Transcript Prezentācija - Nacionālā Radio un Televīzijas padome

Jauna sabiedriskā elektroniskā
medija izveides koncepcijas
detalizācija
08.01.2013
Gints Miķelsons
Zane Čulkstēna
2
Digitālā evolūcija turpinās...
• Mediju lietotāji
• Paradumi
• Konkurence
2
Interneta portāli
Multimediji
Radio stacijas
tiešraides un arhīvi
Vadošais multimedijs Latvijā!
4
TV tiešraides
kanāli un arhīvs
Koncepcijas detalizācijas projekts
Laiks: 08.2012 - 12.2012 (3 mēneši darba grupu pamatdarbs)
Vieta: Latvija + pieredzes izpēte 5 valstīs
Projekta metode: 45 darba grupas, sabiedrības izpēte, darbinieku aptauja
Projekta iesaiste: ~200 speciālisti (LR, LTV, nozares, akadēmiskie,
ministrijas)
Projekta komunikācija: 3 p-konferences,neplpadome.lv
Ārvalstu
pieredze
Budžets: 80k LVL (bruto)
Projekta komanda : 2+18 eksperti
Auditorija
Misija
Rezultāts : Plāns 370 lpp, daudzas jaunas idejas!
Eksperti
5
Darbiniek
i
Projekta komanda
Sfēra
Eksperti
Misija, vīzija, mērķi
Zane Čulkstēna, Gints Miķelsons
Sabiedriskais labums
Māra Tauriņa
Auditorijas segmentācja
Aldis Pauliņš
Medija saturs
Daina Markova, Kārlis Dagilis, Marta Cerava
Satura veidošana
Anda Rožkalne
Juridiskais, pārvaldes modelis Ieva Tillere-Tilnere, Una Petrauska, Ilze
Straustiņa, Edgars Voļskis
6
Organizācija, mācību centrs
Marina Pavlova, Gitāna Dāvidsone
Tehnoloģijas un apraide
Ģirts Kleinbergs, Aivars Orbidāns, Jurijs
Švecovs, Bruno Radziņš
Telpu risinājumi
Jānis Ozols
Marketings
Liene Kupča
Budžets un finansējums
Armīne Movsisjana, Māra Bukovska
Misija
Vīzija: Stipra Latvijas demokrātija un nacionālā identitāte.
Misija: Informēt, izglītot un iedvesmot katru Latvijas iedzīvotāju.
Nodrošināt platformu sabiedrības diskusijām. Būt par vadošo mediju
Latvijā.
Vērtības: Profesionalitāte un neatkarība, atbildība, radošums un
inovācija, atvērtība un tolerance.
Mērķi:
•
•
•
•
•
•
Nacionālās identitātes, valodas, kultūras un sociālās atmiņas stiprināšana;
Demokrātiskas un saliedētas sabiedrības veidošana;
Piederība Eiropas un starptautiskai kopienai;
Izglītības un zināšanu izplatīšana;
Radošuma un uzņēmības veicināšana;
Bērnu un jauniešu iesaiste.
Vīzija, misija, vērtības ir pārskatāmas reizi piecos gados, mērķi – reizi divos gados.
7
Vadības mērķi
Vadības mērķi
1. Sasniegtā unikālā auditorija
(Daily Reach, kopējā)
LTV
LR
internets
2. Satura kvalitāte
(auditorijas apmierinātība, kopējā)
LTV
LR
internets
3. Uzticēšanās indekss
LTV
LR
internets
4. Finansējuma pieaugums (%)
5. Medija tēls (zīmolu tops)
Vadības mērķi ir pārskatāmi reizi gadā.
8
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
-
50%
55%
60%
65%
70%
75%
36%
37%
39%
40%
42%
45%
50%
25%
27%
30%
34%
39%
42%
44%
0.5%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
-
70%
80%
90%
90%
90%
90%
60%
65%
70%
80%
85%
85%
85%
90%
90%
91%
92%
92%
92%
92%
-
50%
60%
70%
80%
85%
85%
-
70%
80%
90%
90%
90%
90%
76%
76%
80%
90%
90%
90%
90%
63%
65%
70%
75%
80%
80%
80%
-
50%
60%
70%
70%
70%
70%
5%
5%
15%
25%
15%
15%
15%
-
-
Top100
Top60
Top40
Top30
Top20
Sabiedriskais labums
Kritērijs
Dimensijas
Mērāmie parametri
Novērtējuma metode
Sasniegtā
auditorija
Kopējā sasniegtā
auditorija (daily reach) un
skatīšanās/ klausīšanās
laika daļa (share)
Kopējā auditorija
Specifiskas mērķgrupas, piem.,
mazākumtautības, jaunieši
Kopējie - 2000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15
līdz 74 gadiem aptauja, 2 reizes gadā
TV un Radio – TNS Mediju dati, internets – TNS
vai Gemius
Iknedēļas, ikmēneša un pusgada dati
Kvalitāte
Sabiedrības apmierinātība
Kopumā un katrai platformai, kanāliem
Mediju novērtējums
saskaņā ar sabiedriskā
medija mērķiem
Nacionālās identitātes, valodas, kultūras
un atmiņas stiprināšana.
