Transcript Viduslaiku un reformācijas kultūra Latvijā
10.2. Viduslaiku un reformācijas kultūra Latvijā
I. Kristianizācijas sākumi un reformācija
II. Literatūra
III. Izglītība
IV. Arhitektūra
I. Kristianizācijas sākumi
Kas bija bīskaps Meinards – iekarotājs vai misionārs?
Meinhards – pirmais katoļu misionārs Livonijā un pirmais Ikšķiles bīskaps.
Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze savu baznīcu nosaukusi Svētā Meinarda vārdā.
Pirmā Latvijas teritorijā dzīvojošo tautu saskare ar kristīgo ticību sākusies aptuveni 9.-10. gadsimtā: rietumos - no Skandināvijas, austrumos - no Krievijas. Par pirmo bīskapu kļūst
Svētais Meinards
- priesteris no augustiniešu klostera (Holšteinā), ierodas Livonijā ap 1180. gadu. 1184. gadā uzcēla koka kapelu Ikšķilē un kalpoja par misionāru. 1185. gadā uzcēla akmens pili un baznīcu Ikšķilē.
Kristianizācijas sākumi
Seno kultu piekopējus vajāja.
latviešu valodā ieviesās ar katolicismu saistīti vārdi: altāris, klosteris, priesteris, pravietis, upuris.
Baznīcas lūgšanas latviešu zemnieki sauca par pātariem (no latīņu valodas pater noster – mūsu tēvs).
Vietējo iedzīvotāju masveida kristīšana
Kopumā Latvijas kristianizācija ar viduslaikiem raksturīgajām metodēm «karš - kristība miers» norisinājās apmēram 100 gadu ilgā laika periodā. Pakļautajās teritorijās apkaroja vietējo pagānu ticējumus. Savukārt senlatvieši sākumā uzskatīja, ka uzspiesto kristietību var nomazgāt ar ūdeni. Ar varu uzspiestā kristīgā ticība latviešiem nebija saprotama. Baznīca centās piemēroties vietējiem apstākļiem, aizstājot latviešu gadskārtu ieražu svētkus ar baznīcas kalendāra svētkiem, ceļot baznīcas latviešu svētvietās.
Baltu tautu kristianizācija
Bīskaps Alberts Krustneši
Pēc vācu krustnešu iebrukuma un Latvijas tautu pakļaušanas 13.gs Latvijas teritorijā veidojās un attīstījās divas atšķirīgas kultūras. Vācu muižnieku un pilsētas nomnieku – topošās buržuāzijas – kultūra bija pārņemta no tālaika Vācijas. Galvenā valdošās šķiras kultūras nesēja bija baznīca. Vienlaikus saglabājās un attīstījās arī latviešu tautas kultūra, kuras pamatā bija seno zemkopju paražas un ticējumi, tautas gudrība un tikumi.
Livonija
Par neatkarīgas Livonijas izveides brīdi uzskatāms 1225. gada 1.decembris, kad Livonijas bīskaps Alberts kļuva par Svētās Romas impērijas firstu.
Livonijas nosaukums līdz 16. gadsimtam tika lietots kā apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam Baltijas jūras austrumu krastā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Baltijas valstu teritorijai (izņemot Lietuvu).
Reformācija
Piemineklis Mārtiņam Luteram Gulbenē
No 13.gs. līdz pat reformācijai 16.gs. Latvijā dominēja katoļticība. 16.gs., kad Eiropā pēc Mārtiņa Lutera iniciatīvas aizsākās protestantisms, tas izplatījās arī Latvijā. Pirmais luterānisma sludinātās
Andreass Knopkens
ieradās Rīgā 1521.g un ātri iekaroja popularitāti. Jau 1523.g. sākās klosteru likvidācija, 1524.g. jaunās ticības piekritēju pūlis rīkoja grautiņus Rīgas baznīcās (svēto tēlus, svētbildes u.tml. apzīmēja par “elkdievības paliekām” un iznīcināja). Katoļu priesterus un mūkus padzina no Rīgas. Luterānisma neapturamā izplatība noveda pie tā, ka trīsdesmit gadus vēlāk Livonijā deklarēja ticības brīvību, panākot kompromisu starp katoļiem un luterāņiem.
