Transcript Projekta budžeta plānošana, izmaksu attiecināmība

EIROPAS SAVIENĪBA
PROJEKTA BUDŽETA
PLĀNOŠANA,
IZMAKSU
ATTIECINĀMĪBA
Aija Sannikova
1
04.11.2010.
SEMINĀRS „PROJEKTA BUDŽETA PLĀNOŠANA,
IZMAKSU ATTIECINĀMĪBA”
Ievads
 Darba kārtība, sākotnējie jautājumi

2
1. PROJEKTA BUDŽETA
PLĀNOŠANA
3
1.1. BUDŽETA SASTĀDĪŠANAS
PAMATPRINCIPI
Budžets ir projekta sastāvdaļa
Tas ir :

reāls un ekonomisks,

sastādīts par kopējām projekta izmaksām,

sastādīts precīzi,

budžeta pozīciju un apakšpozīciju nosaukumi sakrīt
ar attiecīgās apakšaktivitātes MK noteikumos norādīto
attiecināmo izdevumu sarakstu,

parāda finansējuma sadalījumu pa gadiem,

visas izmaksas jānorāda ar 2 cipariem aiz komata.
4
1.2. BUDŽETA UZDEVUMS
Budžeta uzdevums ir:
 Noteikt
prasībām atbilstošu un
pareizu līdzekļu izlietojumu attiecībā
uz naudas devēju jeb donoru;
 Pamatot projekta izveides būtību.
5
1. 3. BUDŽETA SASTĀDĪŠANA
Kontroljautājumi sev:
1. Kādi resursi ir nepieciešami (cilvēku, materiālu,
pakalpojumu u.c.)?
Attiecināmo izmaksu pamatprincipi:

Izmaksas ir nepieciešamas projekta aktivitāšu
īstenošanai;

Izmaksas ir paredzētas apstiprinātā projekta
iesniegumā.
Kontroljautājumi sev:
2. Vai visas plānotās izmaksas ir iekļautas projekta
iesniegumā?
6
1.4. KO VAJADZĒS RAKSTĪT PAR
BUDŽETU
Kopējās izmaksas (neaizmirst PVN !!! –
vienalga, vai tā ir attiecināmā izmaksa vai
nē);
 Izdevumu sadalījums pa izdevumu
pozīcijām (kodiem);
 Izdevumu sadalījums uz laika skalas (kad
būs jāmaksā);
 Izdevumu sadalījums pa finansēšanas
avotiem (kas finansē)
 Projekta izmaksu priekšfinansēšanas
avoti (ERAF un ESF atklātajiem
konkursiem).

7
1.5. BUDŽETA VEIDOŠANA
Budžets var tikt veidots:
 ,,No lejas uz augšu’’
Komplicēts,bet rūpīgs budžeta veidošanas
ceļš: nosauc visas projekta aktivitātes,
novērtē izmaksas, pievieno netiešās
izmaksas;
 No augšas uz leju”
Riskants, bet ātrs budžeta veidošanas
veids: pieņem, ka Jūsu projekts ir līdzīgs
iepriekšējiem un izmaksas ir zināmas.
8
1.6. KOPSAKARĪBAS PROJEKTĀ
Budžetam:
 Jābūt saistītam ar aktivitātēm katrā fāzē;
 Jābalstās uz detalizētu novērtējumu:
 plānotās līgumsaistības,
 nodarbināto personu skaits,
 nodarbināto personu paredzamais darba laiks,
 komandējumi,
 iekārtas u.c.;
 Jāparedz projekta vadības un administratīvās
izmaksas ;
 Izmaksu aprēķins ir jāveic visam projekta
īstenošanas laikam;
 Jābūt kalkulētam latos.
9
1.7. PROBLĒMASPEKTI
Problēmaspekti budžeta veidošanā ir,
jo:
pat ES programmās ir atšķirīga budžeta
struktūra;
 pat struktūrfondu gadījumā budžets atšķiras
gan katrā no fondiem, gan katrā no grantu
shēmām;

Tādēļ ir svarīgi izlasīt vadlīnijās:
 kādu budžeta formu izmantot;
 kādi atbilstības kritēriji tiek piemēroti
(piem., kas ir attaisnojamie izdevumi
un kas nav).
10
1.8. (A) PROJEKTU GALVENĀS
BUDŽETA POZĪCIJAS