Demokrātiskas un saliedētas sabiedrības
veidošana.
Piederība Eiropas un starptautiskai
kopienai.
Izglītības un zināšanu izplatīšana.
Radošuma un uzņēmības veicināšana.
Bērnu un jauniešu iesaiste
2000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74
gadiem aptauja
2 reizes gadā
Tēla atbilstība sabiedriskā
medija vērtībām
Profesionalitāte, neatkarība, atbildība,
radošums un inovācija, atvērtība un
tolerance
Satura, formātu
sabalansētība
Dažādu žanru, formātu raidlaika
īpatsvars
Medija iekšējo datu analīze
Iknedēļas, ikmēneša un pusgada dati
Uzticēšanās kopumā
Kopumā un katrai platformai, kanāliem
Ziņu un informatīvi
analītisko raidījumu
neatkarība
Uzticēšanās ziņām
2000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74
gadiem aptauja
2 reizes gadā
Vienas stundas vidējās
izmaksas uz vienu
‘lietotāju’
Finanšu dati pret sasniegto auditoriju
noteiktā laika vienībā
TV, radio un interneta platformai
Medija iekšējo datu analīze un
Interneta auditoriju pētījuma dati
Iknedēļas, ikmēneša un pusgada dati
Uzticamība
Finanšu
efektivitāte
9
Auditorijas segmentācija
4%
13%
Pusaudži (14-17)
Jaunieši (18-25)
Kopējā auditorija vecumā no 14 gadiem, izmanto medijus latviešu valodā
17%
54%
29%
References grupa
jūtas piederīgi Latvijai + interesē sabiedriskās norises
Seniori (60+)
50-60% no vecuma grupas
Iedzīvotāji aktīvā darbspējas vecumā (26-59)
Vajadzību segmenti (auditorijas grupas ar atšķirīgām satura vajadzībām vai pieejamības risinājumiem)
Bērni
pirmsskola
s vecumā
(3-6)
Jaunāko
klašu
skolēni
(7-13)
Cilvēki ar
īpašām
vajadzībām
Latgaliešu
valodas
lietotāji
Neizmanto
medijus
latviešu
valodā
Mazākumtautības
10
Īpašie segmenti
Bērni
•
Galvenās platformas - TV un internets (Radio kā medijs šajā vecumā nav svarīgs, taču ir nepieciešams
nodrošināt radio lugu un citu ierakstu pieejamību Internetā).
•
•
Galvenais saturs - katrai vecuma grupai īpaši veidots izglītojoši izklaidējošs saturs, informējoši
raidījumi par Latviju, dabu, dzīvniekiem.
Astevišķs Interneta portāls, kurā ir pieejami visu TV un Radio programmu arhīvi un liels pavadošo
materiālu kopums.
Pusaudži un jaunieši
•
•
Galvenā platforma – internets un jauns radio kanāls.
Saturs –intereses caurmērā neatšķiras. Ir iebildumi pret formu – saturs novecojis, nepietiekoši
atraktīvs, un tāds, kas nespēj noturēt uzmanību.
•
Liela daļa pašu pusaudžu un jauniešu veidota satura.
Mazākumtautību pārstāvji
•
•
•
•
•
11
Valodas barjera nav noteicošais faktors mediju satura izmantošanai latviešu valodā
Ir iebildumi pret sabiedrisko mediju satura kvalitāti, mazākumtautību auditorijas pārstāvniecības
iztrūkumu un tēlu, ar kuru mazākumtautību auditorija nespēj sevi identificēt.
Jāturpina attīstīt LR4, jānodrošina iespēja izvēlēties interneta portāla saturu krievu valodā.
TV platformā turpmākos 5 gadus ir saglabā un jāattīsta esošais krievu valodā sagatavotais saturs,
kuram ir jānodrošina maksimāla pieejamība citās mediju platformās – internetā, komercmedijos,
u.c.
Jāparedz atsevišķas mārketinga aktivitātes tieši šai mērķa auditorijai.
Saturs - platformas
Interneta platformai ir izšķiroša nozīmē gados jaunas un ekonomiski aktīvās
sabiedrības sasniegšanā. Tādējādi internets kļūst par dominējošo platformu.