II.Literatūra
Livonijas Indriķa hronikas
Pirmie teksti latv. v.
Mollīna tipogrāfija
Livonijas Indriķa hronikas
Indriķa Livonijas hronika ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots. Senākā zināmā Latvijas teritorijā sarakstītā hronika. Iespējamais sacerēšanas laiks 1224./26.gads ar pielikumu, kas uzrakstīts 1227. gada februārī. Hronika aptver laika posmu no 1180. gada līdz 1227.gadam. Sarakstīta latīniski.
Par iedzimto tautu kultūru hronika stāsta maz, te minēta vietējo nodarbošanās ar zemkopību, lopkopību, biškopību, zvejniecību, ka kurši var uz jūras ar vāciešiem sekmīgi cīnīties. Vietējām tautām esot savi vecākie, kungi, kas valda pār zināma apgabala iedzīvotājiem un tos vada karā. Lai izšķirtu svarīgākas lietas, notur ļaužu sapulces. Nocietinājuma nolūkā ceļ koka pilis nepieejamās vietās ar koka sētu apkārt, par ieročiem izmanto stopus un vāles.
Livonijas Indriķa hronikas
Atskaņu hronika
Aprakstīts, ka tautas sapulcēs dieva prāts izzināts ar burvību palīdzību; kad lībieši nolēmuši Ditrihu ziedot saviem dieviem, viņi veduši zirgu pār šķēpu, bet zirgs pār to spēris vispirms ar dzīvības kāju. Burvis licis noslaucīt zirga muguru, jo tur varbūt sēžot kristīgo dievs. Kad zirgs joprojām spēris pār zobenu dzīvības kāju, Ditrihs atstāts dzīvs. Cik maz iedzimtajiem, vāciem ienākot, bija jēgas par mūra būvēm, redzams no tā, ka zemgaļi pirmo Livonijā (Ikšķilē) uzcelto mūra pili gribējuši virvēm ievilkt Daugavā.
valodā.
Sebastians Minsters
(1488 – 1552) bija vācu kartogrāfs un ivrita skolotājs. Viņa grāmatā "Cosmographia" tika publicēta pirmā detalizētā Rīgas panorāma un tēvreize latviešu
Pirmie teksti latviešu valodā
Ir ziņas, ka jau ap 1525. gadu bijušas pirmās latviešu valodā iespiestās grāmatas, taču arī tās nav saglabājušās.
S. Minstera portrets ap 1552.) Rīgas panorāma no "Cosmographia".
Pirmie teksti latviešu valodā
Pirmā
līdz mūsdienām saglabājusies grāmata ir
1585. gadā
Viļņā iespiestais
katoļu katehisms
Catechismus Catholicorum. Apjoms - 70 lpp. Grāmatas pamatā ir tolaik populārā vācu jezuīta Petra Kanīzija (Canisius) katehisma teksts.
1586. gadā
Kēnisgsbergā iznāca
luterāņu rokasgrāmatas
pirmā daļa latviešu valodā Enchiridion, kurā ietilpa M. Lutera katehisms.
Pirmā tipogrāfija
Tikai 1588. gadā šajā politiski nedrošajā zemē sāk darbu pirmā Rīgas tipogrāfija, un no Antverpenes nākušais
Nikolauss Mollīns
savas darbības laikā (1588 - 1625) paspēj izdot ap 180 grāmatu vācu, latīņu un zviedru valodā, kā arī vienu latviešu valodā. Tas bija luterāņu rokasgrāmatas otrais izdevums. Pārsvarā tie ir teoloģiski darbus, bet arī kalendāri, mācību grāmatas, pilsētas panorāmas, arī tā sauktie Rīgas humānistu darbi.
