Jaunais būvniecības regulējums Ministru kabineta noteikumi 2. Vispārīgie būvnoteikumi – MK Nr.500 (01.10.2014.) 2.1.1 Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtība – MK Nr.513 (01.10.2014.); 2.1.2
Download ReportTranscript Jaunais būvniecības regulējums Ministru kabineta noteikumi 2. Vispārīgie būvnoteikumi – MK Nr.500 (01.10.2014.) 2.1.1 Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtība – MK Nr.513 (01.10.2014.); 2.1.2
Jaunais būvniecības regulējums Ministru kabineta noteikumi 2. Vispārīgie būvnoteikumi – MK Nr.500 (01.10.2014.) 2.1.1 Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtība – MK Nr.513 (01.10.2014.); 2.1.2 Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi – MK Nr.610 (15.10.14.); 2.1.3 Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība – MK Nr.156 (01.10.29014.) 2.1.4 Noteikumi par Eiropas tehnisko novērtējumu – MK Nr.112 (01.10.2014.) 2.1.5 Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi – MK Nr.116 (01.10.2014.) 2.1.6 Noteikumi par būvinspektoriem – MK Nr.499 (01.10.2014.); 2.1.7 Būvniecības Valsts kontroles biroja nolikums – MK Nr.576 (01.10.2014.); 2.1.8 Noteikumi par būvdarbu veicēju un būvspeciālistu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu - MK Nr.502 (01.10.2014.); 2.1.9 Noteikumi “Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas kārtība “”- MK Nr.671 (28.10.2014.); 2.1.10 Noteikumu projekts “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 310-14 “Darba veikšanas projekts “” – MK Nr.655 (05.11.2014.); 2.1.11 Noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 28. jūnija noteikumos Nr.480 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldības nodevas ““ – MK 480 (21.10.2014.). Ministru kabineta noteikumi 2.2 Speciālie būvnoteikumi 2.2.1 Ēku būvnoteikumi – MK Nr.529 (01.10.2014.); 2.2.2 Autoceļu un ielu būvnoteikumi – MK Nr.633 (25.10.14.) 2.2.3 Būvju Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā būvniecības noteikumi – MK Nr.631 (25.10.14.); 2.2.4 Elektroenerģijas ražošanas, glabāšanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi – MK Nr.573 (01.10.2014.); 2.2.5 Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvnoteikumi - MK Nr.550 (16.09.2014.) 2.2.6 Hidrotehnisko un meliorācijas inženierbūvju būvnoteikumi – MK Nr.550 (01.10.2014.); 2.2.7 Dzelzceļa būvnoteikumi – MK Nr.530 (01.10.2014.); 2.2.8 Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība – MK Nr.501 (01.10.2014.); 2.2.9 Ostu hidrotehnisko, siltuma un gāzes, citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi – MK Nr.551 (01.10.2014.). MK noteikumi izstrādes stadijā • • • • Noteiku projekts “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi “- VSS-289. Noteikumu projekts “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 202-14 “Būvprojekta saturs un noformēšana “” – VSS-708. Noteikumu projekts “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 204-14 “Tērauda konstrukciju projektēšana”” – VSS-644. Noteikumu projekts “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 206-14 “Koka konstrukciju projektēšana”” – VSS-645. • Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvnoteikumi – plānots, ka stāsies spēkā 2015.gadā; • Noteikumi par būvkomersantu klasifikāciju – plānots ka stāsies spēkā 01.01.2016. Latvijas būvnormatīvi Līdz attiecīgos Ministru kabineta noteikumus aizvietojošo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 1.jūlijam piemērojami šādi Latvijas būvnormatīvi, ciktāl tie nav pretrunā ar Būvniecības likumu: 1) LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"; 2) LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"; 3) LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"; 4) LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm"; 5) LBN 016-11 "Būvakustika"; 6) LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība"; 7) LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas"; 8) LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas"; 9) LBN 207-01 "Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes"; 10) LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves"; 11) LBN 209-09 "Mazstāvu dzīvojamās mājas"; 12) LBN 211-08 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami"; Latvijas būvnormatīvi 13) LBN 214-03 "Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes"; 14) LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"; 15) LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves"; 16) LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves"; 17) LBN 224-05 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"; 18) LBN 229-06 "Hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves"; 19) LBN 231-03 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"; 20) LBN 241-03 "Iekšējās gāzesvadu sistēmas un gāzes iekārtas"; 21) LBN 242-02 "Gāzes sadales un lietotāju ārējie tīkli"; 22) LBN 261-07 "Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve"; 23) LBN 262-05 "Elektronisko sakaru tīkli"; 24) LBN 501-06 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība"; 25) LBN 305-01 "Ģeodēziskie darbi būvniecībā"; 26) LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana". 