Darba aizsardzības apmācības moduļi (mācību programmas) profesionālās izglītības iestādēs ESF projekts Nr.1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001 Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana 6.modulis Darba aizsardzība kokapstrādes nozarē 6.1.
Download ReportTranscript Darba aizsardzības apmācības moduļi (mācību programmas) profesionālās izglītības iestādēs ESF projekts Nr.1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001 Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana 6.modulis Darba aizsardzība kokapstrādes nozarē 6.1.
Darba aizsardzības apmācības moduļi (mācību programmas) profesionālās izglītības iestādēs ESF projekts Nr.1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001 Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana 6.modulis Darba aizsardzība kokapstrādes nozarē 6.1. tēma Kokapstrādes nozare un darba aizsardzība Meža nozare apvieno meža resursus un meža produktu ražošanu, tirdzniecību un patēriņu vienotā sistēmā Mežrūpniecība ir viena no lielākajām Latvijas apstrādes rūpniecības nozarēm, un šādā griezumā to saīsināti sauc par kokapstrādi MEŽRŪPNIECĪBA (KOKAPSTRĀDE) Kokzāģēšana, žāvēšana un impregnēšana zāģmateriāli Finieru un plātņu ražošana finieris, sērkociņi, saplāksnis, skaidu plātnes, šķiedru plātnes u.c. plātnes Mēbeļu un citur neklasificētu izstrādājumu ražošana mēbeles, mūzikas instrumenti, sporta preces, rotaļlietas Koka atlikumu pārstrāde malka, šķeldas, briketes Koka celtniecības, galdniecības izstrādājumu un taras ražošana koka celtniecības un galdniecības izstrādājumi, līmētās plātnes, koka tara un paliktņi ĶĪMISKĀ PĀRSTRĀDE Celulozes, papīra un kartona ražošana celuloze (papīrmasa), papīrs, kartons, papīra un kartona izstrādājumi Ķīmiskās pārstrādes produktu ražošana kokogles, zaleņa pārstrādes produkti, ekstraktvielas u.c. Svarīgākie darba procesi nozarē • • • • • • • • • Darbs ar mašīnām Materiālu apstrāde ar rokām Materiālu šķirošana Lakošana, līmēšana un impregnēšana Darbs ar skaidu plātnēm Žāvēšana Materiālu transportēšana Iepakošana un darbs noliktavās Telpu uzkopšana Darba aizsardzības stāvoklis nozarē un to ietekmējošie faktori Nelaimes gadījumu skaits 2008. gadā Kopā No tiem nav smagi smagi letāli 3 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā 104 91 7 Mēbeļu ražošanā 10 7 3 2008. gadā nozarē (izņemot mēbeļu ražošanu) reģistrēti 104 nelaimes gadījumi 10 3 Nav smagi Smagi Letāli 91 Komercdarbības veidi, kuros darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā jāiesaista kompetenta institūcija darba aizsardzībā • • • • Koka zāģēšana Ēvelēšana un impregnēšana Finiera lokšņu un saplākšņu ražošana Līmēto plākšņu, skaidu plātņu, šķiedru plātņu un citu paneļu un plātņu ražošana Valsts darba inspekcijas 2009. gada 1. pusgadā īstenotās inspicēšanas kampaņa Nozare Periods Kokapstrādes un 02.02.