III. Domskola
Rīgā 1211.g. pie Doma baznīcas tika nodibināta pirmā skola - Domskola, 1226.g. – Jura baznīcas skola. Šajās abās skolās mācījās pamatā vācu feodāļu bērni un tur sagatavoja garīdzniekus; mācības notika latīņu valodā (šīs skolas sauca arī par latīņu skolām). Visi skolotāji te bija garīdznieki. Mācību saturā bija iekļauta antīkā literatūra, viduslaiku apgaismotāju sacerējumi, gramatika, metrika, matemātika, latīņu un grieķu valoda, senebreju valodas pamati, vēlāk arī fizika, vēsture un ģeogrāfija. Līdz 16.gs. beigām Domskolā mācību laiks bija 3 gadi.
Pirmā laicīgā skola
Pirmā laicīgā skola.
14. gs. Sv. Pētera baznīcas pārziņā sāka darboties pirmā laicīgā skola, tā sauktā Pētera skola (vēlāk Maurīcija, Morica skola). Tajā mācījās Rīgas namnieku bērni.
Latviešu skolas
Latviešu skolas
radās pēc reformācijas, un par tām rūpējās luteriskā baznīca. Luterāņi centās nostiprināt savu mācību tautas masās, tādēļ garīdznieki mācīja vietējiem iedzīvotājiem lasīt Svētos rakstus un dziedāt baznīcas dziesmas. 16.gs. otrajā pusē Rīgā pie Jēkaba baznīcas tika nodibināta skola latviešiem.
Jēkaba baznīca 19. gs.otrajā pusē ir redzama pēc J. Zīgmunda zīmējuma A. Vegera gravētajā un iespiestajā Tērauda grebumā
IV. Arhitektūra
Mūra celtniecība
Ikšķiles baznīca
Valmieras sv.Sīmaņa baznīca
Nocietinātās pilis
Turaidas pils
Cēsu pils
Ordeņa pils Ventspilī
Rīgas ordeņa pils
Rīgas senie nocietinājumi
Dzīvojamais nams
Ģildes
Melngalvju nams
Mūra arhitektūras aizsākumi Latvijas teritorijā
Līdz vācu ienākšanai Latvijā nepazina mūra ēkas. 12.gs. beigās līdz ar vācu tirgotāju ieplūšanu Latvijā sāka ražot kaļķus aun apdedzinātos ķieģeļus. Parādījās jauktās koka – mūra konstrukciju būves.
baznīca.
Senākās mūra ēkas Baltijā ir Ikšķiles pils un
Ikšķiles baznīca
Ikšķiles baznīcas drupas. 1185
Tā ir bijusi neliela romānikas stila divjomu celtne, kas 18. un 19.gs. stipri pārbūvēta, tāpēc sākotnējo izskatu grūti restaurēt.
Ikšķiles baznīca
Rīgas Doma baznīca mūsdienās
Rīgas Doma baznīcas celtniecība sākusies jau 1211. gadā. Nosaukums „Doms” tulkojumā no latīņu valodas „Domus Dei” nozīmē „Dieva nams”. Daudzo gadu simtu laikā baznīca vairākkārt pārbūvēta. Tajā saskatāmi visdažādākie arhitektūras stili: romānika, gotika, renesanse, baroks un citi.
Doma baznīca
Doma baznīcas apsīdas daļa vēl saglabājusi romāniskā stila iezīmes
Doma baznīca gadsimtu gaitā
Rīgas Doms ap 1300. gadu. V. Neimaņa rekonstrukcija
Sākotnējo celtniecības periodu raksturo romāņu stila lakoniskās formas. Romāņu un agrās gotikas celtnes bieži ir no lieliem, tēstiem akmeņiem, kulta ēku forma ir masīva un ģeometriski vienkārša, dominē taisnstūra apjomu savienojumi, pārsegumi ir vai nu krustveida velves, vai smagas cilindriskās velves. Saskaņā ar mākslas vēsturnieku pētījumiem, Rīgas Doms ir sākotnēji iecerēts, kā bazilikas tipa baznīca, taču vēlāk plāniem mainoties, izbūvēts kā halles tipa baznīca.
