Transcript Sēklkopības nozare Latvijā

Eiropas Savienība
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību
„Lauksaimnieku un lauku pilsoniskās sabiedrības organizāciju
sadarbības stiprināšana - aktīvai un kvalitatīvai
līdzdalībai lēmumu pieņemšanā”
Sēklkopības nozare Latvijā :
situācija un perspektīva
Sanita Zute, Latvijas sēklaudzētāju asociācija
1) Sēklkopība ir augkopības nozare , kas nodarbojas ar sēklas audzēšanu un
sēklas kvalitātes uzlabošanu
2) Sēklkopība ir augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi
(Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca
Eiropas Savienība
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Laukaugu sējplatību dinamika Latvijā
Laikā no 2000. līdz 2010. gadam
kopējā sējplatība Latvijā
palielinājusies
no 881 tūkst. ha līdz
1 102 tūkst. ha.
Galvenās laukaugu grupas:
• graudaugi,
•ilggadīgie zālāji,
• skābbarības kultūras,
•rapši,
•kartupeļi
600
544
511
500
420
415
436
400
300
200
Eiropas Savienība
5
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
100
82
93
G
R
K
Sēklu ražošana Latvijā notiek šādām laukaugu sugām:
Labības:
• Ziemāji : kvieši, rudzi, tritikāle, ziemas mieži
•Vasarāji: mieži, vasaras kvieši, auzas, griķi
Pākšaugi: zirņi, vīķi, lauku pupas
Kartupeļi
Zālaugi:
•Tauriņzieži: sarkanais āboliņš, baltais
āboliņš, lucerna u.c.
•Stiebrzāles: timotiņš, ganību airene, pļavas
auzene, sarkanā auzene u.c.
Eiropas Savienība
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Latvijā sertificētu sēklu
neražo šādām sugām:
•Kukurūza,
•Rapsis
•Lini
•Kaņepes
•Bietes
•Lupīna
•Vasaras tritikāle
Sertificētu sēklu ražošanas dinamika Latvijā
600
544
541
511
500
420
436
415
400
300
200
100
93
82
54
51
7
18
2000
2002
54 49
45
37
110
G raudaugi
R apši
K artupeļi
30
0
2004
Eiropas Savienība
2006
2008
2010
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Ar Latvijā sagatavoto sertificēto sēkla iespējams
apsēt šādas graudaugu platības
(% no sugas kopējās sējpaltības)
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
Ziemas kvieši
72
36
27
20
20
15
8
9
Vasaras kvieši
85
58
35
32
26
23
18
10
Vasaras mieži
60
31
15
13
15
19
13
9
Auzas
38
20
9
6
6
7
5
3
Sertificētu sēklu
izmantošana, %
62
31
19
16
16
14
9
7
Dārzeņu un dekoratīvo puķu sēklkopība :
Šķirnes - Latvijas ģenētiskie resursi
Vietējās dārzeņu šķirnes:
lauka gurķi ‘Grīvas’
tomāti ‘Kondīne uzlabotā”, ‘Jūrmala’, ‘’Tīraine’
dilles ‘Kurland’
ķiploki ‘Ķente’
Pasūtītājs: SIA “Kurzemes sēklas”
Izpildītājs: SIA “Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija”
Vietējās puķu šķirnes:
puķu zirņi “Latvian Reed”, “Pēcis”, “Dzintra”, sīpolpuķes
Izpildītāji: šķirņu selekcionāri
Eiropas Savienība
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Sēklkopības nozares darbību reglamentē:
Likumi:
•Sēklu un šķirņu aprites likums
MK noteikumi (7) - dažādu laukaugu sugu
sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības
noteikumi
•Augu šķirņu aizsardzības likums
MK noteikumi (10) par šķirņu reģistrāciju un
iekļaušanu Augu šķirņu katalogā Latvijā un
ES (AVS un SĪN testi)
Uzraugošā institūcija:
Valsts Augu aizsardzības
dienesta Sēklu kontroles
departaments
+ bioloģiskā sēklkopībā –
bioloģisko saimniecību
sertifikācijas institūcijas
)
Eiropas Savienība
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrs
2011. gadā reģistrā
uzskaitīti - 450 , t.sk.,
12 sēklu tirgotāji
2011. gadā pietiekušās
lauku apskates - 139
saimniecības un
uzņēmumi (30%),
t.sk.,
60 labību audzētāji
54 zālaugu audzētāji
25 kartupeļu audzētāji
Eiropas Savienība
Lielākie sēklu ražotāji:
Graudaugi: ‘Uzvara Lauks’ – 450 ha
‘Krastmaļi’ (Saldus) – 435 ha
‘Kotiņi ’ - 375 ha
Zālaugi: ‘Skrīveru sēkl.saimn.’– 225 ha
‘Krastmaļi ’ (Liepāja)– 123 ha
‘Lācīši’ - 113 ha
Kartupeļi: ‘Latfood Agro’ – 52 ha
‘Valsts Priekuļu LSI’ – 42 ha
‘Aloja Agro’ - 19 ha
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrs
Lielākie sēklu ražotāji pa reģioniem:
Zemgalē:
‘Uzvara Lauks’ – 450 ha
‘Agrofirma Tērvete’ – 322
‘Zemgali’ - 200
Kurzeme:
‘Krastmaļi’ /’Ezeres asni’– 674 ha
‘Upeskalni ’ – 257 ha
‘Zemgali’ - 200 ha
Latgale: ‘Kotiņi’ – 355 ha
‘Viļānu SIS’ – 210 ha
Eiropas Savienība
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Vidzeme:
‘Lācīši’ – 213 ha
Valsts Priekuļi LSI – 207 ha
Pierīga:
‘Elagro Trade” – 487 ha
‘Skrīveru sēkl.saimn’ – 228 ha
Kas pozitīvi ietekmē sēklu ražošanas apjomus?