Kapitālizdevumi:
Iekārtas;
o Aprīkojums;
o Celtniecības darbi.
o

Kārtējie izdevumi:
Uzturēšanas izmaksas (elektroenerģija,
gāze, telefons, internets);
o Cilvēku resursi (atalgojums, valsts
sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas utt.);
o
11
1.8. (B) PROJEKTU GALVENĀS
BUDŽETA POZĪCIJAS
o
o
o
o
o
Eksperti, pasniedzēji;
Konsultanti;
Iekšzemes transports (transporta noma vai
degviela un amortizācija);
Komandējumi;
Kancelejas preces, materiāli.
12
1.8. (C) PROJEKTU GALVENĀS
BUDŽETA POZĪCIJAS
- Administratīvais personāls (projekta vadītājs,
-
-
asistents, grāmatvedis utt.);
Uzturēšanas izdevumi projekta vadībai
(elektrība, ūdens, internets utt.);
Transporta izdevumi projekta vadībai
(transporta noma vai degviela un amortizācija);
Komandējumi ;
Kancelejas preces, materiāli;
Informācijas un publicitātes pasākumi;
Finanšu audits
13
1.8. (D) PROJEKTU GALVENĀS
BUDŽETA POZĪCIJAS
 Materiāli tehnisko līdzekļu un aprīkojuma
-
izmaksas:
Mazvērtīgais inventārs;
Telpu un materiāli tehnisko līdzekļu nomas
izdevumi (uzturēšanas izdevumi, amortizācijas
izdevumi);
Kapitālās iegādes.
14
1.8. (E) PROJEKTU GALVENĀS
BUDŽETA POZĪCIJAS
 Izvēlētās mērķa grupas nodrošinājuma
-
-
izmaksas (tikai piesakoties ESF):
Atalgojums labuma saņēmējam (t.sk., valsts
sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas);
Stipendijas (ja apmāca vai pārkvalificē);
Transporta izdevumi (līdz mācību vai prakses
vietai);
Uzturēšanās izdevumi apmācībai Latvijai un
ārzemēs u.c.
15
1.8. (E) PROJEKTU BUDŽETA POZĪCIJAS
Neparedzētie izdevumi:
 Var tikt paredzēti tikai atsevišķos
gadījumos (skatīt konkrētās vadlīnijas !);
Piemēram, ERAF atklātajos konkursos –
līdz 5% no projekta kopējām
attiecināmajām izmaksām
 Šos līdzekļus var tērēt tikai ar otrā
līmeņa starpniekinstitūcijas
apsaimniekotāja iepriekšēju rakstisku
atļauju.
16
1.9. (A) BIEŽĀK PIEĻAUTĀS
KĻŪDAS BUDŽETA
SAGATAVOŠANĀ
 Sareizinot
vienības daudzumu ar vienības
likmi, budžetā iekļauta noapaļota summa.
 Summas nav norādītas ar diviem
cipariem aiz komata;
 Pielietojot aprēķina formulas, pārnesot
summas uz projektu, pieļautas
noapaļošanas kļūdas vai summas netiek
iekļautas.
17
1.9. (B) BIEŽĀK PIEĻAUTĀS
KĻŪDAS BUDŽETA
SAGATAVOŠANĀ
 Tehniskas
kļūdas.
 Nav ievērots apakšaktivitātes MK
noteikumos atsevišķām pozīcijām noteiktais
pieļaujamais % apmērs no projekta
attiecināmajām tiešajām izmaksām.
 Budžeta pozīciju un apakšpozīciju nosaukumi
nesakrīt ar apakšaktivitātes MK noteikumos
norādīto.
 Projekta iesnieguma dažādās sadaļās
iekļautās kopējās izmaksas un kopējās
attiecināmās izmaksas savstarpēji nesakrīt.
18
Aktivitāšu ieviešanai
nepieciešamie finanšu
līdzekļi
Plānotās
aktivitātes
Budžets
Gads/
Aktivitāte/
Kalendārais apakšaktivitāte
mēnesis
Finansēšanas
plāns
Atbilstošās
aktivitātes
Nr. 11
1
Projekta īstenošanas laika grafiks (ceturkšņos)
1.
2009
2. 3.
4.
1.
2010
2. 3.
4.
1.
2011
2. 3.
4.
1.
2012
2. 3.
4.
1.
2.
3.
4.
1.
2.
3.
4.
x
x
1.1.
1.2.
1.3.
2
x
x
x
19
2. PROJEKTA IZMAKSU
ATTIECINĀMĪBA
20
2.1. IZMAKSU IEDALĪJUMS
 Attiecināmās
izmaksas, t.sk.:
 visas konkrētajās vadlīnijās noteiktās;
 PVN, ja projekta pieteicējs nav PVN
maksātājs.
 Neattiecināmās izmaksas (projekts
nefinansē, bet tās var būt iekļautas
projekta budžetā), t.sk.:
 PVN, ja projekta pieteicējs ir PVN
maksātājs;
 Projekta pieteikuma sagatavošanas
izdevumi, izņemot atsevišķus gadījumus .
21
2.2. (A) ATTIECINĀMĀS IZMAKSAS
Attiecināmās izmaksas:
 tiešās izmaksas jeb projekta īstenošanas
izmaksas;
 netiešās izmaksas projekta vadības
īstenošanai;
*- neatgūstamie pievienotās vērtības
nodokļa (PVN) maksājumi ir attiecināmās
izmaksas.
22
2.2. (B) ATTIECINĀMĀS IZMAKSAS
 Patiesi
nepieciešamas projekta īstenošanai,
norādītas vadlīnijās un līguma, par projekta
ieviešanu, pielikumā;
 Jābūt veiktām, sākot no līguma par projekta
uzsākšanu noslēgšanas dienas līdz dienai,
kas noteikta šajā līgumā kā projekta beigu
datums;
 Reāli (auditējami) izdevumi, kurus pamato
projekta īstenotāja grāmatvedības
dokumenti, kuri ir pārbaudāmi (attaisnojošie
dokumenti);
Izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātajā
projekta pieteikumā paredzētās izmaksas,
nav attiecināmas.
23
2.3.TIEŠĀS IZMAKSAS
ES fonda projekta tiešās izmaksas ir
izmaksas, kas tieši nepieciešamas
projekta aktivitāšu īstenošanai.
24
2.4. (A) NETIEŠĀS IZMAKSAS
ES fonda projekta netiešās izmaksas, kas
nav tieši saistītas ar projekta ietvaros
īstenojamām aktivitātēm:
 projekta administrēšanas izmaksas,
 obligāto informācijas un publicitātes
pasākumu izmaksas (ES fondu vizuālās
identitātes prasības),
 kā arī neparedzētie izdevumi.
25
2.4. (B) NEPAREDZĒTĀS IZMAKSAS
Neparedzētās izmaksas pieļaujamas
5% apjomā no projekta kopējām
attiecināmām izmaksām.
 Projekta īstenošanas laikā līdzekļu
izlietojums iepriekš saskaņojams ar
vadošo iestādi.

26
2.4. (C) NEPAREDZĒTĀS IZMAKSAS
Ja projekta pieteicējs plāno finansējumu
neparedzēto izdevumu segšanai, jāņem
vērā, ka:
 šo finansējumu var izmantot tikai attiecināmo
izdevumu segšanai;
 šo finansējumu var izmantot tikai ar rakstisku
atļauju;
 par neparedzētiem var atzīt tikai tādus
gadījumus, kas objektīvi nav paredzami*.
* Nav neparedzēti gadījumi, ja projekta pieteicējs
nav paredzējis izdevumus savas kļūdas vai
neprecīzas plānošanas dēļ.
 projekta pieteikuma kopējais finansējums,
ieskaitot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem,
nedrīkst pārsniegt noteikto robežu.
27
2.5. NEATTIECINĀMĀS IZMAKSAS
Izdevumu pozīcijas, kas minētas Vadlīnijās kā
neattiecināmās izmaksas, var tikt iekļautas
projekta budžetā,
taču to segšanai netiek piešķirts finansējums:

personālam izmaksātās prēmijas un dāvanas;
 maksa par finanšu transakcijām;
 valūtas kursu svārstību radītie zaudējumi;
 valūtas maiņas komisijas maksājumi;
 kredīta procentu un kredīta atmaksa;
 finanšu līzings un finanšu līzinga procentu
maksājumi;
 bankas komisijas maksas;
 soda naudas un tiesas prāvu izmaksas .c.
28
2.6. (A) PIEMĒRS-1
ERAF
AKTIVITĀTE: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA
MK 04.08.2008. NOTEIKUMI NR.615
1.Attiecināmās izmaksas
Tiešās izmaksas

Projekta sagatavošanas izmaksas (izņemot veidlapas
aizpildīšanas izmaksas); nepārsniedz 10 % no projekta
tiešajām attiecināmajām izmaksām;

Būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas,
autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas ,

Piekļuves, satiksmes pārvadu, ielu, vides piesārņojuma
mazināšana un teritorijas labiekārtošanas izmaksas,

Energoefektivitātes pasākumu izmaksas,

Ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un
notekūdeņu infrastruktūras atjaunošanas vai ierīkošanas
izmaksas,

elektrības, gāzes un telekomunikāciju pieslēgumu
nodrošināšanas izmaksas,
29
2.6. (B) PIEMĒRS-1
ERAF
AKTIVITĀTE: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA
1.Attiecināmās
Tiešās izmaksas

Projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras attīstībai
nepieciešamo stacionāro iekārtu (izņemot ražošanas
iekārtu) iegāde projektā paredzēto pakalpojumu
sniegšanai un darbību īstenošanai, kas nepārsniedz 30%
no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām,

Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tieši saistīti
ar projektu, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt,
ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību
Netiešās izmaksas