Doma baznīca gadsimtu gaitā
Rīgas Doms līdz 1547. gada ugunsgrēkam. V. Neimaņa rekonstrukcija
14.gadsimta beigās un 15.gadsimta sākumā Doma baznīca tika paplašināta, uzbūvējot rietumu šķērsjomu un sānu kapelas, paaugstinot telpas centrālo jomu, līdz ar to pārvēršot Doma baznīcu par baziliku. Šajā laikā tika paaugstināts arī tornis, ko vaiņagoja astoņstūru piramidāla smaile. Šis Doma tornis ir redzams vecākajā Rīgas Doma attēlā, Sebastiana Minstera kosmogrāfijā (1559.g.). Saskaņā ar 19. gs. beigu Rīgas Doma atjaunošanas darbu vadītāja V. Neimaņa viedokli šajā laikā Doma tornis bija augstākais tornis Rīgas pilsētā.
N.Rēriha glezna "Doma baznīcas iekštelpas" 1903. g.
Rīgas Doma baznīca
Šis tornis kļuva nedrošs un 1776. gadā namdaris J.Krāmers smaili nomainīja pret pastrupu noslēgumu, kas saglabājies līdz pat mūsdienām. Tā augstums ir deviņdesmit metri.
Rīgas Doma baznīca. J.K. Broces zīmējums. 18.gs. beigas
1547. gadam, kad svētdienā pirms Vasarsvētkiem iekšpilsētā izcēlās ugunsgrēks un nodega Doma torņa gotiskā smaile. Jaunais Doma tornis, ar piramidālu smaili un divām galerijām, tika uzcelts 1595. gadā. Šajā laikā uzstādītais Doma torņa gailis ir izstādīts Krustejā.
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca
Kulta ēkas gotikas stilā tika celtas ne tikai Rīgā, bet arī perifērijā. Pie tādiem seniem šā stila pieminekļiem pieder Sv. Sīmaņa baznīca Valmierā (13.-15.gs.)
Valmieras Svētā Sīmaņa
baznīca uzcelta XIII gadsimtā. Diezgan drošas ziņas par to, ka Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcu sāka būvēt 1283. gadā. Lai gan baznīca vairākkārt cietusi karos un ugunsgrēkos, tā diezgan lielā mērā saglabājusi savu sākotnējo izskatu
Kastello (nocietināta apmetne) tipa pilis
, vienkāršas, mūrētas no laukakmeņiem. To komplekss sastāvēja no aizsardzības mūra joslas, kuras iekšpusē gar vienu vai divām malām tika piebūvētas taisnstūra vai kvadrātveida dzīvojamās un saimniecības ēkas.
Aizputes pils veidota kā neliela izmēra (43 x 39 m) kastella ar vienu korpusu austrumu pusē.
Nocietinātās pilis
Gotikas stils dominē ne vien sakrālajās, bet arī civilajās celtnēs – piļu būvniecībā, pilsoņu mūra namos, tāpat arī nocietinājuma būvēs. intensīva nocietināto mūra piļu būvniecība norisa 13. 16.gs., parasti nopostīto latviešu pilskalnu vietā.
Alsungas pils 14.gs.
A – Ziemeļu priekšpils B – iekšējais pagalms D – dienvidu priekšpils
Turaidas pils
Donžona (torņveida) pils
spilgtākais paraugs – Rīgas bīskapam celtais komplekss Turaidā, kur visas ēkas mūrētas no sarkaniem ķieģeļiem. Šī pils būvēta vietā, kur 12.gs atradās lībiešu valdnieka Kaupo pils.
Pārējās pils kompleksa celtnes (saimniecības ēkas, noliktavas, aizsargtorņi) piekļaujas aizsargsienām.
Turaidas pils
Kompleksa dominante 30 metrus augstais brīvi stāvošais apaļais 13 m diametrā dzīvojamais tornis – donžons. Trīs m biezās sienas no ārpuses pilnīgi gludas. Trešā stāva līmenī ierīkota ieeja, ko var sasniegt, vienīgi pieliekot koka kāpnes.
