Transcript LV - Latvijas Lauksaimniecības Kooperatīvu Asociācija

Lauksaimnieku kooperācijas
nozīme un attīstība Latvijā
Edgars Ruža
Latvijas Lauksaimniecības
kooperatīvu asociācijas (LLKA)
valdes loceklis
Lauksaimniecības kooperācija
Latvijā šodien un kas mums
bagāžā!
Kooperācijas vēsture
• Latvijā lauksaimnieciskā kopdarbība
aizsākusies jau 1792. gadā - Vidzemes
ķeizariskā vispārderīgā un ekonomiskā
biedrība;
• Pirmās brīvvalsts laikā ļoti strauja
lauksaimniecības attīstība pateicoties tieši
ļoti plašai un efektīvai kooperācijai;
• Kooperācija padomju izpratnē –
kolektivizācija, privātīpašuma noliegšana;
Kooperācijas attīstība Latvijā
pēcpadomju periodā
• Piespiedu kooperācija privatizējot
kolhozus un pārstrādes uzņēmumus;
• Lielākā daļa ražošanas un pārstrādes
uzņēmumu zemnieku juridiskā pārvaldē;
• Lielākā daļa jaunizveidoto kooperatīvu ātri
pārtrauca darbību iekšējo nesaskaņu,
neprofesionālas vadības dēļ vai tādēļ, ka
savu misiju bija izpildījuši – privatizācija
bija notikusi;
• Pārstrādes uzņēmumi, lai arī formāli
piederēja zemniekiem, realitātē darbojās
citās interesēs;
• Kuriozs: 90os gados Latvijā Kooperācijas
ministrs (kurš netic kooperācijai!)
• Kopš tiem laikiem tikai daži kooperatīvi, ar
lielākām vai mazākām transformācijām, ir
spējuši izdzīvot līdz šodienai (VAKS)
• 90-o gadu beigās apstākļi lauksaimniecībā
nobriest līdz situācijai, kad lauksaimnieki
sāk interesēties par patiesu kooperāciju
“Kooperācija ir nabadzības meita un pārticības māte.” Šarls
Žids
• Lauksaimniecības pakalpojumu
kooperatīvo sabiedrību attīstība aizsākās
2000.gadā;
• Aktīvs darbs pie kooperācijas likuma
izmaiņām;
• Kooperatīvu atbalsta programmu
izstrādes;
• 2002.gadā dibināta LLKA, nevalstiska
organizācija, lauksaimniecības
kooperatīvu interešu pārstāvniecībai;
• 55 biedri
KOOPERĀCIJAS LIKUMS
• Aktīvi lobējot panākts, ka LPKS ir
atbrīvotas no UIN;
• Lai to panāktu, tiek definēta LPKS:
– kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz
pakalpojumus lauksaimniecības produktu
ražotājiem, bet nenodarbojas ar
lauksaimniecības produktu ražošanu (tā drīkst
pārstrādāt primāros lauksaimniecības
produktus).
Lauksaimniecības kooperatīvu
darbības principi (1)
 LPKS dibinātāji un biedri ir fiziskās vai juridiskās
personas,
kuras
ražo
lauksaimniecības
produktus, kā arī citas LPKS.
 Minimālais dibinātāju skaits – 5 juridiskas vai
fiziskas personas.
 Viens biedrs - viena balss.
 “Atvērto durvju” princips – jebkurš, kurš piekrīt
kooperatīva statūtiem var kļūt par tā biedru.
Informācija par LPKS Latvijā
(Atbilstības izvērtēšana 1)
 Pašlaik Latvijā ir reģistrētas 92 LPKS, no kurām
48 ir saņēmušas atbilstību.
