Slide 1

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 2

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 3

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 4

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 5

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 6

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 7

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 8

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 9

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 10

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 11

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 12

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 13

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 14

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 15

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 16

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 17

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 18

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 19

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 20

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 21

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 22

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 23

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 24

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 25

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 26

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 27

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 28

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 29

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 30

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 31

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 32

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 33

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 34

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 35

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 36

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 37

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 38

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 39

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.


Slide 40

Skolotāja I.Burceva

 Organizācija

un menedžments
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi
sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai.
Neformālās organizācijas- spontāni izveidotas
cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas.
Formālās organizācijas- pēc organizācijas
īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas,
kuras uzdevums ir organizēt darbību.

 Organizācijas

resursi:
 Darbaspēka resursi;
 Finansu resursi;
 Materiālu resursi;
 Informācijas resursi.

Lai veicinātu resursu pārveidošanās procesu ir
nepieciešams menedžmets.

Menedžmets ir darbību komplekss, ieskaitot
plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu,
motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz
organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un
informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu,
lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku
efektivitāti.

Plānošana

Organizēšana

Kontrole

Koordinēšana

Motivēšana

Darba spēka

Informācijas

Mērķa
sasniegšana
EFEKTIVITĀTE

Materiālu

Finansu

Menedžmeta process:
 Plānošana- organizācijas mērķu noteikšana un
stratēģisku , taktisku un operatīvu plānu
izstrāde, lai šo mērķi sasniegtu;
 Organizēšana- resursu koncentrēšana, sadale un
struktūras veidošana, lai labāk izpildītu noteiktu
plānu;
 Koordinēšana- darbinieku darba un darbību
saskaņošana, lai īstenotu organizācijas mērķus;
 Motivēšana- darbinieku ietekmēšana ar īpašiem
paņēmieniem un metodēm, lai viņi efektīvāk
strādātu organizācijas labā.



Kontrole- uzraudzība par plāna izpildi un
nepieciešamā plānu koriģēšana atbilstoši
iekšējās un ārējās vides izmaiņām;

Menedžeris- darbinieks, kas galvenais
atbildīgais par menedžmenta darbību
nodrošināšanu.Tā ir persona , kas
plāno,organizē,koordinē,motivē un kontrolē
visu resursu izmantošanu un līdz ar to
pieņem lēmumus, lai sasniegtu organizācijas
mērķus.

Institucionālais
Mededžeris
(augstākais
līmenis)
Vadības
Menedžeris
(vidējais līmenis)
Tehniskais vai uzraudzības
menedžeris
(zemākais līmenis)

Produkcijas(pakalpojumu) vērtība ievērojot
kvalitāti / Izmaksas(ieskaitot ieguldījumu)
noteiktā laika periodā=
Menedžera efektivitāte

Ekonomiskai faktori;
 Sociālie faktori;
 Politiskie faktori.


Klasiskā menedžmeta teorija
Cilvēku uzvedības teorija
Kvantitatīvās teorijas

Zinātniskais menedžments ir teorija par
organizācijas darbībām un darbinieku
attiecībām.
Klasiskā organizāciju teorija izskaidro
organizācijas menedžmenta pamatus.
 Frederiks Teilors;
 Henrijs Grants;
 Frenks Gilberts;
 Liliāna Gilberte.

Savstarpējo attiecību skolas pētījumu objekts
ir cilvēku uzvedība grupā.
 Hugo Minsterbergs;
 Mari Parkers Follets;
 Vilfredo Pareto;
 Georgs Eltons Meijo;
 Česters Bernards
Motivēšanas teorija – izskaidro cilvēku
individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas
iedarbes rezultātā.

Šīs teorijas pamatā ir lēmumu pieņemšana
pamatojoties uz statistiskās matemātikas,
formālās matemātikas modelēšanas un
matemātiskās analīzes metodēm.
Darbības pētīšana;
 Menedžmeta operatīvā pieeja;
 Menedžmenta informācijas sistēmas pieeja


Sistēma ir lietu kopums , kuras veidojot
kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un
atkarīgas cita no citas.
Izveide;
 Pārveide;
 Iznākums


X (amerikāņu)

Y ( japāņu)

Z

• Īslaicīga darba organizācija
• Individuāls lēmuma pieņemšanas un
atbildības modelis
• Iesaistīšanās darbā uz visu mūžu
• Kolektīva lēmumu un atbildības sistēma
• Ilgstošs darbs
• Kolektīva lēmumu pieņemšana,individuāla
atbildība

Iekšējā vide- darbības nosacījumi un faktori,
kas izveidojas tā menedžmenta darbības gala
iznākumā.
Ārējā vide- funkcionēšanas nosacījumi un
faktori, kas izvedojas neatkarīgi no
menedžmenta un var ietekmēt organizācijas
darbību.

