Transcript Komercdarījumu veidi

VII. KOMERCDARĪJUMI
1. Komercdarījumu vispārīgie jautājumi
a) Komercdarījumu jēdziens un veidi
•


•
Komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar
komercdarbību (KCL 388. p.).
Komercdarījumu regulējuma uzdevums ir vienkāršot un paātrināt
darījumu noslēgšanu un izpildi, novēršot tiesiskus šķēršļus, kuri
kavē komerctiesisko apgrozību.
Atbilstoši komerctiesību kā speciālo privāttiesību būtībai KCL
neregulē komercdarījumus izsmeļoši, bet tikai modificē, papildina un
detalizē CL regulējumu.
Komercdarījumu veidi:
- pamatdarījumi, palīgdarījumi, blakusdarījumi – atkarībā no tā, cik
cieši darījums ir saistīts ar komersanta veikto komercdarbību;
- divpusēji un vienpusēji komercdarījumi – atkarībā no tā, vai abi
dalībnieki vai tikai viens no viņiem ir komersants.
1. Komercdarījumu vispārīgie jautājumi (turpinājums)
b) Noslēgšanas īpatnības
•
Komercdarījumu noslēgšanas būtiskākos aspektus regulē
Civillikums:



Noteikumi par gribas izteikumu (CL 1427. p. un turpm. p.).
Noteikumi par līdzēju vienošanos (CL 1533. p. un turpm. p.).
Noteikumi par tiesiska darījuma formu (CL 1473. p. un turpm. p.).
•
Starpniekkomersanta klusēšana kā piekrišana darījuma
noslēgšanai paredzēta KCL 392. pantā:

Ja komersantam (komercaģentam, māklerim, komisionāram,
ekspeditoram u.tml.), kurš slēdz darījumus citu personu labā vai
sagatavo to noslēgšanu, priekšlikumu par šāda darījuma slēgšanu
vai noslēgšanas sagatavošanu izsaka persona, ar kuru viņam ir
komercdarījumu attiecības, komersanta pienākums ir iespējami īsā
laikā atbildēt uz šo priekšlikumu.
1. Komercdarījumu vispārīgie jautājumi (turpinājums)
c) Komercdarījumu izpildījuma īpatnības
•
Ja komersanta saistības priekšmets ir tāda kustama lieta, ko
raksturo šķira un daudzums, saistības izpildei dodamas vidēja
labuma lietas, ja vien darījuma dalībnieki nav vienojušies citādi. Ar
vidēja labuma lietu saprot lietu, kas par tādu atzīta saistības
izpildījuma vietas komerctiesiskajā apgrozībā (KCL 397. p.).

“Vidēja labuma lieta” nozīmē nevis viduvēju kvalitāti, bet gan to,
ka kreditors nevar rēķināties ar īpašu kvalitāti, kāda attiecīgajām
lietām parasti nav raksturīga, bet komersantam ir jānodrošina
lietu atbilstība vismaz pienācīgas kvalitātes minimumam.
Komercdarījumos saistības izpildījumu var prasīt un saistības var
izpildīt vienīgi komersanta parastajā darba laikā, ja vien no lietas
apstākļiem neizriet citādi (KCL 396. p.).
•
1. Komercdarījumu vispārīgie jautājumi (turpinājums)
d) Komersanta rūpības pienākums
•



Komercdarījumu attiecībās komersanta pienākums ir rīkoties ar krietna
un kārtīga komersanta rūpību (KCL 393. p. 1. d.).
Rūpības pienākums minēts arī citās KCL normās:
- saskaņā ar KCL 47. p. 3. d. komercaģentam savi pienākumi jāveic ar
krietna komersanta rūpību;
- kapitālsabiedrības valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda
kā krietnam un rūpīgam saimniekam (KCL 169. p. 1. d.).
Saskaņā ar CL 1646. p. “par vieglu neuzmanību atzīstams tās rūpības
un čaklības trūkums, kāda vispār jāievēro krietnam un rūpīgam
saimniekam” (rūpības pienākuma pārkāpums kā neuzmanības kritērijs).
Komersantam, kas ir pārkāpis rūpības pienākumu, proti, nav rīkojies
atbilstoši tam zināšanu un prasmju līmenim, kāds attiecīgajā
komercdarbības jomā ir objektīvi sagaidāms, ir jāuzņemas civiltiesiskā
atbildība par pārkāpuma rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.
1. Komercdarījumu vispārīgie jautājumi (nobeigums)
e) Komersanta aizturējuma tiesības,
likumiskās rokasķīlas tiesības
•
Komersants ir tiesīgs aizturēt viņa valdījumā esošas otram
komersantam piederošas kustamas lietas un vērtspapīrus, kuri
atbilstoši otra komersanta gribai uz komercdarījumu pamata ir
nonākuši aizturētāja valdījumā, un neizdot šīs lietas un vērtspapīrus
tik ilgi, kamēr nav apmierināts tāds aizturētāja naudas prasījums
pret otru komersantu, kurš izriet no viņu noslēgtā komercdarījuma
(KCL 399. p. 1. d.).

