Transcript Sporta psiholoģijas pamati

Agita Ābele
LSPA prof.
CILVĒKI IR MOTIVĒTI
APMIERINĀT SAVAS VAJADZĪBAS!
A.Ābele. “Sporta psiholoģijas pamati”
Rīga, RAKA, 2009
Motivācija – ierosmju komplekss:
vajadzības,
vērtības,
intereses,
tieksmes
un citi uzvedību veicinošie un vadošie
elementi, kas ar attiecīgo darbību raksturo
arī cilvēka personību.
Visas šīs ierosmes ir savstarpēji saistītas un
veido sistēmu, kura tad arī nosaka cilvēka
uzvedību, piešķir tai ievirzi un intensitāti.
GRIBA
 Griba ir personības psihisko norišu kopums, kas
izpaužas apzinātā spējā tiekties uz izvirzītā mērķa
sasniegšanu, pārvarot iekšējus un ārējus šķēršļus.
 Gribas būtība izpaužas personības spējā vadīt savas
domas, pārdzīvojumus un rīcību un sākas ar precīza
mērķa izvirzīšanu.
 Gribas īpašības veidojas tikai aktīvā personības
darbībā un dažādu šķēršļu pārvarēšanas gaitā.
Mērķa sasniegšanas ceļā esošās
grūtības var iedalīt divās grupās:
● objektīvās grūtības vai šķēršļi
● subjektīvās grūtības vai šķēršļi
Gribas īpašību struktūra
 Intelektuālā komponente
(apzināta kognitīva piepūle un lēmumu pieņemšanas
spēja konkrētu darbības mērķu saskaņošanā)
 Emocionālā komponente
(darbības motīvu aktivizācija un emociju
mobilizēšana)
 Darbības komponente
(reāla personības rīcība un uzvedība, kas virzīta uz
mērķa sasniegšanu)
• Mērķis
• Mērķa sasniegšanas vajadzība
• Motivāciju veidojošās dominantes
• Emocionālā atbalsta intensitāte
• Personības apzināta gribas piepūle
• Šķēršļu pārvarēšanas iespējamība
Sasniegumu motivācija – tā ir
cilvēka orientācija uz veiksmīgu
uzdevuma izpildi, neatlaidība,
pārvarot neveiksmes un
lepnums par paveikto.
Mērķu sasniegšanas teorija
Cilvēka motivāciju nosaka trīs
faktoru savstarpējā mijiedarbība:
 sasniegumu mērķi,
 uzņēmība un
 aktivitāte.
Palīdzi veidot mērķus
“S.M.A.R.T.” metodē
S - Specific - īpašs
M – Measurable - izmērāms
A – Attainable - sasniedzams
(G.Locke & Latham, 1990)
R – Relevant - nozīmīgs
T - Time-Oriented – orientēts
laikā
11
“SMARTER” Principi
 Mērķiem jābūt:
Specific - īpašs, speciāls
 Measurable - izmērāms
 Affirmative - pozitīvs
 Realistic – reāls, sasniedzams
 Time based – noteiks konkrētā laikā
 Evaluated - novērtēts
 Recorded – pierakstāms

(Rushall,2005)
Bērnu un jauniešu sportā ir
izveidojusies fundamentāla stratēģiskā
mērķa dilemma, kas nosaka sporta
speciālistu nostādnes bērnu un
jauniešu sporta treniņu un sacensību
procesā:
 ja galvenais sportista sagatavošanas
procesa mērķis ir sportista sasniegumu
sekmēšana šaurākā nozīmē, tad treniņu
process ir virzāms uz konkrētu sacensību
rezultātu sasniegšanu pēc iespējas īsākā laika
posmā;
 ja galvenais mērķis ir sportista
sasniegumu sekmēšana plašākā nozīmē,
tad treniņu procesu vajadzētu orientēt uz
sportista personības attīstību un
pašrealizēšanos kā sportā, tā arī ar sportu
nesaistītās jomās.