Ar projekta darbībām saistīto publicitātes pasākumu
izmaksas,

Neparedzētie izdevumi ne vairāk kā 5 % no projekta
attiecināmajām izmaksām
30
2.6. (C) PIEMĒRS-1
ERAF
AKTIVITĀTE: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA
2. Neattiecināmās izmaksas
 projekta administrēšanas izmaksas;
 izmaksas, kas pārsniedz noteikto attiecināmo izmaksu
apjomu; izmaksas, kas radušās pirms 2006.gada
24.oktobra;
 izmaksas, kas nav pamatotas ar attaisnojošiem
dokumentiem, kurus nosaka vienošanās par projekta
īstenošanu;
 pakalpojumu sniegšanas, preču piegādes vai darbu
veikšanas izmaksas, ja nav piemērota publiskā iepirkuma
procedūra atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām
prasībām;
 izmaksas, kas saistītas ar noslēgtajiem apakšlīgumiem par
pakalpojumu sniegšanu, preču piegādi vai darbu veikšanu,
ja šie apakšlīgumi palielina projekta izmaksas;
31
2.6. (D) PIEMĒRS-1
ERAF
AKTIVITĀTE: RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA
2. Neattiecināmās izmaksas




veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšana, kā arī
projekta īstenošanā radīto vērtību apdrošināšanas∇ izmaksas;
nekustamā īpašuma pirkuma vai nomas izmaksas;
transportlīdzekļu iegāde; ražošanas iekārtu iegāde.
izmaksas, kas saistītas ar līzinga un nomas darījumiem;
ieguldījumi natūrā, piemēram, zeme, nekustamais īpašums
(pilnībā vai tā daļa), ilglietojamas preces, izejmateriāli un
personas veikts neapmaksāts labdarības darbs;
Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai
sadārdzinās izmaksas, finansējuma saņēmējs tās sedz no
saviem budžeta līdzekļiem un uzskaita saskaņā ar prasībām, ko
nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.
Izmaksas, kas nav saistītas ar projekta darbībām, nedrīkst
iekļaut projekta iesniegumā!
32
2.7. KAS IR SVARĪGI?
 jau sagatavojot projektu jāseko, lai attiecināmās
izmaksas
iekļaujas
projekta
pieteicējiem
noteiktās finanšu robežās;
 nav pieļaujama projekta attiecināmo izmaksu
mākslīga palielināšana t.n. ir jāspēj pamatot
plānotās izmaksas (jāveic plānoto aktivitāšu
ieviešanas izmaksu tirgus izpēte),
 Izdevumi ir atbilstīgi fondu atbalstam vienīgi
tad, ja tie veikti attiecībā uz darbībām, par
kurām lēmums pieņemts attiecīgās darbības
programmas vadošajā iestādē vai tās atbildībā,
saskaņā ar uzraudzības komitejas noteiktiem
kritērijiem;
33
FINANSĒŠANAS PLĀNS
Kopējās attiecināmās izmaksas
Gads
Neattiecināmās
izmaksas
Kopējās
attiecināmās
izmaksas
1=2+3
2
25709
Kopējās
izmaksas
Publiskās izmaksas
Pārējais finansējums
Publiskās
attiecināmās
izmaksas
Privātās
attiecināmās
izmaksas
3=4+5
4=6+8+10+12+14
5
6
%
7=6/3
8
%
9=8/3
10
%
11=10/3
12
%
13=12/3
14
%
15=14/3
0
25709
25709
0
25709
100
0
0
0
0
0
0
0
0
189988
0
189988
189988
0
189988
100
0
0
0
0
0
0
0
0
86488
0
86488
86488
0
86488
100
0
0
0
0
0
0
0
0
66631
0
66631
66631
0
66631
100
0
0
0
0
0
0
0
0
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
368816
0
368816
368816
0
368816
100
0
0
0
0
0
0
0
ERAF finansējums
Attiecināmais
valsts budžeta
finansējums
Valsts budžeta
dotācija
pašvaldībām
Attiecināmais
pašvaldības
budžeta
finansējums
Cits publiskais
finansējums*
2010
2011
2012
2013
20XX
20XX
20XX
20XX
Kopā
0
34
3. PROJEKTU FINANŠU VADĪBA
35
3.1. KAS JĀIEVĒRO?
Ir nepieciešama:
 ar projekta īstenošanu saistīto
ieņēmumu un izdevumu
grāmatvedības uzskaite
un
 finanšu plūsmas nodalīšana no citu
darbības nozaru finanšu plūsmām
36
3.2.(A) AR PROJEKTU VADĪBU SAISTĪTIE TIESISKIE
UN NORMATĪVIE AKTI:
HTTP://WWW.ESFONDI.LV/PAGE.PHP?ID=423

Komercdarbības atbalsta kontroles likums

Darba likums

Darba devēju organizāciju un to apvienību likums

Būvniecības likums

Likums „Par grāmatvedību“

Likums „Gada pārskatu likums”

Likums „Par nodokļiem un nodevām”

Likums „Par pievienotās vērtības nodokli”
37
3.2.(B)
AR PROJEKTU VADĪBU
SAISTĪTIE TIESISKIE UN
MK 01.04.1997 noteikumi Nr.112
„Vispārīgie būvnoteikumi”
NORMATĪVIE
AKTI:

 MK
14.08.2001 noteikumi Nr.370 „Noteikumi
par Latvijas būvnormatīvu LBN 20201"Būvprojekta saturs un noformēšana”
 MK
13.04.2004 noteikumi nr.299 „Noteikumi
par būvju pieņemšanu ekspluatācijā”
 MK
21.10.2003 noteikumi Nr.585 „Noteikumi
par
grāmatvedības
kārtošanu
un
organizāciju”
 MK
22.08.2000 noteikumi Nr.291 „Kārtība,
kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi
valsts valodā”
38
3.1.(C)
AR PROJEKTU VADĪBU
SAISTĪTIE TIESISKIE UN NORMATĪVIE
AKTI:




MK 15.06.2004 noteikumi Nr.537 „Kārtība, kādā
finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību,
ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko
organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts
(finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā
vai natūrā”
MK 28.05.2002 noteikumi Nr.219 „Kārtība, kādā
atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku
darba braucieniem saistītie izdevumi”
MK
23.04.1996
noteikumi
Nr.154
izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”
„Dokumentu
26.06.2007. MK noteikumi Nr.441 "Eiropas
Savienības fondu publicitātes un vizuālās
identitātes prasību nodrošināšanas kārtība"
39
3.2.(D)
AR PROJEKTU VADĪBU SAISTĪTIE
TIESISKIE UN NORMATĪVIE AKTI:




MK 16.02.2010 noteikumi Nr.140 ,,Kārtība, kādā vadošā iestāde,
sertifikācijas iestāde, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde veic
pārbaudi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda
finansētā projekta īstenošanas vietā’’;
MK 27.10.2009.noteikumi Nr.1238. ,,Eiropas Savienības fondu
ieviešanas uzraudzības un izvērtēšanas kārtība’’
MK 01.09.2009.noteikumi Nr.952 ,,Kārtība, kādā sniedz un
pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa
piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu
ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa
iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās’’;
MK 05.02.2008..noteikumi Nr.65 ,,Noteikumi par iepirkuma
procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem
projektiem’’
40
3.3. ES PROJEKTS
 Parasti
daļa no lielākas programmas
un/vai budžeta līnijas (sometimes
also called financial envelope);
 Apstiprināts un ierobežots budžets,
retāk arī naudas plūsma;
 Stingri nosacījumi, kuri izriet no
vadlīnijām un finanšu līguma;
 ES nosacījumi dažkārt neatbilst
vietējām prasībām.
41
3.4. FINANŠU VADĪBA ES
FINANSĒTOS PROJEKTOS
Grāmatvedība & audits
 Iepirkumi un līgumu slēgšana
 Naudas plūsmas nodrošināšana
 Budžeta līniju ierobežojumu
nodrošināšana
 Nodokļi
 Ziņojumi par finanšu izlietojumu saskaņā
ar doto formātu
 Iespējamas finanšu kontroles no
programmas administrācijas un ES
auditoriem

