Transcript Sastādīja: Lana Kokoreviča

Sastādīja: Lana Kokoreviča
Gaismas minimums
Minimālais
mājokļa
apgaismojums, rēķinot uz
kvadrātmetru dzīvojamās
platības, ir 30 vati. Ja
mājoklī ir daudz tumšu
mēbeļu vai arī tapešu tonis
ir patumšs, apgaismojumu
der palielināt vēl par 5-10
vatiem uz kv.m.

Ja telpa ir liela, tad nebūtu pareizi
aprobežoties ar viena apgaismes ķermeņa
ierīkošanu, pat ja tas sastāv no vairākām
spuldzēm un ir pietiekami jaudīgs. Lielu
dzīvojamo telpu izgaismošanai ieteicama
gan lustra, gan ierīkot arī papildu apgaismes
ķermeņi – siena lampas vai stāvlampas.
 Der
ielāgot: lai interjeru nepadarītu
smagnēju, vienā telpā nevajadzētu salikt
vairākus dažādu stilu gaismas ķermeņus.

Ja esat nolēmuši istabas sienas nokrāsot
baltā vai ļoti gaišā pasteļkrāsā, jau iepriekš
parūpējaties, lai šī telpa būtu bagātīgi
izgaismota. Pretējā gadījumā telpa vakaros
izskatīsies bāla un neizteiksmīga, kā arī
nesniegs to plašuma iespaidu, ko parasti dod
gaišu
sienu
izmantošana
interjerā.

Ar gaismas palīdzību var panākt telpas
sadalīšanu atsevišķās zonās – šim nolūkam
nebūt nav nepieciešams izveidot starpsienu
vai pakāpienus.
Spilgtāka apgaismojuma telpas

Koridorā ieteicams izmantot
spilgtu gaismu, jo parasti šīs
telpas ir bez logiem un
pietiekama
apgaismojuma
trūkums
padara
tās
padrūmas un nemājīgas. Īss
koridors izskatīsies garāks, ja
gaismas stars tiks virzīts
paralēli koridora sienām,
savukārt pārāk garš koridors
kļūs mājīgāks, ja gaismas
ķermeņi izgaismos koridora
pretējās sienas. Koridora
apgaismošanai
var
tikt
izmantotas ne tikai sienas
lampas, bet arī galda lampas
kombinācijā ar izkaisītu
griestu apgaismojumu.

Viesistabā
parasti
ir
nepieciešama
spilgta
lustra, kas dotu iespēju
katram viesim labi aplūkot
istabas kopējo panorāmu.
Tiesa, spilgta augšējā
gaisma nogurdina acis,
tāpēc lielās hallēs vai
viesistabās der ierīkot
vairāklīmeņu regulējumu
apgaismojumu, kas ļautu
variēt
apgaismojuma
intensitāti
telpas
atsevišķās zonās.

Virtuvē
nepieciešams
pietiekami
spilgts
apgaismojums,
kas
fokusēts uz darba virsmām
(galds,
plīts,
izlietne).
Savukārt par kopēju telpas
apgaismojuma avotu labi
kalpos lampa, kas piekārta
virs
pusdienu
galda.
Ēdamistabas
zonai
nepieciešama izkliedēts,
taču
vienlaikus
arī
pietiekami
spēcīgs
apgaismojums,
savukārt
viesistabas
zonai
piemērotāki būs sienu
lampu pieklusinātie toņi.
Gaisma mājīguma noskaņai

Spilgta gaisma parasti nav
nepieciešama guļamistabā .
Pilnīgi pietiks ar diviem
gaismekļiem gultas galvgalī,
kas liegi izgaismos gultu, bet
pārējo telpu atstās mijkrēslī.
Ja guļamistabā pie griestiem
ir lustra, ieteicams izvēlēties
dzeltenīgu vai pasteļtoņa
abažūru. Tāpat guļamistabās
labi
iederēsies
izkaisīta
gaisma,
kas
nāks
no
vairākiem
gaismas
ķermeņiem un klusināti
izgaismos atsevišķas telpas
zonas.

Arī darba kabinetu vislabāk
izgaismot klusinātos toņos,
jo visbiežāk šī telpa kalpo
nevis intensīvai strādāšanai,
bet pabūšanai vienatnē un
lasīšanai. Nav šaubu, ka
kabinetā galda virsmai jābūt
pietiekami
izgaismotai,
tomēr pārējo telpas daļu ar
sienas gaismekļu palīdzību
labāk veidot romantiskā
viduslaiku
noskaņā.
Topā joprojām ir arī galda
lampas ar abažūriem, kas
iederēsies kā klasiskā, tā
modernā interjera stilā.

