4.10 - Romas mitoloģija un reliģija I. Reliģisko uzskatu mainība II. Par dievībām Dievības, to izcelsme Attieksme pret dieviem Dievu gribas izzināšana III.
Download ReportTranscript 4.10 - Romas mitoloģija un reliģija I. Reliģisko uzskatu mainība II. Par dievībām Dievības, to izcelsme Attieksme pret dieviem Dievu gribas izzināšana III.
4.10 - Romas mitoloģija un reliģija I. Reliģisko uzskatu mainība II. Par dievībām Dievības, to izcelsme Attieksme pret dieviem Dievu gribas izzināšana III. Reliģiskie kulti Laru kults Penātu kults Vestas kults IV.Imperatora varas dievišķošana I. Reliģisko uzskatu mainība un attīstība, saikne ar valsts vēsturi Senākie reliģiskie priekšstati dabas spēku pielūgsme . Romas impērijai paplašinoties, romieši pārņem arī iekaroto zemju dievus un liek tiem kalpot savā labā. Impērijas periodā pats imperators tika uztverts kā dievs 4. gadsimta beigās par vienīgo valsts reliģiju kļuva kristietība. II. Par dievībām Dievības, to izcelsme Attieksme pret dieviem Dievu gribas izzināšana Dievības, to izcelsme. Senākie reliģiskie priekšstati Saistās ar centieniem ietekmēt dabas spēkus: auglību, vētras, vējus, pērkonu un zibeni, sausumu, plūdus. Totēmiskie elementi: pielūgta vilkumāte, kas zīdījusi Remu nu Romulu, bet svētā vīģes koka vītums, zem kura zariem tas noticis, pēc romiešu priekšstatiem, vēstījis par pilsētai gaidāmajām likstām. Dievības, to izcelsme Senākie dievi Romiešiem apkārtējā daba bija pilna dievību. Dievu skaits bija ļoti liels - tika uzskaitīti vairāk kā 30 tūkstoši dievu, un katrs pārstāvēja kādu cilvēka dzīvē nozīmīgu brīdi: piedzimšanu, pirmo vārdu, pirmo zobu, pirmo patstāvīgo soli, pirmo arumu, sējumu, pļāvumu, labības uzglabāšanu klētī un iznešanu no tās utt. Vissenākais dievs ir Januss (Janvāris), attēlots ar divām sejām. Dievs, kas radījis zemi. Simbolizē visa sākumu un beigas. Veltīta katra mēneša pirmā diena. Upurē, kad kaut kas tiek sākts vai beigts. Pašā tumšākajā ziemas dienā dedzina sveces , maģiska operācija, lai aizdzītu tumsu. No grieķiem aizgūtie dievi Grieķu dievi Romiešu dievi Zevs Jupiters Hēra Junona Poseidons Neptūns Artemīda Diāna Krons Saturns Afrodīte Venēra Dionīss Bakhs Hermejs Merkūrijs Erots Kupidons Atēna Minerva Hēfests Vulkāns Demētra Cerēra Freska no Pompejiem godina zemkopības un kara dievu Marsu (grieķu Arejs) un mīlestības un skaistuma dievieti Venēru (grieķu Afrodīte) . No citām kultūrām pārņemtās dievības Ēģiptiešu • Ēģiptes dievietei Izīdai bija uzcelts templis Romā. • Serāpīds – Ozīrisa otra forma. Viņu pielīdzināja Zevam Persiešu • Mitra (sargā valsti no konfliktiem) kļuva ļoti populārs Romas armijā Attieksme pret dieviem Do ut des (dodu, lai saņemtu pretī) Cilvēku un dievu attiecības izpaudās ļoti racionālā veidā. Valdīja priekšstats, ka ziedojumi vairo dievu spēku, tādēļ precīzi tika ievēroti formāli rituāli, kuros realizējās cilvēku un atbilstošās dievības līguma attiecību princips. Ja cilvēks rituālu un ziedojumu formā to bija izpildījis, tad dievam pienācās palīdzēt konkrētajā situācijā. Ticības spēks vai kāda cita emocionāla attieksmes izpausme (mešanās ceļos, asaras, vaimanas, ekstāze) bija lieki. Tam, kas notika cilvēku un dievību starpā, bija darījumu raksturs, un, ja dievs savas saistības nepildīja, tad cilvēkam bija tiesības meklēt sev citu aizbildni Luprekāliju rituāli Dievu gribas izzināšana Dievu griba tika izzināta caur to sūtītajām zīmēm: kādai īpašai skaņai, neparastai dabas parādībai vai negaidīti it kā bez redzama iemesla kritušam priekšmetam u.c. Romieši lielā mērā pievērsās zīlēšanai, un ar to varēja nodarboties jebkurš. Zīlēšana notika visdažādākajos veidos: pēc tā, kā vistas knābā graudus, pēc putnu lidojuma, pēc nokautu dzīvnieku iekšām, pēc dabas parādībām un pat pēc kroplu bērnu dzimšanas. Neviens nozīmīgs lēmums pat valstiskā mērogā netika pieņemts, nenoskaidrojot, ko rāda likteņa zīmes. III. Reliģiskie kulti Laru kults Penātu kults Vestas kults Laru kults Liela uzmanība tika pievērsta laru kultam, kas bija saistīts ar cieņas apliecināšanu mirušo dzimtas locekļu gariem (šis paradums tika pārņemts no etruskiem). Īpašā vietā larārijā tika uzglabātas pēcnāves maskas. Svētku reizēs piederīgie tās nesa rituālos gājienos, ņēma līdzi uz viesībām, pat karagājienos, jo uzskatīja, ka tie spēj pasargāt dzimtu un nodrošināt tai veiksmi visdažādākajās sabiedriskajās norisēs. Penātu kults Mantu, bagātību, arī saticību ģimenē un labas attiecības ar kaimiņiem palīdzēja vairot mājas gari penāti. Tie palīdzēja risināt dzimtas iekšējās problēmas. Vestas kults Visai valstij nozīmīgs kults. vienīgais, kuru apkalpoja priesterienes. To galvenais uzdevums bija raudzīties, lai nenodziest svētā uguns, jo šāda zīme vēstītu ļaunu visai valstij. Vestas tempļa fragments foruma laukumā Vestas templis Vestālietēm bija jāievēro vairāki aizliegumi, to skaitā precību aizliegums, jo templī par priesterienēm iesvētīja vienīgi jaunavas, toties viņas baudīja daudzas priekšrocības (bija atbrīvotas no nodokļiem, drīkstēja pārvietoties pa pilsētu ratos arī dienas laikā, atsevišķos gadījumos bija tiesīgas pat atcelt nāvessodu) un tautas uzticību. IV. Imperatora varas dievišķošana Imperators Domiciāns dievu Marsa un Minervas vidū. Imperatora dievišķošana Romā bija saistīta ar īpašu oficiālu aktu, ko nosauca par konsekrāciju (consecratio). Šis jēdziens apzīmēja tiesisku un rituālu kādas personas vai lietas ierindošanu svēto kategorijā. Imperatora dievišķošana beidzās tikai vienlaikus ar impērijas savienošanu ar kristietību, proti, 325. gadā. 4.10 - Romas mitoloģija un reliģija Prezentācijai izmantotie avoti: Rubenis A. Senās Romas kultūra. -Rīga, 1999. Jouni Ekonens u.c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998 Zitāne L. Kultūras vēsture, 3.daļa –R.,2002 http://lv.wikipedia.org/wiki http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/ Un citi internetā pieejamie materiāli • Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu. • Par materiāla saturu atbild L.Zitāne