42
3.5. GRĀMATVEDĪBA & AUDITS
Parasti ir attiecināmi visi nacionālās
grāmatvedības noteikumi
 Atsevišķa uzskaite, kontējums
 Atsevišķs bankas konts
 Prasība noradīt atsauci uz projektu
līgumos un maksājuma dokumentos
 Grāmatvedības dokumentu kopijas
 Prasība pēc projekta audita*
*- pastāv iespēja, ka auditē pēc projekta

43
3.6. (A) GRĀMATVEDĪBAS
ORGANIZĀCIJA
 Grāmatvedības
organizācijas aprakstā
jābūt arī aprakstītam, kā tiek uzskaitīti
un reģistrēti ar Projektu saistītie darījumi
 Parasti Līgumā ir noteikts, ka ar
Projektu saistītiem darījumiem ir
jānodrošina atsevišķa uzskaite, tāpēc
grāmatvedības organizācijas dokumentā
vajadzētu aprakstīt, kā tas tiek
nodrošināts.
 Darījumiem ir jābūt viegli
izsekojamiem.
44
3.6. (B) GRĀMATVEDĪBAS
ORGANIZĀCIJA
Visizplatītākais veids ir atsevišķu grāmatvedības
uzskaites kontu vai apakškontu ieviešana.
Piemēram, ja iekārtas parasti tiek uzskaitītas
grāmatvedības kontā 1230, tad par Projekta pilnīgu
vai daļēju finansējumu iegādātās iekārtas uzskaita
kontā 1231 vai apakškontā 123011.
Tas nozīmē, ka attiecīgi vajadzētu papildināt
grāmatvedības organizācijas dokumentus, ieskaitot
kontu plānu.

Zemnieku un zvejnieku saimniecībām vai
individuālajiem komersantiem, kuri uzskaiti ved
vienkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumu — izdevumu
žurnālā visi darījumi ir jāreģistrē hronoloģiskā
secībā.
Tas nozīmē, ka varētu ieteikt veikt noteiktas atzīmes
žurnālā, lai uzskatāmi atšķirtu ar Projektu saistītos
darījumus, vai arī žurnālā ieviest papildu
kolonnu, kurā tiktu veiktas atzīmes par
darījumiem, kas saistīti ar Projektu.
45
3.6. (C) GRĀMATVEDĪBAS
ORGANIZĀCIJA
Jāpievērš uzmanība Līguma
nosacījumiem, jo reizēm līgumos ir
atrunātas specifiskas prasības.
Piemēram, atvērt atsevišķu bankas
kontu tieši ar Projektu saistītiem
darījumiem.
46
3.7. ES ATBALSTA UZSKAITE
ES atbalsta uzskaite:

peļņas zaudējuma aprēķinos,
 ieņēmumu – izdevumu
pārskatos.
47
3.8.GRĀMATVEDĪBAS
UZSKAITE
Grāmatvedības
uzskaiti reglamentējošie
normatīvie
akti,
kurus izmanto ES
līdzfinansēto projektu darījumu uzskaitei, ir:
1. Gada pārskatu likums;
2. Latvijas grāmatvedības standarti;
3. Starptautiskie finanšu pārskatu
standarti;
4. Ministru kabineta 15.06.2004. noteikumi
Nr. 537 ,,Kārtība, kādā finanšu
pārskatos atspoguļojams valsts,
pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas,
citu starptautisko organizāciju un
institūciju finansiālais atbalsts (finanšu
palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi
naudā vai natūrā’’
48
3.9.(A) NAUDAS PLŪSMA

Priekšapmaksas projektiem



Ja nav prasības pēc atsevišķa bankas konta
atvēršanas, tad saņemto priekšapmaksu var teorētiski
izmantot citu projektu finansēšanai;
Varētu būt prasības par to, lai zināms %
priekšapmaksas būtu iztērēts pirms nākamā
maksājuma pieprasīšanas.
Pēcapmaksas projekti


Var mēģināt atlikt lielākos maksājumus uz projekta
beigu periodu, lai līdzekļi jāaizņemas uz īsāku periodu;
Var pārlikt pēcmaksājuma nastu uz piegādātāja
pleciem;
49
3.9.(B) NAUDAS PLŪSMA



Ja finansējums pārskata perioda beigās vēl nav
saņemts, bet gada pārskata sagatavošanas brīdī ir
jau zināms, ka tas ir saņemts, piemēram, gada
pārskatu sagatavo martā, bet finansējums saņemts
pēc pārskata gada janvārī, saņemto finansējumu
var ieskaitīt pārskata gada ieņēmumos
Ja finansiālais atbalsts tiek saņemts kā
kompensācija par jau paveiktajām darbībām,
piemēram par veiktiem eksporta darījumiem, par
zaudējumiem stihiskās nelaimēs u.tml., saņemto
atbalstu ieskaita ieņēmumos tajā periodā, kad tas
ir saņemts.
Gadījumos, kad finansējums vēl nav saņemts,
bet ir droši zināms, ka tas tiks saņemts, piemēram,
ir saņemta vēstule ar administratīvo lēmumu un
administrējošā iestāde ir jau uzņēmusies saistības, to
arī var ieskaitīt tā gada ieņēmumos, uz kuru šis
finansē- jums attiecas.
50
3.9.(C) NAUDAS PLŪSMA



Ja finansiālo atbalstu saņem gan par
ilgtermiņa ieguldījumu, gan kārtējiem
izdevumiem, piemēram, Projekta ietvaros ir
paredzēts daļēji finansēt gan ēkas izbūvi, gan
konsultantu izdevumus, tad proporcionāli tam,
kā tiek sadalīti izdevumi starp ilgtermiņa
ieguldījumu un kārtējām izmaksām, noraksta
arī saņemto finansiālo atbalstu:
to daļu, kas attiecas uz ilgtermiņa
ieguldījumu, noraksta objekta kalpošanas laikā
caur nākamo periodu ieņēmumiem,
bet to daļu, kas attiecas uz kārtējiem
izdevumiem, ieskaita ieņēmumos jau pārskata
gadā.
51
3.10. GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITE
Kontu plāns, grāmatojumi,
subkonti
52
3.11. KONTU PLĀNS


