu grāmatu no sola un, atšķīrusi uz
labu laimi, iedziedājās uzsvērti svinīgā balsī, pašas
izdomātā meldiņā...”
( N.Ikstena, romāns”Dzīves svinēšana”,1998.)
3.
“Paprāvā telpa gandrīz pusē pilna- arī tā bij laba zīme. Sausais
laiks atdzinis arī tos, ko te parasti redzēja tikai pa augstiem svētkiem.
Jērcens turpat pirmajā solā, cepuri uz grīdas nolicis, dziesmu grāmatu
izstieptās rokās patālu turēdams, dziedāja no pilnas krūts.[..]
Acis tāpat zem nolaistiem plakstiem vairāk uz kreiso pusi pagriezis,
mācītājs viegli atrada tos, kas viņu še sevišķi interesēja. Bij pats Lūču
saimnieks pelēkā vasaras svārkā un saimniece cepuri galvā- bez tās
viņa nekur vairs negāja pēc tam, kad Māle pabeigusi Draudziņas
ģimnāziju Rīgā. Pati Māle sēdēja vidū slaida un taisna, viņas
pasarkanais “ bubikops” ļoti spilgti atēnojās pret tirgotāja Smilgas
vestes balto fonu. Tā kā sievas palaikam novēroja, ko viņa darīs, kad
mācītājs iznāk altārī, viņa, lūpu uzmetusi, skatījās sāņus sienā.”
( A.Upīts, novele ”Stāsts par mācītāju”,1930.)
“ bubikops” [barbarisms] – līdz ausīm īss, taisns un moderns sieviešu
matu griezums 20.gs.sākumā
5.uzdevums. Projekts.
Izpēti frazeoloģismu lietojumu vienā laikraksta
numurā un secini, cik raksturīgi tie ir mūsdienu
valodai!