Rīgas domes prioritārie lielmēroga satiksmes infrastruktūras projekti

RD Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome, 2011.gada 27.janvārī RD Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības un attīstības direkcijas vadītājs Andis Kublačovs

Rīgas maģistrālo ielu tīkls

• Nepietiekams ceļu tīkls lielā pilsētā palielina

sastrēgumus

, kas noved pie augsta gaisa piesārņojuma un lielāka degvielas patēriņa.

• Pilsētas maģistrālā ielu/ ceļu tīkla pilnveidojumi šādā gadījumā padara pilsētu

stiprāku

,

efektīvāku

, un, visdrīzāk,

ilgtspējīgāku

.

Pamatojums projektu izvēlei

Rīgas ceļu tīkla pasākumi saskaņā ar Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna (RPMP) Rīcības programmu 2011.-2017.gadam

Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posms (Brīvības ielas dublieris) RPMP apstiprināts RPMP Vadības komitejā 2010.gada 17.decembrī Raņķa dambja un Vienības gatves, Mūkusalas ielas savienojums

Ziemeļu koridora 1.posma (Brīvības ielas dubliera)

Starta projekts

Projekta virzītājs RD Pilsētas attīstības departaments

Starta projekta trases novietojums

Starta projekta trases

ģeogrāfiskais novietojums

pilnībā iekļaujas 2009.gada septembrī apstiprinātā Ziemeļu koridora 1.posma skiču projekta noteiktajās robežās no valsts galvenā autoceļa A2 (Rīga – Sigulda) pie Berģiem līdz Gustava Zemgala gatvei (Austrumu maģistrālei).

Specifiski starta projekta vajadzībām skiču projekts tika precizēts un pārskaņots 2010.gada novembrī.

•Trases garums

9,5 km

.

•

Autoceļš ar divām kustības joslām katrā virzienā

, kas projektēts saskaņā ar standartu LVS 190-2:19994.

•Starta projekta risinājums ietver

teritorijas rezervēšanu un nepieciešamo būvkonstrukciju un komunikāciju izveidi

, kuras nākotnē nodrošinātu iespējami

vienkāršu trases pārbūvi

par autoceļu ar trīs kustības joslām katrā virzienā ar minimālām papildus izmaksām.

Starta projekta tehniskā informācija

•5 daudzlīmeņu krustojumi – ar autoceļu A2, Jaunciema gatvi, Mārkalnes ielu, Viskaļu ielu un Gustava Zemgala gatvi; •Ērti savienojumi ar Kokneses prospektu, Ezermalas ielu, Lizuma ielu un Kanāla ielu; •Nepārtraukta satiksmes plūsma bez luksoforu objektiem; •Perspektīvā vienkārši pieslēdzams plānotais Baltezera apvedceļš; •Pamattrases vertikālais novietojums ir zemes līmenī – nav plānota tiltu (neskaitot pār Juglas upi un Juglas kanālu) vai tuneļu izbūve; •Savienojumos ar esošo ielu tīklu paredzēts izbūvēt arī tiltus un divlīmeņu struktūras; •250 m gara tilta izbūve pāri Juglas upei pie Makšķernieku ciema; •105 m gara tilta izbūve (vecā rekonstrukcija) pāri Juglas kanālam pie Bukultiem;

Starta projekta mērķi un uzdevumi

Konceptuāli Starta projekts ir daļa no Ziemeļu koridora projekta –

tādēļ Starta projekta mērķis un uzdevumi neatšķiras no Ziemeļu koridora projekta mērķiem!

Starta projekta mērķis

– uzlabot Rīgas transporta infrastruktūras sistēmu, nodrošinot pilsētas, reģiona un valsts izaugsmes iespējas ilgtermiņā.

Starta projekta transporta ieguvumi

Īstenojot Starta projektu:

•

satiksmes intensitāte uz Brīvības gatves samazināsies par 34%,

kā rezultātā ievērojami samazināsies satiksmes sastrēgumos uz Brīvības gatves pavadītais laiks un tiks nodrošināti labvēlīgāki apstākļi Rīgas pilsētas iedzīvotājiem; • samazināsies pārbraucienos pavadītais laiks maršrutā starp Bukultiem un Rīgas centru un ostu, kā arī starp TEN-T tīkla autoceļiem (A2 un A4 pie satiksmes mezgla pie Baltezera) un Rīgas ostu un pilsētas centru.

Pārbraucienos pavadītais laiks virzienā no austrumiem uz pilsētas centru un no Pierīgas uz pilsētas centru un Rīgas ostu vidēji stundā

rīta sastrēgumu periodā samazināsies par 30 – 50%.

Avots: AECOM pētījums, 2010

Starta projekta ekonomiskie ieguvumi

Īstenojot Starta projektu, ekonomiskie ieguvumi

, kas aprēķināti monetarizējot braucienu laika ietaupījumus, transporta līdzekļa ekspluatācijas izmaksu ietaupījumus, ceļu satiksmes negadījumu izmaksu ietaupījumus un emisiju izmaksu ietaupījumus 30 gadu periodā,

vairāk kā 5 reizes pārsniedz Starta projekta īstenošanas izmaksas

(aprēķinātā izmaksu-ieguvumu attiecība Starta projektam ir 5,1).