Kontu plāns, kurā ir ietverti ar projekta
īstenošanu saistītie konti un subkonti, ir
jāapstiprina ne vēlāk kā Līgumā par projekta
īstenošanu noteiktajā projekta īstenošanas
uzsākšanas dienā.
Kontu plānā vienotā stilā (piemēram, Pievienotās
vērtības nodoklis PROJEKTS vai kontu
nosaukumā ietverot Projekta numuru) ir
jānodala visi ar projekta īstenošanu saistītie
konti vai subkonti (nodokļu (Pievienotās vērtības
nodoklis u.c.), avansa maksājumu, norēķinu ar
piegādātājiem, ieņēmumu konts, kurā tiks
iegrāmatots saņemtais līdzfinansējums u.tml.)
53
3.12. KAS JĀIEVĒRO?
Saskaņā ar Līgumu par projekta īstenošanu,
finansējuma saņēmējam ir:
 jānodrošina atsevišķa ieņēmumu un izdevumu
grāmatvedības uzskaite ar Projekta īstenošanu
saistītajiem ieņēmumiem un izdevumiem, kas atbilst
Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un
vispārpieņemtiem grāmatvedības kārtošanas
principiem,
vai
 esošajā sistēmā jāievieš atsevišķi konti vai subkonti,
kas nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti un
pārskatu par projekta īstenošanu, lai varētu precīzi
noteikt visus projekta finansējuma avotus
(ieņēmumus) un izdevumus, kas saistīti ar projektu
un ir radušies projekta aktivitāšu īstenošanas laikā.
54
3.13. (A) PIEMĒRI-1
2009.g. sabiedrība “Zāle” saņemtā ES atbalsta
summa 20 000 latu par ražošanas iekārtu iegādi,
kuru iegādes izmaksas kopā ir 50 000 latu.
Iekārta iegādāta un nodota ekspluatācijā 2009.g.
maijā.
ES nauda saņemta 2009.g. septembrī.
Sabiedrībā apstiprinātais iekārtas lietderīgais
kalpošanas laiks 8 gadi vai 96 mēneši.
Mēneša nolietojuma summa = 521 lati.
Nolietojuma summa ES atbalsta summai – 208
lati.
55
3.13. (B) PIEMĒRI-1
Darījuma iegrāmatošana 2009.g.:
1.Pamatlīdzekļu izveidošana 50 000 lati
D Pamatlīdzekļu izveidošana (1240)
K Norēķini ar piegādātājiem u.c. Konti.
56
3.13. (C) PIEMĒRI-1
2.Pamatlīdzekļa objekta pieņemšana ekspluatācijā
50 000 lati
D Iekārtas un mašīnas (1220)
K Pamatlīdzekļu izveidošana
3.ES atbalsta naudas saņemšana 20 000 lati
D Norēķinu konts (2620)
K Nākamo periodu ieņēmumi
57
3.13. (D) PIEMĒRI-1
4.Iekārtas nolietojums par 2009.gadu :
521 x 7=3647 lati
D Pamatlīdzekļu nolietojums
K Iekārtas un mašīnu nolietojums (1292)
5.Nākamo periodu ieņēmumu ieskaitīšana
pārskata perioda ieņēmumos:
208 x 7=1456 lati
D Nākamo periodu ieņēmumi
K Citi ieņēmumi (ES atbalsts)
58
3.13. (E) PIEMĒRI-1
Darījumu summas bilancē
 Iekārtas un mašīnas:
50 000 – 3 647= 46 353 lati
 Nākamo periodu ieņēmumi – ilgtermiņa
kreditoru sastāvā :
20 000 – 1 456 – 2 496=16 048 lati
 Nākamo periodu ieņēmumi – īstermiņa kreditoru
sastāvā:
208 x12 = 2 496 lati
59
3.13. (F) PIEMĒRI-1
Darījumu summas peļņas vai zaudējumu
aprēķinā
 Pamatlīdzekļu nolietojums – 3 647 lati
 Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi – 1 456
lati
Naudas plūsmas pārskatā
 Ieguldīšanas naudas plūsma
 Izdevumi pamatlīdzekļu iegādei – 50 000 lati (ja
visa summa samaksāta)
 Finansēšanas naudas plūsma
 ES atbalsts – 20 000 lati
60
3.13. (G) PIEMĒRI-1
FINANŠU PLĀNS 2010.GADĀ PAR
IEKĀRTU
Bilancē
 Iekārtas un mašīnas:
46 353 - (521 x 12 = 6 252) = 40 101 lats
 Nākamo periodu ieņēmumi – ilgtermiņa
kreditoru sastāvā:
16 048-2 496 = 13 552 lati
 Nākamo periodu ieņēmumi – īstermiņa kreditoru
sastāvā: 2 496 lati
61
3.13. (H) PIEMĒRI-1
PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ
 Pamatlīdzekļu nolietojums:
6 252 lati
 Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi:
2496 lati
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS
Naudas plūsmu neietekmē
62
3.13. (I) PIEMĒRI-2
Ja finansējumu saņem avansā, piemēram, par
apmācību projektu, ieņēmumus atzīst tajā periodā,
kad projekts ir pabeigts.
1. Saņem finansējumu avansā:
D «Nauda» - 10 000
K «Nākamo periodu ieņēmumi» - 10 000
2. Realizē apmācību projektu:
D «Izmaksas» - 10 000
K «Parāds pakalpojumu sniedzējam» - 10 000
3. Kad Projekts realizēts un maksājumu pieprasījums
apstiprināts administrējošajā iestādē, pārgrāmato nākamo
periodu ieņēmumus uz pārskata gada ieņēmumiem:
D «Nākamo periodu ieņēmumi» - 10 000
K «Pārskata gada ieņēmumi» - 10 000
63
3.13. (I) PIEMĒRI- 3
ES atbalsta līdzekļi, kas nav saistīti ar
ilgtermiņa ieguldījumu (pamatlīdzekļu)
izveidošanu, bet paredzēti pārskata perioda
izmaksu segšanai.
 Uzskaita un uzrāda pārskata perioda peļņas vai
zaudējumu aprēķinā, arī tad, ja par pārskata
gadu reāli nauda saņemta nākamā gada sākumā
līdz gada pārskata sastādīšanai.

64
3.13. (I) PIEMĒRI- 4
Ja finansiālais atbalsts tiek saņemts kā
kompensācija par jau paveiktajām darbībām,
saņemto atbalstu ieskaita ieņēmumos tajā
periodā, kad tas ir saņemts.
Piemēri:
 par veiktiem eksporta darījumiem,
 par zaudējumiem stihiskās nelaimēs
 par sakoptām platībām u.tml.
65
3.14. GADA PĀRSKATS
Minimālais informācijas saturs, kas būtu jāsniedz
Gada pārskata pielikumā:
1. pārskata gadā saņemtais finansiālais
atbalsts;
2. iepriekšējos gados saņemtais finansiālais
atbalsts, sakarā ar kuru jāpilda zināmas
saistības;
3. atmaksājamā summa, ja nosacījumi netiek
izpildīti;
4. ārpusbilances saistības.
66
3.15. KAS JĀIEVĒRO?
Ja atbalstu saņem par
 Ilgtermiņa objektu iegādi vai izveidošanu, tas
atzīstams ieņēmumos pakāpeniski attiecīgā
objekta kalpošanas laikā;
 jau notikušu darbību vai kādu nosacījumu izpildi,
ieņēmumus atzīst uzreiz, tiklīdz finansējums ir
saņemts vai ir droši zināms, ka tas tiks saņemts.
67
3.16. (A) DOKUMENTĒŠANAS PRASĪBAS
Maksājumu, līgumu u.c.
darījumu dokumentu noformēšana,
vizuālās identitātes prasības,
elektroniskie maksājumi
68
3.16. (B) DOKUMENTĒŠANAS
PRASĪBAS