12
Saturs - tēmas
5 satura prioritātes un būtisks to apjoma īpatsvara pieaugums
Internets, Jauns
LTV,
Jaunais
LR, 2012
6,3%
8%
10,4%
6,6%
15%
Izglītība un zinātne
5,5%
Bērnu un pusaudžu raidījumi
No LTV
un LR
(50%)
Papildus
(50%)
Kopā
10,4%
9%
35%
22%
16,3%
16,3%
16%
15%
15%
10%
2,9%
9%
10%
20%
15%
1,8%
8%
0.9%
2%
5%
15%
10%
Kultūras raidījumi (t.sk. reliģija)
4,7%
8%
11,6%
11,6%
10%
5%
7%
Sports
13,4%
7%
0,4%
1%
4%
5%
5%
42,6%
40%
20%
5%
13%
LTV, 2012
Ziņas
Informatīvi analītiskie raidījumi
Mūzika
Ekranizējumi
40,8%
16%
Izklaidējošas raidījumi
6,1%
8%
Pašreklāma, reklāma
12,2%
8%
10%
Cits saturs
13
LR,
Jaunais
15,8%
10%
2,9%
2,9%
8%
4%
8%
4%
5%
3%
6%
3%
Saturs - oriģinālraidījumi
Būtisks oriģinālraidījumu apjoma pieaugums
LTV
Raidījumi
Oriģinālstundu
skaits
(bez
ekranizējumiem
TV gadījumā, bez
mūzikas LR
gadījumā)
LR
%
h
%
2012
2913
52%
14114
76%
Jauns kopā
4855
61%
18248
72%
Jauns
pieaugums
+1942
+67%
+4135
+29%
LTV oriģinālstundu pieaugums
3 jauni portāli
LR oriģinālstundu pieaugums
6,600
24,000
6,000
18,000
5,400
12,000
4,800
6,000
4,200
0
2012
14
Internets
h
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Saturs – neatkarīgie producenti
Būtisks neatkarīgo producentu radīta satura pieaugums
LTV
Raidījumi
Neatkarīgo
producentu radīta
satura apjoms (bez
ekranizējumiem TV
gadījumā, bez
mūzikas LR
gadījumā)
15
LR
h
%
h
%
2012
408
7%
–
–
Jauns kopā
1299
16%
2723
11%
Jauns
pieaugums
891
218%
–
–
Saturs – visa sabiedrība
• Būtisks reģionālās informācijas apjoma pieaugums
– Lai nodrošinātu reģionālās informācijas kvalitāti un neatkarību,jāizveido 4
reģionālos sabiedriskā medija punktus, kas sagatavotu saturu visām 3 platformām.
• Sistēma, kas ļauj monitorēt līdzvērtīgu sabiedrības grupu
pārstāvniecību sabiedriskā medija saturā. ‘Galvu’ uzskaiti
ziņu un informatīvi analītiskajos raidījumos, lai:
– nodrošinātu reprezentatīvu etnisko grupu pārstāvniecību (vismaz 1/3
mazākumtautību),
– nodrošinātu reprezentatīvu reģionos dzīvojošo pārstāvniecību (vismaz 1/4 novados
dzīvojošo),
– novērstu disproporcionālo politiķu pārstāvniecību (ne vairāk kā 1/3 politiķu).
• Atgriezeniskā saites un maksimāla auditorijas iesaiste:
– visiem raidījumiem ir jāparedz obligāta klātbūtne sociālajos medijos,
– sabiedrība ir jāiesaista datu vākšanas kampaņās un citās iesaistes
aktivitātēs.
16
Saturs – kanālu pozicionējums
10 kanāli
• LTV1 – pamatkanāls, LTV2 – padziļinātā
satura kanāls
• LR1 – pamatkanāls, LR2 – latviešu mūzikas
un reģionālā satura kanāls, LR3 – klasiskās
mūzikas un kultūras kanāls, LR4 – informatīvs
kanāls krievu valodā, LR5 – jaunās paaudzes
kanāls
• 3 portāli – pamatportāls, jauniešu portāls,
bērnu portāls
17
Satura veidošanas principi un struktūra
• Satura redakciju veidošana ar mērķi:
- Uzlabot satura kvalitāti, radošumu un daudzveidību, kā
pretstats līdzšinējai projektu pieejai (LTV) un kanālu
orientācijai (LTV);
- Uzlabot redakcionālo neatkarību un patstāvību lēmumu
pieņemšanas procesā;
- Veicināt sadarbību starp dažādām sabiedriskā medija
struktūrām un profesionāļiem;
- Samazināt birokrātisko procedūru daudzumu un
vadības līmeņu skaitu;
- Paaugstināt satura veidošanas procesu efektivitāti.