Starta projektam

, ja tas tiek ieviests atsevišķi,

ieguldījumam atbilstošā vērtība

.

ir pozitīva

Avots: AECOM pētījums, 2010

Starta projekta ieguvumu vērtība naudas izteiksmē

Ieguvumu veids

Braukšanas laiks (vieglās a/m) Braukšanas laiks (kravas a/m) CSNg Emisijas Ar degvielu nesaistītas a/m ekspluatācijas izmaksas (vieglās a/m) Ar degvielu nesaistītas a/m ekspluatācijas izmaksas (kravas a/m) Ar degvielu saistītas a/m ekspluatācijas izmaksas (vieglās a/m) Ar degvielu saistītas a/m ekspluatācijas izmaksas (kravas a/m)

Kopā: Ieguvuma vērtība, tūkst. EUR, 2007.g. cenās

218 224 2695 7656 1696 12 650 9174 2726 2537

257 359 % daļa

85% 1% 3% 1% 5% 4% 1% 1%

100%

Avots: AECOM pētījums, 2010

Starta projekta izmaksu-ieguvumu attiecība

Starta projekta izmaksu un ieguvumu attiecības neto monetāro vērtību salīdzinājums:

Starta projekta...

Bāzes variants

... ieguvumu tagadnes vērtība (milj., EUR) ... izmaksu tagadnes vērtība (milj., EUR)

Ieguvumu / izmaksu attiecība

257,4 50,5

5,10

Avots: AECOM pētījums, 2010

Starta projekta būvniecības izmaksas

Variants Bāzes variants Apraksts Summa LVL (bez PVN)

Izstrādātā Starta projekta satiksmes organizācijas priekšlikums – brauktuve ar divām kustības joslām katrā virzienā + galvenās trases brauktuve ar vienkāršotiem Jaunciema gatves, Mārkalnes ielas, Kanāla ielas krustojumu risinājumiem un Viskaļu ielas krustojumu

57 800 000 *

* Starta projekta būvniecības izmaksas noteiktas atbilstoši 2010.gadā noslēgtajām būvniecības izmaksu tāmēm Latvijā Avots: SIA ”Transportbūvju konsultācijas” pētījums, 2010

Starta projekta īstenošanas kopējās izmaksas *

Starta projekta izmaksas

Tehniskā projekta izstrāde (ar PVN 22%) Būvniecības izmaksas (ar PVN 22%) Būvuzraudzības izmaksas (ar PVN 22%) Nekustamo īpašumu atsavināšana

KOPĀ, LVL 2011

1 830 000 0 0 2 562 000

4 392 000 2012

890 600 0 0

2013

0 14 103 200 366 000

2014

0 35 258 000 366 000

2015

0 21 154 800 366 000

KOPĀ, LVL 2 720 600 70 516 000 1 098 000

5 372 000 1 066 000 0 0

9 000 000 6 262 600 15 535 200 35 624 000 21 520 800 83 334 600 * PVN – KF attiecināmās izmaksas Kohēzijas fonda finansējums, LVL 63 184 410

(pieņemot, ka KF finansējuma intensitāte ir 85%)

Rīgas domes līdzfinansējums, LVL 20 150 190

(RD līdzfinansējums 15% un neattiecināmās izmaksas – nekustamo īpašumu atsavināšanas izmaksas)

Raņķa dambja un Vienības gatves, Mūkusalas ielas savienojums

(Rīgas brīvostas savienojums ar VIA Baltica dienvidu ievadu Rīgā) Projekta virzītājs RD Pilsētas attīstības departaments

Raņķa dambja un Vienības gatves, Mūkusalas ielas savienojums

    Izstrādāts skiču projekts. Būvprojekta nodošanas termiņš 2011.gada jūnijs.

Rīgas domē apstiprināts Administratīvā centra Torņakalnā teritorijas detālplānojums, kas ietver šo infrastruktūras objektu.

Projekta mērķis – uzlabot satiksmes situāciju un samazināt smagā autotransporta ietekmi uz pilsētvidi Daugavas kreisajā krastā, vienlaicīgi uzlabojot Daugavas kreisā krasta ostas termināļu sasniedzamību.

Plānotā tuneļa segments Torņakalna administratīvā centra teritorijas detālplānojumā

Projekta tehniskā informācija

        Trases garums 2.5 km.

4-6 satiksmes joslas ar sadalošo joslu.

9 luksoforu objekti.

Tilta rekonstrukcija pār Kīleveina grāvi.

Slēgts transporta tunelis 640 m garumā, kas savienos Raņķa dambi un Vienības gatvi.

3 sūkņu stacijas, 1 transformatoru apakšstacija.

Uzvaras bulvāra un Raņķa dambja krustojuma pārbūve.

Jauna piebraucamā ceļa izbūve trolejbusu galapunkta teritorijai.

Projekta tehniskā informācija

   Saskaņā ar veiktajiem satiksmes modelēšanas rezultātiem vidējais braukšanas laika patēriņš šī projekta izbūves apkaimē samazināsies par 30-50%. Orientējošās būvniecības izmaksas 82 milj. LVL.

Projekta īstenošanai ir nepieciešams atsavināt 23 īpašumus: zeme 24111 m2 , četras dzīvojamās mājas un 14 nedzīvojamas ēkas (t.sk. komercīpašumi).

Paldies par uzmanību!

RD Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības un attīstības direkcijas vadītājs Andis Kublačovs [email protected]