Transcript Document

No šīs vietas – Šopas kroga –
1949.g.25.martā uz Sibīriju tika
izsūtītas daudzas mālpiliešu
ģimenes.
Mālpils novadā ir notikuši divi
tēlniecības simpoziji. 1986.gada
simpozijā tapušās mākslinieku
I.Dobičina, J.Švalbes, R.Bēča un
R.Bula skulptūras var apskatīt
Saules kalnā.
Par bijušo Velna torni ir daudz
dažādu nostāstu un tie ir saistīti
ar Mālpils bargo baronu
V.G.Taubi.
Pie šī akmens ieteicams vēlēties kaut ko ļoti, ļoti
labu. Piepildīsies!
Līdz 1401.gadam
Vibrokas zemes pārvalda
Maneģintu dzimta, bet no
1401. – 1735.gadam te
saimnieko Budenbroku
dzimta. Muiža 1905.gadā
nodedzināta un vairs nav
atjaunota. Palikušas
dažas ēkas un šī skaistā
liepu aleja Vibrokas
muižas parkā.
Latviešu pirmās profesionālās tēlnieces Martas Skulmes pirmie bērnības gadi
pagāja Mālpils “ Ādmiņos” . 1990.gadā par godu tēlnieces 100.dzimšanas dienai
te atklāja Ojāra Feldberga veidoto piemiņas akmeni.
Mālpils mācītājmuiža celta 1796.g.
un atrodas ļoti skaistā vietā, netālu
no bijušā Zvirgzdu kroga. No tā
paveras skaisti skati uz visām
pusēm.
Visgleznainākā vieta Mālpilī. Te vasaras
pavadījuši izcilie latviešu mākslinieki Marta
un Oto Skulmes, Džemma Skulme kā arī
aktieris Valentīns Skulme. Ināra Skulme
izsmeļoši un interesanti pastāstīs par
Skulmju dzimtu.
Urdzēnu kalns paceļas 114 metrus virs jūras līmeņa. Tā ir viena no
visaugstākajām vietām Mālpils novadā.
Pirmās rakstiskās ziņas no
1592.g. Saglabājušās vairākas
ēkas.
Šis pilskalns atrodas Mergupes un Sudas satekā - vietā, kur sākas Lielā Jugla.
Indriķa Hronikā par šo pilskalnu ir ziņas no 1206.gada.
Saglabājušās vairākas muižas kompleksa
ēkas. Rihteru dzimtai muiža piederēja no
1598. – 1920.gadam
Rikteres muižas dzirnavu
ēka.
No Sidgundas pagasta 1949.g.25.III izsūtīja 42 cilvēkus.
II Pasaules karā kritušo vācu
karavīru apbedījuma vieta.
Sidgundas, agrāk Rikteres, skola ir pati
vecākā skola Mālpils pagastā. Tā tika
uzcelta 1876.gadā un darbojas kā skola
līdz mūsdienām.
Muiža 1584.gadā piešķirta Bokam (Bock).
Muižas ēkas celtas 18.gs. otrajā pusē. 1905.g.
pils tika nodedzināta, bet ap 1910.gadu to
atjaunoja pēc igauņu arhitekta O.Vildausa
projekta.
Kalnavēnu sēravota ūdens ir ar
sevišķi labām ārstnieciskām
īpašībām.