– mēbeļu ražošanas 27.02. nozares Apsekojumu skaits Pārkāpumu skaits 189 1154 Sodu Sodu skaits summas, Ls 21 2500 Ekspertu viedoklis „Latvijā viena no lielākajām problēmām darba aizsardzībā – tā, ka darba devēji lielākajā vairumā gadījumu uzskata, ka darba aizsardzība tas ir kaut kas nenormāli dārgs, sarežģīts, nevajadzīgs, lieks, milzīgi izdevumi. Realitātē ne vienmēr tas tā ir. Realitātē 80% gadījumu ir runa par primitīvām, elementārām lietām, kas bieži vien praktiski neko nemaksā.” „Darbinieki bieži vien protestē pret tām visām prasībām, kas viņiem it kā traucē strādā – visi aizsardzības līdzekļi individuālie un ierobežojumi mašīnām, kad tur nevar tikt klāt un grūti strādāt. [..] Cilvēkam vairāk tā nauda interesē nekā tur kaut kāda darba aizsardzība.” „Ideālā gadījumā ir jāsaprot, kādas negatīvas sekas var būt. Ja tu nelietosi ausu aizbāžņus pie asfalta griešanas, tad pēc pieciem, septiņiem gadiem tu nedzirdēsi, ka telefons zvana kabatā tāpēc, ka dzirde būs sačakarēta. [..] Ja es strādāšu bez cimdiem, tad ir ļoti daudzi kolēģi, kas strādā arī bez pirkstiem. Ja cilvēks to nesapratīs, tad viņš arī to nenēsās. Ja viņš to sapratīs, tad viņš to nēsās tikai tāpēc, ka viņš negribēs staigāt ar četriem pirkstiem.” „Pašreiz situācija ir tāda, ka galdnieki, kuri beidz arodskolu un kuriem neviens tā īsti nav pateicis, ka viņiem būs jāstrādā troksnī un jādara tas, tas un tas. Viņi to reāli vēl neapzinās. Mūsu apmācības sistēma darba aizsardzības jomā ir ļoti slikta. Viņas īstenībā nemaz nav. Vidusskolā par darba aizsardzību vispār nestāsta. Tas beidzas ar to, ka ir cilvēks, kurš iet tālāk uz universitāti, kur viņam atkal neko nestāsta, un iznāk darbinieks, kurš pirmo reizi uzzina, ka viņam vajag pastaipīties, ievērot kaut kādas atpūtas pauzes. Viņš par to pirmo reizi varbūt uzzina uzņēmumā 26 gadu vecumā.” Nodarbināto pieredze Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mācību filma par darba aizsardzību. Kokapstrādes darbi. 6.2. tēma Riska faktori kokapstrādē Traumatisma jeb mehāniskie faktori • • • • • • • • • Mašīnas, darbgaldi un rokas darbarīki Tehnoloģiskās iekārtas Iekšējais transports un satiksme Paklupšana un krišana Apdedzināšanās vai applaucēšanās iespēja Darbs ar ēku un celtņu konstrukcijām Uguns, eksplozijas Ķīmisko apdegumu un saindēšanās bīstamība Citi traumatisma riska faktori Mašīnu un darbgaldu radītie draudi • • • • • Trieciena risku Nogriešanas Noraušanas Sagriešanas Ievilkšanas un citus draudus Ugunsdrošība Kokapstrādes procesi saistīti ar degošu vielu klātbūtni • Zāģmateriāli • Koka putekļi • Skaidas • Organiskie šķīdinātāji u. c. Papildus vizuālais videomateriāls: 6.2.tema_ugunsdrosiba.avi Sprādzienbīstamība • Smalki (20–400μm) koka putekļiem • Degošu vielu tvaiki Elektriskie draudi • • • • Elektrisko iekārtu bojājumi Instalācijas bojājumi Neizolētas strāvu vadošas daļas Elektrisko pievadu pārrāvumi Fizikālie faktori • • • • • Troksnis Vibrācija Nelabvēlīgs mikroklimats Nepietiekams apgaismojums Darba telpas un darba vietas iekārtojums Trokšņi Paaugstināta trokšņu skaļuma līmeņa ietekme • Dzirdes orgānu nogurums • Pastiprinās nogurums • Samazinās darbaspējas • Cieš centrālā nervu sistēma • Var rasties bezmiegs • Var paaugstināties asinsspiediens Papildus vizuālais videomateriāls: 6.2.tema_troksnis.avi Trokšņu iedalījums pēc iedarbības • Pastāvīgs troksnis • Mainīgs troksnis • Impulsveida troksnis Trokšņi un dzirdes aizsardzība Vibrācija Vibrāciju raksturojošie parametri • Vibroātrums – V [m/s] • Vibropaātrinājums Q [m/s2] • Vibronovirzes amplitūda – A [m] Vibrāciju iedalījums • Plaukstas–rokas vibrācija (agrāk zināma kā lokālā