 Beļģijas sporta zinātnes profesors M. Maes (M.Maes,
2008) atzīmē, ka mūsdienu bērniem, kuru vecāki ir
izvēlējušies viņus virzīt uz sasniegumu sportu, vairs
nav laika būt jauniem un baudīt bērnību, jo no
sešu vai septiņu gadu vecuma viss laiks, izņemot
naktsmieru, tiek veltīts treniņiem un mācību darbam.
Bērnu sportā viss treniņu process būtu virzāms uz
galveno vērtību – personības pašrealizāciju.
European Congress of Sport
Management (2004)
Nepieciešams veidot tādu treniņu un sacensību vidi, kurā visiem bērniem
tiktu dota iespēja:
♦ pilnībā realizēt savas spējas un prasmes atbilstoši organizētos
treniņos un sacensībās;
♦ baudīt kustību aktivitātes pozitīvā emocionālā gaisotnē;
♦ trenēties bez traumām un pārmērīgi ilgas fiziskās un psihiskās
slodzes;
♦ būt pareizam, labam, ar pozitīvu vērtējumu un pašvērtējumu arī
tad, ja nav sasniegta uzvara vai kādi rekordi;
♦ trenēties individualizēti, atbilstoši savām augšanas un attīstības
īpatnībām;
♦ trenēties pie kompetentiem treneriem ar augstām ētikas un
personības vērtību prioritātēm;
♦ vienkārši būt jaunam un baudīt pilnvērtīgu un vispusīgu dzīvi.
 Vērtējot sociālo faktoru ietekmi, sporta psihologs R.
Malina uzsver, ka sports var būtiski ietekmēt
personības socializācijas procesu gan pozitīvā, gan
negatīvā virzienā.
Tā, piemēram, sasniegumi un atzinība komandā
ievērojami sekmē sociālo statusu un personības
izaugsmi.
Savstarpējie konflikti, neiecietība un pazemojumi
komandā rada vēlmi distancēties un negatīvā
emocionālā pieredze veido izvairīgu attieksmi pret
komandas darbu (R. M. Malina, M. Clark,2003).
J. Humprejs, apkopojot vairāk nekā 50 autoru darbus par bērnu sociālo
un emocionālo attīstību sportā, akcentē vairākas būtiskas
sporta pozitīvās ietekmes uz personības veidošanos sociālajā jomā:
 1. Sporta loma sociālā statusa iegūšanā vienaudžu
grupās.
Popularitāte un atpazīstamība vienaudžu vidū. Sports
vairāk nekā akadēmiskie sasniegumi nosaka
popularitāti, un īpaši izteikti tas ir novērojams zēniem.
 2. Izskats un fiziskā kondīcija pašcieņas un
prestiža izveidē.
Laba fiziskā sagatavotība sniedz pārliecību un ticību
saviem spēkiem dažādās situācijās un sekmē dažādu
šķēršļu pārvarēšanu arī ikdienā.
 3. Pieredze sportā veicina pienākuma izjūtas un
atbildības veidošanos, kas sekmē socializācijas
procesu.
4. Noturīgi paradumi sportā veicina personības
aktivitāti citās dzīves jomās, gan uzņemoties
dažādus pienākumus, gan arī realizējot savu
potenciālu.




Apkopojot sporta pozitīvo devumu, viņš secina, ka
▪ 45% pētījumu pierāda sporta pozitīvo ietekmi bērna sociālās
attīstības veicināšanā,
▪ 29% pētījumu apstiprina sporta ietekmi fiziskās attīstības
paātrināšanā,
▪ 17% pētījumu pierāda sporta pozitīvo ietekmi uz emocionālās
attīstības veicināšanu,
▪ 9% pētījumu apstiprina sporta ietekmi intelektuālas attīstības
sekmēšanā.