18
Satura veidošana
• No projektu pieejas (LTV) un kanālu
orientācijas (LR) uz satura redakciju pieejas
– Samazināts formālo procedūru un vadības līmeņu
skaits, palielinot vidējā līmeņa vadītāju atbildību un
redakcionālo autonomiju, kā arī sabiedriskā medija
profesionāļu savstarpējo mijiedarbību.
• Jauno satura projektu attīstības daļas izveide
• Katra raidījuma novērtējums 2 reizes gadā
19
Mārketings
Latvijas Sabiedriskais medijs
Mārketings
1. Fokuss uz vidēja termiņa pārmaiņām;
2. Zīmola un vērtību kampaņas
3. Produktu marketinga kampaņas (TV, Radio, Internets)
4. Sabiedriskais pasūtījums: nišas saturs, tā attīstīšana;
5. Profesionāli satura veidotāji, radošo industriju
attīstība;
2013
Prioritātes
Pilotprojekti
Satura
kvalitāte
2014
Struktūra
2015
Pieteikums
Sabiedriskās
kampaņas
2016
Auditorijas piesaiste
Kvalitatīva satura piedāvājums visās platformās
Jaunais ziņu portāls; raidījumi, to komunikācija
Bērni un jaunieši, ekonomiski aktīvā auditorija, Multimediju
Jaunas
auditorijas
piesaiste
saturs izglītībai, “bezsaistes” (offline) notikumi,
pašizpausme, interaktivitāte, “uzzināt vairāk” mudinošs saturs
Kritēriji
Sabiedriskās
kom.
programmas
Vērtību komunikācija, pārstāvniecība
Sabiedriskās komunikācijas programmas, notikumi,
kvalitatīva satura pieprasījuma veicināšana
Jauno produktu
novērtējums,
fokusgrupas
Reitingi, pētījumi,
Zīmolu tops
Reitingi, zīmolu un
reputācijas tops,
pētījumi
Juridiskais un pārvaldes modelis
Akceptētais juridiskais un pārvaldes modelis:
Saeima
NEPLP
Uz likuma pamata tiek izveidota jauna atvasinātu publisko tiesību
juridiskā persona - Sabiedriskā medija padomi (SMP) Saeimas
pārraudzībā, kas:
 pārņem NEPLP funkcijas, kas saistītas ar sabiedrisko plašsaziņas
līdzekļu uzraudzību un pārvaldi, sabiedriskā pasūtījuma formulēšanu
un izpildes kontroli.
nodrošina gan vienotā sabiedriskā medija saturisko, gan
organizatorisko uzraudzību un darbojas kā kapitāla daļu turētājs.
nozares regulators
SMP
Padome
Saturiskā un
organizatoriskā
uzraudzība (5)
Ikdienas funkciju realizēšanu nodrošina vienota kapitālsabiedrība:
Kapitālsabiedrība
nodrošina sabiedriskā medija pakalpojumus TV, radio un interneta
kanālos.
NEPLP saglabā elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares uzrauga
funkciju.
Auditorijas padome nodrošina sabiedrības satura vajadzību
pārstāvniecību, Ombud funkcija.
Valde
Koleģiāla
lēmējinstitūcija
(5)
Auditorijas
padome
(21)
Padomes (SMP) funkcijas un atbildība
5 dalībnieki (dažādas jomas, rotācija, motivācija)
Medija stratēģiskā vadība
Sabiedriskā labuma testa pārraudzība
Sabiedriskā pasūtījuma gada plānu un pārskatu
apstiprināšana
5. Sabiedriskā medija stratēģijas (mērķu) apstiprināšana
6. Sabiedrisko mediju statūtu uzturēšana
7. Sabiedriskā medija finanšu budžeta un pārskatu
apstiprināšana
8. Valdes iecelšana, motivācija
9. Reorganizācijas un darbības virzienu lēmumi
10. Organizācijas audita un revīzijas pārvalde
1.
2.
3.
4.