27) LBN 008-14 ” Inženiertīklu izvietojums”. Būvniecības valsts kontroles birojs • • • • • 3. Birojam ir šādas funkcijas: 3.1. nodrošināt būvdarbu valsts kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā šādos gadījumos: 3.1.1. jaunu publisku ēku būvniecība un ekspluatācijā nodotu publisku ēku pārbūve, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem (turpmāk – publiskas ēkas); 3.1.2. tādu būvju būvniecība, kurai atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta pirmās daļas 1. punktam piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra; 3.1.3. jaunu būvju būvniecība vai ekspluatācijā nodotu būvju pārbūve, ja ieceres iesniedzējs ir pašvaldība un publisku būvdarbu līguma līgumcena ir 1,5 miljoni euro vai lielāka; no 2015. gada 1. jūlijā • 3.2. nodrošināt publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību; no 2015. gada 1. janvārī, • • • • • 3.3. organizēt būvprojektu un būvju ekspertīzi: 3.3.1. ja būvniecības pasūtītājs ir publisko tiesību juridiskā persona vai tās institūcija; 3.3.2. ja starp būvniecības procesa dalībniekiem ir strīds un nepieciešams neatkarīgas būvprojekta vai būves ekspertīzes atzinums; 3.4. nodrošināt metodisku palīdzību savas kompetences jautājumos; 3.5. nodrošināt būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un pastāvīgās prakses uzraudzību būvekspertīzes specialitātē. no 2016. gada 1. janvāra Būvju grupas (VB) 1. Grupa Ēkas Mazēka; Ārpus pilsētu vienstāva lauku saimniecību nedzīvojamā ēka šķūnis, nojume, garāža (līdz 60m2); Rūpnieciski izgatavota vienstāva ēka ar apbūves laukumu līdz 60 m2 Betonēts laukums pakaišu kūtsmēslu uzkrāšanai (uzglabāšanai ar vircas uzkrāšanas tvertni.) līdz 50m2 Ārpus pilsētu un ciema teritorijām ūdens rezervuāri (pazemes un virszemes) līdz 50 m3 Kompaktās (konteinertipa) transformatoru apakšstacijas un sadales ietaises ar nominālo spriegumu līdz 20 kV ārpus pilsētām; Elektroietaišu ēkas ar pamatiem, mazākas par 60 m2 ārpus pilsētām un ciemiem; Hidrotehniskās būves: Viena īpašnieka meliorācijas sistēma vai atsevišķas būves, ierīces; Rakti dīķi ar virsmas laukumu vienas zemes vienības robežās līdz 0,5 ha platībā. Inženierbūves: Māju ceļš viena īpašnieka zemes gabalā; Elektrotīkli ar nominālo spriegumu līdz 20 kV; Inženiertīklu pievadi. Dzelzceļa gājēju pārejas un dzelzceļa tehnoloģiskās pārbrauktuves. Citas nekvalificētas būves: Žogi un mūri viena zemes gabala robežās; Labiekārtoti (betona, šķembu u. c.) laukumi līdz 50 m2 ārpus pilsētu un ciemu teritorijas lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībāmInženiertīklu pievadi. Stacionārie reklāmas un informācijas stendi*** ar augstumu līdz 2,5 m un citi tiem pielīdzināmi objekti, tai skaitā ielu norāžu stabi līdz 4 m (bez elektrības pieslēguma). Atsevišķie labiekārtojuma elementi, kas atrodas publiskajā ārtelpā – soliņi, bērnu rotaļu ierīces, sporta aprīkojums, atsevišķās laternas un apgaismes ķermeņi, karogu masti, velosipēdu statīvi u.tml. Būvju grupas (VB) 2.Grupa Ēkas, kuras neietilps 1. vai 3.grupā Būvju grupas (VB) 3.Grupa Ēkas: • • • • • • • • • Ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi; Vairāk nekā viens apakšzemes stāvs; Publiskā ēka, kurā paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem; Ražošanas ēka, kuras kopējā platība ir lielāka par 1000 m2 Noliktavas ēka, kuras kopējā platība ir lielāka par 2000 m2 Ēka - šķidras, gāzveida vielas vai beramu materiālu uzglabāšanai, pārkraušanai vai pārstrādei ar būvtilpumu virs 5000 m3 Ūdens rezervuāri (pazemes un virszemes) virs 1000 m3 Katlu mājas un elektroenerģijas apgādes ēkas ar siltuma jaudu lielāku par 2 MW un/vai elektrisko jaudu lielāku par 2 MW; Slēgto transformatoru apakšstaciju ēkas ar 110 kV spriegumu un augstāku. Inženierbūves: • • • • • • • • • • Automaģistrāles un ātrsatiksmes autoceļi; Tilti, viadukti un ceļu pārvadi; Tuneļi garāki par 100 m; Maģistrālās sakaru līnijas; Torņi augstāki par 100 m; Elektropārvades līnijas ar nominālo spriegumu 110 kV un augstāku2) Apakšstacijas (izņemot slēgtās transformatoru apakšstaciju ēkas) ar 110 kV spriegumu un augstāku Hidroelektrostacijas ar jaudu virs 2 MW Gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas ar darba spiedienu virs 1,6 MPa Spēkstaciju būves ar jaudu virs 20 kW, tai skaitā vēja elektrostacijas (vēja parki) Dūmeņi virs 60 m Būvju grupas (VB) 3.Grupa • Ūdens noteces un līmeņu regulēšanas hidrotehniskās būves, ja aizsprosta augstums pārsniedz 15 metrus vai novadbūves caurplūde pārsniedz 500 m3/s2) Ūdens resursu izmantošanas hidrotehniskās būves, ja hidroelektrostacijas projektētā jauda ir no 1 MW līdz 2 MW vai sūkņu stacijas ražīgums ir lielāks par 5 m3/s, • Iekšējie ūdensceļi un ostas, kas paredzētas iekšzemes ūdenstransportam ar 1000 t un lielāku tilpību, • Visas ar radiācijas drošību saistītās būves. • Visas būves Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Citas, atsevišķi neklasificētas, inženierbūves • Rūpnieciskās ražošanas būve (ieguves rūpniecības vai iežieguves būves, ķīmiskās ražošanas būves, smagās rūpniecības uzņēmumu būves)2) Visa veida estrādes, atklātie sporta laukumi un baseini ar tribīnēm, kuras paredzētas vairāk nekā 100 cilvēkiem • 3) Visu veidu maģistrālie cauruļvadi un to pārvades estakādes • 4) Notekūdeņu attīrīšanas ietaises ar jaudu virs 200 m3/diennaktī • 5) Kanalizācijas notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas ar jaudu virs 200 m3/diennaktī • 6) Ūdens un kanalizācijas maģistrāles ar diametru no 1000 mm • 7) Ūdens attīrīšanas ietaises ar jaudu virs 200 m3/diennaktī • 8) Lidlauku skrejceļi, kas ir garāki par 2,0 km • 9) Torņi, augstāki par 100 m Būvniecības veidi 1. 