vibrācija) • Visa ķermeņa vibrācija (agrāk zināma kā vispārējā vibrācija) Profilaktiskie pasākumi vibrācijas ietekmes mazināšanai • • • • • Vēlams strādāt cimdos Spiediena spēks uz instrumentu Regulāri pārtraukumi Darba veida maiņa Siltas (37C) roku peldes un masāža Pieļaujamie rokas–plaukstas vibrācijas ekspozīcijas laiki Mikroklimats Galvenie telpas mikroklimata rādītāji • Gaisa temperatūra • Gaisa relatīvais mitrums • Gaisa plūsmas ātrums Temperatūra Temperatūra, kurā cilvēks jūtas labi, ir atkarīga no slodzes un var būt plašā amplitūdā Gaisa temperatūrai ražošanas telpu darba vietā Diskomfortu rada telpu sienu, priekšmetu un telpu gaisa atšķirīgas temperatūras Mitrums Mitrumam ir būtiska nozīme cilvēka labsajūtā, jo ietekmē siltuma sajūtu. Jo lielāks mitrums, jo sliktāk jūtamies, ja ir zema vai augsta gaisa temperatūra. Ieteicamais gaisa relatīvais mitrums ir 4060%. Ventilācija Dabiskā un piespiedu ventilācija Piespiedu ventilācija • Velkmes • Pieplūde • Kombinētā velkmes–pieplūdes Recirkulācijas sistēmas Apgaismojums Prasības telpu apgaismojumam • Darba vietas jānodrošina ar dabisko un mākslīgo apgaismojumu • Apgaismes ķermeņi jāizvieto tā, lai pasargātu nodarbinātos no nelaimes gadījumu un arodslimību riska • Darba vietas, kur iespējama pēkšņa apgaismojuma izslēgšanas jānodrošina ar pietiekamu avārijas apgaismojumu Nepietiekama apgaismojuma ietekme • Nodarbinātie nepietiekami saredz detaļas, kas var izraisīt nelaimes gadījumus, traumas • Palielinās acu sasprindzinājums, kas izraisa priekšlaicīgu redzes pasliktināšanos • Ātrāk iestājas nogurums Ieteicamie apgaismojuma līmeņi dažādām darba vietām kokapstrādē Putekļi Aroda ekspozīcijas robežvērtības putekļiem 6 mg/m3 Ozola, oša, skābarža putekļiem, kuriem aroda ekspozīcijas robežvērtība ir 5 mg/m3, jo šie putekļi spēj izraisīt ļaundabīgos audzējus Kokapstrādē izmantotās ķīmiskās vielas • • • • • • Lakas Krāsas Līmes Organiskie šķīdinātāji Piesūcinātājvielas Apdares vielas • Saistvielas u. c. Kokapstrādē biežāk sastopamās ķīmiskās vielas • Formaldehīds • Ksilols, toluols, acetons, vaitspirts u. c. viegli gaistoši organiskie savienojumi • Arsēns, hroms un varu saturoši savienojumi – koksnes apstrādāšanas līdzekļi pret mitruma un mikroorganismu iedarbību Papildus vizuālais videomateriāls: 6.2.tema_kimiskas_vielas.avi Bioloģiskie faktori Bioloģiskie faktori kokapstrādē nav uzskatāmi par būtisku riska faktoru, taču atsevišķos gadījumos nodarbinātie var saslimt ar ērču pārnestajām slimībām (ērču encefalītu un Laimas boreliozi). Vēl retāk iespējama saslimšana ar trakumsērgu vai stingumkrampjiem, ja bijis kontakts ar inficētu dzīvnieku Ergonomiskie faktori • Smagumu pārvietošana • Darbs piespiedu pozā un atkārtotas kustības Smagumu pārvietošana • • • • Faktori, kuri būtiski ietekmē riska pakāpi pārvietojot smagumus Pārnēsājamo lietu (priekšmetu) īpatnības Satveršanas iespējas Ķermeņa stāvoklis ceļot un pārvietojot Pārvietošanas virsma Papildus vizuālais videomateriāls: 6.2.tema_smagumu_parvietosana.avi Piespiedu darba pozas • • • • • • • Sēdus Stāvus Ejot Guļus Tupus Noliecoties Stiepjoties Atkārtoto kustību riski • Darbs tiek darīts automātiski • Mazinās uzmanība, koncentrēšanā • Veicina nogurumu Psiholoģiskie un emocionālie