25
Auditorijas padome
• 21 dalībnieks
• pārstāvēti Latvijas 4 reģioni un Rīga
• dažādas vecuma grupas, sociālais stāvoklis un mediju
tehnoloģiju lietošanas paradumi
• tiek rekrutēti uz brīvprātības pamata, uz 1 gadu
• Ciešā sadarbībā ar SMP sniedz tiešu atgriezenisko saiti
par sabiedriskā medija darbību; mediju tehnoloģiju
lietošanas paradumiem un izmaiņām
• konsultatīvi piedalās sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu
definēšanā, sabiedriskā medija attīstības stratēģijas
izstrādē, kalpo kā tieša atgriezeniskā saite attiecībā uz
sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu izpildi un mērķu
sasniegšanu
Valdes funkcijas (kopīgās)
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
27
Medija satura stratēģijas izstrāde
Organizācijas darbības stratēģijas izstrāde
Medija pārstāvēšana sabiedrībā, iestādēs
Organizācijas gada un ceturkšņa finanšu budžets
Kapitālieguldījumu plāns
Gada pārskatu apstiprināšana
1.līmeņa vadītāju atlase, motivācija
Organizācijas stratēģisko projektu plāns
Organizācijas struktūra, daļu mērķi un budžets
Lielie reklāmas darījumi
Juridiskā modeļa ieviešanas mehānismi
Piedāvātie juridiskā modeļa ieviešanas mehānismi:
 Esošo sabiedrību reorganizācija (apvienošanas) pievienojot vienu sabiedrību otrai:
Izmaksu ziņā vislētākā, procesa ziņā salīdzinoši vienkārša, nerada grūti prognozējamus juridiskus riskus; jāizdara izvēle, kura
sabiedrība tiek pievienota
 Esošo sabiedrību reorganizācija (apvienošana) apvienojot abas sabiedrības jaunā sabiedrībā:
Izmaksu ziņā salīdzinoši lētākā, procesa ziņā salīdzinoši vienkārša, nerada grūti prognozējamus juridiskus riskus; nav jāizdara
izvēle, kura sabiedrība tiek pievienota
 Esošo sabiedrību likvidāciju. Jaunas sabiedrības dibināšana:
Izmaksu ziņā visdārgākā, procesa ziņā sarežģītāka, rada grūti prognozējamus izveides procesa riskus
Izvērtējot iespējamos mehānismus būtu ieteicams izvēlēties reorganizāciju, abas
esošās kapitālsabiedrības apvienojot vienā jaunā kapitālsabiedrībā un šīs
daļas nodot uz likuma pamata izveidotajai Sabiedriskā Medija padomei.
Pārvaldības prioritātes
Uzlabota stratēģiskā un operatīvā pārvaldība!
Attīstība
Profesionāļi
Mērķi un
Motivācija
Aizrauj
Inovatīvi
Integrēti
Rentabli
1.Komanda
3.Produkti
2.Sabiedrība
4.Procesi
Attiecības/Iesaiste
Sabiedrības vajadzības
Partnerība
Lobisms
Ātri
Efektīvi
Vienkārši
Elastīgi
Uzlabota plānošana, darba organizēšana, motivācija un kontrole
Personāla vadības stratēģija
• Jauna vadības komanda (līderis, radošais,
personālvadītājs, tehniskais, finanšu)
• Vidējā līmeņa vadības prasmju attīstība un stiprināšana
(komanda, komunikācija, pārmaiņu un jauninājumu
atbalstīšana)
• Radošo talantu attīstība un piesaiste (kompetences,
apmācības, motivācija, apstākļi)
• Orientācija uz mērķi un rezultātu (konkurētspēja,
efektivitāte)
• Viens no labākajiem darba devējiem!
30
Organizācijas struktūra
~600 štata
vietas31
Darba apjomi un atalgojums
Štata vietu
samazinājums 10%
Jaunas multimediju
prasmes / apmācību
programma
Darba apjomu pieaugums
un produktivitāte ~ 5% gadā
Pamata atalgojuma sistēma
(+10% gadā)
Mainīgā atalgojuma sistēma
(~ 20% pret pamatalgu)
saite ar rezultātu
Tirgū konkurētspējīgs
atalgojums
32
Organizācijas personāla budžets
2014
2015
2016
2017
2018
LVL
LVL
LVL
LVL
LVL
Darbinieku izmaksas
(8 651 622)
(10 174 304)
(11 839 249)
(13 457 860)
(15 453 109)
Darba samaksa
(5 864 544)
(6 541 476)
(7 550 063)
(8 572 862)
(9 764 863)
Prēmijas un piemaksas
Darba devēja valsts sociālās
apdrošināšanas iemaksas
Pabalsti un apdrošināšana
(1 042 378)
(1 237 587)
(1 501 983)
(1 716 740)
(2 050 266)
(1 663 877)
(1 873 976)
(2 180 638)
(2 478 765)
(2 846 265)
(462 823)
(521 264)
(606 565)
(689 492)
(791 715)
Pārejas posma restrukturizācijas
tīrais rezultāts