Tehniloģijas

Darbinieki

Mērķi

Darba
kultūra

Struktūra

Tieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Patērētāji;
 Konkurenti;
 Piegādātāji;
 Valsts likumdošana;
 Sabiedriskās organizācijas, prese

Netieši ietekmējošo ārējo vidi faktori:
 Valsts ekonomiskais stāvoklis;
 Sociālkultūras attiecības;
 Valsts politika;
 Zinātnes , tehnikas progress;
 Starptautiskās attiecības

Komunikācija ir informācijas ,domu ,uzskatu
apmaiņa starp cilvēkiemviņu darbības procesā.

Atgriezeniskā saite- komunikācijas procesa
izpratne
 Verbālā kominikācija;
 Rakstveida kominikācija;
 Neverbālā komunikācija

Es gribu
pateikt
Ko es
pasaku
Ko citi
uztver

Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas,
alternatīvu novērtēšanas, optimālās
alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas
process.
 Plānošana;
 Organizēšana;
 Motivēšana;
 Kontrole

Lēmuma pieņemšanas
apstākļi
Noteiktība
Lēmuma
rezultāts ir
zināms

Risks
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
var novērtēt

Nenoteiktība
Lēmuma
rezultāta
varbūtību
nevar
novērtēt

Problēmas atklāšna un definēšana;
 Situācijas analīze, informācijas vākšana un
apstrāde;
 Problēmas precīza formulēšana;
 Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde;
 Alternatīvu novērtēšana;
 Optimālākās alternatīvas izvēle;
 Lēmuma īstenošana;
 Lēmuma rezultāta novērtēšana un kontrole


Plānošana ir organizācijas mērķu noteikšana,
rūpīga situācijas izpēte un mērķu sasniegšanas
stratēģiskās ,taktiskās un operatīvās darbības
izstrāde.
 Stratēģiskā plānošana;
 Taktiskā plānošana;
 Operatīvā plānošana
Tautsaimniecības plānošana;
 Reģionālā plānošana;
 Nozares plānošana;
 Organizācijas plānošana;
 Organizācijas struktūrvienības plānošana


Misija- organizācijas vispārējais mērķis,
fundametālu nodomu apgalvojums.
Stratēģiskais mērķis- ilgtermiņa mērķis, kuru
nosaka augstākā līmeņa menedžeri.
Taktiskais mērķis- vidēja termiņa mērķis, kuru
nosaka vidējā līmeņa menedžeri.
Operatīvie mērķi- īstermiņa mērķi, kurus
nosaka zemākā līmeņa menedžeri.



Stratēģiskais plāns – galvenais plāns;



Taktiskais plāns – stratēģiskā plāna
īstenošanas līdzeklis;



Operatīvais plāns- operatīvo mērķu
sasniegšanai un taktiskā plāna realīzēšanai.



Patstāvīgie plāni;



Vienreizējie plāni;



Koncepcijas;



Procedūras;



Noteikumi;



Programmas



Projekts



Budžets

Organizācija ir organizācijas resursu
koncentrēšana un sadale, lai realizētu
noteiktus plānus un sasniegtu organizācijas
mērķus.
Organizācijas struktūra ir organizācijas
sadalīšana noteiktos dienestos atbilstoši
organizācijas mērķiem.

Organizācijas birokrātiskā modeļa pamatā ir
noteikti likumi, noteikumi,instrukcijas un
formālu pilnvaru piešķiršana.
Uzvedības modeļa pamatā ir motivēšanas
metodes, cilvēku uzvedības teorijas principi,
ieskaitot savstarpējās attiecības.



Organizācijas lielums;



Organizācijas dzīves cikls;



Tehnoloģija;



Darbības veids’;



Ārējā vide

Koordinēšana ir darbinieku un struktūrvienību
darbību saskaņošana lai sasniegtu organizācijas
mērķus.
Vertikālā koordinēšana;
 Horizontālā koordinēšana


PERT( tīkla grafika) sistēma- secīgas darbības
noteikšana.

Kontrole ir uzraudzība par plāna izpildi, lai
piemērotos iekšējos un ārējos vides izmaiņas
faktoriem un sasniegtu organizācijas mērķus.
 Nenoteiktība;


Krīzes situācijas paredzēšana;



Panākumu nodrošināšana

Pēc objektiem;
 Pēc organizācijas līmeņa;
 Pēc darbības procesiem


Materiālu resursu kontrole;
 Cilvēkresursu kontrole;
 Informācijas resursu kontrole;
 Finansu resursu kontrole




Operatīvā kontrole;



Stratēģiskā kontrole;



Iepriekšējā kontrole;



Kārtējā kontrole;



Galīgā kontrole



Standartu noteikšana;



Rādītāju noteikšana;



Sasniegto rezultātu salīdzināšana ar
standartiem;



Iegūto ŗezultātu novērtēšana;



rīcība

Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku rīcību ar
noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai
īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē
darbinieku darbību , lai īstenotu organizācijas
mērķus.
Vara- iedarbība uz darbinieku rīcību, lai
sasniegtu organizācijas mērķus.



Formālā vara;



Atalgojuma vara;



Piespiedu vara;



Ekspertu vara;



Personības vara



Atbalsta stils;



Darba stils;



Līdzdalības stils;



Pārliecības stils.