2. 3. 4. 5. 6. Jauna būvniecība. Pārbūve (rekonstrukcija). Atjaunošana (renovācija). Restaurācija. Nojaukšana. Novietošana. (BL - būves novietošana — būvdarbi, kurus veic iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem) Būvniecības ieceres dokumenti 1. Paskaidrojuma raksts. 2. Apliecinājuma karte. 3. Iesniegums + būvprojekts minimālā sastāvā. Būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami 1. Interjera projekts. 2. Pirmās grupas ēkas vienkāršota atjaunošana (nemainot nolietojošos ēkas nesošos elementus vai konstrukcijas, neskarot ēkas fasādi un koplietošanas inženiertīklus, izņemot publiskās ēkas pilsētās un ciemos). 3. Pirmās grupas ēkas fasādes apdares atjaunošanai, visu logu nomaiņai, fasādes, jumta vai pagraba siltināšanai, jumta ieseguma nomaiņai vai lodžiju aizstiklošanai. 4. Pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas logu nomaiņai. 5. Otrās vai trešās grupas dzīvojamās ēkas lodžiju aizstiklošanai. 6. Vienas sezonas vieglas konstrukcijas ēkām bez pamatiem (piemēram, siltumnīcas). Pirmās grupas ēkas vai tās daļas jaunas būvniecības vai novietošanas ieceres dokumenti 1. paskaidrojuma raksts (1.daļa); 2. grafiskie dokumenti, kas ietver: 2.1. objekta vizuālo risinājumu ar ēkas fasādi; 2.2. situācijas plānu uz zemes robežu plāna, kurā norādīta paredzētā objekta piesaiste zemes gabalā un tā ārējie izmēri; 3. saskaņojumus ar: 3.1. to zemes gabala īpašnieku, kura zemes gabals robežojas zemes gabalu, 3.2. kopīpašniekiem, ja iecere skar kopīpašumu; 3.3. institūcijām, ja to nosaka normatīvie akti; 4. atļaujas, ja to nosaka normatīvie akti; 5. tehniskos vai īpašos noteikumus, ja to nosaka normatīvie akti; 6. citus dokumentus atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktajam. Būvniecības ierosinātājs • Zemes vai būves īpašnieks vai lietotājs. • Pašvaldība (būve, kas kļuvusi bīstama un rada apdraudējumu cilvēku drošībai vai bojā ainavu, sakārtošanu vai nojaukšanu, vai patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu). • Energoapgādes komersants, elektronisko sakaru komersants. Otrās un trešās grupas ēkas jaunas būvniecības ieceres dokumenti 1. Būvniecības iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā, kas ietver 1.1 skaidrojošs apraksts par plānoto būvniecības ieceri, t. sk. arī par vides pieejamības risinājumiem; 1.2. būvprojekta ģenerālplāns uz aktuāla topogrāfiskā plāna; 1.3. ēkas stāvu un jumta plāni ar telpu vai telpu grupu eksplikāciju (otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamām ēkām un palīgēkām – bez telpu vai telpu grupu eksplikācijas); 1.4. ēkas fasādēm ar augstuma atzīmēm; 1.5. raksturīgiem griezumiem ar augstuma atzīmēm; 1.6. ja paredzēta būvniecība un / vai nodošana ekspluatācijā pa būves kārtām – konkrēta sadalījuma pa būvniecības kārtām, norādot kārtu robežas un secību; 1.7. citiem dokumentiem atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) noteiktajam; 2. saskaņojumiem ar: 2.1. to zemes gabala īpašnieku, kura zemes gabals robežojas zemes gabalu, Ja tas nepieciešams 2.2. kopīpašniekiem, ja iecere skar kopīpašumu; 2.3. institūcijām, ja to nosaka normatīvie akti; 3. papildu aprēķiniem, ja ēkas atbilstība iedalījumam otrajā grupā tiek pamatots ar cilvēku skaitu, kas vienlaicīgi var atrasties ēkā; 4. citiem dokumentiem vai atļaujām, ja to nosaka normatīvie akti; 5. ja paredzēta būvprojekta izstrāde piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības. Būvprojekts minimālā sastāvā • Būvprojekta izstrādātājs - būvspeciālists vai būvkomersants, kas uz rakstveida vienošanās pamata izstrādā būvprojektu minimālā sastāvā. • Būvprojekts minimālā sastāvā jāietver: - būves apjoms, - novietojums, - būves lietošanas veids. Pasūtītājs ir atbildīgs par atbilstoša projektēšanas uzdevuma izstrādi. Būvniecības process (jaunais) Jaunais būvniecības process Būvdarbu uzsākšanas nosacījumi Ietekmes uz vidi novērtējum s Projektēšan as nosacījumi Būvniecības ierosinātājs dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta būve, kura rada būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju, u.c. piesārņojum u) Būvprojekta ekspertīze Atzinumi par būves gatavību ekspluatācijai Būvuzrauga saistību raksts Projektēšanas nosacījumu izpilde Speciālajos būvnoteikum os noteiktie dokumenti (būvprojekts minimālā sastāvā) Būves publiskā apspriešan a (blakus Būvprojekta daļu izstrāde un saskaņošana Līgums par autoruzraudzīb u un autoruzraudzīb as žurnāls Būvatļauja Būvdarbi Citas prasības (speciālie būvnoteikumi) Pašvaldīb as teritorijas plānojums un detālplāno jums (arī attiecīgie apbūves noteikumi) Tehniskie un īpašie noteikumi Pieslēgšanā s tehniskās prasības Citas prasības (speciālie būvnoteikumi) Izstrādājusi EM Būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpilde Būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošonāšan as polise Būvdarbu žurnāls Būvdarbu vadītāja saistību raksts Citas prasības (speciālie būvnoteikumi) Apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai Darbu veikšanas projekts Segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas akti Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta Citas prasības (speciālie būvnoteikumi) Akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā Būves ekspluatācija Detāplānoj ums Publiskā apspriešana, būvniecības saskaņojums 1. Ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā - pēc 01.10.2014. Ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā (objektiem, kas var būtiski ietekmēt vidi). 2. Teritorijas plānošanas procesā - pēc 01.10.2014. Teritorijas plānošanas procesā t.sk. par detālplānojumu. 3. Būves apspriešana Būvniecības likumā noteiktos gadījumos - pēc 01.10.2014. Ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta objekta, kurš var radīt smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu, bet nav nepieciešams IVN, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu rezultātus izvērtē Būvvalde un atkarībā no tā lemj izdod, vai neizdod būvatļauju. Būvniecības ieceres izskatīšana 1. Saņemot būvniecības ieceres iesniegumu un noteikumos norādītos dokumentus, būvvalde izskata būvniecības ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem un pieņem lēmumu: • par būvatļaujas izdošanu, • par atteikumu izdot būvatļauju, • par vai būvniecības ieceres publisku apspriešanu. 2. Būvvalde, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceri par to veic atzīmi paskaidrojuma rakstā, paskaidrojuma rakstā ēkas nojaukšanai, paskaidrojuma rakstā ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņai bez pārbūves, paskaidrojuma rakstā ēkas konservācijai, apliecinājuma kartē vai ēkas fasādes apliecinājuma kartē • būvniecības ieceres akceptu, izdarot atzīmi apliecinājuma kartē, vai atteikumu akceptēt ieceri par būvniecību; • būvniecības ieceres akceptu, izdarot atzīmi būvniecības ieceres paskaidrojuma rakstā, vai atteikumu akceptēt būvniecības ieceri. Būvatļaujas paziņošana sabiedrībai (būvvaldes kompetence) Par būvniecības ieceri pašvaldības institūcija paziņo sabiedrībai triju darba dienu laikā: publicējot attiecīgo informāciju pašvaldības mājaslapā internetā būvniecības informācijas sistēmā. Publikācijā pašvaldībai jānorāda: 1) būvniecības ieceres realizācijas vietu; 2) iecerētās būves veidu. Sabiedrības informēšana par saņemto būvatļauju (pasūtītāja kompetence) Par saņemto būvatļauju, pasūtītājs informē sabiedrību 5 dienu laikā izvietojot būvtāfeli (ne mazāku kā A1 formātā no izturīga materiāla pret apkārtējo vidi) zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība, šādos gadījumos par: 1. otrās grupas ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu, izņemot viena vai divu dzīvokļa dzīvojamu ēku vai tās palīgēku, kas atrodas ārpus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas, kultūrvēsturiskā pieminekļa teritorijas vai aizsardzības zonas, vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas; 2. otrās grupas ēkas pārbūvi, izņemot viena vai divu dzīvokļa dzīvojamo ēku vai tās palīgēku, ja netiek mainīts lietošanas veids uz kādu no nedzīvojamo ēku lietošanas veidu; 3. trešās grupas ēkas jaunu būvniecību, novietošanu vai pārbūvi. Pasūtītājs var individuāli rakstveidā informēt tos nekustamo īpašumu īpašniekus (valdītājus), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar zemes gabalu, kurā atļauta būvniecība. Paziņošanas pasākumiem ir informatīvs raksturs. Augstāka iestāde vai tiesa var atjaunot procesuālo termiņu būvatļaujas apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai, ja tā konstatē, ka sabiedrības informēšana par izsniegto būvatļauju bijusi acīmredzami nepietiekama. Būvatļauja Būvatļauju izsniedz, ja: 1) būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā un detālplānojumā ietvertajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem; 2) būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku vai tiesisko valdītāju; 3) izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā. (Būvatļauja stājas spēkā ar brīdi, kad tā paziņota adresātam) Būvatļauja • Būvatļauja — administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā — projektēšanai un būvdarbiem — līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā • Administratīvo aktu var apstrīdēt iesniedzējs, adresāts, trešā persona, kā arī persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona. • Administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā. • Pēc būvatļaujas saņemšanas tiek uzsākta būvatļaujas nosacījumu izpilde, nodrošinot būvprojekta izstrādi vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos noteiktajā apjomā, kā arī ievērojot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) ietvertos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Projektēšanu uz pasūtītāja risku var turpināt arī laikā, kad būvatļauja ir apstrīdēta vai pārsūdzēta Lēmumu pieņemšanas termiņi (BL) 1. Būvatļaujas izdošana/atteikums izdot būvatļauju – 1 mēnesis (ātrāk nevar izdarīt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi un būvdarbu izpildi) 2. Būvniecības ieceres akcepts, izdarot atzīmi apliecinājuma kartē, vai atteikums izdarīt atzīmi – 14 dienu laikā; 3. Būvniecības ieceres akcepts, izdarot atzīmi būvniecības ieceres paskaidrojuma rakstā, vai atteikums izdarīt atzīmi – 7 dienu laikā; Par izmaiņu atļauju būvprojektā, kā arī par izmaiņām būvatļaujā gadījumos, kad mainās būvatļaujas adresāts, būvdarbu vadītājs, būvuzraugs vai autoruzraugs - 14 dienu laikā. Izmaiņas būvniecības iecerē Persona, kurai ir izdota būvatļauja, var lūgt atļaut veikt izmaiņas būvprojektā attiecībā uz: 1) būves novietojumu, ja tās pamatotas ar institūciju izdotajiem tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem un neskar trešo personu tiesības; 2) ēkas būvapjomu, ja netiek skartas trešo personu tiesības un izmaiņas ir saistītas ar būvizstrādājumu specifikāciju būvprojektā, ēkas konstrukciju, izolācijas un apdares materiāliem vai inženiertehniskiem risinājumiem un nerada smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu; 3) ēkas fasādes risinājumu, ja izmaiņas neskar trešo personu tiesības Būvatļaujā, apliecinājuma kartē un paskaidrojuma rakstā iekļaujamie nosacījumi Būvatļaujā iekļauj: 1. projektēšanas nosacījumus, ietverot: 1.1. būvvaldē iesniedzamās būvprojekta daļas un citas prasības būvprojekta; 1.2. prasības par būvprojekta risinājumu saskaņošanu ar ēkas īpašnieku, ja šādas tiesības pielīgtas; 1.3. prasības par tehnisko vai īpašo noteikumu saņemšanu no valsts un pašvaldību institūcijām; 1.4. prasības par tehnisko noteikumu saņemšanu inženiertīklu pieslēgumiem (atslēgumiem) un to šķērsojumiem; 1.5. vides pieejamības prasības, ja ēkai tā nodrošināma; 1.6. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus; 1.7. citas prasības, t.sk. fasādes apdarei izmantojamiem būvizstrādājumiem vai to ekvivalentiem, atbilstoši teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam; 2. būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot prasības par: 2.1. iesniedzamajiem dokumentiem atbildīgajiem būvspeciālistiem (saistību raksti, autoruzraudzības līgums); 2.2. reģistrēšanai iesniedzamajiem dokumentiem ēkas būvdarbu procesu fiksēšanai (būvdarbu žurnāls, autoruzraudzības žurnāls, būvuzraudzības plāns); 2.3. iesniedzamajiem dokumentiem par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (būvdarbu veicēja un atbildīgo būvspeciālistu apdrošināšanas polises); 2.4. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļaujas saņemšanu, ja būvdarbi paredzēti valsts aizsargājamā kultūras piemineklī vai tā aizsardzības zonā; 2.5. citiem dokumentiem, ja to paredz normatīvie akti; 3. termiņus būvatļaujas nosacījumu izpildei. Būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai jāizpilda 2 (divu) gadu laikā 3.grupas būvēm 4.(gadu) laikā no atzīmes veikšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi. Būvdarbu maksimālais veikšanas termiņš 8 (gadi), būvēm tām kurām veikts ietekmes uz vidi novērtējums 5 (gadi). Būvprojektu ekspertīze 1. Būvprojekta ekspertīze ir obligāta trešās grupas būvju būvprojektiem, izņemot būves nojaukšanas būvprojektus. 2. Būvprojektu ekspertīzi trešās grupas būvēm ir tiesīgi veikt tikai būvkomersanti, kuri nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā. 3. Citas grupas būvju būvprojektu ekspertīzi patstāvīgi ir tiesīgi veikt arī būvspeciālisti (fiziskas personas) ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā. 4. Būvprojekta ekspertīzes veicēju izvēlas pasūtītājs vai Būvniecības valsts kontroles birojs. Būvprojekta ekspertīze Trešās grupas ēkas būvprojekta ekspertīzi veic: • arhitektūras daļai; • būvkonstrukciju sadaļai; • ekonomiskajai daļai – būvprojektiem, kuru izstrādi un īstenošanu finansē no publisko tiesību juridisko personu vai Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem –, izvērtējot būvizstrādājumu izvēles ekonomisko pamatojumu saskaņā ar projektēšanas uzdevumu, kā arī izmaksās iekļauto darba pozīciju pietiekamību; • ugunsdrošības pasākumu pārskatam, kā arī citu būvprojekta sadaļu ugunsdrošības risinājumiem; • darba organizēšanas projektam; • energoefektivitātes novērtējumam aprēķinātajai energoefektivitātei, ja to nosaka “Ēku energoefektivitātes likums”. Galvenā būvdarbu veicēja pienākums ir: 1. organizēt būvdarbus būvlaukumā atbilstoši darbu organizācijas projektam, darba aizsardzības plānam un darbu veikšanas projektam; 2. nodrošināt visu veikto darbību, stabilitāti un drošību; 3. nodrošināt visu to personu drošību, kurām ir tiesības atrasties būvlaukumā; 4. nodrošināt papildus pasākumus, kas, veicot būvdarbus, nepieciešami sabiedrības drošības garantēšanai. 5. nodrošināt būvniecības procesā atbilstošas kvalifikācijas būvdarbu izpildītājus; 6. nodrošināt, ka būvdarbos tiek izmantoti tikai būvizstrādājumi, kuriem ir atbilstību apliecinošie dokumenti. Atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumi 1. kontrolēt būvlaukuma sagatavošanas darbus pirms būvdarbu uzsākšanas; 2. atbilstoši plānotajiem darbiem atrasties būvlaukumā; 3. iesaistīt būvniecības procesā tikai atbilstošas kvalifikācijas būvdarbu izpildītājus; 4. būvdarbos izmantot tikai būvizstrādājumus, kuriem ir atbilstību apliecinošie dokumenti; 5. ievērot būvdarbu secību un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu organizācijas projektam un darbu veikšanas projektam. 