382 000
Pieņēmumi
1)
2014.g. 10% štata vietu samazinājums
2)
FTE un darba efektivitātes pieaugums = ~ 3-5% gadā
3)
Vid. algu likmes pieaug par ~10% gadā = konkurētspējas uzlabojums
4)
Mainīgais atalgojums pieaug par ~5% gadā = satura kvalitātes uzlabojumi
5)
Apmācību budžets = investīciju budžeta sadaļā
33
Mācību centra uzdevumi
Medija darbinieku kompetences
• Vadītājiem
Pārmaiņu vadība, komunikācijas prasmes,
organizēšanas prasmes, radošums, konceptuālā
domāšana un mediju tehnoloģiju izmantošana
• Darbiniekiem
Analītiskā domāšana, Elastība un spēja
pielāgoties pārmaiņām, Komunikācijas prasmes
(iekļauj attiecību veidošanu un uzturēšanu),
Organizēšanas prasmes (orientācija uz rezultātu),
Radošums un attīstība, mediju tehnoloģiju
izmantošana
35
Mācību pamatprogrammu veidi
Vadības
prasmes
Piemēram,
Darba plānošana
un
organizēšana,
Personāla vadība
Sociālās
prasmes
Piemēram,
Sadarbība un
informācijas
apmaiņa,
Komandas darbs
Mācību metodes
• Mācīšanās darba procesā/vietā
• Pašmācība
• Rotācija
• Grupu mācības
• Klātienes mācības
Multimediju
prasmes
Žurnālistika
un satura
producēšana
Piemēram,
dažādu moderno
tehnoloģiju veidi,
Sociālo mediju
izmantošana
Piemēram,
Informācijas
atlase
un analīze,
ziņu
sagatavošana
Partneri
• Augstskolas Latvijā
• Mediju mācību centri ārvalstīs
• Vietējie mācību, personālvadības treneri
• IT&T nozares uzņēmumi, to mācību centri
• Starptautiska mēroga nozares eksperti
Mācību centra budžets
Pozīcija
5 gados izmaksas
Mācību centra izveide
0,35 M LVL
Mācību programmu izveide
0,32 M LVL
Pamatprogrammas (13)
1,98 M LVL
Papildus programmas (9)
0,4 M LVL
Citas programmu uzturēšanas izmaksas
un neparedzētās izmaksas
2,17 M LVL
Kopā ~5,2 M Ls (ar PVN)
Izmaksas uz 1 darbinieku vidēji 144 LVL / mēn
Tehnoloģiju platformu stratēģija
No mediju lietotāju viedokļa:
1.Satura pieejamība dažādās platformās un formātos:
–
Vienotais WEB portāls (no 2013.g)
–
Portāla versija mobilām iekārtām (no 2014.g)
–
TV programmas un materiāli xHD formātā (no 2015.g – caur
Internet, TV kabeļu tīklos on-line un no arhīva)
2.Satura tehniskas kvalitātes atbilstība mūsdienas
standartiem un prasībām
3.Medija materiālu viegla meklēšana vienotājā materiālu
arhīvā un pieejamība (caur WEB portālu, no 2014.g)
38
Tehnoloģiju platformu stratēģija
No darbinieku viedokļa
1.
Vienotas IT sistēmas un datubāzes:
–
–
–
2.
3.
Jaunas WEB platformas izveide (2013.g)
TV tehnoloģiskas ražošanas bāzes nomaiņa un paplašināšana:
–
–
–
–
4.
5.
6.
39
Vienotais materiālu arhīvs (2014.g), kurā ērti meklēt
Vienotais ziņu katalogs (news room) (2014.-2015.gg)
Vienotas resursu vadības sistēmas (finanses, iepirkumi, projekti,
personāla vadība, lietvedība un t.t.) (2014.-2015.gg)
Pāreja uz «bez lenšu» tehnoloģiju (2013.-2014.gg)
Materiālu filmēšana un glabāšana xHD formātā (daļēji no 2013.g, 100%
- no 2015.g)
Gatavība raidīšanai xHD formātā (2015.g)
Papildus TV studiju izveidošana
Datu Centru izveidošana un infrastruktūras rezervēšana
Tehnoloģisko platformu pārcelšana jaunajās telpās
Radio tehnoloģiskas bāzes dabiska atjaunošana
Tehnisko platformu arhitektūra
Acquisition:
TV/Radio/
WEB:
Studijas
PTS
El.News
Gathering
(ENG)
Social media
News
agencies
Content
providers
Producenti
Finanšu, HR, resursu plānošanas un vadības sistēmas
Delivery /
Publish -
Traffic sistēma materiālu iepirkšana un programmu plānošana, reklāmas pārdošana
NRCS (newsroom computer system) –
ziņu ražošanas sistēma (editorial)
TV production
system
Radio production
system
Web production
system
Media Asset Management (MAM) system
Archive system
Video un audio signāla padošanas infrastruktūra
LAN, PC, SRV, komutācija
Linear
playout:
TV
Radio
WEB
Non-linear
playout:
Web
Mobile
Platformu ieviešanas laika grafiks
Apraides stratēģija – 5 gadi
1.