(J. Humprey,2003)
Daniels Goulds (D. Gould,1993) savos pētījumos atklāja dažus faktorus,
kuri saistīti ar pārmērīga stresa cēloņiem un to izraisīto izdegšanas
sindromu jauniem sportistiem:
ļoti augsts prasību līmenis pret sevi, perfekcionisms;
spiediens no vecāku un treneru puses; bailes no vecāku un
treneru nosodījuma neveiksmes gadījumos,
ilgi, monotoni treniņi, kuros trūkst daudzveidības;
mehāniska trenera norādījumu un prasību izpilde bez
treniņu būtības izpratnes;
bieža sportista pakļaušana traumatismam pārmērīgu
treniņu rezultātā;
pastāvīga laika trūkuma izjūta, bieža spriedzes izjūta
intensīva sacensību grafika dēļ;
mīlestība un uzmanība no apkārtējiem lielā mērā saistīta ar
zaudējumu vai uzvaru.
Mūsdienās ASV populārā F. Smolla un R. Smita izveidotā
efektīvu sporta treneru sagatavošanas sistēma bērnu un
jauniešu sportā balstās uz tādiem pamatprincipiem, kuri savā
būtībā ietver arī sportista psiholoģiskā atbalsta bāzi:
 Uzvara ir nozīmīgs, bet ne vienīgais sporta
darbības mērķis un vērtība.
 Uzvara un zaudējums ir objektīvas kategorijas,
bet individuālie sasniegumi – subjektīva
kategorija, kura ir atkarīga no vērtēšanas
kritērijiem.
 Jaunā sportista būtiskākais panākums ir nevis
uzvara, bet gan piedalīšanās pašā darbības
procesā. Ja sportists ir darbojies savu spēju un
iespēju līmenī, tad viņš nav neveiksminieks.
 Sportists ir pelnījis uzslavu ne tikai uzvaras, bet arī
darbības procesa individuālo sasniegumu situācijās.
Uzslava samazina destruktīvo stresu un sekmē
sportista personības izaugsmi.
 Jaunais sportists pats ir savas attīstības procesa
subjekts. Trenera uzdevums – profesionālas palīdzības
un atbalsta sniegšana šajā procesā.
 Sekmīga jaunā sportista personības attīstība ir
vienīgais un nozīmīgākais trenera, sportista un viņa
vecāku sadarbības mērķis.
Kopumā minēto pamatprincipu realizēšanā jauno
sportistu vecākiem tiek sniegtas vairākas
rekomendācijas:
 atbalstīt personisko aktivitāti, piedāvāt un atļaut brīvi
izvēlēties sporta veidu, ar kuru bērns vai pusaudzis
vēlas nodarboties, neuzspiežot vecāku izvēlēto sporta
veidu;
 izprast sporta darbības motīvus un atbalstīt izvēlētos
mērķus;
 novērot un izvērtēt sporta darbības ietekmi uz fizisko
attīstību, veselības stāvokli un psihoemocionālām
norisēm;
 pārliecināties par trenera profesionālajām
kompetencēm treniņu un sacensību procesa vadīšanā;
 sporta darbības mērķu prioritātes saskatīt
personīgajā izaugsmē, nevis konkrētās uzvarās
sacensībās;
 sekmēt sasniedzamu un reālu mērķu izvirzīšanu
un treniņu nepieciešamības izpratnes
veidošanos;
 sekmēt sociālo prasmju veidošanos un savas
sociālās lomas apzināšanos komandā;
 atbalstīt patstāvīgumu un disciplīnas veidošanos;
 aktīvi sadarboties ar treneri pedagoģiskajā
procesā (R. Weinberg, D. Gould, R. Singer, H. Hausenblas, C.
Janell,1999).
Treneru aptaujas atziņas:
LSPA un TTIC treneri un sporta pedagogi, 2009.-2011.g.
 Sociālekonomiskā situācija Latvijā un
psihoemocionālie pārdzīvojumi izsauc paaugstinātu
jauno sportistu agresivitāti, kas samazina treniņu
procesa efektivitāti;
 Sporta izglītības sistēmā dominē individuālo vērtību
un darbības mērķu izvirzīšanas pretrunas starp
treneri, sporta vadību, vecākiem un sportistu;
 Vērojams resursu deficīts kā infrastruktūras, tā arī
personālresursu līmenī;
 Būtiski atšķiras sporta kā sociālas vērtības deklaratīvā
un praktiskā nostādne.
Paldies par uzmanību!