6. organizēt būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanu; 7. izdarīt ierakstus būvdarbu žurnālā par veiktajiem būvdarbiem, iebūvētajiem būvizstrādājumiem un darbu kvalitāti; Atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumi 8. kontrolēt būvdarbu žurnālā un autoruzraudzības žurnālā ierakstītos norādījumus 9. apliecināt būves gatavību ekspluatācijai; 10. pēc būvuzrauga pieprasījuma sniegt detalizētu informāciju par sagatavošanās posmiem būvdarbiem, izvēlētajām metodēm darbu izpildē; 11. saskaņot ar būvuzraugu būvdarbu veicējus atsevišķiem būvdarbiem, ja tos neveic galvenais būvdarbu 12. nodrošināt, ka būvlaukumā netiek ielaistas un neuzturas nepiederošas personas; 13. nodrošināt dalītu laika uzskaiti par savu darbu katrā būvobjektā, pēc būvinspektora pieprasījuma sniegt uzskaiti pamatojošo dokumentāciju. Būvuzraudzības priekšnosacījumi Būvuzraudzība nepieciešama, ja: 1. Būvniecība pilnībā vai daļēji tiek finansēta no publisko personu līdzekļiem, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem otrās un trešās grupas būvēm. 2. Būve ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis; 3. Paredzēti trešās grupas būves būvdarbi; 4. Otrās grupas publiskām ēkām un ražošanas būvēm, ja būves paredzētais lietojums, konstrukcijas vai būvdarbu izpildes paņēmieni būvvaldes vērtējumā ir saistīti ar paaugstinātu risku videi, cilvēku dzīvībai vai veselībai. Būvuzrauga pienākumi 1. pirms būvdarbu uzsākšanas izstrādāt būvuzraudzības plānu; 2. pārbaudīt, vai būvdarbu veicēja rīcībā ir būvdarbu veikšanai nepieciešamā dokumentācija; 3. iepazīties ar pasūtītāja un būvdarbu veicēja līguma nosacījumiem, kas attiecas uz būvdarbu apjomu un izpildi; 4. pārbaudīt, vai pirms būvdarbu uzsākšanas ir izpildīti būvdarbu sagatavošanās nosacījumi; 5. pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu veikšanas projektam, kā arī būvniecību, darba aizsardzību, vides aizsardzību un ugunsdrošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem; 6. pārbaudīt būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu atbilstību apliecinošos dokumentus, kā arī būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam; Būvuzrauga pienākumi 7. pārbaudīt veikto būvdarbu apjomus; 8. pārbaudīt būvobjektu, kā arī izbūvēto konstrukciju un inženiersistēmu atbilstību būvprojekta risinājumiem; 9. izdarīt ierakstus būvdarbu žurnālā, tai skaitā par būvobjekta pārbaudēs konstatētiem trūkumiem, būvdarbu vadītāja prombūtni; 10. veikt būvuzraudzības plānā noteikto būvdarbu etapu pabeigšanas vizuālo fiksāciju; 11. ierasties būvlaukumā pēc autoruzrauga, būvdarbu veicēja, būvinspektora vai citas būvvaldes amatpersonas pirmā uzaicinājuma; 12. piedalīties būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā; tai skaitā veikt kvalitātes kontroli; Būvuzrauga pienākumi 13. pieņemt tikai tos darbus, kas izpildīti atbilstoši būvprojektam un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 14. kontrolēt būvdarbu žurnālā un autoruzraudzības žurnālā ierakstīto norādījumu izpildi; 15. ziņot pasūtītājam un atbildīgajām institūcijām par būvdarbu vadītāja prombūtni būvdarbu laikā, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem būvdarbu sagatavošanas un būvdarbu laikā, kā arī par atkāpēm no būvprojekta; 16. nekavējoties izziņot strādājošo evakuāciju no būvlaukuma, ja būvlaukumā konstatētas bīstamas konstrukciju deformācijas vai sabrukšanas pazīmes vai tieši ugunsgrēka izcelšanās vai eksplozijas draudi; Būvuzrauga pienākumi 17. sagatavot un iesniegt būvvaldei nepieciešamos dokumentus saskaņā ar speciālajiem būvnoteikumiem; 18. piedalīties būves pieņemšanā ekspluatācijā; 19. informēt attiecīgo būvvaldi, ja būvobjekta ekspluatācija ir uzsākta patvaļīgi; 20. nodrošināt dalītu laika uzskaiti par savu darbu katrā būvobjektā, pēc būvinspektora pieprasījuma sniegt uzskaiti pamatojošo dokumentāciju. Būvuzraudzības plāns 1. veicamās pārbaudes un to apjoms, ievērojot darba veikšanas projektā ietvertos darbu etapus. 2. iespējamo risku novērtējums būvdarbu laikā; 3. būvdarbu stadijas, kuras ir jāfiksē vizuāli, lai pārliecinātos par būvdarbu kvalitāti; 4. dalība būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā; 5. bīstamo atkritumu, kas var rasties nojaukšanas vai demontāžas darbu rezultātā, risks. Pirms būves nodošanas ekspluatācijā jāiesniedz pasūtītājam un būvvaldē vai birojā pārskats par būvuzraudzības plānā norādīto pasākumu savlaicīgu izpildi. Autoruzraudzība Autoruzraudzību veic: 1. valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, otrās un trešās grupas ēkām pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā atbilstoši teritorijas plānojumam; (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamām ēkām, palīgēkām); 2. trešās grupas jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām būvēm; 3. publiskām jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām otrās grupas būvēm; 4. dzīvojamām ēkām (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamām ēkām); 5. būvēm, kurām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Būvniecības