TV apraide multiplatformās (DVB, IP, kabeļi, Internets)
2.
Attīstīt Interneta apraidi (arī starptautiski) un arhīvu
adaptīvā vairāku ekrānu platformu
3.
No15.g. LTV pāreja uz daļēju HD (modēmu jautājums)
4.
Radio apraide paliek FM un Internets
5.
LR5 frekvenču piešķiršana 4 reģionos
42
Tehnoloģiju izmaksas
Investīcijas platformās
TV
Radio
Internets
Koplietošanas resursi
Uzturēšanas izmaksas
TV
Radio
Internets
Koplietošanas resursi
2014
2015
2016
2017
2018
Kopā
480 370 2 630 153 6 331 182 341 220 3 738 646 13 521 571
491 896 285 806 260 500 260 500 723 190
2 021 892
422 532
36 300
76 961
145 200
48 400
729 393
847 000 980 100 266 200 1 282 600 447 700
3 823 600
Kopā 2 241 798 3 932 359 6 934 843 2 029 520 4 957 936 20 096 456
706 252 895 706 1 499 154 1 290 963 1 780 661
105 972 111 980 110 492 112 923 215 244
70 886
125 300
96 455
96 912
127 392
216 224 398 550 339 077 542 614 468 791
Kopā 1 099 334 1 531 537 2 045 178 2 043 412 2 592 087
Summas LVL ar PVN, bez inflācijas
Šis ir medija optimālais attīstības investīciju budžets. Kur
investīcijas būtu iespējams samazināt ~ 10% robežās un ~
30% ir iespējams piesaistīt ES līdzfinansējumu.
6 172 735
656 611
516 945
1 965 256
9 311 548
Telpu risinājums
Gints Miķelsons
Medija vajadzības
Telpu funkcijas
Apjoms
Darba vietas (administrācija, redakcijas, sanāksmju telpas)
~ 8,4 tūkstoši m2
19 studiju telpas (TV, Radio tiešraides un ierakstu ~ 4,5 tūkstoši m2
vajadzībām)
Tehniskas telpas (dekorācijas, inventārs, arhīvi, tehniskie ~6,2 tūkstoši m2
sakaru mezgli)
Auto garāžas (jo speciālā tehnika ziemas sezonā ir jāuztura ~0,8 tūkstoši m2
noteiktos apstākļos)
Kopā telpas
~ 19 tūkstoši m2
Specifiskās vajadzības: izvietojums, Rīgas centra tuvums, transporta pieejamība,
telpu augstums, gaismošana, skaņas izolācijas, sakaru mezgli, elektrības
padeves, apsaimniekošanas elementi un attīstības iespējas.
Scenāriju salīdzinājums
Scenārijs
Izmaksas M
LVL 10 gadi
Plusi/mīnusi
1.1 paliek 2 ēkas, LTV un LR
daļēji rekonstruē
14,3
Daļēji uzlabotas 2 ēkas, mērķis
nav sasniegts
1.3 LTV pilnībā rekonstruē,
Radio pārceļas, Vecrīgā
paliek studijas
10,3
Iespējams realizēt jauno
sab.mediju sadarbība ar VNI, ES
līdzfinansējuma piesaiste, uz
mediju attiecas tikai daļa no
izmaksām
2.1 Vecrīgā administrācija,
Zaķusalā studijas
14,9
Daļēji uzlabotas 2 ēkas, nav
panākts mērķis
2.2 Vecrīgā admin un jaunu
studiju izbūve
17,7
Vecrīga dārgs risinājums, daļēja
apvienošana
3.1 Jaunas nomātas telpas
16,7
Ātri realizējams, bet pieaug
uzturēšana
4.1 Jaunas ēkas būvniecība
25,9
Būtiskas izmaksas
Ieteikumi telpu risinājumiem
1. Zaķusalas rekonstrukcija un pielāgošana Radio vajadzībām, Vecrīgā
izveidojot TV un Radio tiešraides studijas
2. Ēku nodošana Valsts Nekustāmo īpašumu pārvaldībā un attīstībā,
rekonstrukcijas finansējuma piesaistei, medijs nomās tikai 50% telpas
3. Kopējās investīcijas Zaķusalā ~ 17M Ls, ES līdzfinansējuma piesaiste,
sākot no 2014.g. uz mediju attiecināt tikai 50% ēkas!