 Kooperatīvu atbilstība tiek vērtēta katru gadu,
ņemot vērā šādus kritērijus:
 LPKS biedri ar tās starpniecību realizē tikai savā saimniecībā
saražoto lauksaimniecības produkciju vai no citas LPKS iepirkto
lauksaimniecības produkciju;
 minimālais
preču
un
lauksaimniecības
pakalpojumu
apgrozījums starp LPKS un tās biedriem ir 5000 latu;
 minimālais
preču
un
lauksaimniecības
pakalpojumu
apgrozījums starp LPKS un LPKS biedriem nav mazāks par
75 procentiem no LPKS preču un lauksaimniecības
pakalpojumu kopējā apgrozījuma;
Informācija par LPKS Latvijā
(Atbilstības izvērtēšana 2)
 pārpalikumu sadala tās biedriem proporcionāli LPKS biedriem
sniegto preču un lauksaimniecības pakalpojumu apjomam;
 ne mazāk kā 25 procenti no pārpalikuma līdzekļiem ir jāiegulda
LPKS attīstībā;
 maksimālais LPKS apgrozījums ar vienu biedru ir 40 procentu
no LPKS preču un lauksaimniecības pakalpojumu kopējā
apgrozījuma;
 LPKS preču un lauksaimniecības pakalpojumu apgrozījums ir
ne mazāk kā ar 10 biedriem;
 LPKS, kurā iepriekšējā gada neto apgrozījums pārsniedz
piecus miljonus latu, izpildvara ir nošķirta no lēmējvaras.
Tikai atbilstīgas LPKS:
• atbrīvotas no UIN;
• Saņēma kooperatīvu attīstības
veicināšanas valsts atbalstu;
• ES atbalstu ražotāju grupām;
• Priekšrocības ES Struktūrfondu apguvē;
• Daļēja īstermiņa kredītprocentu dzēšana;
• Dažādas kredītgarantijas
Lauksaimniecības kooperatīvi Latvijā
 Pēdējo gadu laikā ir notikusi strauja LPKS attīstība un
2008.gada LPKS kopējais neto apgrozījums sastādīja
250.45 milj. EUR. Salīdzinot ar 2007.gadu, tas palielinājās
par aptuveni 50 %.
 2009.gadā, sakarā ar izejvielu cenu samazinājumu,
kopējais LPKS neto apgrozījums samazinājās un
sastādīja 182.51 milj. EUR.
 LPKS biedru saražotās un caur kooperatīviem realizētās
lauksaimniecības produkcijas vērtība % no kopējās
lauksaimniecības
produkcijas
vērtības
2008.gadā
bija15.97 % (2004.g. - 4.6 %,).
Neto apgrozījuma pieaugums (milj.EUR) LPKS
Latvijā 2000. – 2009.gadā
300.00
250.00
250.45
milj. EUR
200.00
182.51
166.86
150.00
107.57
100.00
84.66
50.00
0.00
5.55
2000
9.11
2001
15.79
2002
23.19
2003
33.30
2004
2005
gads
2006
2007
2008
2009
Biedru skaita pieaugums LPKS Latvijā
2000. – 2009.gadā
9000
8422
8000
7140
7000
7430
8566
7727
6000
5000
5010
4280
4000
3748
3000
2950
2380
2000
1000
0
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
Saražotās produkcijas vērtība (milj. LVL)
Gads
2004
2005
2006
2007
2008
LPKS biedru saražotās
Kopējā
lauksaimniecības produkcijas
lauksaimniecība
vērtība
s produkcijas
% no Kopējā
vērtība
(milj.L VL) lauksaimniecīb
(milj. LVL)
as produkcijas
vērtība
396,3
18,4
4,64
450,8
36,27
8,05
511,8
48,96
9,57
665,4
77,91
11,71
735,1
117,38
15,97
LPKS sadalījums pa nozarēm uz 2009.gada
31.decembri
35
30
29
28
25
20
14
15
9
10
5
0
2
4
6
Zemnieku skaits nozaru LPKS uz 2009.gada
31.decembri
4500
3970
4000
3500
3000
2500
2163
2000
1287
1500
785
1000
500
0
16
282
64
Veiksmīgākie kooperācijas piemēri
 LPKS “Latraps” – graudu audzētāju kooperatīvs;
 LPKS “Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā
sabiedrība” – graudu audzētāju kooperatīvs;
 LPKS “Piena ceļš” – piena ražotāju kooperatīvs.