faktori • • • • • • • • • Nodarbināto kvantitatīva un kvalitatīva pārpūle Vienmuļš, vienveidīgs darbs Sociālā atbalsta trūkums Zema līdzdalība lēmumu izstrādē Karjeras nenoteiktība Nedrošība par palikšanu darbā Zemas kvalifikācijas darbs Nepareiza darba laika organizācija Informācijas trūkums u. c. Dominējošās arodslimības Kokapstrādē nodarbinātajiem dominējošās arodslimības: • aroda etioloģijas vājdzirdība trokšņa iedarbības dēļ; • putekļu bronhīts koka putekļu iedarbības dēļ. Raksturīgākās slimības, kuras netiek klasificētas kā arodslimības • Paaugstināts asinsspiediens (stress, mazkustība, pasīvā smēķēšana u. c.) • Saaukstēšanās (darbs caurvējā, lietū, nepiemērotā darba apģērbā u. c.) • Sāpēs mugurā, it īpaši jostas–krustu daļā (fiziska pārslodze, smagumu pārvietošana) Darba aizsardzības pasākumi darba vides riska faktoru iedarbības samazināšanai vai novēršanai • Organizatoriskie pasākumi • Tehniskie pasākumi • Individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana Organizatoriskie pasākumi • Realizējamo darba aizsardzības pasākumu plānošana • Darba vides risku izvērtēšana • Apmācība un instruēšana • Obligātās veselības pārbaudes u.c. Tehnisko pasākumu hierarhija • Riska avotu likvidēšana • Riska ierobežošana tā izcelsmes vietā • Kolektīvie aizsardzības pasākumi, izmantojot darba vietu iekārtojumu Individuālie līdzekļi • Individuālos līdzekļus lieto, ja ar kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem nav iespējams novērst darba vides riskus • Ar individuālajiem aizsardzība līdzekļiem jānodrošina darba devējam Tipiskākie individuālie aizsardzības līdzekļi • Piemērots darba apģērbs, darba apavi ar purngala aizsardzību • darba cimdi (jāatceras, strādājot pie atsevišķiem darbgaldiem cimdu lietošana var būt arī aizliegta) • Dzirdes aizsardzības līdzekļi • Elpceļu aizsardzības līdzekļi aizsardzībai pret putekļiem aizsardzība un ķīmiskām vielām; • sejas un acu aizsarglīdzekļi. 6.3. tēma Ergonomika Cilvēka ķermenis un darbs Darba vietas iekārtošanai principi • Apzināt paredzētās aktivitātes • Noteikt darbam nepieciešamās lietas • Aprēķināt nepieciešamo platību Faktori, kas nosaka darba vietas iekārtojumu • Darbmašīnu gabarīti un to kustīgo elementu darbībai nepieciešamās platības un drošības zonas ap tiem • Darba drošības prasības • Apstrādājamo materiālu, sagatavju izmēri un to novietošanai nepieciešamās platības pirms apstrādes un pēc tās • Apkalpojošajam personālam nepieciešamās darbības zonas u. c. Kritēriji darba vietu pamatizmēru noteikšanai tradicionālākajās darba pozās (sēdus un stāvus) • Optimālās sasniedzamās zonas; • Darba virsmu augstums; • Kājām iedalītā telpa. Optimālās sasniedzamās zonas sēdus stāvoklī Rokas sasniedzamais horizontālais loks un darba platība virs galda Stāvus maksimāli sasniedzamais plauktu augstums Darba virsmas augstums atbilstoši darbam stāvus Darba virsmas augstums atbilstoši darbam sēdus Darba vides organizācija un labiekārtošana Ērtas darba vietas nosacījumi • Darbu var veikt, neatrodoties piespiedu pozā • Var aizsniegt visus nepieciešamos materiālus un instrumentus bez darba pamatpozas mainīšanas • Nodarbinātajam nav lieki jāpārvietojas 6.4. tēma Smaguma celšana un pārvietošana Smagumu pārvietošanas nosacījumi un metodes