4. Pēc Zaķusalas rekonstrukcijas 2017.g. pārvietot Radio uz Zaķusalu
5. Pēc rekonstrukcijas ~ 50% Zaķusalas ēkas var tikt izīrēta radošai
industrijai un Radio māja var tikt realizēta citiem mērķiem
Aprēķina loģika
1
2
3
4
5
Tehnoloģijas
Finansējuma
struktūra
LR
Cilvēkresursi
Apvienotās
izmaksas
+
Telpas
Naudas
plūsma
Peļņas vai
zaudējumu
aprēķins
LTV
Nodokļi
Aktuālie dati
Operatīvās izmaksas, investīcijas
2014-2018
• Kopējais budžets veidots uz kopējo naudas plūsmu
• Budžeta pieaugums, jo pamatā ir medija attīstība
• Finanšu efektivitāte iekļauta atsevišķās pozīcijās
Finansējuma
avoti
Finansējuma
lielums
Medija uzturēšanas budžets
Pieaug
~ 10% gadā!
Papildus
30 M Ls
Sinerģija
5 M Ls
Uzturēšanas izmaksas pieaug: Oriģinālraidījumu apjomi
pieaug, darba samaksa, pārmaiņu vadība, tehnoloģiju
izmaksas, arhīva digitalizācija, licences, informācijas iegāde
49
Summas M LVL ar PVN
Apraides izmaksas nav ieskaitītas!!!
Medija investīciju budžets
42 M Ls
5 gados!
Investīcijas: Ēku rekonstrukcija un jaunu studiju izbūve,
tehnoloģisko platformu modernizācija un jaunu multimediju IT
sistēmu ieviešana
50
Summas M LVL
Medija finansējuma modelis (1)
Medija investīciju programma (42M LVL) tiek segta no pašu reklāmas ieņēmumiem
(~50%) un atlikusī starpība 22 M LVL no valsts budžeta un ES līdzfinansējuma
programmām
Summas M LVL
51
Medija finansējuma modelis (2)
Medija uzturēšanai un nākotnes papildus izmaksu ~ 30 M LVL
segšanai ir jāpiesaista papildus finansējums
52
Summas M LVL
Medija finansējums kopā
Lai nodrošinātu sabiedriskā pasūtījuma finansējuma lielāku
neatkarīgu un ilglaicību un medija attīstību nākotnē uzturēšanas
izmaksas varētu tikt segtas ar
1) 2014.g – 2015 -> Piesaisti 0,3-0,4 % apmērā no IIN bāzes
2) 2015 – 2016.g. ieviešot medija nodevu (nodokli) ~ 3 Ls / mēn
maksājums ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem
Investīciju programma tiktu nosegta ar medija paša ieņēmumiem (~
50%) un atlikusī daļa ar valsts un ES līdzfinansējuma palīdzību
53
Eiropas sabiedrisko mediju finansējuma modeļi
ES vidējais sabiedrisko mediju finansējums
2010. gads
Cits
Sponsori 10%
1%
Valsts atbalsts
13%
TV nodeva
60%
Reklāma
16%
TV nodeva gadā
CZ
63
SI
144
SWE
234
UK
Sarkans – TV nodeva, Zils – TV nodeva, reklāma
Dzeltens – TV nodeva, reklāma, valsts
Gaiši zaļš – Valsts, reklāma, Tumši zaļš - Valsts
54
175
FI
253
-
50
100
150
EUR
200
250
300
Pārmaiņu plāns
Likuma
izmaiņas
Finansējums
IIN
Mediju nodeva
Padome,
valde
Restrukturizācija
Motivācijas sistēma
Mācību centrs
LR5, Internets
Satura uzlabojumi
Sabiedriskā labuma sistēma
Marketinga
kampaņas
Tehnoloģiju platformas
Telpu rekonstrukcijas
55
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Vienotā medija argumenti
• Spēcīgāka sabiedriskā medija izveide (1+1 = 3) (TV, Radio,
Internets);
• Resursu (fizisko, finansiālo un intelektuālo) apvienošana
konkurences uzlabošanai;
• Profesionālākas un dinamiskākas pārvaldes izveide, gatavība
nākotnei, attīstībai;
• Efektīvāka finanšu programma (kopīgas investīcijas un iepirkumi,
atbalsta funkcijas);
• Medija auditorijas sasniedzamības uzlabojumi – multikanāli,
kopīgs marketings;
• Satura kvalitātes un apjomu pieaugums, medija lietotāju
apmierinātības uzlabojumi;
• Labāko mediju nozares profesionāļu piesaiste;
• Satura ražošanas sinerģija (multimediju formāti, radošo jomu
dažādība).
57
Latvijas Sabiedriskais medijs
Interneta portāli
Multimediji
Radio stacijas
tiešraides un arhīvi
Vadošais multimedijs Latvijā!
58
TV tiešraides
kanāli un arhīvs
Paldies
par atbalstu!
Lai mums veicas!
2