kontrole Būvvalde norīko būvinspektoru būvniecības kontrolei objektā un nosaka obligāto būvlaukuma apmeklējuma grafiku (gadījumos, kad būvei nepieciešama būvuzraudzība, minētais grafiks nosakāms, izvērtējot būvuzraudzības plānā noteiktos galvenos būvdarbu posmus). Būvinspektoram, veicot būvniecības kontroli, ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būvi un būvlaukumu būvdarbu laikā. Pirms būvvalde izdod būvatļauju, būvinspektors veic paredzētās būves īstenošanas vietas pārbaudi, lai pārliecinātos par patvaļīgas būvniecības neesamību. Pēc būvdarbu uzsākšanas būvinspektors kontrolē būvniecības procesu, apsekojot atbilstoši būvuzraudzības plānam būvdarbu veikšanas vietu. Būvdarbu apturēšana 1. netiek ievērotas būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības; 2. nav izpildīti vai netiek pildīti būvatļaujas nosacījumi; 3. būvlaukumā netiek ievērotas ugunsdrošības, darba aizsardzības vai vides aizsardzības normatīvo aktu prasības; 4. būvdarbi tiek veikti bez būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas. 5. tiek konstatēts, ka būvuzraudzības veicējam ir darba tiesiskās attiecības vai citas saistības, kas var radīt interešu konfliktu ar būvkomersantu, 6. būvobjektā būvdarbu veikšanas laikā netiek nodrošināta autoruzraudzība, 7. atbildīgais būvdarbu vadītājs neveic tam noteiktos pienākumus; Būvatļaujas atcelšana 1. netiek ievērotas būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī nav izpildīti vai netiek pildīti būvatļaujas nosacījumi un būvvalde atbilstoši Būvniecības likumam pieņem lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu; 2. izpildot projektēšanas nosacījumus tiek izmainīts būves apjoms, novietojums vai būves lietošanas veids, kas bija par pamatu būvatļaujas izsniegšanai; 3. tiek atklāti apstākļi, ka būvatļaujā ietvertie nosacījumi faktiski nav izpildīti un būvvalde ir tikusi maldināta, pieņemot personai labvēlīgu lēmumu. Būvinspektora tiesības 1. apsekot būvobjektu vai ekspluatācijā pieņemtu būvi, lai konstatētu iespējamu patvaļīgu būvniecību vai būves ekspluatāciju neatbilstoši tās lietošanas veidam (kriminālatbildība, ja turpina būvniecību daudzdzīvokļu ēkām un 3.grupas būvēm); 2. ierosināt birojam vai būvvaldei būves ekspluatācijas apturēšanu, ja tiek konstatēta patvaļīga ekspluatācija vai arī ekspluatācija neatbilst būvatļaujā paredzētajam būves lietošanas veidam; 3. pieprasīt no būvniecības dalībniekiem jebkuru būvobjekta dokumentāciju, t.sk.būvprojektu; 4. būvdarbu laikā lūgt atbrīvot telpas, padarot tās pieejamas, un atsegt būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju, ja konstatētas nedrošuma pazīmes; 5. apturēt būvdarbus, ja būvlaukumā nav būvdarbu vadītāja. 1.Grupas ēku pieņemšana ekspluatācijā • Paskaidrojumu raksts; • Izpilduzmērījuma plāns; • Ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu (jaunas būvniecības gadījumā publiskām ēkām un lauku saimniecību nedzīvojamām ēkām virs 25 m2) Otrās un trešās grupas ēkas pieņemšana ekspluatācijā 1. Apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai. 2. Būvprojekta izmainītās daļas, kuras veiktas būvdarbu veikšanas laikā 3. Tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumi par ēkas un inženiertīklu gatavību ekspluatācijai, tai skatā 3.grupas ēkām: • VUGD atzinums par atbilstību ugunsdrošības prasībām; • Veselības inspekcija atzinums par atbilstību higiēnas prasībām. 4. Būvdarbu žurnālu, nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktus. 5. Būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi. 6. Būvprojekta tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus. 7. Iebūvēto būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju. 8. Autoruzraudzības žurnālu, ja būvdarbu laikā ir veikta autoruzraudzība. 9. Būvprojekta izstrādātāja atzinumu par ēkas vai tās daļas (izņemot palīgēkas) atbilstību būvprojektam, ja nav veikta autoruzraudzība. 10. Ēkas kadastrālā uzmērīšana lieta. 11. Ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu. 12. otrās grupas dzīvojamai ēkai būvvaldē iesniedz: • • Elektroinstalācijas pārbaudes dokumentāciju; Aktu par dūmkanālu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli. Komisija ēkas pieņemšanai ekspluatācijā Būvvalde: 1. Būvvaldes būvinspektors. 2. Būvvaldes arhitekts. 3. Ja ēkai vai tās daļai veikta būvuzraudzība, ēkas vai tās daļas pieņemšanas darbā piedalās būvuzraugs. 4. Būvvalde vai birojs var pieaicināt pieņemšanas darbā būvprojekta izstrādātāju (autoruzraugu) – ja viņš nav veicis autoruzraudzību. Būvniecības valsts kontroles birojs: 1. Tiek pieaicināta būvvaldes amatpersona. Aktu paraksta būvvaldes amatpersona. Otrās grupas viena vai divu dzīvokļa dzīvojamo pieņemšana ekspluatācijā Otrās grupas viena vai divu dzīvokļa dzīvojamo ēku ir pieļaujams pieņemt ekspluatācijā, ja: • ir pilnīgi pabeigti vispārējie būvdarbi un inženiertīklu izbūve, veikta fasādes apdare un ir labiekārtota teritorija ielas pusē; • ir iekārtota vismaz viena dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārais mezgls, kā arī sanitārās iekārtas ir pievienotas inženiertīkliem. Būvdarbu garantijas termiņš • trīs gadi otrās grupas ēkām; • pieci gadi trešās grupas ēkām. Būvju