Projekta īstenošanas vienošanās/līguma
numuram jābūt norādītam visos projekta
attaisnojuma dokumentos;
Pievienotie attaisnojuma dokumenti
jānoformē atbilstoši likuma „Par
grāmatvedību” prasībām
69
3.16. (C) DOKUMENTĒŠANAS
PRASĪBAS
Pievienotie attaisnojuma dokumenti jānoformē
atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” prasībām:
latviešu valodā; par vērtības mēru lieto Latvijas Republikas naudas
vienību — latu; rekvizīti, identifikācijas dati: iestādes (uzņēmuma)
nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese, dokumenta nosaukums,
numurs un datums, saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums,
mērītāji (daudzumi, summas), dalībnieki (darījumā tieši iesaistītās
personas) un par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma
dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti).
Atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem var būt obligāti arī citi
papildu rekvizīti (zīmogs un citi), kurus paredz attiecīgie normatīvie
akti.
70
3.17. PERSONĀLA IZMAKSAS
Šajā sadaļā tiek atspoguļotas visas izmaksas, kas saistītas ar
darba samaksu projekta ietvaros.
1. Attaisnojuma dokumenti:
 Algu aprēķinu saraksts /AAS/;
 Algu izmaksu saraksts /AIS/;
 Kases izdevumu orderis /KIO/;
 Maksājuma uzdevums ar bankas zīmogu vai konta izraksts
/MU vai KI/ par darba samaksas izmaksu;
 Maksājuma uzdevums ar bankas zīmogu vai konta izraksts
/MU vai KI/ par nodokļu izmaksām;
2. Pielikumi:
(visi pārējie dokumenti, kas paskaidro attaisnojuma
dokumentus)
 Darba laika uzskaites lapas;
 Darba, uzņēmuma, autoratlīdzības līgumi un rīkojumi;
 Darbu pieņemšanas - nodošanas akti.
71
3.18. CEĻA UN KOMANDĒJUMA
IZDEVUMI
Šajā sadaļā tiek atspoguļotas visas izmaksas, kas saistītas ar
sabiedriskā transporta un automašīnas izmantošanu, kā
arī visi komandējuma izdevumi.
1. Attaisnojuma dokumenti:
 sporta biļetes /B/;
 Stingrās uzskaites čeki par degvielas pirkšanu /Č/;
 Kases izdevuma orderi /KIO/, avansa pieprasījums /AP/
maksājuma uzdevumi ar bankas zīmogu /MU/ vai konta
izraksts /KI/ par naudas izmaksu personai, kas pirkusi
degvielu vai biļetes;
 Maksājuma dokumenti par viesnīcu un dienas naudas
izmaksu - čeki /Č/, maksājuma uzdevumi /MU/, rēķini/R/.
2. Pielikumi:
(visi pārējie dokumenti, kas paskaidro attaisnojuma
dokumentus)
 Ceļazīmes;
 Automašīnu patapinājuma līgums;
 Dokuments, kas apstiprina, ka mašīna pieder projekta
īstenotājam;
 Akts ar konkrētu maršruta atšifrējumu, ja ceļazīmē nav
konkrēti norādīts uz kurieni brauc un ar kādu projekta
saturisko aktivitāti šis brauciens ir saistīts.
72
3.19.APRĪKOJUMS
Šajā sadaļā tiek atspoguļotas visas aprīkojuma iegādes
izmaksas, t.i., pamatlīdzekļi un inventārs, ko projekta
īstenotājs ņem uzskaitē (pamatlīdzekļi utt.)
1. Attaisnojuma dokumenti:
 Faktūrrēķini vai rēķini /FR vai R/;
 Preču pavadzīmes rēķini /PPR/;
 Stingrās uzskaites čeki /Č/;
 Maksājuma uzdevumi ar bankas zīmogu vai konta izraksti
/MU vai KI/
2. Pielikumi:
(visi pārējie dokumenti, kas paskaidro attaisnojuma
dokumentus)
 Līgumi;
 Iepirkuma procedūras noslēguma protokols;
 Akts par pieņemšanu ekspluatācijā;
 Pamatlīdzekļa uzskaites kartīte
73
3.20.PREČU IEGĀDES IZMAKSAS
Šajā sadaļā tiek atspoguļotas visas izmaksas, kas saistītas ar
preču iegādi projekta vajadzībām, t. i., visas preces, kuras
tiek uzreiz norakstītas (kancelejas, saimniecības preces un
utt.).
1. Attaisnojuma dokumenti:
 Faktūrrēķini vai rēķini /FR vai R/;
 Preču pavadzīmes rēķini /PPR/;
 Stingrās uzskaites čeki /Č/ un kvītis /K/;
 Maksājuma uzdevumi ar bankas zīmogu vai konta izraksti
/MU vai KI/.
2. Pielikumi:
(visi pārējie dokumenti, kas paskaidro attaisnojuma
dokumentus)
 Līgumi;
 Iepirkuma procedūras noslēguma protokols;
 Akts par iegādāto preču izlietojumu projekta ietvaros. Aktā
jānorāda konkrētas projekta saturiskās aktivitātes, kas
paredz minēto preču iegādi. Nepieciešamības gadījumā
aktam jāpievieno dalībnieku saraksti un pasākumu darba
kārtība
74
3.21. PAKALPOJUMU IEGĀDES
IZMAKSAS
1. Attaisnojuma dokumenti:




Faktūrrēķini vai rēķini /FR vai R/;
Preču pavadzīmes rēķini /PPR/;
Stingrās uzskaites čeki /Č/ un kvītis /K/;
Maksājuma uzdevumi ar bankas zīmogu vai konta izraksti /MU vai KI/.
2. Pielikumi:
(visi pārējie dokumenti, kas paskaidro attaisnojuma dokumentus)
 Līgumi;
 Iepirkuma procedūras noslēguma protokols;
 Akts par iegādāto preču izlietojumu projekta ietvaros. Aktā jānorāda konkrētas
projekta saturiskās aktivitātes, kas paredz minēto pakalpojumu iegādi.
Nepieciešamības gadījumā aktam jāpievieno dalībnieku saraksti un pasākumu darba
kārtība;
 Pasta pakalpojumiem - pastmarku izlietojuma žurnāls vai akts; Sakaru pakalpojumi
- telefonu sarunu izdrukas ar atzīmētām sarunām projekta ietvaros un akts par
sarunu pamatotību;
 Telpu un aparatūras noma - līgums un akts;
 Interneta pakalpojumi - līgums un akts;
 Sludinājumi presē - akts un sludinājuma kopija no laikraksta, kurā redzams arī
laikraksta nosaukums un datums;
 Prezentācijas pasākumi - akts, tāme, līgums;
 Kopēšanas pakalpojumi - akts, līgums;
 Citi pakalpojumi - akts, tāme, līgums.
75
3.22. BŪVNIECĪBA UN REMONTI
Šajā sadaļā tiek atspoguļotas visas izmaksas, kas saistītas ar būvniecību, remontiem un
materiālu iegādi remontiem.
1. Attaisnojuma dokumenti:
 Faktūrrēķini vai rēķini /FR vai R/;
 Preču pavadzīmes rēķini /PPR/;
 Stingrās uzskaites čeki /Č/ un kvītis /K/;
 Maksājuma uzdevumi ar bankas zīmogu vai konta izraksti
/MU vai KI/.
2. Pielikumi:
(visi pārējie dokumenti, kas paskaidro attaisnojuma
dokumentus)
 Līgumi;
 Iepirkuma procedūras noslēguma protokols;
 Akts par remontdarbiem un iegādāto remontmateriālu
izlietošanu. Aktā jānorāda konkrētas projekta saturiskās
aktivitātes, kas paredz minēto preču vai pakalpojumu
iegādi;
 Darbu pieņemšanas - nodošanas akts.
76
3.23. (A) KAS VĒL JĀIEVĒRO?