Smaguma pārvietošanas normas Vācijā ir izstrādāta smagumu celšanas un pārvietošanas risku noteikšanas metode – ″Tīringas″ jeb ″Kodu punktu metode″, katram smagumam atbilst noteikts vērtējuma jeb riska punktu skaits Ķermeņa augšdaļa taisna, nav rotācijā (pagriezienā), smagums tuvu ķermenim, smaguma pārvietošana stāvus stāvoklī vai nelielā attālumā (līdz 2 m ) → 1 punkts Ierobežota ķermeņa augšdaļas noliekšanās vai rotācija (pagriešanās), smagums tuvu ķermenim, sēdēšana, stāvēšana vai smaguma pārvietošana lielā attālumā (vairāk par 2 m) → 2 punkti Zema (dziļa liekšanās) vai tāla sniegšanās, ierobežota noliekšanās ar vienlaicīgu ķermeņa augšdaļas rotāciju, smagums tālu no ķermeņa vai virs plecu augstuma → 4 punkti Tāla liekšanās (sniegšanās) ar vienlaicīgu ķermeņa augšdaļas rotāciju, smagums tālu no ķermeņa, ierobežota stājas stabilitāte stāvot, tupus vai uz ceļiem → 8 punkti Satiksmes negadījumi Lielākos ražošanas uzņēmumos rezerves daļu, materiālu, gatavo izstrādājumu pārvietošanā tiek izmantoti transportlīdzekļi Satiksmes negadījumu iespējamības mazināšana • • • • Pārvietošanās ceļu un pāreju platums Telpu grīdu stāvoklis Šķēršļi transporta ceļā Materiālu un transporta līdzekļu novietošanas vietas Priekšmetu uzkrišanas risks • • • • • Kravu nostiprināšana Nokraušanas gabarīti Aizsargapvalku droša fiksācija Celšanas palīgierīču (cilpu, āķu) stiprinājumi Neatbilstoši ekspluatācijas instrukcijai lietoti celšanas mehānismi 6.5. tēma Drošs darbs ar kokapstrādes darbmašīnām Vispārīgās prasības darbmašīnām • • • • • Nosacījumi darbmašīnu konstrukcijai Bīstamie un kaitīgie faktori un aizsardzība Aizsargierīces Darbmašīnas vadības ierīces Instrumentu iestatīšanas, sagatavju fiksācijas un padeves ierīces • Eļļošanas ierīces • Nosūcošās ierīces Darba drošība, strādājot ar ripzāģmašīnām, lentzāģmašīnām un garenfrēzmašīnām Darbmašīnu specifiskās aizsardzības prasības Zāģripa ar nekustīgu aizsargu Zāģēšana izmantojot sānu piespiedēju - bīdītāju Šķēlējnaža iestatījumi Rīcība darba procesā un darbu beidzot • Rīcība, darbu sākot • Rīcība darba laikā • Rīcība, darbu beidzot Darba drošība, strādājot ar frēzmašīnām, horizontālajām un vertikālajām urbjmašīnām un slīpmašīnām Nelielu detaļu frēzēšana, izmantojot piespiedēju, aizsargapvalku un bīdītāju Lielu detaļu frēzēšana, izmantojot atduru Darba vārpstas aizsargs Garenfrēzmašīnas naža iestatīšana vārpstā Stacionāra daudzvārpstu urbjmašīna Stacionārās slīpmašīnas Darba drošība, darbā ar virpām Koka virpa ar pārstatāmo balstu un aizsargekrānu 6.6. tēma Darbs ar līmēšanas iekārtām Darba drošība darbam ar vairogveida detaļu presēm un līmspiedēm • Bīstamie un kaitīgie faktori un aizsardzība • Līmēšanas iekārtu specifiskās aizsardzības prasības • Rīcība darba procesā un darbu beidzot Darba drošība darbam ar augstfrekvences līmēšanas iekārtām • Bīstamie un kaitīgie faktori un aizsardzība • Rīcība darba procesā un darbu beidzot 6.7. tēma Apdares darbi un koksnes ķīmiskā aizsardzība Apdares iecirkņa iekārtojums un drošas darba metodes • • • • Risku faktori apdare darbos Pasākumi risku faktoru mazināšanai Drošības prasības apdares darbu iecirknī Drošības prasības darbam ar smidzināšanas paņēmienu • Drošības prasības darbam antiseptizēšanas iecirknī