Vannasistabā un tualetē
nebaidieties
izmantot
zilganos gaismas toņus, kas
radīs sterilitātes atmosfēru.
Bez tam zilganais tonis
pastiprinās
flīžu
un
santehnikas spožumu. Tiesa,
zilgano gaismu nevajadzētu
izmantot
apgaismes
ķermeņos pie spoguļa – šādā
gaismā
jūs
vienmēr
šausmināsieties par savu bālo
sejas krāsu. Paaugstināta
mitruma dēļ šajā telpās
ieteicams izmantot gaismas
ķermeņus ar slēgta tipa
abažūriem no matēta stikla
vai arī halogēnās spuldzītes.

Arī
bērnu
istabu
nevajadzētu
padarīt
smagnēju
ar
masīvām
griestu lustrām. Bērnu istaba
būtu
īstā
vieta,
kur
paeksperimentēt ar spilgtāku
gaismas toņu un neparastu
ģeometrisku
formu
gaismekļu izmantošanas.
Krāsa interjerā

Krāsa kopā ar gaismu veido noskaņu telpā,
ietekmē garastāvokli un pat veselību. Krāsu
iespaidu telpā spēj mainīt gan vispārējas
pārmaiņas, strādājot ar otu un rullīti, gan arī viens
vai vairāki prasmīgi izraudzīti krāsu akcenti jaunu
aizskaru, dīvānspilvena vai paklāja veidolā.
Jebkurā no šiem gadījumiem rodas jautājumskādas krāsas izvēlēties, lai sasniegtu vēlamo
efektu?

Katrai krāsai piemīt noteikta psihofizioloģiska
ietekme uz cilvēku. Krāsu psiholoģiskā ietekme ir
ļoti individuāla un atkarīga gan no reģiona
piederības – krāsu gammām, kontrastu un
gaismas spilgtuma sadalījuma apkārtējā dabā –
gan cilvēka temperamenta, redzes un citām
īpatnībām. Gan interjera veidošanā vispār, gan arī
krāsu izvēlē nav absolūti pareizu vai nepareizu
risinājumu, viss atkarīgs no tā kādu iespaidu
vēlamies panākt.


Balta
Daudzām tautām tīrības un
kārtības simbols. Tāpat kā
citas gaišās krāsas, tā var tikt
izmantota kā fons, taču
jāatceras, ka balti krāsotas
lielas plaknes nerada miera
un kārtības iespaidu, jo
atstaro citus toņus, rada
atspīdumus, gaismēnu rotaļu.
Pilnīgi balta krāsa dabā
sastopama ļoti reti. Tādēļ
tīrs baltais cilvēka acij šķiet
griezīgs
un
uztraucošs.
Pastāv iespēja balto krāsu
izmantot ar citas krāsas
piejaukumu


Melna
Smaga, nopietna. Slikti
atstaro gaismu, tādēļ
lielās plaknēs var likties
drūma. Optiski tuvina
krāsoto virsmu, tādēļ
mazās
telpās
melnas
sienas, grīda vai griesti
rada nomācošu, telpu
sašaurinošu
iespaidu.
Lielisks fons gaišākiem un
spilgtākiem krāsu toņiem.
Melnā krāsa būs noderīga
istabas
iekārtas
vai
atsevišķa
objekta
izcelšanai.


Pelēka
Pusceļš no baltās uz
melno. Neitrāla, pasīva.
Lieliska
fona
krāsa.
Piemērota mierīga, smalka
un līdzsvarota interjera
veidošanai. Pelēkai krāsai
ir ļoti daudz nianšu un
tumšuma
pakāpju.
Interjerā
pelēko
var
izmantot lielu plakņu
krāsošanai,
gan
arī
objektos. Lai telpa nekļūtu
vienmuļa un garlaicīga, to
ir iespējams atdzīvināt ar
košāku krāsu akcentiem.


Brūna
Asociējas ar zemes, koka
šķiedru toņiem, mājīga,
neitrāla. Tāpat kā pelēkā
noder kā fona krāsa. Labi
apvieno
citu
krāsu
laukumus.
Brūnajam
pastāv pietiekoši daudz
nianšu – sarkanbrūna,
zaļganbrūna, zilganbrūna,
pelēkbrūna.
Viegli
kombinējama ar gan ar
siltiem, gan vēsiem toņiem
atkarībā
no
vēlamās
noskaņas.


