Slide 1

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 2

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 3

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 4

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 5

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 6

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 7

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 8

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 9

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 10

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 11

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 12

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 13

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 14

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 15

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 16

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 17

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 18

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 19

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 20

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 21

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.


Slide 22

Izglītība un atbildība
Prof. Maija Kūle
Referāts LU 64. zinātniskajā
konferencē

Par LU simbolu - puķi
• Latvijas institūts par Latvijas valsts
simbolu ir atzinis margrietiņu.
• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs
simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es
izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes
rododendru audzētavas, bijušā prorektora
Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību
• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību.
Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un
pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam
paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē
apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt.
Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.
• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā
izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību
kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība,
vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani
attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz
situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un
studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā
liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra
atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU
stratēģiju
Kāda ir LU attīstības perspektīva?
LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot
nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un
spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas
puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte.
Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu:
vai šie modeļi ir apvienojami?
Tirgus universitāte???
Klasiskā universitāte???
Zinātnes universitāte???
Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un
apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes
universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:
• LU darbība tiek organizēta divos lokos:
• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru
minimums,
• 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:
– maksātspējīgais pieprasījums;
– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu
izglītības un inovāciju jomās.
LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu,
jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes”
princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds
būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā
iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:
• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas,
izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija,
nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu
spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo
prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas
akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši
neregulē tirgus.“
Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei
būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās
universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un
audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju
veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām
programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās
ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte
• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte
pretendē uz klasiskās mācību iestādes
statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa
laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība
nozīmē cilvēkam izveidot sevi par
vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais
• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības
ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu
atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš
ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota
cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas
ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā
patiesībā veido atsevišķas prasmes
(profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā
nozīmē.

Secinājums
• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū
papildināt resursus nacionālās
universitātes uzdevumu īstenošanai,
manuprāt, ir guvušas virsroku par
Universitātes klasisko, visai Latvijas
attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt
sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes
universitāti.

Vai tas tā notiek?
• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma
atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija,
konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām.
Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu
piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.
• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist,
taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma
atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes
veidošanai?

Stratēģijas teksts
• “LU darbība brīvās konkurences izglītības
tirgū izmanto akadēmiskās izcilības
veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo
potenciālu Latvijas un citu valstu
sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja
tas nav pretrunā ar LU misijas
īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar
sevi?
• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū
jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.
• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt
kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju
programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.
• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē
sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām,
fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU
resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās
“bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes
universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli,
kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi
vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs
nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU
pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes
universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības
princips
• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts
līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši
daži reformu mēģinājumi. Izglītības un
atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma
princips.
• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu.
Mums katram ir atbildība par cita
atbildību, lai šis taisnīgums tiktu
panākts.

Ētiskā stāja
• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja.
•

Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,
neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par
tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā

no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras
turpināšana šādos gadījumos būtu
neiespējama?
•

•
•

Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu
vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī
pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV
cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.
Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi
nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga
iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!
Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums
• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir
izskaidrojams pirmām kārtām ar masu
apmācību un no tās izrietošo studentu
diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu
(morāles kā individuālas izjūtas, kuras
vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās
stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar
to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas
• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās
zināšanas.
• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas
vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un
humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām
tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir
citā līmenī...
• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc
kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā
tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir
jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās
dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās
zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un
atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra
•

Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē
kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās
valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un
tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro
zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu
zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot
patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.
• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes
uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai
pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas
veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana
arī augstākajos studiju līmeņos
• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos
piecpadsmit gados nav ticis uzdots
stratēģisks jautājums par humanitāro
zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un
audzināšanā sākot no pamatizglītības
līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.
• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to
iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas
komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes
•

•
•

•

Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un
mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes
galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes
balsts.
Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots
veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.
Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas
principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas
daudzumu.
Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības,
izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz
patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas
kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ
latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir
nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un
humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai
• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai
par to, ko sauc par science, bet ietvertu
humanities arī vārda visplašākajā un
dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības
apziņu visiem un visur.