Pašvaldību sadarbības juridiskie un praktiskie aspekti

Download Report

Transcript Pašvaldību sadarbības juridiskie un praktiskie aspekti

Pašvaldību sadarbības juridiskie un praktiskie aspekti

"Pašvaldību sadarbība Latvijā" Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību attīstības departamenta Attīstības nodaļas vadītājs Arnis Šults Tālr.67770452

[email protected]

Vidzemes reģiona izaugsmes forums Cēsis 10.11.2011.

1

Pašvaldību sadarbību regulējošie normatīvie akti

• Eiropas vietējo pašvaldību harta • Valsts pārvaldes iekārtas likums (VPI likums) • Likums Par pašvaldībām • Būvniecības likums • Biedrību un nodibinājumu likums • Komerclikums • Likums Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām • MK 1999.13.07. noteikumi Nr. 250 “Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem” 2

Pašvaldību sadarbības veidi un institūcijas

• • • •

Līgumiskās sadarbības veidi

• • • deleģēšanas līgums līdzdarbības līgums sadarbības līgums

Kopīgās institūcijas

biedrības kopīgas iestādes sadarbības apvienības publiskās privātās kapitālsabiedrības un privātās kapitālsabiedrības

Neformālie sadarbības tīklojumi

(pasākumi, darba grupas u.tml.)

Sadarbība ar ārvalstu institūcijām

3

Kopīgas institūcijas

Biedrības

Saskaņā ar likumu Par pašvaldībām, lai risinātu uzdevumus, kuros ir ieinteresētas visas vai vairākas pašvaldības, tām ir tiesības

dibināt pašvaldību biedrības vai iestāties

šādās biedrībās (biedrības darbojas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu)

Kopīgas iestādes

Saskaņā ar likumu Par pašvaldībām kopīgu uzdevumu risināšanai pašvaldības var izveidot

kopīgas iestādes

, kuras:   darbojas uz attiecīgo domju apstiprināta nolikuma pamata pārraudzību īsteno ar uzraudzības padomes starpniecību (domju priekšsēdētāja vietnieki un citas amatpersonas) un uzraudzības padome: 1) apstiprina kopīgās iestādes darbības plānu un gada budžetu 2) nosaka kopīgās iestādes vadītāja mēnešalgu 3) pieņem darbā un atbrīvo no darba iestādes vadītāju 4) novērtē kopīgās iestādes darbības rezultātus 5) veic citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus 4

Kopīgas institūcijas

Kopīgai iestādei:  īpašumā, valdījumā vai lietošanā var būt kustama manta   valdījumā vai lietošanā nekustamais īpašums ir patstāvīgs budžets Par kopīgās iestādes nodarītajiem zaudējumiem atbild kopīgo iestādi veidojošās pašvaldības Kopīgā iestāde darbojas attiecīgo publisko tiesību juridisko personu vārdā Iestādes nolikumā jānosaka gada pārskatu un mēneša pārskatu iesniegšanas kārtība (MK 2010. 17.08. noteikumi Nr.776 „Mēneša pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība” un MK 2010.gada 17.08. noteikumi Nr.777 „Gada pārskata sagatavošanas kārtība”) 5

Kopīgas institūcijas

Sadarbības apvienība

Saskaņā ar likumu Par pašvaldībām, sadarbības apvienība ir iestāde, kuru pašvaldības izveido, noslēdzot sadarbības līgumu

(Saskaņā ar VPI likumu publiskas personas sadarbības līgumu slēdz, lai panāktu vienas līdzējas – publiskas personas kompetencē ietilpstoša pārvaldes uzdevuma efektīvāku veikšanu)

Katras pašvaldības dome pieņem lēmumu par sadarbības līguma noslēgšanu Sadarbības līgumā norāda: 1) sadarbības mērķi 2) sadarbības formu; 3) katras pašvaldības finansiālo un mantisko līdzdalību kopīga mērķa sasniegšanā; 4) sadarbības padomes izveidošanas kārtību un kompetenci, ja attiecīgo pašvaldību domes šādas padomes izveidošanu uzskata par nepieciešamu; 5) sadarbības līguma izbeigšanas kārtību; 6) citus jautājumus, kurus attiecīgo pašvaldību domes uzskata par nepieciešamiem 6

Kopīgas institūcijas

Publiski privātās kapitālsabiedrības un privātās kapitālsabiedrības

Publiski privātās kapitālsabiedrības, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder:  valstij un pašvaldībai  valstij un vairākām pašvaldībām  vairākām pašvaldībām Privātā kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder:  valstij vai pašvaldībai un citām personām Pamatā tiek izveidotas efektīvākai saimniecisko funkciju veikšanai, nodrošinot dažāda veida pakalpojumus iedzīvotājiem plašākā teritorijā

Neformālie sadarbības tīklojumi

Galvenokārt vērsti uz pašvaldību pieredzes apmaiņu, kopīgiem pasākumiem

Sadarbība ar ārvalstu institūcijām

Saskaņā ar likumu Par pašvaldībām pašvaldības vai to izveidotās biedrības var sadarboties ar citu valstu pašvaldībām un to apvienībām 7

Secinājumi un diskutējamie jautājumi

Secinājumi

• LR normatīvie akti nosaka vairākus veidus un formas kā pašvaldībām savstarpēji sadarboties • 2008.gada grozījumi likumā Par pašvaldībām plašāk regulē jautājumu par pašvaldību kopīgu iestāžu izveidošanu, 2010.gada MK noteikumi nosaka kārtību kā pašvaldību kopīgā iestāde iesniedz gada un mēneša pārskatus • Jāvērtē likumā Par pašvaldībām noteiktās pašvaldības institūcijas sadarbības apvienībā kā iestāde - praktiskie un juridiskie aspekti, kontekstā ar VPI likumā noteikto – sadarbības līgums

Diskutējamie jautājumi

• Sadarbība kā alternatīva pašvaldību un valsts reformām • Kāpēc pašvaldībās nav populāri veidot kopīgas iestādes • Vai Latvijā nepieciešama obligātā sadarbība starp pašvaldībām vai starp pašvaldībām un valsts institūcijām • Sadarbība ar privātpersonām – tās efektivitāte 8

Paldies par uzmanību!