CĒSU VIDUSLAIKU PILS
bija viens no pirmajiem mūra nocietinājumiem, ko senās Latvijas teritorijā uzcēla vācu krustneši. Uzskata, ka pils būvniecība sākta ap 1209.gadu. Tā celta stratēģiski izdevīgā vietā kā militāra atbalsta bāze Latvijas ziemeļu daļas un Igaunijas iekarošanai un šo teritoriju aizsargāšanai.
Cēsu pils
1813.g. gravīra
Cēsu pils
Kad 1236. gadā tika nodibināts Livonijas ordenis, jaunizveidotā ordeņa pirmais mestrs Hermanis Balke par savu rezidenci izvēlējās Cēsis. Turpmāk Cēsu pils kļuva par Livonijas ordeņa kapitula – augstāko vadītāju sanāksmju vietu un mestru rezidenci (1239-1561, ar pārtraukumiem). Ap pili pamazām izauga pilsēta.
Konventa pilis
– pats izplatītākais pils tips Latvijas teritorijā. Šo piļu kompleksa plānojumā – iekšējs četrstūra pagalms, ko apjož smailloka arku galerija. Ap pagalmu grupējas trīsstāvu ēku bloki. To ārējie mūri ir biezi, bez logiem. Ārējos stūros paceļas sargtorņi.
Livonijas ordeņa pils Ventspilī
Celta 13.gs. Tā ir konventa tipa pils ar četriem dzīvojamiem korpusiem un torni pils DA stūrī. Domājams, ka pils celtniecība sākta 13.gs.vidū. Pils mūri sasniedz 2m biezumu. Laika gaitā tā vairākkārt pārbūvēta.
Rīgas ordeņa pils
Livonijas ordeņa pils šajā vietā uzcelta 1330. gadā, 1484. gadā karā sapostīta, līdz 1515. gadam uzcelta no jauna.
Pils bija celta kā trīsstāvu noslēgts četrmalu bloks ar iekšējo pagalmu un torņiem stūros. Galvenie bija divi apaļie torņi diagonāli pretējās pusēs - Sv.Gara tornis ziemeļrietumos un Svina tornis dienvidaustrumos, abos pārējos četrstūra torņos atradās kāpņu telpas. Pilij ziemeļos bija priekšpils ar saimniecības ēkām.
Pils varbūtējais izskats 14.gadsimtā A.Tūlses rekonstrukcija, 1937
Rīgas pils
Pirmais stāvs bija paredzēts saimniecības vajadzībām un pils apsardzei, trešais ieroču stāvs - bija bez griestiem un šķērssienām, un tā šauros, ar dēļiem aizvāžamos lodziņus izmantoja par šaujamlūkām. Otrajā stāvā atradās galvenās dzīvojamās telpas: ordeņa mestra telpas, ēdamzāle, bruņinieku guļamistabas, pils baznīca un kapitula zāle sapulcēm. Pilij bija arī plaši pagrabi, kuros tika glabātas rezerves ilgstošu aplenkumu izturēšanai. Rīgas pils ēka bija ļoti vienkārša, kas izskaidrojums ar tās militāro raksturu un būvniecību piespiedu kārtā.
No 1995. g. 12. jūnija pēc 55 gadu pārtraukuma priekšpilī tika atjaunota Latvijas Valsts prezidenta rezidence.
Novērtē pils sienu biezumu
Rīgas pils
Rīgas senie nocietinājumi
Raksturīgākā viduslaiku pilsētas būve, bez kuras pilsēta nevarētu pastāvēt, bija pilsētas mūra nocietinājumi. Rīgas nocietinājumu mūris bija 9 metrus augsts un 1.3 metrus palats. No ārpuses pilsētas nocietinājumi izskatījās kā augsta mūra siena, bet pilsētas iekšpusē tie bija sadalīti divos stāvos. Paplašinoties pilsētai, aizvien jaunas teritorijas tika iekļautas mūra iekšpusē.