Sarkana
Atkarībā no toņa nianses var
būt gan agresīva un brīdinoša,
gan dinamiska un piesaistoša.
Sarkanā krāsa var būt gan silta,
gan vēsa atkarībā no dzeltenā
vai zila piejaukuma. Pastiprina
uztveres kairinājumus – troksni,
karstumu.
Sarkanā
krāsa
piesaista skatienu, lielās plaknēs
ātri nogurdina. Īpaši nogurdina
spoža
virsma.
Vājā
apgaismojumā zaudē spilgtumu
un
intensitāti.
Sarkanā
piemērota, lai kaut ko izceltu.
Sarkano krāsu fonā jālieto
uzmanīgi – tikai telpās, kur
cilvēki neuzturas ilgstoši.
Oranža
 Aktīva,
uzmundrinoša,
piesaistoša, silta krāsa. Kopā
ar melno un tumši violeto rada
spēcīgu
kontrastu.
Labi
saskatāma vājā apgaismojumā,
tādēļ
ieteicama
krēslainās
telpās. Optiski tuvina krāsotu
plakni. Šo oranžas krāsas
īpašību var izmantot garas un
šauras
telpas
šķietamai
saīsināšanai. Mēdz teikt, ka
oranžā krāsa veicina apetīti,
tādēļ to varētu izmantot tumšas
ēdamistabas
vai
virtuves
krāsojumā.



Dzeltena
Silta, dzīvespriecīga, pati spilgtākā
no spektra krāsām. Parasti asociējas
ar sauli. Īpaši noderīga tumšu, pret
ziemeļiem vērstu telpu krāsojumā –
telpa šķiet gaišāka nekā balti
krāsota. Šīs krāsas trūkums ir tas,
ka tīrs un intensīvs dzeltenais lielās
plaknēs
kļūst
nomācošs
un
uzbāzīgs, kā arī interjerā ir grūti
saskaņojams ar citām krāsām.
Toties gaiši dzeltenīgās nokrāsas
var būt labs fons spilgtākiem krāsu
toņiem. Dzeltenas mēbeles vai
priekšmeti telpā šķiet viegli un
gaisīgi, šo īpatnību var izmantot,
optiski samazinot lielu priekšmetu
apjomus.


Zila
Pasīva, distancējoša. Asociējas
ar debesīm, ūdeņiem, ledu.
Mazina uztveres kairinājuma
iespaidu. Tumši zila krāsa labi
sapludina paralēlas virsmas, kas
atrautas viena no otras. Rada
miera,
stabilitātes,
atsvešinātības
sajūtu,
vājā
apgaismojumā
nezaudē
krāsainību. Tumši zilie toņi kā
fons veiksmīgi kombinējami ar
balto, radot ļoti spēcīgu
kontrastu. Gaiši zilie, zaļganzilie
un pelēkzilie toņi optiski
paplašina
telpu,
attālina
krāsotās
plaknes.
Gaiši
zaļganzila
rada
telpā
bezgalīguma, dziļuma , vēsuma
un nerealitātes sajūtu.


Zaļa
Atkarībā no toņa nianses var būt
nomierinoša, gana aktivizējoša
un piesaistoša. Asociējas ar koka
lapotņu, zāles, dažādu augu
nokrāsām. Var būt gan silta, gan
vēsa. Piesātināti zaļa ir laba fona
krāsa, jo citus toņus neatstaro.
Vienīgā lielās plaknēs labi sadzīvo
ar balto krāsu. Mazina trokšņu un
karstuma iespaidu. Gaiši zaļganie un
pelēkzaļie toņi ieteicami telpās,
kurās ilgstoši uzturas cilvēki. Gaiši
silti zaļie toņi ar lielāku dzeltenā
piejaukumu
iedarbojas
līdzīgi
dzeltenajai krāsai – jo lielāks
dzeltenā piejaukums, jo krāsa atstāj
aktivizējošāku iespaidu.
Violeta
 Piesaistoša,
noslēpumaina.
Krāsa,
kurai,
tūlīt
aiz
sarkanās krāsas ir lielākā
aktivizējoša iedarbība. Lielās
plaknēs ātri nogurdina uztveri.
Ņemot vērā šīs īpatnības
nevajadzētu aizrauties ar
violetās
krāsas
lietošanu
telpās, kur ilgstoši uzturas
cilvēki. Violeto ir iespējams
neitralizēt ar vēsi zaļajiem,
aktivizēt ar vēsi sarkano toni.
Īpaši
liels
kontrasts
savienojumā
ar
dzelteno
krāsu. Vieglāk lietojama ir
gaiši violetā un sarkanvioletā
krāsa, kas tiek dēvēta par
ceriņkrāsu.