Kooperatīvam pieder piena pārstrādes uzņēmums
A/S “Jaunpils pienotava”;
 LPKS “Trikāta KS” – piena ražotāju kooperatīvs.
Kooperatīvam pieder piena pārstrādes uzņēmums
A/S “Trikātas siers”.
Situācijas raksturojums
nozarē
Graudkopība
• +
– Spēcīgi attīstīti kooperatīvi;
– Salīdzinoši laba sadarbība starp LPKS;
– Jebkuram zemniekam ir iespēja pievienoties
esošam kooperatīvam;
• – Salīdzinoši sarežģīta kredītresursu pieejamība;
– Drauds: Skandināvijas kooperatīvu invāzija;
– Lauksaimnieku lojalitāte.
piens
• Liela sadrumstalotība;
• Vāja sadarbība starp vadošajiem
kooperatīviem;
• Pārstrādes nozares milzīgā
sadrumstalotība un neefektivitāte;
• Karš starp kooperatīviem un pārstrādi;
• Nepieciešama kooperatīvu konsolidācija,
lai lauksaimnieks sajustu izdevīgumu
gaļa
• Ļoti neattīstīta kooperācija nozarē, līdz ar
to visa nozare buksē;
• Gaļas tirgus kriminogēns, grūti ielauzties;
• Nav labu, veiksmīgu kooperācijas
piemēru;
• Liels attīstības potenciāls. Vislielākais!
Ko tālāk?
• Lai lauksaimnieki nekļūtu par tirgotāju vai
pārstrādātāju vergiem, lai kooperatīvi
nezaudētu konkurences cīņā, ir jārod
risinājumi kooperatīvu apvienošanās un
ciešākas sadarbošanās veicināšanai;
• Jārod iespēja sadarboties Baltijas valstu
līmenī uz kooperācijas, nevis invāzijas
principiem.
• Jāatrod cēloņi, kāpēc kooperācija neattītās
pietiekoši ātri un efektīvi!
• Varbūt lauksaimniecības situācija Baltijas
valstīs ir pietiekoši laba, lai būtu
nepieciešams kooperēties?
Lauksaimniecības kooperatīvu
attīstību kavējošie faktori (1)
• Ierobežotas
kredīta
saņemšanas
iespējas
apgrozāmiem līdzekļiem un investīcijām.
• Negatīvs spiediens no piena pārstrādātāju puses.
 Šķēršļi ikdienas
statusa.
darbā,
jo
nav
komersanta
• No valsts amatpersonu puses bieži
kooperācijas atbalsts vārdos, nevis darbos.
• Zemnieki nav gatavi un baidās kooperēties.
vien
Lauksaimniecības kooperatīvu
attīstību kavējošie faktori (1)
 Centrālajā un Austrumeiropā lauksaimniecības
kooperatīvu attīstību kavē sabiedrībā valdošais
uzskats, ka kooperatīvi ir politiskas (kolektīvistu)
vai valsts struktūras.
 demokrātiskā kooperatīva pārvaldība bieži kavē
operatīvu lēmumu pieņemšanu un elastību
ikdienas darbā.
Lauksaimniecības kooperatīvu
attīstības vīzija nākotnē
 spēcīgas esošās lauksaimniecības pakalpojumu
kooperatīvās sabiedrības;
 nelielo kooperatīvu integrācija un apvienošanās/
sadarbība ar lielajiem nozares kooperatīviem;
 lauksaimniecības kooperatīviem piederoši
pārstrādes uzņēmumi;
 lauksaimniecības kooperatīviem piederošas
tirdzniecības vietas;
 kooperatīvi papildus veic krājaizdevumu
sabiedrības funkcijas;
 veiksmīgi strādājošo kooperatīvu vadītāji konsultē
jaundibināto kooperatīvu vadītājus.
Paldies par uzmanību!