Plānotās izmaksas finanšu atskaites sadaļās
atbilst projekta izmaksu tāmē uzrādītajām.
Visas izmaksas projektā, atkarībā no
nepieciešamības, pamato ar klāt pievienotām
attaisnojuma dokumentu apstiprinātām
kopijām (skatīt sīkāk par attaisnojuma
dokumentiem pie katras finanšu atskaites
sadaļas).
Pielikumi finanšu atskaitē ir visi pārējie
dokumenti, kas paskaidro attaisnojuma
dokumentus, un tos atskaitē pievieno uzreiz aiz
attaisnojuma dokumentiem, kurus šie pielikumi
paskaidro.
77
3.23. (B) KAS VĒL JĀIEVĒRO?
Projekta dokumentācija
 Līgumā parasti tiek noteikts ar projekta realizāciju
saistīto dokumentu uzglabāšanas laiks.
 Nepieciešams izveidot apstiprinātas lietvedības
kārtību ar noteiktiem dokumentu uzglabāšanas
termiņiem, jābūt skaidri noteiktam, ka ar
Projekta realizāciju saistītie dokumenti tiks
uzglabāti Līgumā paredzēto laiku.
 Dokumenti, tai skaitā ar projekta realizāciju
saistītie dokumenti, ir jāuzglabā hronoloģiskos un
sistemātiskos reģistros telpās, kurās tiek nodrošināti
to uzglabāšanai paredzētie apstākļi.
Labākā prakse - ar katru projektu saistītā
dokumentācija tiek uzglabāta atsevišķā lietā.
78
3.23. (C) KAS VĒL JĀIEVĒRO?
Līguma nosacījumu izpilde ES līdzfinansēto
projektu gadījumā ir ļoti būtisks projekta
sekmīgas realizācijas priekšnosacījums.
 Turklāt jāņem vērā, ka dažādi pasākumi
tiek finansēti no dažādiem fondiem vai
finansēšanas instrumentiem un katram no tiem
ir savas specifiskas prasības, tādēļ ir vērts
iepazīties ne tikai ar Līgumu, bet arī ar
attiecīgo programmdokumentu un galvenajām
regulām

79
3.24. (A) TIPISKĀKĀS KĻŪDAS, KURU CĒLONIS IR
LĪGUMU SATURA NEPĀRZINĀŠANA




Faktiskā izpilde nesakrīt ar ES fondu
līdzfinansētajā projektā apstiprināto tāmi, un
novirze virs Līgumā noteiktās pieļaujamās
robežas nav saskaņota ar attiecīgo
administrējošo institūciju.
Netiek piemērota iepirkuma procedūra, ja tāda
konkrētajā gadījumā ir prasīta, un tā netiek
pareizi dokumentēta vai arī nav sagatavoti
visi nepieciešamie dokumenti.
Nav nodrošināta ar projektu saistīto darījumu
izsekojamība, nav ieviesta atsevišķa
grāmatvedības uzskaite ar projekta realizāciju
saistītajiem darījumiem.
Nav izvērtēti riski un ieviesta riska vadība
Projekta ietvaros, ja tas ir prasīts Līgumā.
80
3.24. (B) TIPISKĀKĀS KĻŪDAS, KURU CĒLONIS IR
LĪGUMU SATURA NEPĀRZINĀŠANA







Projekta ietvaros iegādātie objekti nav apdrošināti, ja to
prasa Līguma nosacījumi.
Projekta ietvaros iegādātie pamatlīdzekļi ir ieķīlāti, ja
Līguma nosacījumi to neatļauj.
Netiek ņemts vērā, ka projektā paredzētā darbība ir
jāturpina Līgumā paredzēto laiku (parasti — 5 gadus
pēc projekta realizācijas).
Ja projekta ietvaros iegādātie pamatlīdzekļi iet bojā
ātrāk nekā Līgumā noteiktais minimālais to
izmantošanas laiks, par to netiek laikus paziņots
administrējošai iestādei.
Izdevumu atmaksas pieprasījumi netiek noformēti
paredzētajā formā un kārtībā.
Netiek ievērotas Līgumā paredzētās publicitātes
prasības (stendu un plākšņu izgatavošana un
izvietošana, publikācijas presē vai tamlīdzīgi).
Netiek ievēroti starpposmu un gala atskaišu
iesniegšanas termiņi.
81
3.24 (C). PUBLICITĀTES PRASĪBAS
26.06.2007. MK noteikumi Nr.441 "Eiropas
Savienības fondu publicitātes un vizuālās
identitātes prasību nodrošināšanas kārtība"
("LV", 104 (3680), 29.06.2007.) [spēkā ar
30.06.2007. ar grozījumiem]
Redakcijas: [30.06.2007] [30.07.2010]
Pieejams:
http://www.likumi.lv/doc.php?id=159639
82
3.25. (A) PĀRSKATI
Starpposmu/Noslēguma pārskats.
Noformējums, iekļaujamā
informācija
83
3.25. (B) PĀRSKATI
Finanšu atskaites
ES līdzekļu saņēmējs, atbilstoši līgumā norādītajām
prasībām sagatavo finanšu atskaites:
 Starpposmu ziņojumu finanšu atskaites;
 Gala ziņojuma finanšu atskaites
finanšu atskaitēs minēto izdevumu summas jāpamato, pievienojot visus
attaisnojošos dokumentus (darba algu sarakstus, maksājuma uzdevumus,
rēķinu un līgumu kopijas, iepirkumu procedūru dokumentāciju, čeku
kopijas, rīkojumu kopijas, vēstules u.c. attaisnojošos dokumentus).
 finanšu atskaitēs atspoguļo katra maksājuma summu, atbilstoši budžeta
izdevuma kategorijai.
 katram klāt pievienotajam attaisnojošam dokumentam norādi atsauci
finanšu atskaitē.
 finanšu atskaitei izmanto finansētāja noteiktas formas, klāt pievienotos
dokumentus noformē tā, lai būtu viegli saprotami un pārbaudāmi.

84
3.25. (C) PĀRSKATI
Finanšu ziņojumu sagatavošana
1. Jāsniedz pamatojoši dokumenti:


Līgumā paredzētās atskaites
Izdevumus pamatojošie dokumenti:

no trešajām pusēm – piegādātājiem (līgumi, rēķini,
apmaksas dokumenti)

iekšējā dokumentācija (algu saraksts, rīkojumi)
2. Atsauces uz apstiprināto budžetu
85
3.26. KAS JĀIEVĒRO?
ES finansēto projektu veiksmīgas finanšu
vadības nosacījumi:
 Rūpīgs un akurāts darbs;
 Jāievēro nosacījumi pat tad, ja tie neliekas
saprātīgi;
 Jācenšas atrast tādus problēmu risinājumus,
kuri ir leģitīmi.
86
3.27. FINANŠU RISKI
ES FINANSĒTOS PROJEKTOS
 Nepietiekošs
budžets projekta mērķu
sasniegšanai;
 Zudumi valūtas kursa svārstību
rezultātā;
 Inflācija (vai deflācija);
 Piegādātāja kļūme;
 Nepietiekama vai nepareiza
grāmatvedības uzskaite;
 Grūtības ar priekšfinansējumu.
87
3.28. FINANSĒJUMA SAŅEMŠANAS
KĀRTĪBA
1.
2.
3.
4.
Atbalsta saņēmējs vai viņa pilnvarotais
pārstāvis atver bankas kontu (vai izmanto jau
esošu kontu). Īstenojot projektu, maksājumus
atbalsta pretendents veic no saviem līdzekļiem;
Atbalsta saņēmējs pēc projekta vai tā daļas
realizācijas iesniedz maksājuma pieprasījumu,
kas ir atbalsta saņēmēja faktiski veikto
izdevumu atmaksas pieprasījums.
Tiek pārbaudīta iesniegtā maksājuma
pieprasījuma atbilstība normatīvajos aktos
noteiktajām prasībām.
Tiek veikts pārskatījums uz atbalsta saņēmēja
kontu.
88
3.29. (A) ATBALSTA PIEŠĶIRŠANA
PAŠVALDĪBĀM
1.
2.
3.
4.
5.
Atbalsta saņēmējs atver kontu Valsts kasē; visus
maksājumus veic no šī konta;
Tiek ieskaitīts avansa maksājums – noteikts % no
kopējā projekta piešķirtā finansējuma apjoma;
Pašvaldība pēc projekta vai tā daļas realizācijas
iesniedz maksājuma pieprasījumu, kas ir atbalsta
saņēmēja faktiski veikto izdevumu atmaksas
pieprasījums;
Tiek pārbaudīta iesniegtā maksājuma pieprasījuma
atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
Tiek veikts pārskatījums uz atbalsta saņēmēja
kontu Valsts kasē.
89
3.29. (B) ATBALSTA PIEŠĶIRŠANA
PAŠVALDĪBĀM