Rīgas nocietinājumi
Rīgas cietokšņa siena
Viduslaiku dzīvojamo namu
tips
“Trīs brāļi”
Latvijā gotiskais stils valdīja vairāk kā 300 gadus (aptuveni no 1225. līdz 1560. gadam) un noteica visu tajā laikā celto ēku veidolu. Gotikas laika dzīvojamo namu tips ir neliela, 5 – 10 m plata ēka ar vienu dzīvojamo telpu. Tās bija racionālas ēkas bez rotājumiem, pret ielu vērstas ar šauro galu, ko vainagoja trīsstūrveida vai pakāpienveida zelmiņi.
Viduslaiku dzīvojamo namu tips
Piedurvju akmens
Vecākais no “Trīs brāļiem” celts ap 1490.g. Tam ir kāpņveida zelmenis ar gotiskām nišām, portāla priekšā ir vertikāli novietoti soli ar akmens plāksnēm galos. Šīs plāksnes jeb piedurvju akmens stabi ir gandrīz vai vienīgais mājas rotājums. Šajā ēkā bija viena liela telpa ar augstiem koka griestiem, te ritēja gan darbs, gan tirdzniecība, gan sadzīve. Tā ir vienīgā telpa oriģinālā, kas saglabājusies no 15.gs.
Ģildes
Mazās ģildes nams
Viduslaiku pilsētām bija raksturīgas brālības vai ģildes. Rīgā 1354.g. nodibinājās Lielā ģilde, kas apvienoja lieltirgotājus. Amatnieki un sīkie tirgotāji apvienojās Mazajā ģildē. Latviešu un lībiešu rokās palika vairs tikai senie ‘palīgamati’
Melngalvju nams “Ja man kādreiz sagrūt būs, mani atkal celiet jūs !”
Nams celts kā sanāksmju un dzīru vieta dažādām Rīgas sabiedriskajām organizācijām, 17. gadsimtā par tā vienīgajiem iemītniekiem kļuva dzīvespriecīgo un uzņēmīgo ārzemju, galvenokārt vācu, tirgotāju brālība – Melngalvju biedrība.
Ar Melngalvju nama sagraušanu 2. Pasaules kara laikā Rīga zaudēja pašu vērtīgāko mākslas pieminekli, tai tika atņemts viens no svarīgākajiem pilsētas ansambļa akcentiem. Veidolu, kāds pazīstams no pirmskara fotouzņēmumiem, Melngalvju nams ieguva daudzās pārbūvēs, kas pakāpeniski pilnveidoja tā arhitektūru.
No nama celtniecības vēstures
1522.g
1777.g
1862.g
Melngalvju nams, sākumā saukts par Jauno namu, celts 1334. gadā. Tas vairākkārt pārbūvēts, sākot ar 1522. gadu, kad pie ieejas tika uzstādīti piedurvju akmeņi līdz pat 19. gadsimta beigām, kad virs nama ieejas parādījās lauvu figūras un piebūves stūrī svētā Jura atveids.
Melngalvju nams
Rolanda skulptūra, viduslaiku Hanzas brīvpilsētu simbols, Rātslaukumā uzstādīta 1896. gadā, tagad atrodas Svētā Pētera baznīcā, bet laukumā apskatāma 2000. gadā izgatavotā kopija.
Viens no daudzajiem biedrības aizbildņiem bija svētais Maurīcijs, romiešu leģiona komandieris, miris mocekļa nāvē – viņam nocirsta galva, tāpēc mora galvas atveids kļuva par melngalvju pazīšanas zīmi un simbolu, to attēloja arī biedrības ģerbonī.
Atjaunotais Melngalvju nams
Melngalvju nama detaļas, metālkalumi
Melngalvju nams
1992. gadā aizsākās arheoloģiskie izrakumi nama vietā, bet 1995. gadā gadā iznāca apjomīgs izdevums par Melngalvju namu un biedrību, tad arī tika uzsākta nama celtniecība. Kopš 1999. gada Rīga atkal lepojas ar atdzimušo celtni.