Atšķirībā no CL noteikumiem par aizturējuma tiesību (CL 1738. p.) KCL
neprasa, lai aizturētāja prasījums atrastos sakarā ar aizturamo lietu.
•
Komersanta likumiskās rokasķīlas tiesības:




Vispārīgie noteikumi par likumiskajām rokasķīlas tiesībām – KCL 402. p.
Komisionāra likumiskās rokasķīlas tiesības (KCL 428. p.)
Ekspeditora likumiskās rokasķīlas tiesības (KCL 446. p. 1. d.)
Glabātāja likumiskās rokasķīlas tiesības (KCL 457. p. 1. d.).
2. Atsevišķi komercdarījumu veidi
a) Komerciālā pirkuma līgums
•

Komerciālā pirkuma līgums ir tāds līgums, ar kuru pārdevējs
apņemas pārdot un pircējs apņemas pirkt preci un samaksāt nolīgto
pirkuma maksu un kurā vismaz viens no līdzējiem ir komersants
(KCL 407. p. 1. d.).
Komerciālā pirkuma līguma regulējuma mērķis ir sekmēt pirkuma
līgumu ātrāku izpildi, uzsvaru liekot uz pārdevēja tiesisko interešu
aizsardzību:
- Pārdevēja tiesības, ja pircējs, pieļaujot nokavējumu, nepieņem preci
(KCL 408. p.);
- Pircēja pienākums pārbaudīt preci un paziņot par tās trūkumiem (KCL
411. p.).
•
Īpaši komerciālā pirkuma līguma veidi:
- pirkums ar specifikāciju (KCL 409. p.);
- termiņpirkums (KCL 410. p.).
2. Atsevišķi komercdarījumu veidi (turpinājums)
b) Komerciālās komisijas līgums
•


•
Komerciālās komisijas līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants
(komisionārs) apņemas savā vārdā, bet uz citas personas
(komitenta) rēķina pirkt vai pārdot preci vai vērtspapīrus vai arī
slēgt citu veidu darījumus ar trešajām personām, bet komitents
apņemas samaksāt nolīgto provīziju (KCL 415. p. 1. d.).
Līdzīgi kā CL regulētajā komisijas līgumā (CL 2321.-2324. p.)
komisionārs ir komitenta klusais vietnieks, jo izpilddarījumus
noslēdz savā vārdā un uz sava rēķina.
Atšķirībā no CL regulētā komisijas līguma komisionārs komerciālās
komisijas līgumā ir tiesīgs ne vien pārdot preces, bet arī tās pirkt, kā
arī iegūst tiesības uz atlīdzību (provīziju).
KCL noteikumos par komerciālās komisijas līgumu dominē komitenta
interešu aizsardzība (sk., piem., KCL 417., 422. p., 424. p. 2. d.).
2. Atsevišķi komercdarījumu veidi (turpinājums)
c) Ekspedīcijas līgums
•

•
•
Ekspedīcijas līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants, kurš sniedz
kravas ekspedīcijas pakalpojumus (ekspeditors), apņemas,
izmantojot pārvadātāja transporta pakalpojumus, uz nosūtītāja
rēķina organizēt kravas nogādāšanu tās saņēmējam, bet nosūtītājs
apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību (KCL 430. p.).
Ekspedīcijas līgums ir nozīmīgs preču apgrozībai, jo ne vienmēr preču
ražotājam vai tirgotājam ir izdevīgi pašam nogādāt preces to pircējam,
tāpēc tiek izmantoti ekspeditora – preču transporta nozares lietpratēja –
pakalpojumi.
Līgumattiecības pastāv starp nosūtītāju un ekspeditoru, kurš slēdz
izpilddarījumu (pārvadājuma līgumu) ar pārvadātāju (juridiskās
konstrukcijas ziņā pastāv līdzība ar komisijas līgumu).
KCL normās par ekspedīcijas līgumu dominē ekspeditora pienākumu un
atbildības regulējums (sk., piem., KCL 431., 437., 441. p.).
2. Atsevišķi komercdarījumu veidi (turpinājums)
d) Komerciālā glabājums līgums
•

Komerciālais glabājuma līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants,
kurš nodarbojas ar kustamu lietu glabāšanu (glabātājs), apņemas
par labu glabājuma devējam izvietot noliktavā vai citā glabāšanai
piemērotā vietā un uzglabāt glabājumā nodoto lietu, bet glabājuma
devējs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību (KCL 447. p.).
Izmantojot profesionālu komerciālo glabātāju pakalpojumus,
komersants preču uzglabāšanā var iztikt bez paša telpām.



Glabātāja pamatpienākums ir preču izvietošana piemērotās telpās
un to uzglabāšana, bet glabājuma devēja pamatpienākums ir
samaksāt glabātājam atlīdzību.
Glabātāja atbildība par glabājumā nodoto lietu (KCL 455. p.).
Noliktavas zīme – glabātāja izdots vērtspapīrs, kura nostiprināts
prasījums pret glabātāju par glabājumā nodotās lietas atdošanu
(KCL 458. p.).
2. Atsevišķi komercdarījumu veidi (nobeigums)
e) Līzinga, faktoringa, franšīzes līgums

•
•
•
T.s. “modernie līgumi”, līdz šim Latvijā tie nebija tieši regulēti likumā.
Līzinga līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (līzinga devējs)
apņemas iegūt īpašumā līzinga ņēmēja izraudzītu lietu no līzinga
ņēmēja izraudzītas trešās personas (pārdevēja) un nodrošināt šīs
lietas nodošanu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga ņēmējs apņemas
pieņemt šo lietu un samaksāt nolīgto atlīdzību (KCL 463. p. 1. d.).
Faktoringa līgums ir tāds līgums, ar kuru viens līdzējs (klients)
uzņemas pienākumu nodot par norunāto atlīdzību otram līdzējam –
komersantam (faktoram) zināmus klienta naudas prasījumus pret
trešo personu (parādnieku), kā arī izpildīt citas faktoringa līgumā
noteiktās saistības (KCL 468. p).
Franšīzes līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (franšīzes devējs)
piešķir otram līdzējam (franšīzes ņēmējam) tiesības izmantot preču
zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zinātību preču pārdošanā,
izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā atbilstoši franšīzes devēja
izstrādātajai un pārbaudītajai sistēmai (franšīze), bet franšīzes
ņēmējs samaksā nolīgto atlīdzību (KCL 474. p.).