Veicot avansa un starpposma maksājumus pašvaldībai,
ievēro nosacījumu, ka to kopsumma nedrīkst pārsniegt
90% no projektam piešķirtā finansējuma apjoma.
Ja atbalsta saņēmēja kopējie projekta ietvaros veiktie
attiecināmie izdevumi ir mazāki nekā plānotās projekta
attiecināmās izmaksas un radusies atbalsta saņēmējam
samaksātā finansējuma pārmaksa, atbalsta saņēmējs pēc
pieprasījuma
norādītajā kontā atmaksā pārmaksāto
finansējumu.
Ja pašvaldība projekta īstenošanai izmanto aizņēmumu no
valsts budžeta, tiek izskatīts maksājuma pieprasījums un
apstiprināta attiecināmo izdevumu summu, kas atbilst
noteiktajām prasībām un sagatavots maksājuma uzdevums
par finansējuma pārskaitīšanu valsts budžeta kontā
aizņēmuma atmaksai, pamatojoties uz pašvaldības sniegto
informāciju par Finanšu ministrijas pieņemto lēmumu
apstiprināt aizdevuma piešķiršanu pašvaldībai.
90
3.40. (A) PROJEKTA PĀRBAUDES
1. Projekta
1. Kontrolējošās institūcijas veic
pārbaudes savā birojā pēc iesniegtās
dokumentācijas un citu veidu pieejamās
informācijas;
2. Pārbaudes tiek veiktas pie
finansējuma saņēmēja. Pārbaudes uz
vietas parasti veic, lai pārliecinātos, vai
iesniegtajos dokumentos atspoguļotās
ziņas atbilst reālajai situācijai.
91
3.40. (B) PROJEKTA PĀRBAUDES
2. Pārbaudes Organizācijas vadības līmenī:

Vadības un kontroles sistēmas praktiskā
efektivitāte, tas ir, vai vadības
iedibinātās kontroles dod vēlamo
rezultātu;

darījumu izsekojamība.
92
3.40. (C) PROJEKTA PĀRBAUDES
3.Pārbaudes stratēģijas un likumiskā līmenī
Projekta atbilstība programmā noteiktajiem
kritērijiem:
 vai faktiski paveiktais atbilst Projektā un Līgumā
paredzētajam,
 vai finansējuma apmaksa ir veikta laikus un
pareizajā apjomā,
 vai Projekts ir ieviests saskaņā ar Kopienas
politiku un regulu un līguma prasībām,
 vai ir izpildīti visi Līguma nosacījumi,
 vai piemērota pareizā iepirkuma procedūra un tā
ir atbilstoši noformēta,
 vai ievēroti vides aizsardzības un dzimumu
līdztiesības principi.
93
3.40. (D) PROJEKTA PĀRBAUDES
4. Pārbaudes grāmatvedības uzskaites līmenī:
 vai ir izveidoti piemēroti grāmatvedības reģistri,
 vai grāmatvedības reģistri atbilst attaisnojuma
dokumentiem,
 vai visi uzskaitītie darījumi ir pamatoti ar
attaisnojuma dokumentiem,
 vai ir iegrāmatoti visi ar Projektu saistītie
darījumi,
 vai dokumentos atspoguļoto darījumu būtība un
laiks atbilst faktiskajam,
 vai valūtā veiktajiem darījumiem piemērots
atbilstošs valūtas kurss.
94
3.40. (E) PROJEKTA PĀRBAUDES
Ja tiek konstatētas kļūdas, trūkumi vai
neatbilstības:
 tiek ieteikti pasākumi trūkumu vai
neatbilstības novēršanai, ja to vēl var izdarīt;
 pieprasītais finansējums tiek samazināts, ja
pārkāpumi skar daļu no Projekta;
 Projekts netiek apstiprināts/pieprasītais
finansējums tiek atteikts/samaksātā nauda
tiek atprasīta, ja pārkāpums tiek uzskatīts par
nopietnu;
 Latvijai kā dalībvalstij tiek samazināts
finansējums/uzliktas soda sankcijas, ja
konstatē, ka Latvija kā dalībvalsts nav
nodrošinājusi pietiekami efektīvu kontroles
sistēmu.
95
KOPSAVILKUMS (1)
Jebkuram projektam jāatbilst 5 kritērijiem (TRIKS
modelis):
 jāiekļaujas termiņos,
 jābūt reālam- projekta iesniegumā jāiekļauj
reāli finanšu aprēķini, kas pamato projekta
īstenošanu, un atbilstošam naudas izlietojumam,
 jābūt izmērāmam- ar indikatoru palīdzību jābūt
izmērāmam rezultātam, pārmaiņām,
 jābūt konkrētam,
 jābūt sasniedzamam.
96
KOPSAVILKUMS (2)
Projekta budžets
Projekta budžets ir projekta sastāvdaļa, kurā
norāda kopējās projekta īstenošanai plānotās
izmaksas (latos) un finansējuma sadalījums pa
gadiem.
Projekta iesniedzējam projekta īstenošanai
plānotās izmaksas (ievērojot MK noteikumos
noteikto) ir jāsadala kopējās attiecināmās
izmaksās (piemēram, ERAF finansējums un
attiecināmais VB finansējums) un
neattiecināmajās izmaksās, jānorāda
finansējums latos un tā īpatsvars procentos.
97
KOPSAVILKUMS (2)
Izmaksas
Kopējās projekta realizācijas izmaksas:
 attiecināmās:
(norādītas MK noteikumos, projekta vadlīnijās u.c.)


tiešās
netiešās
neattiecināmās
(norādītas MK noteikumos, projekta vadlīnijās u.c.)

98
KOPSAVILKUMS (3)





Projekta budžeta kopsavilkums
Norāda visas izmaksas , kas nepieciešanas
projekta īstenošanai;
Visas plānotās izmaksu pozīcijas ir pamatotas,
projekta mērķim un specifikai atbilstošas;
Nedrīkst būt nesamērīgas projekta izmaksas;
Visas projekta ietvaros plānojamās izmaksas
jānorāda ar diviem cipariem aiz komata;
Budžeta kopsavilkumam jābūt aritmētiski un
metodiski pareizi izstrādātam.
99
KOPSAVILKUMS (4)
Maksājumi
Visiem maksājumiem projekta ietvaros jābūt:
 atbilstošiem projektā paredzētajam,
 pareizi kontētiem, pierādāmiem ar
grāmatvedības dokumentiem un to pielikumiem.
Naudas plūsma
1. Naudas plūsmu veido ievērojot visa veida
naudas darījumus, kas plānoti projektā.
2. Tā palīdz sekmīgi realizēt finanšu vadību
projektā.
100

Paldies!
101