ekspluatācijas uzraudzība Būvvalde vai Būvniecības valsts kontroles birojs var pieņemt lēmumu: 1) uzdot veikt būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti, iesniedzot būves tehnisko apsekošanas atzinumu; 2) uzdot novērst konstatēto bīstamību, informējot par to pašvaldību; 3) ja konstatēta būves bīstamība, — aizliegt tās ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai; 4) ja būve vai atsevišķa telpa tiek izmantota neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, — aizliegt būves vai atsevišķas telpas ekspluatāciju un uzdot atjaunot iepriekšējo stāvokli. Būves sakārtošana vai nojaukšana 1. tās stāvoklis neatbilst Būvniecības likumā izvirzītām būves būtiskām prasībām un tas rada apdraudējumu cilvēku drošībai un tas ir fiksēts būvspeciālista veiktās būves tehniskās apsekošanas atzinumā; 2. būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilsts pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu. Pēc būves nojaukšanas un teritorijas sakārtošanas, būves nojaukšanas faktu apliecina būvvaldes izsniegta izziņa par būves neesību. Būvētāja tiesības un pienākumi Būvētājam tiesības būvēt, atjaunot vai nojaukt; • 1.grupas ēkas; • 2.grupas viena dzīvokļa ēkas; • Palīgēkas; • Lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas. Ja tās: 1. Zemākas par 2 stāviem. 2. Apbūves laukums mazāks par 400m2 3. Būvtilpums mazāks par 2000m3. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā nevajag būvuzņēmēju. Ja būvdarbu veicējs ir būvētājs, viņš uzņemas būvdarbu veicēja vai atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus. Pārejas noteikumi Būvniecības ierosinātājam pamatojoties uz izsniegto plānošanas un arhitektūras uzdevumu (PAU) ir tiesības turpināt uzsākto būvniecības procesu (izstrādāt skiču projektu, tehnisko projektu). Saņemt būvatļauju atbilstoši jaunajam regulējumam ir atļauts šādu dokumentu derīguma termiņa laikā: - plānošanas un arhitektūras uzdevuma (PAU derīguma termiņš - 2 vai 4 gadi) tehniskā projekta (akceptēta tehniskā projekta, izvērstā skiču projekta, nulles cikla tehniskā projekta derīguma termiņš – 2 gadi). Būvatļaujas izdošanu atsaka, ja: - beidzies plānošanas un arhitektūras uzdevuma (PAU), tehniskā projekta derīguma termiņš. - iesniegta ir būvniecības iesniegums –uzskaites karte un būvvalde līdz 01.10.2014. nav izsniegusi plānošanas un arhitektūras uzdevumu (PAU). Pārejas noteikumi Lai saņemtu būvatļauju gadījumos, kad būvniecības ierosinātājam ir izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums (PAU) - ierosinātājs iesniedz: • Iesniegumu. • atbilstošās grupas speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus. Būvvalde izdod būvatļauju: • projektēšanas nosacījumos norāda plānošanas un arhitektūras uzdevumā (PAU) noteiktās prasības. • norāda būvdarbu uzsākšanas nosacījumus. Lai saņemtu būvatļauju gadījumos, kad pasūtītājs iesniedz 1) skiču projektu, izvērsto skiču projektu (PAU derīguma termiņa laikā) būvvalde izdod būvatļauju: • projektēšanas nosacījumos norāda plānošanas un arhitektūras uzdevumā (PAU) noteiktās prasības. • norāda būvdarbu uzsākšanas nosacījumus. Pārejas noteikumi • • 2) tehnisko projektu - būvvalde izdod būvatļauju: projektēšanas nosacījumus norāda kā izpildītus. norāda būvdarbu uzsākšanas nosacījumus. Ja līdz 01.10.2014. ir izsniegta būvatļauja, kurā ir norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, saņemt būvatļauju ar nosacījumiem nav nepieciešams. Būvvalde pagarina būvatļaujas derīguma termiņu līdz laikam, kas nepārsniedz būvatļaujā norādīto maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu (5 vai 8 gadi). Ja līdz 01.10.2014. ir izsniegta būvatļauja, kurā nav norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums un nepieciešams pagarināt vai atjaunot būvatļaujas derīguma termiņu, būvvalde izdod būvatļauju: • atzīmējot projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumus kā izpildītus • norādot maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas Jaunajā būvniecības likumdošanas aktu regulējums • jaunajā būvniecības likumdošanas regulējumā (JBLR) ir paredzētas visu būvniecības dalībnieku - pasūtītāju, būvprojekta izstrādātāju, būvdarbu vadītāju, būvuzraugu un būvekspertu atbildības; • JBLR ir paredzēta visu būvniecības procesā iesaistīto būvniecības dalībnieku civiltiesiskās atbildības obligāta apdrošināšana; • JBLR ir būtiski mainījusies būvspeciālistu kompetences sertifikātu piešķiršanas, darbības uzraudzības, sertifikātu darbības apturēšanas un anulēšanas kārtība; • JBLR ir mainījies ar būvniecības procesiem saistīto dokumentu – būvatļaujas, būvprojekta ekspertīzes atzinuma, būvdarbu žurnāla, segto un atbildīgo konstrukciju akta, objektu nodošanas ekspluatācijā akta un citu ar projektēšanu un būvniecību saistīto dokumentu noformējums; • JBLR ir paredzēts, ka informāciju par būvspeciālista kompetenci, kvalifikācijas celšanu, darbu profesijā, profesionālās un Ētikas kodeksa pārkāpumu neesamību, kā arī informāciju par jaunā būvniecības likumdošanas regulējuma principiālās pārbaudes rezultātiem, sertificēšanas institūcijām pēc pārbaudes būs jāievada Būvniecības informatīvās sistēmas (BIS) būvspeciālistu reģistrā. Paldies par uzmanību!