•Attīstībā motivēti nozarē strādājošie uzņēmumi
(+ z/s Kotiņi, SIA
“Krastmaļu sēklas”
•Saražoto sēklu realizācijas iespējas: reģionā, Latvijā, ārpus Latvijas
• Finansiāls atbalsts nozarei: papildus valsts tiešie maksājumi , subsīdijas,
ieguldījumi nozares materiāli tehniskā bāzē
•Sugas preču produkcijas pieprasījums tirgū (+ziemas kvieši)
•Saimniecību ekonomiskā stabilitāte (+pirktspēja un zināšanas )
•Šķirņu piedāvājums un to atbilstība pieprasījumam
Eiropas Savienība
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Izvestais un eksportētais sēklu daudzums
Citu ES dalībvalstu ziņas par darījumiem ar Latviju (ZM sagatavotā informācija)
Eksports un izvestās sēklas (t)
Preču grupas
Kopā:
2005.
2006.
2007.
2008.
2009.
2010.
2 488,8
210,0
318,4
5 245,30
21 976,90
8 540,30
359,8
0,0
198,6
1 351,9
21 619,8
8 299,8
*
*
*
*
119,8
0,0
3893,4
0,0
357,1
0,0
240,5
0,0
Kviešu un
tritikāles
sēkla
Rudzu sēkla
*
*
Miežu sēkla
2 129,0
210,0
Auzu sēkla
0,0
0,0
* nav datu
GMP un CSP dati
Eiropas Savienība
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Izvestais un eksportētais lopbarības augu sēklu daudzums
Eksports un izvestās sēklas
Preču grupas
2004.
2005.
2006.
2007.
2008.
2009.
2010.
Lucernas
sēklas
0
0
3,0
1,8
0,1
3,0
7,9
Āboliņu
sēklas
0,1
0
0
5,0
20,7
12,0
6,2
Auzeņu sēklas
0
0
1,4
0
11,0
0
49,9
Pļavas
skarenes
sēklas
0
0
0
0
0,1
0
0
Aireņu sēklas
35,8
0,3
0
7,9
81,7
83,0
61,3
Timotiņa
sēklas
3,4
0
0
0
30,4
88,3
74,5
14,7
144,0
186,3
199,8
KOPĀ:Eiropas Savienība
39,3IEGULDĪJUMS
0,3 TAVĀ NĀKOTNĒ
4,4
Ievestais un importētais sēklu daudzums
Citu ES dalībvalstu ziņas par darījumiem ar Latviju (ZM sagatavotā informācija)
Preču
grupas
Kopā:
2005.
415,5
Imports un ievestās sēklas (t)
2006.
2007.
2008.
2009.
1 746,1 1 239,2 3 201,3 2 646,8
2010.
2 091,2
Kviešu un
102,0
tritikāles
Rudzu sēkla
*
229,3
817,3
1 701,8
1 802,3
768,2
*
*
*
*
*
Miežu sēkla 313,5
1 516,8
421,9
1 499,5
844,5
1 323,0
0,0
0,0
0,0
0,0
0,0
Auzu sēkla
0,0
* nav datu
GMP un CSP dati
Eiropas Savienība
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Vai sertificētu sēklu ražošanas ir ekonomiski izdevīga?
Jā, jo sēklu cena ir ievērojami augstāka par kvalitatīvas preču
produkcijas cenu...
Ne vienmēr, jo sēklu ražošanas izmaksas ir ievērojami augstākas nekā iegūstot
preču gala produkciju.
•Sēklas iznākums no ražas tonnas : graudiem70-75%,
•kartupeļiem - ap 50%
•Sēklu sagatavošanas papildizdevumi: augu sekas ievērošana,
zemāka darba intensitāte – agregātu tīŗīšana, saudzīga kaltēšana... )
•Kodināšanas un tarošanas izmaksas – 20-35 Ls/t
•Autoratlīdzība selekcionāram – 10-40 Ls/t
•Sertifikācijas izdevumi - daļējs valsts atbalsts 2008. un 2010.
Eiropas Savienība
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Latvijas Sēklaudzētāju asociācija
Darbības mērķis:
•veidot sēklu ražošanai, selekcionēšanai un tirdzniecībai
labvēlīgus apstākļus,
•veicināt sēklu tirgus attīstību
•atbalstīt nozarei nozīmīgus zināšanu radīšanu un
izplatīšanu.
Eiropas Savienība
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Viena no iespējām, kur meklēt
informāciju par sēklu piedāvājumu un
šķirnēm:
Eiropas Savienība
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Zināšanas un to izpratne ir pamats
sasniegumiem jebkurā darbā
Desmit sertificētu sēklu priekšrocības
•! Sertificētas sēklas ir šķirnei atbilstošas sēklas.
•! Sertificētas sēklas garantē tīrību no citu šķirņu
piemaisījumiem.
! Sertificētām sēklām ir pārbaudīta dīgtspēja.
•! Sertificētām sēklām ir garantēta labāka veselība.
•! Sertificētas sēklas ir tīras no nezāļu sēklām.
! Sertificētas sēklas ir tīras no karantīnas nezālēm un slimību ierosinātājiem.
! Sertificētās sēklās stingri tiek ierobežota citu kultūraugu sēklu klātbūtne.
! Sertificētas sēklas ir izlīdzinātas.
! Sertificētas sēklas garantē augstas, šķirnei atbilstošas ražas.
! Sertificētajām sēklām ir pievienotā vērtība profesionālu konsultāciju veidā.
Eiropas Savienība
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
Paldies par uzmanību!
Eiropas Savienība
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